Par Krieviju un Latviju trijos laikos: vakar, šodien, rīt

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs savā pirmajā preses konferencē Latvijā

Vakar, 17. februārī, Krievijas Federācijas vēstniecībā notika Aleksandra Udaļcova, Krievijas Federācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka, pirmā preses konference kopš stāšanās šajā amatā. Preses konferences sākumā Krievijas vēstnieks atzīmēja, ka četrās nedēļās kopš ierašanās Latvijā šejienes realitāte esot izrādījusies vēl daudz interesantāka, nekā viņš to gaidījis. Aleksandrs Udaļcovs arī uzsvēra, ka augstu vērtē kontaktus ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Savu pirmo preses konferenci Aleksandrs Udaļcovs bija veltījis galvenokārt nule atklātībā paziņotajai, pēc prezidenta Jeļcina rīkojuma izstrādātajai Krievijas ilgtermiņa attiecību koncepcijai ar Baltijas valstīm, ko Aleksandrs Udaļcovs nosauca par “ilgtermiņa attiecību līniju”. Pēc vēstnieka vārdiem, esot pienācis zināms robežpunkts mūsu valstu diplomātiskajās attiecībās, par ko liecinot arī nule pasludinātā attiecību koncepcija. “Pieci mūsu diplomātisko attiecību gadi ir samērā īss laiks, kurā mēs iepazināmies, pieslīpējāmies, risinājām dažādus sākotnējus jautājumus. Tagad daudzas visasākās problēmas ir atrisinātas, un Krievijas prezidenta dokuments ir ļoti zīmīgs,” teica A. Udaļcovs. “Tas iezīmē jaunu posmu mūsu valsts attiecībās ar Baltijas valstīm.” Pēc Krievijas vēstnieka apgalvojuma šī dokumenta izstrādātāji esot orientējušies galvenokārt uz pozitīvo. Viņus vadījusi vēlme atrast “modus vivendi” jeb modeli abu kaimiņvalstu labu attiecību potenciāla realizēšanai. Šī dokumenta uzdevums esot koordinēt visu Krievijas resoru darbību labu attiecību izveidošanai ar Baltijas valstīm. Vēstnieks uzsvēra, ka Krievijas prezidenta preses sekretārs Jastržemskis televīzijā ļoti precīzi esot izteicis jaunā dokumenta būtību, Jastržemska nolasītie citāti esot bijuši šīs koncepcijas kvintesence. Pats dokuments plašāk diez vai tikšot publicēts, jo tas esot Krievijas dokuments “iekšējai lietošanai”.

Pēc A. Udaļcova domām, Krievijas un Baltijas valstu attiecības pašlaik ir veidošanās posmā. Tajās pastāvot gan pozitīvi, gan arī negatīvi momenti. Galvenais, pēc Krievijas vēstnieka domām, esot labā mūsu attiecību perspektīva. “Var teikt — “glāze ir pa pusei pilna”, un tikpat labi var teikt — “glāze ir pustukša”,” piebilda Aleksandrs Udaļcovs. Viņš par mūsu valstu attiecībām sliecoties teikt — “glāze ir pa pusei pilna”. Kā pozitīvus momentus mūsu valstu attiecībās Krievijas vēstnieks minēja abu pušu līdzšinējo prasmi atturēties no konfrontācijas — kaut abās pusēs esot spēki, kas tādu vēlētos. Vēstnieku iepriecina arī attiecību normalizācijas tendences noturīgais raksturs. Vēstnieks piešķir lielu pozitīvu nozīmi arī jau iegūtajai abu valstu pieredzei sarežģītu problēmu risināšanā — kā Krievijas armijas izvešana, Skrundas radiolokācijas stacijas liktenis, Krievijas armijas pensionāri Latvijā. Aleksandrs Udaļcovs arī atzīmēja, ka pagaidām nav izdevies panākt, lai savstarpējo uzticēšanos padarītu par abu valstu attiecību stūrakmeni. Abām pusēm arī neesot izdevies atbrīvoties no politiskās konjunktūras apsvērumiem un orientēt mūsu valstu attiecības uz gaišu nākotni. Puses vēl neesot spējušas padarīt savu politiku otrai pusei pārredzamu un saprotamu.

“Mums nav plānu nosmacēt Latviju draudzīgos apskāvienos,” teica Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs. Viņš uzsvēra, ka pēc ilgākas pauzes abu valstu politiskajās attiecībās iestājies ļoti rosīgs periods. Vēstnieks atsaucās uz pašreizējo Saeimas delegācijas vizīti Maskavā, kas ir pirmā šāda vizīte pēdējo trīs gadu laikā. Pēc A. Udaļcova domām, šī vizīte uzdos toni arī turpmākajām starpvalstu vizītēm. Vēstnieks paredzēja, ka sarunas Maskavā būs grūtas, jo starp mūsu valstīm pastāv daudz pretenziju un abpusējas neizpratnes. Galvenā šīs vizītes nozīme, pēc A. Udaļcova domām, varētu būt labāka savstarpējā izpratne starp mūsu valstīm. “Tā jau būtu puse no problēmas atrisinājuma,” domā Krievijas vēstnieks. Pēc A. Udaļcova informācijas, 27. februārī divu dienu vizītē Latvijā ieradīsies Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks Serovs. Vēstnieks uzsvēra, ka šī vizīte kalpos starpvaldību sadarbības mehānisma iedarbināšanai. Fakts, ka premjerministra vietnieks no Krievijas puses vada starpvaldību komisiju, pēc vēstnieka Udaļcova vārdiem, norādot uz Baltijas valstu prioritāti Krievijas ārpolitikā. Šogad esot paredzētas arī Krievijas ārlietu ministra Primakova un premjerministra Černomirdina vizītes Latvijā. Savukārt Krievijā paredzēts Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava apmeklējums. Paredzēts arī, ka Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, dodoties uz Krasnojarskas novadu Krievijas latviešu apmeklējumā, iegriezīsies Maskavā. “Kā redzat, mūsu attiecību grafiks ir ārkārtīgi piesātināts. Galvenais tagad ir, lai kvantitāte pārietu jaunā kvalitātē,” teica Krievijas vēstnieks.

Atbildot uz jautājumiem par sarežījumiem abu kaimiņvalstu attiecībās, A. Udaļcovs teica, ka šāds tonis lielā mērā tiekot “uzdots Rīgā”, taču starpvalstu attiecību fons tomēr esot cerīgs. “Galvenais šķērslis labām attiecībām starp Latviju un Krieviju tomēr ir mūsu tautiešu stāvoklis Latvijā,” tālāk teica vēstnieks, deklarējot, ka no tā esot atkarīgs “viss mūsu turpmāko attiecību komplekss”. “Ja Latvijas puse Krievijas pusei pastāstītu par saviem plāniem šajā jomā, tad mēs, iespējams, mainītu savu pozīciju,”piebilda Krievijas vēstnieks.

Atsaucoties uz kāda krievu preses žurnālista apgalvojumiem par “slikto krievu skolu stāvokli” Rīgā, Aleksandrs Udaļcovs paziņoja, ka šis, viņaprāt, esot viens no svarīgākajiem jautājumiem līdz ar pilsonības jautājumu un viņa tautiešu politiskajām tiesībām Latvijā. Vēstnieks apgalvoja, ka viņš pats arī jau esot sadūries ar šo problēmu — atvedis sev līdzi uz Rīgu dēlu un meitu, un esot ārkārtīgi grūti nokārtot viņiem šeit, Rīgā, izglītības jautājumu. Atbildot uz šī paša krievu žurnālista otru jautājumu — par it kā nepietiekamo balsošanas biļetenu skaitu vēstniecības atvērtajos vēlēšanu iecirkņos pēdējās Krievijas vēlēšanās, Aleksandrs Udaļcovs apšaubīja šī preses izdevuma informētību. Biļetenu esot bijis pietiekami.

Aleksandrs Udaļcovs izteicās arī par bezvīzu režīma ieviešanu starp mūsu valstīm. Ja Latvijas puse piekristu, tad Krievija būtu ar mieru vīzas atcelt. Savā laikā vīzas esot ieviesušas Baltijas valstis, un tagad abām pusēm esot iepaticies iekasēt lielu naudu par vīzām.

Tad vārds jautājumam tika dots “Latvijas Vēstneša“ pārstāvim:

— Vēstnieks kungs, vai jums nav bažu, ka jūsu diplomātisko misiju Latvijā apgrūtinās šis nule Krievijā izstrādātais dokuments — ilgtermiņa līnija kontaktiem ar Baltijas valstīm? Jo Latvijā gan politiķu aprindās, gan sabiedrībā šis dokuments ir uzņemts ar izteiktām bažām, mūsu valstī tas ir izraisījis sarūgtinājumu.

Aleksandrs Udaļcovs: — Es pats arī esmu piedalījies šī dokumenta izstrādāšanā. Manuprāt, tas ir visai saprātīgs dokuments. Tas ir izsvērts un sabalansēts dokuments, kas izceļas ar reālismu. Domāju, ka šāds dokuments nevar kaitēt mūsu attiecībām. Ja šis dokuments netiek uzņemts viennozīmīgi, tas ir dabisks process. Domāju, ja Latvijas valdība pieņemtu šādu konceptuālu dokumentu attiecībā pret Krieviju, arī tas netiktu vērtēts viennozīmīgi. Mums ir jātuvina pozīcijas. Bet vispirms mums ir jānoskaidro pozīcijas. Domāju, mums ir jārunā ne vien par šo dokumentu, bet par mūsu valstu attiecībām. Domāju, ka šis dokuments netraucēs labu mūsu valstu attiecību attīstībai.

“Latvijas Vēstnesis”: — Šeit tika saasināta uzmanība skolu jautājumam, tādēļ mans otrs jautājums: kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat faktu, ka Krievijas Federācijā nav nevienas valsts skolas latviešu valodā? Savā laikā Krievijā bija desmitiem latviešu skolu, bet tās visas tika iznīcinātas. Reiz, kad es uzdevu šo pašu jautājumu Krievijas Valsts domes delegācijai, atbilde bija, ka viena latviešu skola tomēr Krievijā esot — Latvijas vēstniecībā Maskavā. Tāpēc es pasvītroju: mans jautājums ir par Krievijas valsts skolām latviešu valodā.

Aleksandrs Udaļcovs: — Ne no viena cita kā vien no latviešu deputātiem, kas šo jautājumu izvirzījuši politiskā plāksnē, es neesmu dzirdējis, ka kāds šo jautājumu būtu izvirzījis Krievijai. Ja būtu nepieciešamība, teiksim, kādā Krasnojarskas novada ciemā atvērt latviešu nacionālo skolu. Ja tāds jautājums ir, tad mēs to labprāt izskatīsim un lemsim kopīgi ar Latvijas pārstāvjiem. Starpvalstu komisijā ir humanitāro jautājumu darba grupa, kurai jārisina tieši šādi jautājumi.

Atbildot uz jautājumu par vēl aizvien nenoslēgto robežlīgumu, A. Udaļcovs teica, ka Krievijas puse nepārprotami ir par šāda līguma noslēgšanu. Taču Krievijas domē pašreizējais noskaņojums neesot labvēlīgs šāda līguma ratificēšanai. Vēstnieks arī ieteica Latvijas pusei rūpīgi iepazīties ar Igaunijas pieredzi sarunās par robežlīgumu — lai izvairītos no eventuālām kolīzijām, kādas esot radušās Igaunijas un Krievijas sarunās par robežlīgumu. Taču Krievijas pusē šie līgumi tiekot gatavoti publicēšanai. Krievijas vēstnieks izteica viedokli, ka Latvijas puse šādā līgumā ir vairāk ieinteresēta nekā Krievija. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai un Krievijai vajadzētu parakstīt vienošanos, kas kalpotu par politisko bāzi abu valstu attiecību risināšanai.

Aleksandrs Udaļcovs atzina Krievijas ieinteresētību savu preču — pirmām kārtām naftas un naftas produktu — tranzītā cauri Latvijas ostām. Krievijai gan esot un tiekot izstrādāti plūsmu diversifikācijas plāni, taču, ja būšot labas politiskās attiecības, kravu pietikšot visiem. Vēstnieks Udaļcovs gan arī akcentēja politisku apsvērumu lomu preču tranzīta jautājumu lemšanā: “Neviens nevar noliegt mūsu tiesības izlemt, kam mēs dosim, kam nedosim tiesības nopelnīt”, teica Krievijas vēstnieks.

Īpaši Aleksandrs Udaļcovs uzsvēra vēlēšanos nodrošināt saviem tautiešiem nepilsoņiem Latvijā “cilvēciskus dzīves apstākļus”. Uz žurnālistu lūgumu precizēt, ko nozīmē “cilvēciski apstākļi nepilsoņiem”, A. Udaļcovs atbildēja ar īsu — “lai to nebūtu”, kas žurnālistos izraisīja vēl lielāku neizpratni. Tad vēstnieks paskaidroja, ka par normālu situāciju viņš uzskatītu Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem — lai nepilsoņu vispār nebūtu.

Vēstnieks arī teica, ka šāda Krievijas ilgtermiņa attiecību koncepcija ar Baltijas valstīm esot “viena no pirmajām bezdelīgām” un ka tai mūs visus esot jāiepriecina. No vēstnieka atbildes varēja secināt, ka līdzīgas koncepcijas Krievijā paredzēts izstrādāt arī ar citiem reģioniem un valstīm.

Aleksandrs Udaļcovs izteica pārsteigumu par Latvijas presē sacelto ažiotāžu ap Krievijas vēstnieka rezidenci Benjamiņa mājā Jūrmalā. “Manuprāt, šajā jautājumā no mušas tiek iztaisīts zilonis,” teica A. Udaļcovs, piebilstot, ka šī kampaņa jau izraisījusi paaugstinātu uzmanību Maskavā. Pēc Aleksandra Udaļcova vārdiem, gadījumā, ja Krievijas vēstniecībai tiktu atņemta iespēja izmantot šo vēstnieka rezidenci Jūrmalā, viņa valsts atbildes solis varētu būt vēršanās pret Latvijas tiesībām izmantot vēstniecības ēku Maskavā, Čapligina ielā. Salīdzinājumam A. Udaļcovs minēja skaitļus: Latvijas vēstniecība aizņemot 6 000 kvadrātmetru platību, kamēr Krievijas vēstnieka rezidencē esot tikai 450 kvadrātmetru. “Ja mēs pārdotu Čapligina ielas ēku, mēs par iegūto naudu varētu nopirkt pusi Jūrmalas,” teica A. Udaļcovs, turpat piebilstot, ka Krievija neesot pret to, ka Latvijas vēstniecība funkcionē šajā mājā. “Es šajā jautājumā būtībā esmu Latvijas pusē,”teica A. Udaļcovs, uzsverot, ka gadījumā, ja Latvijas puse nelabvēlīgi atrisināšot Jūrmalas rezidences jautājumu, Krievijai nebūšot citas atbildes.

Krievijas vēstnieks teica, ka ar nolūku atliekot jau iecerēto braucienu uz Daugavpili. “Šāds brauciens pirms vietējo pašvaldību vēlēšanām nebūtu korekts,” paskaidroja A. Udaļcovs. Vēstnieks žurnālistiem pastāstīja, ka neesot atmetis akreditācijas dienā deklarēto vēlēšanos mācīties latviešu valodu. “Es nevaru iedomāties, kā iespējams dzīvot kādā valstī un neprast tās valodu, “teica vēstnieks. Viņa ģimene jau esot atradusi privātskolotāju, un visa ģimene esot apņēmības pilna iemācīties latviešu valodu. Pagaidām gan lielākais šķērslis pašam vēstniekam esot laika trūkums. Vislielākās grūtības sagādājot vārds “uz redzēšanos “. Taču vārdus “labrīt” un “labdien” viņš esot apguvis sekmīgi. Vēstnieks izteica pieņēmumu, ka grūtības ar atvadu frāzi varētu būt simboliskas. Viņš arī pastāstīja, ka atšķirībā no sava priekšgājēja Aleksandra Raņņiha viņš neaizraujoties ar medībām un jāšanas sportu, bet mīlot ceļot, makšķerēt un sēņot. Vēstnieks esot arī liels grāmatu kolekcionārs un Rīgā atradis lieliskas bukinistu tirgotavas.

Preses konference beidzās nesaspriegtā gaisotnē. Tā žurnālisti un vēstnieks atslogoja smago apgalvojumu, jautājumu un atbilžu dominanti jaunā Krievijas vēstnieka pirmajā preses konferencē.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors