VĒSTULES

Par Andri Šķēli kā Ministru prezidentu

Latvijas Republikas

Valsts prezidentam Guntim Ulmanim

Jūsu Ekselence!

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” 6. Saeimas frakcija aicina Jūs jaunās valdības izveidošanu uzticēt Andrim Šķēlem.

Andra Šķēles kandidatūru Ministru prezidenta amatam Demokrātiskā partija “Saimnieks” ir apstiprinājusi DPS frakcijas un valdes kopīgā sēdē šī gada 22.janvārī.

Šobrīd, kad situācija valstī ir saspringta, kad mēs joprojām redzam cilvēkus, kuriem grūti vai pat neiespējami nopelnīt sev iztiku, cilvēkus, kuri, nostrādājot visu mūžu, vecumdienās nespēj saņemt cilvēka cienīgu pensiju, ir jāizdara sava izvēle par labu reformām. Ir jādomā par to, kā mēs visi spēsim skatīties acīs sirmai māmuļai, kura mūsu neizdarības dēļ nāks mums pretī un ar asarām acīs lūgs maizi.

Ir aktuāla nepieciešamība turpināt A.Šķēles vadītās valdības iesāktās reformas. A.Šķēles valdībai cilvēki uzticējās — tas ir nenoliedzams fakts. Cilvēku uzticība valdības vadītājam ir ļoti svarīga vērtība, kura, mūsuprāt, arī turpmāk liekama nākamās valdības darbības pamatā.

Ņemot to visu vērā, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, apzinoties savu atbildību Latvijas valsts, latviešu tautas, katra Latvijas iedzīvotāja priekšā, par pareizāko uzskata atkārtoti izteikt savu atbalstu Andrim Šķēlem un turpināt reformu ceļu valstī.

Katram no mums un visupirms politiķiem, kuriem uzticēta vara, ir jāsāk īpaši izvērtēt savas rīcības cenu. Katras vēlmes, katra soļa cenu, kura vēlāk būs jāatmaksā mūsu dēliem un meitām. Cenu, kura jau šobrīd ir visaugstākā, dažbrīd pat nepanesama, mūsu mātēm un tēviem.

Demokrātiskā partija “Saimnieks” neatbalsta un nepiekritīs šauru egoistisku interešu diktētām aizkulišu spēlēm un intrigām, kuru rezultātā var tikt apdraudēta ne tikai līdzšinējās valdības deklarācijas visumā sekmīgi uzsāktā izpilde, bet arī negatīvi ietekmēta valsts attīstība ilgākā laika posmā — vēl vairāk pasliktinot savas tautas ievērojamas daļas dzīves apstākļus, kuri jau tā robežojas ar galēju nabadzību.

Šī gada valsts budžetu, tāpat kā valdības uzsākto reformu reālu pilnveidošanu un paātrināšanu valstī, īstenot ir iespējams, tikai ievērojot katra nākamā darba posma reālu pēctecību, kad pilnvaru ņēmēji ir arī atbildības nesēji.

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšsēdētājs,

Rīgā 1997.gada 22.janvārī DPS frakcijas vadītājs Ziedonis Čevers

Par Aglonas bazilikas parādiem

Valsts prezidentam G.Ulmanim

bijušajam Augstākās padomes priekšsēdētājam A.Gorbunovam

bijušajam Ministru padomes priekšsēdētājam I.Godmanim

bijušajam Ministru prezidentam V.Birkavam

bijušajam Ministru prezidentam M.Gailim

demisionējušajam Ministru prezidentam A.Šķēlem

Godājamie bijušie un esošie valsts vadītāji!

Ar Rēzeknes apgabaltiesas spriedumu Aglonas bazilikas draudze ir atzīta par atbildīgu par parādiem, kas radušies 1993.gada Aglonas bazilikas restaurācijas gaitā, lai to sakārtotu Romas pāvesta vizītei 1993.gada rudenī. Tiesas spriedums faktiski ir pamatots ar Finansu ministrijas nesen izsniegtu izziņu, ka šī ministrija neuzņemas atbildību par restaurācijas gaitā iekrātajiem parādiem.

Šai lietai ir sava priekšvēsture, kuras veidošanā esat ņēmuši dalību arī jūs, būdami Latvijas valsts augstākās amatpersonas, kā arī tieši piedaloties Romas pāvesta vizītes sagatavošanā. Šī iemesla dēļ mēs vēlētos jums atgādināt dažus faktus, kam ir liela nozīme, pieņemot taisnīgu lēmumu “Aglonas bazilikas lietā”.

