Atceres

Liktenīgais Latvijas janvāris

Turpinājums no 1.lpp.

Iekšlietu ministrijā Svinīgajā brīdī piedalījās iekšlietu ministrs Dainis Turlais, šīs ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, citas augsta ranga IeM amatpersonas, bojā gājušo milicijas darbinieku Sergeja Konoņenko un Vladimira Gomonoviča ģimenes un aicinātie viesi — 6. Saeimas deputāts Jānis Jurkāns un bijušais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis.

Sākot svinīgo sanāksmi, Dainis Turlais teica: “Ir pagājuši seši gadi kopš tām traģiskajām dienām, kas iezīmēja būtisku pagriezienu ne vien Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules vēsturē. Esmu pārliecināts, ka ar laiku 20. janvāris būs valsts piemiņas un atceres diena. Un es esmu gandarīts, ka Iekšlietu ministrija vienmēr atceras savus varoņus. Tos cilvēkus, kas Latvijai liktenīgās dienās aizstāvēja savu valsti un, izpildot pienākumu, ziedoja tai savas dzīvības.”

Pēc Valsts himnas atskaņošanas aizdedzināja sveces un ar klusuma brīdi godināja bojā gājušo piemiņu.

Svinīgās sanāksmes turpinājumā par 1991. gada traģiskajiem notikumiem atmiņās dalījās Jānis Jurkāns un Aloizs Vaznis. D.Turlais atgādināja, ka Baltijas valstīm, lai tās saglabātu savu neatkarību, ir jāīsteno gudra un elastīga politika. “Savukārt Iekšlietu ministrijas, tās struktūru un dienestu uzdevums ir valstiskās neatkarības stiprināšana un aizstāvība. Mans darbs, strādājot par iekšlietu ministru un iepazīstot IeM dienestus, ļauj secināt, ka mēs esam uz pareiza ceļa un gādājam par valsts drošību un stabilitāti.”

Pēc svinīgās sanāksmes Iekšlietu ministrijas vestibilā tika atklāta bojā gājušā leitnanta Vladimira Gomonoviča piemiņas plāksne, kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa tika nolikti ziedi.

“LV” informācija

Iekšlietu ministrs Dainis Turlais un Vladimira Gomonoviča atraitne

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par sadarbību ar Šlēsvigas-Holšteinas policiju

Turpinājums no 1.lpp.

Ņemot vērā, ka Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī atrodas vairākas ostas, tur ir izplatīti visi noziedzības veidi — automašīnu zādzības un transportēšana uz Austrumeiropas valstīm, narkotiku ražošana un tirdzniecība ar tām, kontrabanda. Izplatīta ir prostitūcija. Turklāt ir informācija, ka šai pavalstī ar prostitūciju nodarbojas zināms skaits sieviešu no Latvijas.

Izplatīts esot arī rekets, kas galvenokārt skarot dažādus apkalpošanas, sabiedriskās ēdināšanas un izklaides uzņēmumus. Šo noziedzības veidu tomēr esot iespējams, ja ne pilnīgi likvidēt, tad vismaz sekmīgi apkarot.

Latvijas iekšlietu ministrs D. Turlais atzina, ka diemžēl pašlaik pasaulē un arī Eiropā vēl nav radīta pietiekami efektīva starpvalstu organizācija, kas iedarbīgi varētu apkarot transnacionālo organizēto noziedzību. Tādēļ atbalstāms Visbijā izteiktais priekšlikums radīt attiecīgu organizāciju (vismaz starp Baltijas jūras valstīm), kas spētu cīnīties ar organizēto noziedzību šai reģionā. D. Turlais piebilda, ka līdz šim mūsu Iekšlietu ministrijai jau ir izveidojusies diezgan laba sadarbība ar attiecīgajām Vācijas (galvenokārt ar Ziemeļreinas-Vestfālenes) institūcijām. Šī sadarbība galvenokārt īstenota humānās, tehniskās palīdzības sniegšanā un Latvijas policijas darbinieku apmācībā Vācijā. Ar Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts iekšlietu ministra vadītās delegācijas sekmīgo vizīti Latvijā sākas jauns etaps abu valstu tiesību sargāšanas institūciju sadarbībā.

Preses konferences noslēgumā abi iekšlietu ministri izteica gandarījumu par sarunās sasniegtajiem rezultātiem.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors