Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas mežs 1996.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1997., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42299

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Vēl šajā numurā

20.02.1997., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

nozaru informācija

Latvijas mežs 1996.gadā

Meža izciršanas apjomi

Izcirstais apjoms visos mežos 1996. mežsaimnieciskajā gadā, m3

Cirtes veids Valsts Īpašnieku Pārējos Kopā
mežos mežos mežos
Galvenā c. 2728904 1217403 181175 4127482
Starpcirte 1633461 235848 382696 2252005
t.sk.
Sast.kopš.c. 9150 2496 1465 13111
Krājas k.c. 746139 102653 75662 924454
San.cirte 868443 127199 302959 1298601
Rekonst.c. 9729 3500 2610 15839
Citas cirtes 70057 18116 225333 313506
Kritalas 50022 20560 70582
Kopā 4482444 1471367 809764 6763575

Izsniegtais apjoms sadalījumā pa ciršu veidiem

Valsts mežā 1996.gadā

Izsnieguma veids Galvenā cirte Starpcirte Citas cirtes Kopā
Soc. vajadzībām 156711 666915 46036 869662
Izsolēs 725766 361681 3651 1091098
Ilgtermiņa līgumi 1731226 678812 10006 2420044
Apsaimniekotājam 77500 39744 9675 126919
Kopā 2691203 1747152 69368 4507723

Izsniegtais apjoms sadalījumā pa ciršu veidiem

1996. mežsaimnieciskais gads

Izsnieguma veidi Valsts mežos Visos mežos
Soc.vajadzībām 858393 1034744
Izsolēs 1084803 1087315
Ilgtermiņa līgumi 2357807 2366345
Apsaimniekotājam 126225 723853
Īpašniekiem 2198531

Izsniegtais apjoms sadalījumā

pa izsnieguma veidiem

1996. mežsaimnieciskajā gadā visos mežos

Izsnieguma veidi Galvenā c. Starpc. Citas c. Kopā
Soc. vajadzībām 203197 758583 89595 1051375
Izsolēs 726439 363446 3725 1093610
Ilgtermiņa līgumi 1737704 680714 10164 2428582
Apsaimniekotājam 202120 322980 200067 725167
Īpašniekiem 1806202 362918 29411 2198531
Kopā 4675662 2488641 332962 7497265

Valsts mežos

Visos mežos

Starpcirte pa veidiem

Galvenā cirte , Starpcirte, Citas cirtes

Galvenā cirte , Starpcirte , Citas cirtes

Meža atjaunošanas apjomi

Valsts meža dienests ir apkopojis 1996.gada statistikas datus meža atjaunošanā. Lai varētu analizēt meža atjaunošanas dinamiku, meža atjaunošanas rādītāji ir uzrādīti par pēdējiem trīs gadiem. Pamatojoties uz šiem datiem, Valsts meža dienests izsaka šādus atzinumus:

1. Sēklu saimniecība

1996.gadā sēklas sagatavoja 4 čiekurkaltēs (Ugāles, Kokneses, Kalsnavas, Vijciema).

Sagatavotas sēklas:

1. tabula

Suga Mērvienība 1994.g 1995.g 1996.g
Priede kg 2496 995 207
Egle " - -
Ciedru priede " - -
Osis " 83 -
Dižskabārdis " - 37
Ozols " - 135 1260*
Melnalksnis " - 1,6
Bērzs " - 15,8 124**

Sakarā ar priedes sēklu slikto ražu priedei salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 1995./1996. gadu sēklu sagatavošanas sezonā priedes sēklas ir sagatavotas minimālos apjomos, bet ,neskatoties uz to, priedes sēklas 1997.gadam ir pietiekamā vairumā, kas nodrošinās meža apsaimniekotāju prasības.

Pēdējos gados Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieku vadībā tiek strādāts pie lapu koku sēklu bāzes izveidošanas. Līgumdarba ietvaros institūta pētnieki galveno lapu koku sugām atlasa sēklu audzes, kurās arī tiek organizēta sēklu vākšana. Šobrīd ir savāktas bērza, oša, ozola sēklas, bet problēmas ir ar sēklu patēriņu, jo pieprasījums pēc lapu koku stādāmā materiāla šobrīd ir ļoti minimāls.

Sēklu atlikumi:

2.tabula

Suga Mērvienība 1994.g 1995.g 1996.g
Priede kg 2670 1930 1057
Egle " 10150 9505 8800
Lapegle " 46 -
Ciedru priede " 28 28 28
Dižskabārdis " - 31 31
Ozols " - 135 1260**
Osis " - 83 83
Bērzs " - 15,8 130*
Melnalksnis " - 1,6

2. Stādāmā materiāla audzēšana

Stādāmo materiālu audzē pastāvīgās kokaudzētavās. Kokaudzētavu skaits un īpašuma formas:

- 1994. un 1995.gadā bija 21 valsts un 10 nomas kokaudzētavas,

- 1996.gadā 14 valsts un 13 nomas kokaudzētavas.

Meža kultūru ierīkošanai izaudzēts šāds standartam atbilstošs stādāmais materiāls:

3.tabula

1994.g. 1995.g. 1996.g.
(tūkst.gab.) (tūkst.gab.) (tūkst.gab.)
Priedes sējeņi 7762,7 10662 16574,1
Priedes stādi 417,8 474 970,8
Egles stādi 19095,7 11136 8951,6
Lapegles sējeņi 86,4 171,9 94,2
Lapegles stādi - 45
Bērza sējeņi 0,5 - 11,6
Oša stādi 5,5 3,3 2,5
Ozola stādi 1,4 - 2,85
Dižskabāža sējeņi - - 34,4
Saldā ķirša stādi - - 7
Melnalkšņa sējeņi - - 0,5
Apse - - 3,9

Šobrīd pilnībā ir atrisināta iepriekšējo gadu problēma, kas saistījās ar priedes stādāmā materiāla nodrošinājumu, toties egles stādāmais materiāls nav izaudzēts pietiekamā vairumā. Pēc Valsts meža dienesta analīzes var secināt, ka egles stādāmais materiāls pietiekamā vairumā tiks izaudzēts, tikai sākot ar 1999.gadu. Tas gan vairāk attiecas uz valsts mežiem.

Neskatoties uz publikācijām presē un pa radio, ar kuru palīdzību tika skaidrota meža stādāmā materiāla saņemšanas kārtība, lielākā daļa meža īpašnieku stādāmo materiālu nepasūta. Valsts meža dienests vēlreiz atgādina, ka meža stādāmais materiāls ir jāpasūta un pasūtot jārēķinās, ka to varēs saņemt tikai pēc kāda laika perioda, kas ir atkarīgs no koku sugas un audzēšanas tehnoloģijas. Informāciju šajos jautājumos var iegūt vai nu valsts mežniecībā virsmežniecībā vai arī Valsts meža dienestā. Lai uzlabotu stāvokli šajā jautājumā, daļā virsmežniecību ir parādījušas aktivitātes, kur pēc individuālām pārrunām ar meža īpašniekiem noformē stādāmā materiāla pasūtījumu arī meža īpašniekiem. Tomēr, lai radikāli uzlabotu stāvokli stādāmā materiāla pasūtīšanā, te galvenā loma ir jāuzņemas Meža apsaimniekotāju (īpašnieku) asociācijai.

3. Meža atjaunošana

Lai varētu konstatēt vai esošie meža atjaunošanas tempi ir pietiekoši, tad ir jāizanalizē meža atjaunošanas fonds sadalījumā pa izcirtumu vecumiem.

Tas ir šāds:

1. Mākslīgi atjaunojamo izcirtumu platības sadalījumā pa izcirtumu vecumiem (tūkst.ha)

4.tabula

1994.gads 1995.gads 1996.gads
1-2g. 3-4g. 5g. un 1-2g. 3-4g. 5g. un 1-2g. 3-4g. 5g. un
vecāki vecāki vecāki
Valsts meži 8,2 2,5 1,2 9,9 2,1 1,46 10,6 2,3 1,3
Citi meži 1,4 1,36 3,3 1,56 1,86 6,4 2,3 1,2 5,9
Kopā valstī 9,6 3,86 4,5 11,46 3,96 7,86 12,9 3,5 7,2

Neskatoties uz to, ka mākslīgās meža atjaunošanas fonda aktualizācija notiek pēc tehniskajā pieņemšanā pieņemtajām meža kultūrām, nevis pēc kopējās ierīkotās meža kultūru platības, no šīs informācijas ir redzams, ka Valsts mežos meža kultūru ierīkošana norit apmierinoši, jo trīsgadīgu un vecāku izcirtumu platības neuzkrājas un svārstās 3,6-3,7 tūkst. ha robežās. Citu apsaimniekotāju mežos tās 1996.gadā attiecīgi sastāda 7,1 tūkst. ha vai gandrīz divas reizes vairāk nekā valsts mežos. Tātad stāvoklis mākslīgajā meža atjaunošanā citu apsaimniekotāju mežos nav uzlabojies, un mākslīgā meža atjaunošana šajos mežos notiek neapmierinoši. Tas nozīmē, ka radikāli jāmaina šobrīd noteiktā kārtība par mežu atjaunošanu šajos mežos.

2. Dabiskai atjaunošanai atstāto izcirtumu platības sadalījumā pa izcirtumu vecumiem (tūkst. ha)

5.tabula

1994.gads 1995.gads 1996.gads
1-2g. 3-4g. 5g. un 1-2g. 3-4g. 5g. un 1-2g. 3-4g. 5g. un
vecāki vecāki vecāki
Valsts meži 2,97 3,55 6,41 3,8 2,82 7,09 7,63 4,77 5,78
Citi meži 0,96 0,67 2,35 0,43 0,46 2,98 1,28 0,78 2,97
Kopā valstī 3,93 4,22 8,76 4,23 3,28 10,07 8,91 5,55 8,75

Tā kā spēkā esošie normatīvie dokumenti nosaka, ka meža mākslīgo atjaunošanu projektē tādos gadījumos, kad meža dabiskā atjaunošanās ar meža audzēšanas mērķim atbilstošām sugām nenotiek, tad tas nozīmē, ka meža dabiskajai atjaunošanai jāpievērš tāda pati uzmanība kā mākslīgajai meža atjaunošanai. Kā redzams no 5.tabulas datiem, tad valsts mežos piecgadīgi un vecāki dabiskajai atjaunošanai atstātie izcirtumi, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, sastāda 5,78 tūkst. ha. Tās ir platības, kurās sakarā ar ierobežoto mežsaimniecisko darbu finansējumu nav veikta sastāva kopšana.

Tehniskajā pieņemšanā pieņemtās meža kultūras, (ha):

6.tabula

Suga Valsts meži (ha) Citi meži (ha) Valstī (ha)
1994.g. 1995.g. 1996.g. 1994.g. 1995.g. 1996.g. 1994.g. 1995.g. 1996.g.
P 1572,7 1941,1 2128,4 75,7 77,3 65,4 1648,4 2018,4 2193,8
E 3112,2 3474,7 3616,6 445,3 332,3 257,3 3557,5 3807,0 3873,9
Le 30 19,9 28,1 8,8 0,9 7,5 38,8 20,8 35,6
Os 6,9 - 2,2 - - 1,6 6,9 - 3,8
Oz - 4,3 4,1 - - - - 4,3 4,1
Dižsk. 0,7 4,5 2,9 - - - 0,7 4,5 2,9
Bērzs - - 3,4 - - 2,9 - - 6,3
Kopā 4722,5 5444,5 5785,7 529,8 410,5 334,7 5252,3 5855 6120,4

Kā rāda meža kultūru tehniskās pieņemšanas rezultāti, tad ar katru gadu valsts mežos palielinās priedes kultūru ierīkošanas apjomi un pēdējos divus gadus nostabilizējies priedes kultūru īpatsvars, un tas ir 36% robežās. Ir patīkami, ka kaut vai mazos apjomos, bet mežu bez priedes un egles mākslīgi atjauno arī ar osi, ozolu, bērzu.

4. Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā platībā

Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē nosaka meža atjaunošanas efektivitāti. Normatīvie dokumenti nosaka, kādā periodā nepabeigtie apmežojumi ir jāpārskaita ar mežu apklātā zemē.

Pārskaitīti nepabeigtie apmežojumi ar mežu apklātā zemē, (ha):

7.tabula

Suga Valsts meži (ha) Citi meži (ha) Valstī (ha)
1994.g. 1995.g. 1996.g. 1994.g. 1995.g. 1996.g. 1994.g. 1995.g. 1996.g.
Priede 1471,5 1343,3 1932,6 80,1 77,3 152 1551,6 1420,6 2084,6
Egle 4113 4011,2 4414,8 619,8 859,5 1549,8 4732,8 4870,7 5964,6
Lapegle 20,4 32,5 17,3 7,2 1 6,7 27,6 33,5 24
Osis 226,6 128,4 37,1 8,9 5,2 3,9 235,5 133,6 41
Bērzs 786,8 719,8 1610,4 110 79,4 978,5 896,8 799,2 2588,9
Apse 116 115,1 345,1 13,2 16,9 312,7 129,2 132 657,8
Melnalksnis 213,6 182,9 305,7 7,7 14,3 109,5 221,3 197,2 415,2
Baltalksnis 71,8 17 100,2 33,7 58,2 736 105,5 75,2 836,2
Pārējās koku
sugas 7,4 49,9 282,5 - 1 33,5 7,4 50,9 316
Kopā 7027,1 6600,1 9045,7 880,6 1112,8 3882,6 7907,7 7712,9 12928,3

1996.gadā kā valsts, tā citu apsaimniekotāju mežos ievērojami ir palielinājušās pārskaitīto nepabeigto apmežojumu platības, tas ir pozitīvs rādītājs. Uztrauc tas, ka citu apsaimniekotāju mežos 18,9% no pārskaitītām platībām ir notikusi ar baltalksni. Tas norāda uz to, ka šīs platības nav savlaicīgi koptas un šobrīd, lai mainītu atjaunojamo koku sugu, ir nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi.

Pielikumā: Lietoto terminu skaidrojums

Meža audzēšanas nodaļas vadītājs V.Līdaka

Lietotie termini

Mežu apsaimniekotājs - fiziska vai juridiska persona, kurai attiecīgā meža fonda
zeme piešķirta lietošanā vai nodota īpašumā saskaņā ar
spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
Meža atjaunošana - meža audzēšanas pasākumu komplekss laika posmā
no mežaudzes nociršanas līdz nepabeigtā apmežo-
žojuma pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.
Meža mākslīgā atjaunošana - meža atjaunošana sējot vai stādot.
Meža dabiskā atjaunošana - meža atjaunošana, izmantojot koku pašsēju vai atvases.
Meža stādāmais materiāls - kvalitātes standartam atbilstoši stādi, sējeņi
vai spraudeņi stādīšanai mežā.
Nepabeigtie apmežojumi - tehniskajā pieņemšanā pieņemtas mākslīgi vai dabiski atjau-
notas platības līdz to pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.
Apmežojuma pārskaitīšana
ar mežu apklātā zemē - atbilstošus normatīvus (skaitu, izvietojumu un augstumu)
sasniegušo nepabeigto apmežojumu kvalitātes pārbaude
un rezultātu dokumentēšana Meža fonda uzskaites do-
kumentos šādas platības aprakstāmas kā mežaudzes.
Tehniskā pieņemšana - mākslīgi vai dabiski atjaunotu meža platību apskate un
rezultātu dokumentēšana. Pieņemtās mākslīgi vai dabiski
atjaunotās platības ieskaita nepabeigtajos apmežojumos.
Meža atjaunošanas fonds - ar mežu neapklātās zemes (degumi, iznīkušas audzes,
izcirtumi, lauces), kas jāatjauno mākslīgi vai kuras
atstātas dabiskajai atjaunošanai.
Meža kultūru fonds - ar mežu neapklātās zemes, kas jāatjauno mākslīgi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!