Līdz pat 1994.gada 19. aprīlim Aglonas bazilika bija valsts īpašums un visus restaurācijas darbus bazilikā un tās apkārtnē, saistītus ar gaidāmo Romas pāvesta valsts vizīti 1993.gada septembrī, sākot ar 1992.gada pavasari, savos īpašumos veica Latvijas valsts. Šim nolūkam bija izveidotas gan attiecīgas Augstākās padomes komisijas (vadītājs A.Krastiņš), gan Ministru padomes darba grupa (vadītājs A.Puzo), kurās tika uzaicināti līdzdarboties arī Romas katoļu Baznīcas pārstāvji. Komisijas un darba grupas organizēja un koordinēja visus restaurācijas darbus, par ko liecina to darba protokoli, darbi tika finansēti no valsts budžeta, jo toreiz valsts vadītāji uzskatīja, ka Romas pāvesta valsts vizīte ir nozīmīgs notikums Latvijas valstij un sabiedrībai.

Protams, naudas nepietika, tādēļ vairākas organizācijas strādāja uz parāda un valsts amatpersonas, Valsts prezidentu ieskaitot, mudināja Aglonas bazilikas draudzi īslaicīgās naudas grūtības atrisināt, ņemot bankas kredītus. Ticot valsts pirmajām amatpersonām, šie darbi uz parāda arī tika veikti un kredīti ņemti.

Romas pāvests tika cienīgi sagaidīts un godam aizvadīts, un Aglonas bazilikas draudzei sākās neizpildīto solījumu laiks, kurš ilgst līdz pat šai dienai. Grūti ir pārskaitīt visas valsts amatpersonas, kuras gan mutiski, gan rakstiski ir solījušas šīs parāda lietas nokārtot.

Solījumi nāca un gāja vienlaicīgi ar premjeru un ministru iecelšanām un demisijām, valsts pārvaldes struktūras reorganizācijām, bet parādi atmaksāti netika.

Nepacietīgākie kreditori sāka savu taisnību meklēt tiesā un pašsaprotami, ka vērsa savus prasījumus pret neuzmanīgo līgumslēdzēju — Aglonas bazilikas draudzi, jo komisiju un darba grupu vadītāji un locekļi savus parakstus uz līgumiem likt izvairījās.

Tagad ir sagaidīts pirmais rezultāts un radīts pirmais tiesas precedents, ka valsts finansiāli neatbild par pašas veiktajiem uzlabojumiem savos īpašumos, jo nav parakstījusi līgumu par šo darbu izpildi. Mēs negribam mest akmeni tiesas dārziņā, jo tā rīkojās Finansu ministrijas noteiktajos ietvaros: ja atsakās maksāt valsts, tad jāmaksā citai līguma noslēgšanā iesaistītajai personai — šajā gadījumā Aglonas bazilikas draudzei.

Ja valsts juridiski izmanīgi ir izvairījusies no tiesiskajām saistībām parādu segšanā, tad tas nenozīmē, ka valstij ir zudušas morālās saistības pret Aglonas baziliku un Romas katoļu Baznīcu kopumā.

Šodien daudz tiek runāts par morālajiem aspektiem valsts struktūru veidošanā un darbībā. Arī goda vārda neturēšana pieder pie morāles kritērijiem. Mēs ceram un esam pārliecināti, ka jūs — Latvijas valsts augstākās amatpersonas — spēsiet atrast patiesību un cienīgu risinājumu šajā ieilgušajā Aglonas bazilikas draudzes šķietamo parādu lietā.

Ar cieņu —

Saeimas deputāti: Viktors Stikuts, Roberts Jurdžs, Valdis Nagobads,

Jānis Rāzna, Valdis Krisbergs, Olafs Brūvers, Ādolfs Ločmelis,

Jānis Priedkalns, Leopolds Ozoliņš, Juris Vidiņš, Kārlis Čerāns,

Janīna Kušnere, Ilga Kreituse, Anta Rugāte, Pēteris Keišs,

Antons Seiksts, Andrejs Naglis, Modris Lujāns, Aleksandrs Bartaševičs,

Martijans Bekasovs, Aleksandrs Golubovs, Jānis Jurkāns,

Vladlens Dozorcevs, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs