Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 40 "Ekonomikas ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1997., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41990-ekonomikas-ministrijas-nolikums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.42

Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumos nr.46 "Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu"

Vēl šajā numurā

24.01.1997., Nr. 27

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 40

Pieņemts: 21.01.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 21.janvārī Noteikumi nr. 40

Rīgā (prot. nr.5 7.¤)

Ekonomikas ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto

Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumu nr.5

"Par ministriju iekārtu" 5.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ekonomikas ministrija (turpmāk - ministrija) ir centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.

2. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

3. Ministrija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

II. Ministrijas galvenās funkcijas un uzdevumi

4. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

4.1. savas kompetences ietvaros izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām, un nodrošināt minēto prasību un rekomendāciju ieviešanu;

4.2. organizēt starptautisko sadarbību ekonomikas jomā.

5. Ministrijai ir šādi uzdevumi:

5.1. tautsaimniecības stratēģijas un struktūrpolitikas jomā:

5.1.1. nodrošināt ekonomiskās reformas sagatavošanu un metodoloģisko vadību;

5.1.2. izstrādāt tautsaimniecības attīstības koncepciju;

5.1.3. analizēt valsts ekonomisko stāvokli un sagatavot pārskatus, kā arī izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;

5.1.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt ekonomikas valsts programmu (arī nacionālo programmu) izstrādi un īstenošanu;

5.1.5. organizēt ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamos zinātniskos pētījumus ekonomikas jomā un to rezultātu ekspertīzi, kā arī nepieciešamo speciālistu apmācību;

5.2. rūpniecības politikas jomā:

5.2.1. koordinēt rūpniecības kompleksa nozaru attīstības programmu un koncepciju izstrādi;

5.2.2. veicināt rūpniecības prioritāro nozaru rekonstrukcijas un attīstības projektu un pasākumu programmu izstrādāšanu un atbalstīšanu;

5.2.3. sagatavot priekšlikumus par valsts investīcijām rūpniecībā;

5.2.4. realizējot valsts intereses resursu racionālā izmantošanā, veicināt tādu rūpniecisko ražošanu, kas izmanto vietējās izejvielas un pārstrādā ražošanas atlikumus;

5.2.5. sagatavot priekšlikumus par ievedmuitas tarifu noteikšanu vai atcelšanu izejvielām, materiāliem, iekārtām un komplektējošajām detaļām, kuras tiek izmantotas rūpniecības produkcijas ražošanai;

5.2.6. atbilstoši starpvaldību nolīgumiem un Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem izsniegt licences tekstilizstrādājumu eksportam uz Eiropas savienības valstīm;

5.2.7. koordinēt Pasaules tirdzniecības organizācijas pieprasījuma punkta izveidi un darbību rūpnieciskās ražošanas jomā;

5.2.8. koordinēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanas ekonomisko instrumentu izstrādi, kā arī minēto uzņēmumu konsultatīvo organizāciju attīstību;

5.3. ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas jomā:

5.3.1. izstrādāt un īstenot ārējās tirdzniecības nacionālo programmu;

5.3.2. izstrādāt eksporta veicināšanas politiku;

5.3.3. izstrādāt iekšējā tirgus aizsardzības stratēģiju un drošības pasākumus;

5.3.4. koordinēt sadarbību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un notifikāciju sagatavošanu;

5.3.5. analizēt un koordinēt ārējās ekonomiskās attiecības;

5.3.6. koordinēt sadarbību ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām;

5.3.7. izstrādāt starptautisko izstāžu un gadatirgu stratēģiju un koordinēt izstāžu organizēšanu;

5.3.8. koordinēt un izstrādāt Latvijas komercpārstāvniecību veidošanas stratēģiju;

5.4. kvalitātes struktūrpolitikas un vadības jomā:

5.4.1. izstrādāt un īstenot kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu;

5.4.2. koordinēt Eiropas kopienas tehnisko direktīvu ieviešanu valstī;

5.4.3. izstrādāt patērētāju interešu aizsardzības koncepciju un koordinēt tās īstenošanu;

5.4.4. metodoloģiski vadīt un koordinēt nacionālo standartizācijas sistēmu;

5.4.5. koordinēt nacionālās akreditācijas un sertifikācijas sistēmas darbību valsts neregulējamajā jomā un uzraudzīt to valsts regulējamajā jomā;

5.4.6. metodoloģiski koordinēt un pārvaldīt Preču un pakalpojumu kvalitātes informatīvā un konsultāciju centra darbību;

5.4.7. koordinēt Pasaules tirdzniecības organizācijas pieprasījuma punkta izveidi un darbību saskaņā ar līgumu par tirdzniecības tehniskajām barjerām un līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

5.4.8. veidot Latvijas Republikā izdoto un ārvalstīs atzīto preču, pakalpojumu un kvalitātes atbilstības sertifikātu valsts reģistru;

5.5. enerģētikas attīstības jomā:

5.5.1. izstrādāt enerģētikas attīstības koncepciju un noteikt tās prioritāros virzienus;

5.5.2. vadīt energoresursu bilances izstrādāšanu, analīzi un prognozēšanu;

5.5.3. vadīt enerģētikas pārvaldei nepieciešamās informācijas apstrādes sistēmu lietošanu;

5.5.4. sagatavot starpvalstu līgumprojektus un analizēt līgumu izpildes gaitu;

5.5.5. koordinēt energoresursu racionālu izmantošanu, vietējo un reģeneratīvo energoresursu piesaistīšanu;

5.5.6. veikt enerģētikas plānošanas un prognozēšanas rezultātu analītisko apstrādi;

5.5.7. piedalīties energoapgādes uzņēmumu ekonomiskajā regulēšanā;

5.5.8. izskatīt investīciju projektus un priekšlikumus un analizēt to izpildes gaitu;

5.5.9. izskatīt priekšlikumus par kurināmā un enerģētisko naftas produktu valsts rezervju veidošanu;

5.6. privatizācijas jomā:

5.6.1. izstrādāt privatizācijas politiku un metodoloģiski vadīt tās īstenošanu;

5.6.2. kontrolēt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu valstī;

5.6.3. pildīt valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja funkcijas un nodrošināt šī fonda līdzekļu izlietošanas programmu projektu izstrādi, ievērojot valdības noteiktās prioritātes, un kontrolēt fonda līdzekļu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajām programmām;

5.6.4. nodrošināt valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu īpašuma objektu denacionalizācijas jautājumu risināšanu;

5.6.5. rīkojumu veidā pieņemt lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz valsts īpašumā esošajiem objektiem saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem";

5.6.6. veikt pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu ekspertīzi un, ja nepieciešams, sagatavot lēmumu projektus par atsevišķu pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu darbības apturēšanu;

5.6.7. metodoloģiski vadīt privatizācijas sertifikātu izlietošanu un kontrolēt tās finansēšanu, kā arī analizēt privatizācijas sertifikātu izlietošanas iespējas un to faktisko izlietojumu;

5.6.8. izsniegt licences privatizācijas sertifikātu starpniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), sertifikātu ieguldījumu sabiedrībām un fondiem un kontrolēt to darbību;

5.6.9. sistemātiski kontrolēt banku sniegto informāciju par sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu izlietošanu, kā arī sagatavot pārskatus par sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu;

5.7. investīciju jomā:

5.7.1. izmantojot Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas speciālistu izstrādātās makroekonomiskās prognozes, sastādīt projektu valsts investīciju programmas finansējuma kopapjomam;

5.7.2. koordinēt ministriju darbu valsts investīciju projektu sastādīšanā, pamatošanā un izvērtēšanā;

5.7.3. katru gadu apkopot ministriju iesniegtos valsts investīciju projektus, veikt to analīzi un izstrādāt valsts investīciju programmas projektu nākamajiem trim gadiem;

5.7.4. iesniegt valsts investīciju programmu Finansu ministrijai iekļaušanai nākamā gada budžetā, kā arī valsts investīciju programmu trim nākamajiem gadiem - apstiprināšanai Ministru kabinetā;

5.7.5. veicināt ministriju darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu investīciju projektu sastādīšanā un sniegt konsultācijas un ekspertvērtējumus valsts investīciju jomā;

5.7.6. izstrādāt priekšlikumus un pasākumu kopumu valsts investīciju projektu finansēšanas iespēju pilnveidošanai, kā arī investīcijām labvēlīgu apstākļu radīšanai valstī;

5.7.7. sadarboties ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām investīciju piesaistes jomā.

6. Ministrija ir tiesīga:

6.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, bankām, valsts reģistriem, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un iestādēm, kā arī no visu līmeņu pašvaldību institūcijām informāciju ekonomisko jautājumu jomā (arī par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju) un, ja nepieciešams, nodot to ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju rīcībā;

6.2. kontrolēt privatizācijas jautājumos pieņemto likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu;

6.3. izveidot konsultatīvās padomes, rīcības komisijas un darba grupas, kuru darbā iesaistīti arī ieinteresēto ministriju un citu institūciju un iestāžu pārstāvji, kā arī citi lietpratēji;

6.4. kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās institūcijās;

6.5. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

6.6. uzturēt divpusējus un daudzpusējus starptautiskos sakarus, kā arī izstrādāt starptautisko līgumu projektus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

III. Ministrijas struktūra

7. Ministrijas darbu vada ekonomikas ministrs (turpmāk - ministrs), kas ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

8. Ministrs ir tiesīgs:

8.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

8.2. ministrijas kompetencē esošajos jautājumos izdot rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus, kas ir saistoši parlamentārajam sekretāram, valsts sekretāram un ikvienam ministrijas darbiniekam;

8.3. likumā noteiktajos gadījumos dot tiešus rīkojumus ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vadītājam;

8.4. apstiprināt ministrijas struktūrvienību nolikumus un ministrijas pakļautībā esošo institūciju nolikumus, ja likumos nav noteikts citādi;

8.5. ieteikt Ministru prezidentam parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt minētās amatpersonas atkāpšanos no amata;

8.6. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru;

8.7. veikt citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

9. Parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā:

9.1. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā;

9.2. uztur ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām;

9.3. aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās;

9.4. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu virzību Saeimā.

10. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

10.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu;

10.2. nodrošina darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

10.3. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" un Latvijas darba likumu kodeksu ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas darbiniekus;

10.4. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas darbiniekam, kā arī ministrijas pakļautībā esošās valsts civiliestādes darbiniekam;

10.5. nosaka ministrijas departamentu struktūru un apstiprina ministrijas struktūrvienību štatu sarakstus saskaņā ar valsts budžetā ministrijai noteikto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

10.6. izdod rīkojumus ministrijas darba organizācijas jautājumos;

10.7. ir atbildīgs par ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu atbilstoši uzdevumam saskaņot normatīvos aktus ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām un nodrošināt minēto normatīvo aktu ieviešanu;

10.8. veic citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

11. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkcijas nosaka valsts sekretārs.

12. Ministrijas sastāvā ietilpst tās departamenti. Ministrijā var būt arī patstāvīgas nodaļas, kuras izveido valsts sekretārs un kuru uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos attiecīgo nodaļu nolikumos.

13. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un attiecīgā valsts sekretāra vietnieka rīkojumus, organizē un vada departamenta darbību, kā arī dod rīkojumus attiecīgā departamenta darbiniekiem un nodaļu vadītājiem, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas

14. Ministrijas pakļautībā ir Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja.

15. Ministrijas pārraudzībā ir:

15.1. Valsts statistikas komiteja;

15.2. Monopoldarbības uzraudzības komiteja;

15.3. Energoapgādes regulēšanas padome;

15.4. Latvijas nacionālais akreditācijas birojs;

15.5. Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs;

15.6. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

16. Ministrijas pārziņā ir:

16.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības aģentūra";

16.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra";

16.3. valsts akciju sabiedrība "Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"".

V. Noslēguma jautājumi

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumus nr.47 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 41.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!