INFORMĀCIJA

Par Valsts prezidenta vizīti Turcijā

Valsts prezidents — Turcijas Republikas Ārējo ekonomisko sakaru padomes darba pusdienās 20.februārī Stambulā:

Augsti godātie Turcijas Ārējo ekonomisko sakaru padomes locekļi! Dāmas un kungi!

Man ir patīkami piedalīties šajās darba pusdienās, jo mūsdienu pasaulē savstarpējā komunikācija un biznesa sakari arvien vairāk iegūst ārkārtēju nozīmi — tuvina valstis un cilvēkus, kāpina tautas labklājību un savstarpējo sapratni.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir izveidojusies demokrātiska sabiedrība un valsts ekonomika darbojas pēc tirgus ekonomikas principiem. Latvijas ekonomika ir atvērta, un mūsu valsts ir ieinteresēta uz abpusēji izdevīgiem pamatiem sadarboties ar visām pasaules valstīm.

Ekonomiskai sadarbībai ar Turciju jau ir un turpina veidoties laba līgumtiesiskā bāze: noslēgti vairāki nozīmīgi līgumi — par sadarbību tūrismā, par gaisa satiksmi, par starptautisko sauszemes transportu, šīs vizītes laikā — arī līgums par savstarpējo ieguldījumu aizsardzību, par ekonomisko sadarbību. Tuvākā nākotnē būs arī līgums par brīvo tirdzniecību.

Turcijas un Latvijas ekonomiskajai sadarbībai ir plašas iespējas. Savstarpējai tirdzniecībai ir visas potences aktivizēties un pieaugt (imports no Turcijas uz Latviju — 2 miljoni ASV dolāru, eksports no Latvijas uz Turciju – 1,5 miljoni ASV dolāru).

Latvija labi pārzina Turcijas iespējas — Turcijas uzņēmums “Borova Yapi Industry” un “Paktpas” veica attīrīšanas iekārtu būvi Baltijas jūras lielākajā ostas pilsētā Ventspilī (“Ventspils nafta”). Brīvotas izveidošanās Ventspilī un Rīgā, kā arī speciālā ekonomiskā zona citā neaizsalstošajā ostas pilsētā Liepājā dod plašas iespējas izveidot eksportpreču sadales centrus plašam Ziemeļeiropas reģionam.

Latvija var piedāvāt Turcijas uzņēmējiem ne tikai 2,5 miljonu iedzīvotāju lielu Latvijas tirgu, bet arī 8 miljonus lielo Baltijas tirgu, jo starp Baltijas valstīm darbojas brīvās tirdzniecības līgums un trīs Baltijas valstis turpina veidot vienotu ekonomisko telpu.

Vēl nav pietiekami attīstīts savstarpējais tūrisms. Turcijas kūrorti jau kļūst par populārām atpūtas vietām arī Latvijas iedzīvotājiem, un cerēsim, ka arī lielāks turku tūristu skaits brauks uz skaistajām pilsētām un laukiem Ziemeļeiropā, Baltijas jūras krastos.

Uz Zinātņu akadēmijas pilnsapulci

Tāpat kā ik gadu pavasara noskaņā Latvijas Zinātņu akadēmijas saime šodien pulcēsies savā pilnsapulcē. Atkal dzirdēsim pārskatu par ZA īsteno locekļu, goda locekļu, ārzemju locekļu, korespondētājlocekļu un pārējo kolēģu veikumu. Saskaņā ar LZA gadagrāmatas datiem 1990.gadā tai bijuši 64 īpaši aktīvi darbinieki, bet jau kopš 1993.gada šis skaits aizvien pieaudzis: 1993.gadā 211, 1994. gadā 227, 1995.gadā 241, 1996.gadā 255. Tie ir ne tikai Latvijā, bet arī tālu pasaulē pazīstami savas nozares lietpratēji.

Šīsdienas pilnsapulcē ZA sēžu zālē būs visai plaša programma. Pēc LZA prezidenta Tāļa Millera uzrunas — LZA balvu pasniegšana. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 1996.gadā runās LZA akadēmiķis sekretārs Andrejs Siliņš, par LZA Uzraudzības padomes darbību aizvadītajā laika posmā stāstīs LZA īstenais loceklis Jānis Vēbers, par LZA jauno locekļu vēlēšanu kārtību šajā gadā — LZA viceprezidents Jānis Stradiņš.

Tāpat kā allaž, dienas nogalē būs domu apmaiņa, iepazīšanās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas gadagrāmatas kārtējo laidienu, Latvijas Zinātnes padomes turpmākās darbības norišu precizēšana. Jo Latvijas Zinātņu akadēmija arī mūsdienās nav tikai simbols, bet gan vienlaikus mūsu tautas intelektuālā potenciāla apliecinājums.

