ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.1997., Nr. 40/41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42165
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
INFORMĀCIJA
Pie ārlietu ministra - Kanādas pilnvarotais lietvedis
Vakar, 6. februārī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Kanādas pilnvaroto lietvedi Džeraldu Skinneru ( Gerald Skinner ).
V.Birkavs un Dž.Skinners pauda gandarījumu par Latvijas un Kanādas attiecību attīstību un pārrunāja jaunas sadarbības iespējas finansu un ekonomikas jomā. Sarunas dalībnieki pārrunāja vairākus projektus, kas paredz Latvijā izvērst ieguldījumu un konsultāciju programmas. V.Birkavs pateicās par Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras atbalstu Tulkošanas un terminoloģijas centra izveidē.
V.Birkavs un Dž.Skinners apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanu, kā arī par Baltijas viedokļa aktualitātēm.
ĀM preses centrs
Par starpniecības uzņēmumu darbību privatizācijas sertifikātu tirgū 1996. gadā
Privatizācijas sertifikātu starpniecības uzņēmumi (turpmāk - starpnieki) tiek licencēti kopš 1994. gada 1. jūlija. 1996. gadā tika izsniegtas 11 jaunas licences, pagarinātas - 103, anulētas - 163, apturētas - 146, atjaunotas - 66 (1995. gadā - attiecīgi 74, 8, 34, 23). 1996. gada 31. decembrī bija spēkā 162 licences, t. sk. apturētas 55.
Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū starpnieki sniedz ziņas Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC), kura pienākumos ietilpst operatīvās informācijas publicēšana par iepriekšējā dienā sertifikātu tirgū veiktajiem darījumiem un turpmākā informācijas labošana un papildināšana. Ekonomikas ministrija aprēķina un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" privatizācijas sertifikātu tirgus cenu jau pēc informācijas labošanas un papildināšanas, t.i., ne agrāk kā trešajā darba dienā pēc darījuma noslēgšanas. Šajā pārskatā izmantotā informācija var atšķirties no laikrakstos publicētās informācijas.
Par veiktajiem darījumiem 1996. gadā PSINC informāciju sniedza 112 starpnieki (1995. gadā - 252). 1996. gadā informāciju sniegušo starpnieku skaita sadalījums pēc veikto darījumu apjoma ir sekojošs: līdz 10 tūkst. sert. - 46% starpnieku (2% apjoma); no 10 tūkst. līdz 100 tūkst. sert. - 34% starpnieku (17,5% apjoma); virs 100 tūkst. sert. - 20% starpnieku (80,5% apjoma). Salīdzinājumam - 1995. gadā attiecīgi: 42% (1%), 36% (34%), 20% (20%), virs 1 milj. sert. - 2% (35%). 1996. gadā kopumā un IV ceturksnī 20 aktīvāko starpnieku darījumu apjoms bija 74% no gada kopējā darījumu apjoma (gada pēdējā ceturksnī - 84% no kopējā ceturkšņa darījumu apjoma).
Kopējais darījumu apjoms privatizācijas sertifikātu tirgū 1996. gadā ir 7,82 milj. sert. par vidējo cenu Ls 0,87, t.i., darījumu apjoms samazinājies līdz 31% no 1995. gadā veikto darījumu apjoma, bet vidējā cena samazinājusies par Ls 1,22. Minimālā cena par vienu sertifikātu bija Ls 0,20, bet maksimālā - Ls 4,5 (1995. gadā - attiecīgi Ls 0,30 un Ls 10).
Organizētajā tirgū (biržas un izsoles) realizēto sertifikātu skaits 1996. gadā bija 0,4 milj. sert. (6,7% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 1,56, bet 1995. gadā - 0,8 milj. sert. (3,1% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 2,21.
1996. gadā aktīvāko starpnieku saraksts
| N. | Lic. | Nosaukums | 1996. gada | 1996. |
| p.k. | Nr. | IV cet. | gadā | |
| 1. | S2/3 | A/s "Decemviri BR" | + | |
| 2. | U29/3 | SIA "TKM" | + | + |
| 3. | S31/4 | A/s "MATEKS" | + | + |
| 4. | U32/3 | A/s "DALIDA" | + | + |
| 5. | U40/2 | SIA "MALEKS S" | + | + |
| 6. | U47/3 | A/s "LATGALES FONDS | + | |
| 7. | U49/3 | SIA "Valmieras vērtspapīru nams" | + | + |
| 8. | S66/3 | A/s "Latvijas Krājbanka" | + | + |
| 9. | U78/3 | A/s "Norel Fondi" | + | + |
| 10. | S89/3 | A/s "Rīgas Komercbanka" | + | |
| 11. | U97/3 | SIA "Invest-SL" | + | + |
| 12. | U99/3 | A/s "Latvijas Universālā Banka" | + | + |
| 13. | U101/3 | I/u "Sistēma-MV" | + | + |
| 14. | U102/3 | A/s "M.P.A. Grupa" | + | |
| 15. | U108/3 | A/s "Trasta komercbanka" | + | |
| 16. | U132/3 | SIA "Vērtspapīru birojs Ratta" | + | |
| 17. | U184/3 | SIA "RGI" | + | + |
| 18. | U254/3 | SIA "Decemviri Trust" | + | + |
| 19. | U300/2 | BAS "Privatizācijas konsultanti" | + | |
| 20. | U320/2 | SIA "LA BRIT INV" | + | |
| 21. | U336/3 | SIA fin.-inv. firma "EZERZEME-INVESTS" | + | + |
| 22. | U343/1 | SIA "LVK" | + | + |
| 23. | S344/1 | KIe a/s "TEMPUS Investment" | + | + |
| 24. | U346/1 | SIA "LAT-INTRO" | + | + |
Pirmējā tirgū (pirkšana no fiziskām personām) realizēto sertifikātu skaits 1996. gadā bija 3,5 milj. (45% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 0,72, bet 1995. gadā bija aptuveni 7,7 milj. sert. (29.5% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 2,13.
Otrējā tirgū (pirkšana no starpniekiem un pārdošana) realizēto sertifikātu skaits 1996. gadā bija 4,32 milj. (55% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 0,93, t. sk. no starpniekiem nopirkti 1,9 milj. sert. (24% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 0,84, bet 1995. gadā attiecīgi bija 17,6 milj. sert. (67,4% no kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 2,6, t. sk. no starpniekiem nopirkts 12,1 milj. sert. (46.3% no kopējā darījumu apjoma) par Ls 2,09.
No 1996. gada 1. oktobra tika apkopota informācija par darījumiem ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem: pirmējā tirgū realizēti 95,3 tūkst. sert. par vidējo cenu Ls 0,65, otrējā tirgū - 51 tūkst. sert. par vidējo cenu Ls 1, t. sk. no starpniekiem nopirkti 48 tūkst. sert. par vidējo cenu Ls 0,98.
1996. gada 1. decembrī bija emitēti 105,6 milj. sert., sākotnēji ieskaitīto sertifikātu skaits fizisko personu kontos samazinājies par 23%, starpnieku tirdzniecības kontu atlikums bija 8,16 milj. sert. un 0,13 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. Salīdzinājumam - 1995. gada 1. decembrī bija emitēti 103 milj. sert., sākotnēji ieskaitīto sertifikātu skaits fizisko personu kontos samazinājies par 15%, starpnieku tirdzniecības kontu atlikums bija 9,4 milj. sert.
Sertifikātu cenu un apjomu sadalījums
pa tirgus segmentiem mēnesī
| Mē- | Vidējā cena (Ls) | Darījumu apjomi | ||
| nesis | pirkšana | pirkšana | ||
| no fiz. | no lic. | no fiz. | no lic. | |
| pers. | pers. | pers. | pers. | |
| 10.95. | 0,74 | 1,34 | 13,76 | 34,17 |
| 11.95. | 0,69 | 1,01 | 12,31 | 75,18 |
| 12.95. | 0,62 | 1,02 | 13,88 | 59,52 |
| 01.96. | 0,62 | 0,86 | 19,38 | 35,95 |
| 02.96. | 0,64 | 0,89 | 18,94 | 28,30 |
| 03.96. | 0,73 | 0,96 | 30,99 | 43,41 |
| 04.96. | 0,71 | 0,85 | 25,73 | 42,13 |
| 05.96. | 0,66 | 0,87 | 25,61 | 24,45 |
| 06.96. | 0,65 | 0,83 | 21,18 | 31,49 |
| 07.96. | 0,63 | 0,73 | 21,47 | 20,00 |
| 08.96. | 0,61 | 1,23 | 22,87 | 35,50 |
| 09.96. | 0,65 | 0,83 | 22,42 | 22,09 |
| 10.96. | 0,70 | 0,90 | 40,77 | 39,93 |
| 11.96. | 0,76 | 0,92 | 38,36 | 40,43 |
| 12.96. | 1,11 | 1,14 | 33,26 | 34,69 |
Darījumu apjomi doti 10 tūkst. PS
Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments
Par "Eiropu 2000" -1998.gadā Rīgā
Organizācija "Eiropa 2000", kas dibināta 1899. gadā, galvenokārt pēta problēmas, kādas rada kopējā tirgus ekonomika un atteikšanās no Eiropas iekšējām robežām. "Eiropa 2000" ir organizācija ar konsultatīvu statusu Eiropas Padomē. "Eiropa 2000" pašlaik interesējas un pēta kontinenta drošības problēmas, iedzīvotāju pārvietošanos, draudus sociālajai labklājībai un ekonomiskajai drošībai, ko iespaido politiska varmācība un krimināla sazvērestība.
"Eiropa 2000" nacionālās komitejas darbojas Francijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā, bet no Baltijas valstīm pagaidām tikai Lietuvā.
Rīgā pēc Latvijas ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa ielūguma uzturējās "Eiropa 2000" ģenerālsekretārs Tjērds Slēzvijks. Viņš tikās ar visu Latvijas tiesībsargājošo institūciju vadītājiem un atzina, ka Latvijā izveidotais no Tieslietu ministrijas neatkarīgas prokuratūras modelis ir progresīvs. Jo prokuratūras neatkarība ir viens no tiesiskas valsts garantiem.
Paredzēts, ka Rīgā 1998. gada vasarā notiks viena no "Eiropa 2000" rīkotajām konferencēm.
Viesturs Avots,
"LV" nozares redaktors
Par gaidāmo apsekojumu autotransportā
Valsts statistikas komiteja visa 1997.gada laikā veiks kravas autotransporta apsekojumu, kura ietvaros katru nedēļu paredzēts apsekot 100 līdz 120 kravas automobiļu, kas tiks izvēlēti, izmantojot nejaušo gadījuma izlasi. Līdzekļus pētījuma veikšanai piešķirs no Eiropas Savienības PHARE programmas. Šādu pašu apsekojumu par kravu pārvadājumiem autotransportā paredzēts veikt vēl desmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.
Nepieciešamo informāciju par transporta līdzekļiem statistiķi iegūs no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes.
Pētījuma mērķis ir iegūt plašu informāciju par autotransporta darbu, kas ļaus pilnveidot autotransporta statistiku un izpildīt Eiropas Savienības valstīs pieņemtās normas.
Tā kā iegūtās informācijas kvalitāte būs atkarīga no aptaujas dalībnieku aktivitātes, tad statistiķi cer, ka kravas automobiļu īpašnieki, kuru transporta līdzekļi iekļuvuši izlasē, būs atsaucīgi, godprātīgi aizpildīs aptaujas veidlapas un cik vien iespējams ātri atsūtīs tās Valsts statistikas komitejai. Apmaksāta aploksne atbildei būs pievienota.
Apsekojumā iegūtās ziņas izmantos tikai vispārinātu datu iegūšanai, tādējādi nodrošinot aptaujas dalībnieku sniegto individuālo datu neizpaušanu.
Valsts statistikas komitejas
Transporta un sakaru
statistikas daļa