Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 30. janvāra likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1997., Nr. 52/53 (767/768) https://www.vestnesis.lv/ta/id/42284-par-nekustama-ipasuma-ierakstisanu-zemesgramatas

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Energoapgādes regulēšanas padome

Grozījumi noteikumos "Par uzņēmējdarbības licencēšanu energoapgādē"

Vēl šajā numurā

20.02.1997., Nr. 52/53 (767/768)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 30.01.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā zemesgrāmatās ierakstāma fizisko un juridisko personu atgūtā un privatizētā zeme, valsts un pašvaldību zeme, kā arī dzīvokļi un ēkas (būves), kas atrodas uz šīs zemes vai zemē.

2.pants. Ar nekustamo īpašumu saistītās tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajām prasībām, ievērojot šā likuma noteikumus.

3.pants. Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.

4.pants. Nostiprinājuma lūgumam pievienojams arī dokuments par kancelejas nodevas samaksu, izņemot gadījumus, kad iesniedzējs saskaņā ar likumu atbrīvots no tās. Attiecībā uz zemi nostiprinājuma lūgumam pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm) uzrādāma inventarizācijas lieta, kurā norādīts pašreizējais ēku (būvju) novērtējums un reģistrēti atsavināšanas aizliegumi un citi apgrūtinājumi vai izdarīta atzīme par aizliegumu un apgrūtinājumu neesamību. Citi dokumenti nostiprinājuma lūgumam papildus pievienojami šajā likumā noteiktajos gadījumos.

5.pants. Nostiprinājuma lūgumam pievienotie dokumenti glabājami nekustamā īpašuma lietā, bet īpašniekam pēc viņa lūguma izsniedzams Zemesgrāmatu likuma 91.pantā noteiktajā kārtībā sagatavots zemesgrāmatas akts.

6.pants. Inventarizācijas lietā iekļautās ziņas, kurās dots ēku (būvju) raksturojums un novērtējums, noraksta veidā pievienojamas nekustamā īpašuma lietai, bet pati inventarizācijas lieta atdodama īpašniekam.

II nodaļa. Zemes ierakstīšana zemesgrāmatās

7.pants. Fiziskās vai juridiskās personas atgūtā zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz likumā paredzētajā kārtībā pieņemtu lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai uz tiesas spriedumu.

8.pants. Valsts un pašvaldību zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās pašvaldības vārda, pamatojoties uz dokumentiem, kas norādīti likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

9.pants. (1) Fiziskās vai juridiskās personas privatizētā zeme ierakstāma zemesgrāmatā, pamatojoties uz pirkuma līgumu.

(2) Zemes izpirkšanas gadījumā nostiprinājuma lūgumam pievienojams likumos noteiktās institūcijas lēmums par zemes nodošanu īpašumā par samaksu. Bet, ja zeme tiek privatizēta kopā ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu un nav bijusi ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama uzziņa, kas sastādīta likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā un apliecina, ka attiecīgā zeme pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai.

10.pants. Ierakstot zemesgrāmatā zemi, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77.pantam izskata nostiprinājuma lūgumu un šā likuma 7., 8. vai 9.pantā minētos attiecīgos dokumentus, kā arī pārliecinās, vai lūgumam ir pievienoti šā likuma 4.pantā minētie dokumenti.

11.pants. Ja lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu vai pirkuma līgumā norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi vai apgrūtinājumi, vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā izdarāma atzīme, norādot, kādi aprobežojumi un apgrūtinājumi ar lēmumu vai līgumu ir noteikti. Atzīme aizstājama ar ierakstu, ja zemes īpašnieks un attiecīgā ieinteresētā persona iesniedz nostiprinājuma lūgumu.

III nodaļa.

Fizisko personu ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

12.pants. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi, izņemot šā likuma 13.pantā minētos gadījumus.

13.pants. Ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā.

14.pants. (1) Ierakstot zemesgrāmatā ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību priekšmets, zemesgrāmatā atklājams atsevišķs nodalījums.

(2) Ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks, zeme pievienojama ēku (būvju) īpašuma nodalījumam un zemes iepriekšējais nodalījums slēdzams.

(3) Ja ēkas (būves) īpašumā iegūst zemes īpašnieks, ēkas (būves) pievienojamas zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) iepriekšējais nodalījums slēdzams.

15.pants. (1) Ierakstot saskaņā ar šā likuma 13.pantu zemesgrāmatā ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojams robežu plāns ar kadastra numuru un likumos noteiktās institūcijas lēmums par zemes gabala platību un robežu plāna apstiprināšanu.

(2) Zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā daļā izdarāma atzīme: “Zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas. Ēkas (būves) saistītas ar zemes gabalu (adrese, platība, kadastra numurs).”

16.pants. Ierakstot saskaņā ar šā likuma 13.pantu zemesgrāmatā ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura ir ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama Valsts zemes dienesta izziņa par ēku (būvju) saistību ar zemi (zemesgrāmatas nodalījums, adrese, kadastra numurs, zemes īpašnieks) un par to zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā daļā izdarāma atzīme.

17.pants. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gada 21.jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940.gada 21.jūlijam;

2) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993.gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);

5) apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992.gada 31.decembrim);

6) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8.pantā;

7) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam);

8) izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;

9) līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;

10) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

18.pants. Ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993.gada 5.aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

19.pants. Zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas (būves), kuras atbilstoši inventarizācijas lietas datiem uzceltas nelikumīgas celtniecības rezultātā.

20.pants. Ja zemesgrāmatā tiek ierakstītas ēkas (būves), kurām likumā noteiktajā kārtībā uzlikts un Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā reģistrēts atsavināšanas aizliegums vai servitūti, zemesgrāmatā atsavināšanas aizliegums vai servitūti ierakstāmi atzīmju veidā un atzīmes dzēšamas vai aizstājamas ar ierakstiem tikai pēc ieinteresēto personu lūguma.

21.pants. Ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc 1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja, rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana nepieciešama, valsts nodevas samaksa), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs).

22.pants. Ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.

23.pants. Šā likuma 21.pantā minētie nosacījumi nav piemērojami un ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā, ja tās iegūtas, pamatojoties uz likumiem, kas regulē īpašuma tiesību atjaunošanu vai valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu.

24.pants. Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedram piederošas ēkas (būves) vispārējā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz viņa vārda, ja attiecīgais kooperatīva biedrs piedalījies akta sastādīšanā par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā. Ja šī persona nav bijusi dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedrs laikā, kad ēka (būve) nodota ekspluatācijā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama attiecīgā kooperatīva, tā tiesību pārņēmēja vai valsts arhīva izziņa par to, ka šī persona ir uzņemta par kooperatīva biedru.

25.pants. Jaunbūves (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvinspekcijas izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.

IV nodaļa.

Juridisko personu ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

26.pants. Juridisko personu ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās, ievērojot šā likuma 12.—16., 19. un 25.pantā noteiktās prasības.

27.pants. Ēku (būvju) atrašanās juridiskās personas bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.

28.pants. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā:

3) darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu;

4) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;

5) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29.martam);

6) administratīvā kārtībā pieņemtu valdības vai pašvaldības aktu par ēku (būvju) nodošanu īpašumā citam tiesību subjektam, arī par to iekļaušanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļu sastāvā;

7) uzņēmējsabiedrības dibināšanas līgumu, kas apliecina ēku (būvju) nodošanu uzņēmējsabiedrības īpašumā;

8) pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku (būvju) iekļaušanu uzņēmējsabiedrības pamatlīdzekļu sastāvā, pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu par uzņēmējsabiedrību;

9) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

29.pants. Juridiskajām personām nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina to tiesībspēju un rīcībspēju (statūti, nolikums u.tml.).

30.pants. Ja zemesgrāmatā tiek ierakstītas ēkas (būves), ko juridiskā persona ir uzcēlusi pēc 1940.gada 21.jūlija, nostiprinājuma lūgumam pievienojams valdības vai tās noteiktas valsts institūcijas apliecinājums tam, ka šajos objektos nav valsts ieguldījuma, vai arī tam, ka valsts nepretendē uz šo īpašumu vai tā daļu.

31.pants. Ja juridiskā persona ēkas (būves) ieguvusi darījuma rezultātā, tās šā likuma 21.—23.pantā noteiktajā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz juridiskās personas vārda, pārbaudot atsavinātāja īpašuma tiesības, līdz tās ir nepārprotami pierādītas (būvniecība, pašvaldības vai valsts īpašums, reģistrācija likumā noteiktās iestādēs).

32.pants. Šā likuma 31.pantā minētie nosacījumi nav piemērojami un ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā, ja ēkas (būves) iegūtas, pamatojoties uz likumiem, kas reglamentē valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu vai valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu par uzņēmējsabiedrībām.

33.pants. Ēkas (būves), kas juridiskajai personai, izņemot reliģiskās organizācijas, ir piederējušas 1940.gada 21.jūlijā, ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs juridiskās personas vārda, pamatojoties uz valsts arhīva izziņu. Nostiprinājuma lūgumam pievienojama attiecīgas valsts institūcijas izziņa, ka ēkas (būves) nav pārgājušas valsts īpašumā, un dokuments par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu.

34.pants. Reliģisko organizāciju ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai vienošanos par īpašuma atdošanu.

V nodaļa.

Valsts un pašvaldību ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

35.pants. Valsts un pašvaldību ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās, ievērojot šā likuma 12.—16., 19. un 25.pantā noteiktās prasības.

36.pants. Ēkas (būves) zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts vai pašvaldības vārda, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) piederību valstij vai pašvaldībai, likvidētai valsts vai pašvaldības iestādei, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ar valsts vai pašvaldības kapitālu 1940.gada 21.jūlijā;

2) aktu par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā;

3) darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu;

4) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8.pantā;

5) administratīvā kārtībā pieņemtu aktu par valsts īpašumā esošu ēku (būvju) nodošanu pašvaldībai vai otrādi;

6) zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības, valsts iestādes vai valsts uzņēmuma izziņu par to, ka dzīvojamā māja ir pašvaldības vai valsts iestādes bilancē vai uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvā;

7) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

37.pants. Uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāmas ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija ir uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, arī PSRS sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas, PSRS Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un tās iekšējais karaspēks un robežapsardzības karaspēks, izņemot gadījumus, kad šīs ēkas (būves) atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā.

38.pants. Uz pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāmas ēkas (būves), kas:

1) bija uzceltas līdz 1940.gada 21.jūlijam uz zemes, kura bija ierakstīta zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vai lauku pašvaldību fonda vārda, ja attiecīgā pašvaldība ir atguvusi zemes īpašuma tiesības;

2) uzceltas par pašvaldības līdzekļiem pēc 1990.gada 15.februāra likumu par pašvaldībām spēkā stāšanās;

3) nodotas pašvaldības īpašumā ar likumu;

4) nodotas pašvaldības īpašumā ar Ministru padomes vai Ministru kabineta pārvaldes aktu;

5) iegūtas uz cita tiesiska pamata.

39.pants. Ēkas (būves), ko valsts īpašumā bez atlīdzības zemes reformas laikā nodevusi pašvaldība, un ēkas (būves), ko pašvaldības īpašumā zemes reformas laikā nodevusi valsts vai cita pašvaldība, var ierakstīt zemesgrāmatā arī gadījumos, ja šīs ēkas (būves) pirms to nodošanas nav bijušas ierakstītas zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz attiecīgās pilsētas domes, pagasta vai rajona padomes lēmumu vai Ministru kabineta rīkojumu.

VI nodaļa. Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatās

40.pants. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošos privatizētos dzīvokļus var ierakstīt zemesgrāmatā tikai tad, ja atbilstoši šim likumam zemesgrāmatā ierakstīta dzīvojamā māja.

41.pants. Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošais privatizētā dzīvokļa īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pirkuma līgumu.

42.pants. Šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz dokumentu, ko iesniegusi attiecīgā dzīvokļu privatizācijas komisija, zemesgrāmatā ierakstāmi arī dzīvokļi, kas privatizēti atbilstoši likumiem “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai citiem likumiem.

43.pants. Līdz privatizēto kooperatīvo un citu privatizēto dzīvojamo māju pārveidošanai dzīvokļa īpašumos dzīvokli var ierakstīt zemesgrāmatā, ja atbilstoši likumam “Par dzīvokļa īpašumu” zemesgrāmatā ir ierakstīta dzīvojamā māja.

44.pants. Ja īpašuma tiesības uz dzīvokli iegūtas darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā pēc 1993.gada 4.aprīļa, tas ierakstāms zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nostiprināmas kārtībā, kāda noteikta šā likuma 21.—23. vai 31. un 32.pantā.

45.pants. Īpašuma tiesības uz dzīvokļiem, kas iegūti fiziskajām un juridiskajām personām piederošā dzīvojamā mājā, nostiprināmas atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” noteikumiem, ja dzīvojamā māja ir ierakstīta zemesgrāmatā un nostiprinājuma lūgumam pievienots Valsts zemes dienesta apliecinājums par namīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

VII nodaļa.

Vairākos patstāvīgos īpašumos sadalītu nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās

46.pants. Nekustamo īpašumu, arī ēkas, kas sadalīts reālās daļās, kopīpašniekiem vienojoties vai ar tiesas spriedumu, ja nepieciešams, uzliekot aprobežojumus vai nosakot servitūtus, var ierakstīt zemesgrāmatā atsevišķos nodalījumos kā patstāvīgu īpašuma objektu šādos gadījumos:

1) katram īpašniekam ir atsevišķs zemes gabals, uz kura atrodas viņa ēkas vai ēkas daļa, un zemes gabalam ir piešķirts kadastra numurs;

2) katram atdalītajam nekustamajam īpašumam pašvaldība noteikusi adresi;

3) katrai dzīvojamās mājas daļai un saimniecības ēkām kā patstāvīgam īpašumam iekārtota inventarizācijas lieta.

47.pants. Īpašuma tiesības šā likuma 46.pantā minētajā gadījumā nostiprināmas, pamatojoties uz kopīpašnieku vienošanos vai tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu. Nostiprinājuma lūgumam pievienojams dokuments, kas apliecina nekustamā īpašuma (zemes, ēku) tiesisku iegūšanu, un pašvaldības lēmums par ēku (būvju) atrašanās vietu (adresi).

VIII nodaļa. Nobeiguma noteikumi

48.pants. Nostiprinājuma lūgumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis izskata 30 dienu laikā.

49.pants. Pēc nostiprinājuma lūdzēja vēlēšanās zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis izskata iesniegumu saīsinātā termiņā — piecu dienu laikā, ņemot attiecīgo kancelejas nodevu desmitkārtīgā apmērā.

50.pants. Fiziskās personas — bijušie īpašnieki, kuriem zeme piederēja 1940.gada 21.jūlijā, to laulātie un pirmās šķiras likumiskie mantinieki, politiski represētie un I grupas invalīdi, kuriem zemes reformas gaitā atjaunotas zemes īpašuma tiesības, — ir atbrīvotas no kancelejas nodevas, kas atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 107.pantam tiek ņemta, sākotnēji ierakstot nekustamo īpašumu zemesgrāmatā un nostiprinot ar to saistītās tiesības.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.140 “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 30.janvārī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 20.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!