“LV” informācija

Pēc Baltijas kultūras sadarbības plānu pieņemšanas

Pamatojoties uz savulaik Viļņā noslēgto sadarbības līgumu, 20.februārī Rīgā tika parakstīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Kultūras ministriju sadarbības programma 1997.—1998.gadam. Puses apņemas attīstīt sadarbību mūzikas, mākslas izstāžu, tautas mākslas un kino jomā, kultūras mantojuma aizsardzībā.

Lietuvas un Igaunijas kultūras ministriju delegācijas ar Latvijas kolēģiem pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Leipcigas grāmatu mesi, kas būs veltīta Baltijas valstu grāmatniecībai, un piedalījās otro starptautisko Baltijas grāmatu svētku atklāšanā viesnīcā Radisson SAS Daugava.

“LV” informācija

Par Somijas ministru Rīgā

Pie viena galda: Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts un Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Anti Kalliomeki (Antti Kalliomaki)

Vakar, 20. februārī, Ekonomikas ministrijā notika preses konference par Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministra Anti Kalliomeki (Antti Kalliomaki ) vizīti Latvijā. Preses konferencē piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Latvijā ieradās pēc Guntara Krasta ielūguma. Anti Kalliomeki pavada ministrijas oficiālā delegācija un somu biznesmeņu grupa. Šīs vizītes gaitā notika abu ministru sarunas par sadarbības iespējām, kā arī Somijas un Latvijas uzņēmēju pārstāvju kopīga diskusija, kurā somu uzņēmēji tika informēti par mazā un vidējā biznesa attīstības iespējām Latvijā. Abas puses apsprieda sadarbības iespējas un formas.

Kā informēja Ekonomikas ministrijas preses dienests, starp abām valstīm spēkā ir divi līgumi — “Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē” un “Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi”. Patlaban tiek sagatavots “Latvijas Republikas un Somijas Republikas līgums par sociālo nodrošināšanu”.

Preses konferencē runāja abu valstu ministri.

Anti Kalliomeki: — Mani šajā vizītē pavada desmit mazā un vidējā biznesa pārstāvji. Šādi pasākumi ir veids, kā Somija vēlas sadarboties ar Latviju tirdzniecības un rūpniecības jomā. Mūsdienās integrāciju Eiropas Savienībā veicina bizness un biznesmeņi. Tās personas, kas pieņem politiskus lēmumus, atbalsta tādas tikšanās kā šī. Gribu atzīmēt, ka Baltijas jūras reģiona valstīm ir liels ekonomiskais potenciāls kas, kopā likts, spēj darīt grandiozus darbus. Mūsu sadarbībai ir jākļūst daudz plašākai un dziļākai .Tas ir galvenais, ko Somija vēlas no mūsu sadarbības.

Guntars Krasts: — Baltijas jūras valstu sadarbības ideja aktīvi jāvirza uz priekšu, jo Somija, Zviedrija un Baltijas valstis ir ieinteresētas šāda procesa pasteidzināšanā. Pirmais šāds pasākums risinājās 1995.gadā, kad tikās Baltijas reģiona valstu ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministri.

Mēs vienojāmies, ka Latvijas Ekonomikas ministrija un Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministrijas varētu būt tās, kas šo procesu paātrinātu.

Es informēju Anti Kalliomeki par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Saņēmu no Somijas ministra solījumu, ka Somijas valdība mūs šajā procesā atbalstīs ar savām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, kas uzkrātas Somijai, stājoties Eiropas Savienībā.

Preses konferences turpinājumā Guntars Krasts atzīmēja, ka disputs atklājis somu uzņēmēju šaubas par Latvijas biznesa stabilitāti. Taču daudzas neskaidrības tomēr izdevies novērst. Somu uzņēmēji vislielāko interesi izrādījuši par sadarbību enerģētikā, enerģētiskajā tehnoloģijā un ūdensapgādē. Firma “Nokia” pastiprināti interesējusies par līdzdalību Latvijas telekomunikāciju attīstīšanā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Anti Kalliomeki uzsvēra, ka somu mazais un vidējais bizness meklē noietu savai produkcijai citās valstīs. Tāpēc somu biznesmeņu delegācijas sastāvā iekļauts arī firmas “Top—Knit” pārstāvis. Šis esot ļoti mazs tekstiluzņēmums, bet arī meklējot sadarbības iespējas.

Abi ministri savās atbildēs žurnālistiem izteica cerību, ka Latvijas un Somijas sadarbība veicinās mazā un vidējā biznesa attīstību abās valstīs.

Vakar vakarā Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Anti Kalliomeki izlidoja uz Helsinkiem.

Paredzēts, ka šodien somu biznesmeņu delegācija apmeklēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, kā arī citas valsts iestādes un privātos uzņēmumus.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Par Uzņēmumu reģistru

Vakar, 20.februārī, Tieslietu ministrijā notika Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Māra Gulbja rīkotā preses konference. M.Gulbis pastāstīja, ka Uzņēmumu reģistrā ir ap 6000 vienāda nosaukuma uzņēmumu un tas radies sistēmas trūkuma, nesakārtotības dēļ. Tāpēc, lai situāciju uzlabotu, šo vienādo nosaukumu uzņēmumus droši vien vajadzēs publicēt, tiem būs jāpārreģistrējas, lai gan tas, protams, šiem uzņēmumiem radīs nelielus zaudējumus. Jo valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi šādu zaudējumu atlīdzināšanai. Kā atzīmēja valsts galvenā notāra padomnieks Mārtiņš Ķibilds, prāva daļa no šiem uzņēmumiem nav palielinājuši savu statūtkapitālu, tāpēc to, kuriem vajadzēs pārreģistrēties, būs ap četri tūkstoši.

M.Gulbis informēja žurnālistus, ka Uzņēmumu reģistrs drīzumā pārņems arī sabiedrisko organizāciju, arodbiedrību reģistrēšanas funkcijas, līdz 1.maijam tiks izveidota attiecīga datu bāze. Tieslietu ministrijā jau nodibināta komisija šo dokumentu pieņemšanai. Līdz šim bijuši gadījumi, kad sabiedriska organizācija skaitās reģistrēta, bet attiecīgos dokumentus nav iespējams sameklēt. Turklāt arī nosaukumi gadās vienādi.

Līdz 1.maijam Uzņēmumu reģistrs cer sakārtot un pārņemt arī ķīlu reģistru. Saskaņā ar Ministru prezidenta 1996.gada 4.novembra rezolūciju uzsākta kustamās mantas ķīlu reģistra izveides izpēte. Darba grupā, ko nodibināja ar tieslietu ministra rīkojumu, ir Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Uzņēmumu reģistra, Latvijas komercbanku asociācijas un Latvijas Universitātes speciālisti.

Preses konferencē žurnālisti jau varēja iepazīties ar kustamās mantas ieķīlāšanas reģistrācijas projektu. Tas paredz nepieciešamību izdarīt grozījumus arī vairākos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par uzņēmējdarbību”, bet likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” būtu iekļaujamas normas, nosakot, ka Uzņēmumu reģistram jāreģistrē arī attiecīgās ķīlas saistības. Latvijas Kriminālkodekss būtu jāpapildina ar pantu par ieķīlātas mantas prettiesīgu atsavinājumu. Par šajā koncepcijā minēto pasākumu finansēšanu uzsāktas sarunas ar Norvēģijas reģistru, arī ar citām ārvalstu organizācijām, lai netiktu tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Iespējams, ka sakarā ar Uzņēmumu reģistra funkciju paplašināšanos būs jāmaina tā nosaukums. Preses konferencē izskanēja viedoklis par iespējamu uzņēmējsabiedrības veidošanu reģistra jomā, kur valstij piederētu kontrolpakete.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Par Baltijas grāmatu svētkiem

Grāmatu izdevēji un tirgotāji, bibliotekāri un citi speciālisti 20.februārī pulcējās viesnīcā Radisson SAS Daugava, kur svinīgi tika atklāti otrie Baltijas grāmatu svētki. Savus jaunākos izdevumus tajos rāda vairāk nekā 200 apgādi no dažādām Eiropas valstīm. Svētkos aktīvi piedalās triju Baltijas valstu, Krievijas un Polijas Grāmatizdevēju un Grāmattirgotāju asociācijas. Savu līdzdalību pieteikušas tādas pasaulslavenas Lielbritānijas izdevniecības kā Oxford University Press , Cambridge University Press , Penguin Books , Dorling Kindersley un Heinemann , Vācijas apgādi Campus , Carlsen , Falken un Rowohlt , kā arī Polijas, Beļģijas, Krievijas un citu valstu izdevēji.

Kā informēja Latvijas grāmatizdevēju asociācijas prezidents Māris Ozoliņš, Latvijā pašlaik ir ap 300 grāmatu apgādu, kas 1996.gadā laiduši klajā aptuveni 2000 jaunizdevumu. Vairāk nekā trešā daļa no tiem ir tulkojumi. Grāmatu svētki paver latviešu izdevējiem iespēju atrast jaunus darījumu partnerus, lai sekmētu ārzemju literatūras izdošanu un popularizētu latviešu oriģinālliteratūru.

Svētki turpināsies trīs dienas. Notiks vairāki semināri par jaunākajiem bibliogrāfiskiem pētījumiem, par literatūru kā valodu apmācības līdzekli un citiem tematiem. Poētiskajā kafejnīcā savus darbus lasīs daudzi populāri latviešu dzejnieki un prozaiķi.

Šīs dienas solās būt vēl bagātākas un rosinošākas par pirmajiem grāmatu svētkiem, kas 1995.gadā notika Tallinā un guva plašu atsaucību grāmatu izdevēju, tirgotāju un arī lasītāju vidū.

“LV” infomācija

Apgāda “Jāņa sēta” direktors Aivars Zvirbulis Foto: Atis Ieviņš