Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1997., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42297

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta vizīti Dānijā

Vēl šajā numurā

20.02.1997., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

Turpinājums. Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22., 42/43., 44/45., 51. numurā

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.5. Monetārās attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

Ir jāatzīmē, ka Latvijas banku sektorā vēl nav izveidojusies pietiekami spēcīga konkurence, kas stimulētu attīstību un banku pakalpojumu loka paplašināšanu.

1995. un 1996.gadā turpinājās iepriekšējos gados novērotā vidējo procentu likmju samazināšanās gan depozītiem, gan arī kredītiem (skat. 3.10.zīm.). Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās no 37,5% 1995.gada sākumā līdz 23,3%

1996.gada oktobra beigās, bet ilgtermiņa - attiecīgi no 25,5% līdz 17,3%. Samazinājās arī ārvalstu valūtā izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes.

Kaut arī Latvijas Banka 1996.gadā ir ievērojami pazeminājusi refinansēšanas likmes, tādējādi mēģinot ietekmēt komercbanku kredītu procentu likmes, tomēr tās saglabājas augstā līmenī (1-4% mēnesī), un tas neveicina tautsaimniecības izaugsmi. Kredītu procentu likmju pazemināšanos ietekmē arī inflācija, tautsaimniecības strukturālās problēmas, risks u.c. faktori, kuru pozitīvās izmaiņas īsā laikā nav sasniedzamas.

Minēto faktoru dēļ ir sagaidāms, ka, kaut arī 1997.gadā turpināsies kredītu procentu likmju samazināšanās, tomēr, visticamāk, tā būs nenozīmīga.

3.10.zīmējums

Vidējās procentu likmes kredītiestādēs mēnešu griezumā depozītiem un kredītiem, kas izsniegti latos (procentos )

3.5.2. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

Kopš 1994.gada februāra lata kurss ir neoficiāli piesaistīts pasaules valūtas grozam SDR (1 SDR=0,7997 Ls), un kursa izmaiņas pret atsevišķām šai grozā ietilpstošajām valūtām ir atkarīgas vienīgi no svārstībām pasaules naudas tirgū. Lata piesaiste SDR valūtu grozam ir nodrošinājusi, ka tā kursa svārstības pret katru groza valūtu ir mazākas nekā tad, ja lats būtu piesaistīts tikai vienai valūtai, piemēram, ASV dolāram.

Lai piesaistītas valūtas apstākļos saglabātu savu konkurētspēju ārējos tirgos, valstī preču un pakalpojumu inflācijai jābūt mazākai vai vismaz vienādai ar Latvijas galveno tirdzniecības partneru inflācijas līmeni. Kā zināms, vismaz saistībā ar Rietumeiropas valstīm šis nosacījums nav ievērots. Valdība uzskata, ka Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēja tomēr tiks saglabāta, uzlabojot produktivitāti, kas tiks panākta, paātrinot strukturālās reformas.1995.gadā, lai gan bija komercbanku krīze un bija vērojams spekulatīvs spiediens uz lata kursu gada vidū, Latvijas Bankai izdevās saglabāt lata stabilitāti pret SDR. Arī 1996.gadā, kā redzams 3.11.zīmējumā, lata kursa svārstības pret SDR netika pieļautas.

3.11.zīmējums

Latvijas Bankas noteiktie vidējie valūtas kursi (mēnešu griezumā)

3.12.zīmējums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi, tīrie iekšējie aktīvi un naudas bāze ceturkšņu griezumā (milj.latu, perioda beigās)

Pēc īslaicīgas Latvijas Bankas ārzemju aktīvu samazināšanās 1995.gada 2.ceturksnī, sākot ar pagājušā gada 3.ceturksni, ir novērojama tendence tai pakāpeniski pieaugt (skat.3.12.zīm.). 1996.gada oktobra sākumā, salīdzinot ar gada sākumu, Latvijas Bankas ārzemju aktīvi bija pieauguši par aptuveni 37%, un tie bija līdzvērtīgi valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa aptuveni 2,5 mēnešu apjomam.

Naudas bāze kopš 1996.gada sākuma līdz oktobrim pieauga par aptuveni 14%, palielinoties gan apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzumam, gan banku noguldījumu apjomiem Latvijas Bankā.

Naudas bāzes segums ar ārējām rezervēm 1996.gada oktobra sākumā bija 100% (1995.gada decembra beigās tas bija 83,1%, 1994.gada decembra beigās - 93,8%).

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Nodokļu ieņēmumu dinamika

Valsts fiskālais stāvoklis 1996.gada 3 ceturkšņu laikā ir ievērojami uzlabojies. Kopbudžeta ieņēmumi no nodokļiem, salīdzinot ar 1995.gada 3 ceturkšņiem, ir palielinājušies par 19,7%, un līdz 1996.gada oktobrim valsts dažāda veida budžetos (valsts pamatbudžetā, pašvaldību un speciālajos budžetos) nodokļu veidā bija iemaksāti 664,6 milj.latu (skat.3.19.tabulu). Tas ir par 109,3 milj.latu vairāk nekā tajā pašā laikā iepriekšējā gadā.

3.19.tabula

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu dinamika pa ceturkšņiem 1995.un 1996.gadā (milj.latu)

1995 1996 1996.g.
I II III IV Pavi- I II III I-III 3 cet.pret
sam 1995.g.
3 cet. (%)
Nodokļu ieņēmumi - pavisam
178,1 179,8 197,4 196,0 751,3 209,8 225,8 229,0 664,6 119,7
tai skaitā
peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklis
11,3 12,0 11,9 12,3 47,5 14,9 14,4 14,7 44,0 125,0
īpašuma nodoklis
5,3 3,5 3,2 3,4 15,4 5,7 4,2 4,5 14,4 120,0
iedzīvotāju ienākuma nodoklis
29,6 28,2 36,4 33,4 127,6 39,8 38,7 38,4 116,9 124,1
pievienotās vērtības nodoklis
49,9 53,5 57,2 59,2 219,8 61,3 63,2 63,9 188,4 117,3
akcīzes nodoklis
11,8 8,1 10,0 5,4 35,3 13,9 19,0 18,6 51,5 172,2
muitas nodoklis
5,0 4,7 4,1 4,5 18,3 4,1 5,1 4,3 13,5 97,8
zemes nodoklis
1,6 3,4 2,9 2,9 10,8 1,9 3,5 3,3 8,7 110,1
sociālais nodoklis*
62,0 65,4 70,6 73,4 271,4 66,6 75,9 79,8 222,3 112,3
pārējie nodokļu ieņēmumi
1,6 1,0 1,0 1,5 5,1 1,6 1,8 1,5 4,9 127,8

* Budžeta kontos ieskaitītie līdzekļi (bez summām, kas izmaksātas darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina).

Visstraujākais pieaugums ir akcīzes nodokļa summām, kuras ir palielinājušās par 72,2% (no 29,9 milj.latu 1995.gada 3 ceturkšņos līdz 51,5 milj.latu 1996.gada 3 ceturkšņos). Šo akcīzes nodokļa summas pieaugumu galvenokārt noteica 1996.gada 16.maijā pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kuri paaugstināja akcīzes nodokļa likmi benzīnam, pārejot no 4 santīmiem līdz 10 santīmiem par litru benzīna.

No lielākajiem nodokļiem ieņēmumu ziņā diezgan ievērojami šajā laikā pieauga pievienotās vērtības nodoklis (par 17,3%) un arī uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (attiecīgi par 25 un 24,1%).

Pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu galvenokārt noteica cenu un importa apjomu pieaugums. Pieaudzis arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un iesniegto pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju skaits.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu lielā mērā var izskaidrot ar to, ka iedzīvotājiem ar augstākiem 1995.gada ienākumiem bija jānomaksā papildu ienākuma nodoklis 10% apmērā no summas, kas pārsniedza 3600 latu ienākumu gadā. Tā, piemēram, šo nomaksu rezultātā 1996.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par apmēram 14%. Turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos 1996.gada martā tika ieskaitīts pašvaldību izlīdzināšanas konta saldo atlikums 5,6 milj.latu apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pieaugums galvenokārt saistīts ar iepriekšējā gada uzņēmējdarbības rezultātiem (pārskatu iesniegšanu un norēķiniem ar budžetu par 1995.gadu), kā arī ar šī nodokļa parādu summu izmaiņām.

Lielāko nodokļu daļu kopbudžetā dod sociālais nodoklis (33,4%), kas tiek ieskaitīts valsts speciālajā budžetā. Tas 1996.gada 3 ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3 ceturkšņiem, ir palielinājies par 12,3% jeb par 24,3 milj.latu. Uz šī nodokļa rēķina izmaksāti pabalsti darba vietās aptuveni 11,6 milj.latu apmērā. Šī nodokļa pieaugumu kopumā noteica darba algas fonda pieaugums. Tomēr sociālā nodokļa ieņēmumi atpaliek no gadam plānotā, kas izskaidrojams ar šī nodokļa parāda pieaugumu, tautsaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos, kā arī ar to, ka vidējā darba samaksa nepieauga tik strauji, kā sākotnēji tika prognozēts.

1996.gada 3 ceturkšņos nedaudz ir samazinājies vienīgi muitas nodoklis (par 2,2%), ko lielā mērā ietekmēja importa struktūras izmaiņas un Latvijas noslēgtie līgumi par ārējo tirdzniecību, īpaši brīvās tirdzniecības līgumi ar Eiropas Savienību un citām valstīm.

Kopumā jāsecina, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums 1996.gada 3 ceturkšņos pārsvarā tomēr bija saistīts ar nodokļu administrēšanas pastiprināšanu, cenu pieaugumu, nodokļu maksātāju skaita pieaugumu u.c.līdzīgiem faktoriem, nevis būtisku iekšzemes kopprodukta pieaugumu, tāpēc vēl vairāk ir pastiprinājies nodokļu slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Valsts ieņēmumus veidoja arī nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas u.c.ieņēmumi. Šie ieņēmumi valsts budžetā kopā ar budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem uz 1996.gada 1.oktobri bija 37,6 milj.latu. Turklāt valsts budžetā tika iemaksātas summas par iekšējo un ārējo kredītu procentu un kredītu atmaksām.

3.6.2. Valsts kopbudžeta izdevumi

Valsts kopbudžeta izdevumi pa ekonomiskās darbības veidiem atspoguļoti 3.20.tabulā.

3.20.tabula

Kopbudžeta izdevumi pa ekonomiskās darbības veidiem 1996.gada 3 ceturkšņos (milj.latu)

1996 1996.g.3 cet.
I II III Pavisam (%)
Izdevumi - pavisam 248,7 284,1 265,9 798,7 100,0
vispārējie valdības dienesti 14,9 18,6 17,5 51,0 6,4
aizsardzība 4,8 5,7 5,1 15,6 2,0
sabiedriskā kārtība un drošība,
tiesību aizsardzība 13,4 14,2 14,3 41,9 5,2
izglītība 40,8 49,8 40,3 130,9 16,4
veselības aprūpe 24,2 29,1 27,6 80,9 10,1
sociālā apdrošināšana
un nodrošināšana 93,4 99,7 101,4 294,5 36,9
dzīvokļu un komunālā saimnie-
cība, vides aizsardzība 8,1 8,6 10,2 26,9 3,4
brīvais laiks, sports, kultūra
un reliģija 6,2 8,0 7,5 21,7 2,7
lauksaimniecība, mežkopība
un zvejniecība 3,1 6,9 4,6 14,6 1,8
pārējā ekonomiskā darbība 6,0 11,8 12,3 30,1 3,8
pārējie izdevumi 33,8 31,7 25,1 90,6 11,3

Kā redzams, lielāko kopbudžeta izdevumu daļu (63,4%) 1996.gada 3 ceturkšņos veidoja izdevumi sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai, izglītībai un veselības aprūpei. Izdevumi, kas saistīti ar vispārējiem valdības dienestiem, aizsardzību, sabiedrisko kārtību un drošību un tiesību aizsardzību, veidoja 13,6% jeb kopā 108,5 milj. latu. Izdevumi nacionālajai ekonomikai (dzīvokļu un komunālajai saimniecībai, vides aizsardzībai, lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai un pārējai ekonomiskajai darbībai) bija 9% (71,6 milj. latu), bet pārējie izdevumi 11,3% (90,6 milj. latu) no kopbudžeta izdevumiem. 1996.gada laikā šie izdevumi pieauga 2.ceturksnī un nedaudz samazinājās 3.ceturksnī. Salīdzinot ar kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, šie izdevumi pārsniedza ieņēmumu summas, veidoja budžeta deficītu un radīja nepieciešamību piesaistīt papildu finansiālos līdzekļus tā segšanai.

Budžeta deficīta konkrētās summas iespējams analizēt, apskatot budžeta izpildes rādītājus.

3.6.3. 1996.gada valsts kopbudžeta izpilde

Latvijas kopbudžeta izpilde 1996.gada 3 ceturkšņos budžeta veidu griezumā dota 3.21.tabulā. Šajā tabulā, salīdzinot ar 3.19.tabulu, ieņēmumu daļā papildus iekļauti visi nenodokļu ieņēmumi, bet izdevumu daļā, salīdzinot ar 3.20.tabulu,- papildu izdevumi no speciālā budžeta, kuri nav sadalīti pa ekonomiskās darbības veidiem. Apstiprinātais budžets tabulā ir precizētais 1996.gada budžets.

3.21.tabula

Latvijas kopbudžets 1996.gadam budžeta veidu griezumā (milj. latu)

Apstip- Faktiski 1996.g. 1996.g.
prinātais I II III I-III 3.cet.
budžets % pret ap-
stiprināto
Ieņēmumi - kopā 1146,3 250,1 281,0 281,1 812,2 70,9
tai skaitā:
valsts pamatbudžets 444,4 102,2 114,1 110,3 326,6 73,5
valsts speciālais budžets 434,9 86,2 101,6 107,7 295,5 67,9
pašvaldību budžets 267,0 61,7 65,3 63,1 190,1 71,2
Izdevumi - kopā 1181,8 254,7 307,1 287,8 849,6 71,9
tai skaitā:
valsts pamatbudžets 484,4 114,7 123,8 112,9 351,4 72,5
valsts speciālais budžets 433,2 85,7 111,6 112,1 309,4 71,4
pašvaldību budžets 264,2 54,3 71,7 62,8 188,8 71,5

Kā redzams 3.21.tabulā, 1996.gada 3 ceturkšņos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 326,6 milj. latu, izdevumi 351,4 milj. latu, tātad budžeta deficīts - 24,9 milj. latu. Šis deficīts pārsvarā tika segts ar īstermiņa valsts parādzīmju emisiju un realizāciju iekšējā un ārējā finansu tirgū. Saskaņā ar 1996.gada 21.novembra grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam" valsts pamatbudžeta deficīts ir apstiprināts 40 milj. latu apmērā.

Speciālā budžeta ieņēmumi bija 295,5 milj. latu, bet izdevumi 309,4 milj. latu, tātad deficīts - 13,8 milj. latu. Deficīta segšanai pārsvarā tika izmantotas kopējā atlikuma summas uz gada sākumu, kuras bija apmēram 30 milj. latu.

Pašvaldību budžeta ieņēmumi bija 190,1 milj. latu, bet izdevumi 188,8 milj. latu.

Kopējais valsts pamatbudžeta, speciālo budžetu un pašvaldību budžetu deficīts uz 1996.gada 1.oktobri bija 38,7 milj. latu.

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmeņa raksturojums

Viens no starptautiski atzītajiem dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem (apakšdaļā izmantotie UNDP materiāli no "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996", Rīga, 1996) pēdējos gados ir tautas attīstības indekss (TAI), kas no 1990.gada tiek aprēķināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) ietvaros. Tas ir indekss, kas agregēts no rādītājiem, kuri raksturo mūža ilgumu, izglītības līmeni, un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktais reālais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Sākotnēji pārspīlēti augstu tika novērtēti attīstības rādītāji bijušajās PSRS republikās, tādējādi Latvija 1994.gadā pēc šī rādītāja bija ierindota 30.vietā pasaulē, taču pēc precizētā indeksa aprēķina 1995.gadā noslīdēja citu pasaules valstu vidū uz 73.vietu.

Demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju veselību raksturojošs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums, kas valstī ir ļoti zems, taču, salīdzinot ar 1994.gadu, 1995.gadā tas pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis (vīriešiem - no 60,7 līdz 60,8 gadiem, sievietēm no 72,9 līdz 73,1 gadam). Taču tas ir zemāks nekā Lietuvā (1994.gadā vīriešiem - 62,8 sievietēm - 74,9) un Igaunijā (attiecīgi 61,1 un 73,1). Daudz augstāki šie rādītāji ir Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs, sasniedzot paredzamo mūža ilgumu vīriešiem, piemēram, Zviedrijā - 75,5 gadus un sievietēm - 80,8 gadus (1993.gada dati).

Labāka situācija ir izglītības nozarē. Izglītības sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota.

Vairāk skolēnu, kuri ieguvuši pamatizglītību, turpina izglītoties vidējās izglītības mācību iestādēs (1994.gadā - 92,8%, 1995.gadā - 93,1%). Samazinājies skolēnu skaits, kuri nebeidz mācības vidējās izglītības iestādēs (1993.gadā vidusskolas nebeidza 36,8% no mācības uzsākušajiem 1990.gadā, 1994.gadā tās nebeidza 22,8% no mācības uzsākušajiem 1991.gadā, 1995.gadā - 22,3% no mācības uzsākušajiem 1992.gadā). Attiecīgi palielinās arī vidusskolu beigušo īpatsvars attiecīgajās vecuma grupās.

Diemžēl pēdējos gados pieaug bērnu skaits, kas dažādu iemeslu, galvenokārt materiālo apstākļu, dēļ neapmeklē skolu. Pašlaik šis skaits, pēc dažādiem avotiem, svārstās no 2,5 tūkst. skolas vecuma bērnu līdz 10 tūkstošiem. Palielinās pamatizglītību neieguvušo skolēnu skaits procentuālā attiecībā pret visiem attiecīgā vecuma bērniem. 1990.gadā pamatskolas izglītību neieguva 9,9% no visiem 15 gadu vecumu sasniegušajiem bērniem, 1994.gadā - 20,7%, 1995.gadā - 23,3 procenti.

Valstī strauji pieaudzis augstskolās uzņemto studentu skaits. 1995./96.mācību gadā ir uzņemti 13,6 tūkst. studentu - par 34,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Studentu skaits uz 10000 iedzīvotāju ir 183 (1994./95.mācību gadā - 149, 1993./94. - 146).

Svarīgākais faktors izglītības un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanā ir ekonomikas augšupeja. To galvenokārt raksturo iekšzemes kopprodukta pieaugums, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Taču šī rādītāja apjomi un pieauguma tempi, kā jau tas atspoguļots ziņojuma attiecīgajās nodaļās, ir zemi un ievērojami atpaliek no attīstītāko pasaules valstu rādītājiem. Tomēr, kā liecina prognozes, turpmākajos gados valstī sagaidāms manāms iekšzemes kopprodukta pieaugums un situācijas uzlabošanās sociālajā sfērā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!