16. janvāra sēde

Informācija

Prezidijā

Par Saeimas Prezidija 1997.gada 13.janvāra sēdi

1. Sēdē izskatīja sešpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdēs.

Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi tiks iekļauti nākamajā kārtējā Saeimas sēdē, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 83.panta 2.punktu.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai Mandātu un iesniegumu komisijas informāciju, ka par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēta R.Marjaša.

5. Pieņēma zināšanai frakcijas “Latvijai” informāciju par K.Čerāna izvirzīšanu darbam komisijā Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādei.

6. Pieņēma lēmumu “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1997.gadā”.

7. Pieņēma lēmumu “Par darba grupas apstiprināšanu Saeimas sēžu zāles pārbūves uzraudzīšanai un koordinēšanai”.

8. Prezidijs atbalstīja deputātes I.Kreituses iesniegumu par komandējumu uz Baltijas jūras valstu sieviešu konferenci.

9. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Čepānim Saeimas 12.decembra sēdes trešajā reģistrācijā un 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē; Dz. Ābiķim Saeimas 27.decembra ārkārtas sēdē; A.Amerikam Saeimas 17.decembra sēdes otrajā daļā un 18. un 19.decembra sēdē; A.Lambergam Saeimas 10.decembra ārkārtas sēdē un 27.decembra ārkārtas sēdē; R.Dilbam Saeimas 18.decembra sēdē; R.Marjašai Saeimas 4. un 5.decembra sēdē un 5.decembra (pulksten 17.30) sēdes pirmajā reģistrācijā.

10. Neatbalstīja komandējuma piešķiršanu deputātam J.Kazākam laikā no 15.janvāra līdz 10.februārim uz Starptautiskās cietumu evaņģēlistu koalīcijas konferenci ASV.

Nolēma attaisnot deputātam sēžu kavējumus šajā laikā.

11. Neatbalstīja komandējuma piešķiršanu deputātam A.Golubovam laikā no 16.janvāra līdz 28.janvārim uz starptautisko konferenci “Pareizticīgo sabiedrība un garā tuvo tautu dzīves ekoloģijas problēmas” Tbilisi (Gruzija).

12. Piešķīra komandējumus:

1) deputātam J.Vidiņam laikā no 24.janvāra līdz 30.janvārim uz Čečenijas prezidenta un parlamenta vēlēšanu novērošanu Groznijā (Čečenija);

2) deputātiem J.Kušnerei, A.Panteļējevam, J.Sinkam, J.Priedkalnam un Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei S.Kalniņai laikā no 25.janvāra līdz 1.februārim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas 1997.gada sesijas pirmo daļu Strasbūrā (Francija);

3) Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Podgaiskai laikā no 15.februāra līdz 1.martam, lai piedalītos stažēšanās programmā Parīzē (Francija);

4) Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai un Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai laikā no 16.janvāra līdz 19.janvārim uz Baltijas padomes un Ziemeļu padomes kārtējo sēdi Oslo (Norvēģija).

13. Pieņēma zināšanai deputāta J.Sinkas atskaiti par piedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Politiskās komisijas sēdē Londonā (Anglija).

14. Pieņēma zināšanai deputātu A.Jirgena, A.Rugātes, O.Dunkera un R.Leitenas atskaiti par vizīti Francijā pēc Francijas Republikas Nacionālās asamblejas uzaicinājuma.

15. Izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Pie minētā jautājuma nolēma atgriezties nākamajā Prezidija sēdē.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Darba kārtībā

Par 1997.gada 16.janvāra sēdes darba kārtību

(sēdes sākums — pl. 9.00)

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””. (Reģ. nr.578) (dok. nr.1932; nr.1932a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. (Reģ. nr.579) (dok. nr.1933; 1933a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. (Reģ.nr.580) (dok.nr.1934; nr.1934a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”. (Reģ.nr.581) (dok.nr.1935; nr.1935a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ. nr.582) (dok. nr.1942; nr.1942a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr.583) (dok. nr.1946; 1946a) Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Kazāks, E.Grīnbergs, J.Mauliņš

7. 7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.nr.584) (dok. nr.1953; 1953a) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ. nr.585) (dok. nr.1972; 1972a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.588) (dok. nr.1975; nr.1975a) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku”. (Reģ.nr.589)(dok.nr.1976;nr.1976a) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.590) (dok. nr.1978; nr.1978a) Ministru kabinets

2. Par saņemto lēmuma projektu

12. Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos NATO vadītajos Stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. (dok. nr.1977) Ministru kabinets

3. Par saņemto patstāvīgo priekšlikumu

13. Lēmuma projekts “Par deputāta E.Inkēna atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. (dok. nr.1931) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, I.Liepa, J.Kazāks, A.Golubovs, V.Dozorcevs, V.Krisbergs, I.Kreituse, E.Zelgalvis

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

14. 1. Lēmuma projekts “Par M.Krūmiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”. (dok. nr.1938; nr.1707; nr.1707a; nr.1707b) Juridiskā komisija

15. 2. Lēmuma projekts “Par R.Knabes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok. nr.1963) Juridiskā komisija

16. 3. Lēmuma projekts “Par A.Klimovičas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.1964) Juridiskā komisija

17. 4. Lēmuma projekts “Par O.Cimermaņa iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.1965) Juridiskā komisija

18. 5. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.1984) Juridiskā komisija

19. 6. Lēmuma projekts “Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneša R.Grīniņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. (dok. nr.1985) Juridiskā komisija

III. Saeimas 28.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

20. 1. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.141) (Reģ. nr.243) (3.lasījums) (dok. nr.1786) (iekļauts likumprojekts ar reģ. nr.218, dok. nr.654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 2. Likumprojekts “Farmācijas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.101) (Reģ. nr.210) (2.lasījums) (dok. nr.639; nr.1779; nr.1779a) Sociālo un darba lietu komisija

22. 3. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.123) (Reģ. nr.232) (2.lasījums) (dok. nr.671; nr.1804) Juridiskā komisija

23. 4. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Reģ. nr.217) (3.lasījums) (dok. nr.1802) Juridiskā komisija

24. 5. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ. nr.525) (1.lasījums) (dok. nr.1696; nr.1781) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

25. 6. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr.466) (1.lasījums) (dok. nr.1508; nr.1784) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

26. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr.529) (1.lasījums) (dok. nr.1708; nr.1787) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

27. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. nr.511) (1.lasījums) (dok. nr.1638; nr.1788) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

28. Lēmuma projekts “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1780) Pilsonības likuma izpildes komisija

IV. Saeimas 5.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

29. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.132) (Reģ. nr.239) (3.lasījums) (dok. nr.1824) Juridiskā komisija

30. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.89) (Reģ.nr.198) (3.lasījums) (dok. nr.1839) (iekļauts likumprojekts ar reģ. nr.495, dok.nr.1520) Aizsardzības un iekšlietu komisija

31. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.301) (Reģ. nr.398) (3.lasījums) (dok. nr.1843) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

32. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ. nr.544) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1766; nr.1818) Juridiskā komisija

33. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ. nr.545) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1767; nr.1819) Juridiskā komisija

34. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā”. (Reģ. nr.443) (1.lasījums) (dok. nr.1359; 1821) Sociālo un darba lietu komisija

35. 7. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995. gada 23.novembra”. (Reģ. nr.420) (1.lasījums) (dok. nr.1232; nr.1822) Sociālo un darba lietu komisija

36. 8. Likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”. (Reģ. nr.343) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1056; nr.1828) Juridiskā komisija

37. 9. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas agronomu biedrībai”. (Reģ. nr.518) (1.lasījums) (dok. nr.1663; nr.1831) Juridiskā komisija

38. 10. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (1.lasījums) (dok. nr.1770; nr.1861) Ārlietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

39. Lēmuma projekts “Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1851) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 1996.gada 12.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

40. 1. Lēmuma projekts “Par Andreja Sokolovska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1888) Pilsonības likuma izpildes komisija

41. 2. Lēmuma projekts “Par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1889) Pilsonības likuma izpildes komisija

42. 3. Lēmuma projekts “Par Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1890) Pilsonības likuma izpildes komisija

43. 4. Lēmuma projekts “Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartas apstiprināšanu”. (dok. nr.1901 a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

VI. Saeimas 1996.gada 17.—19.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

44. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ. nr.361) (3.lasījums) (dok. nr.1922) Juridiskā komisija

45. 2. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. (Reģ. nr.19) (2.lasījums) (dok. nr.37; nr.1919) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

VII. Likumprojektu izskatīšana

46. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514) (2.lasījums) (Steidzams)(dok.nr.1641;nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

47. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1640; 1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

48. 3. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ. nr.301) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.860; nr.1962; nr.1962a) Juridiskā komisija

49. 4. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. nr.516) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1656; nr.1858) Ārlietu komisija

50. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. (Reģ.nr.576) (2.lasījums)(Steidzams) (dok. nr.1921;1958) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.117) (Reģ.nr.226)(3.lasījums)(dok.nr.1967) Juridiskā komisija

52. 7. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.121) (Reģ. nr.230) (3.lasījums) (dok. nr.1968) Juridiskā komisija

53. 8. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.140) (Reģ. nr.251) (3.lasījums) (dok. nr.1969) Juridiskā komisija

54. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280) (Reģ. nr.375) (2.lasījums) (dok. nr.1135; nr.1936) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

55. 10. Likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.279) (Reģ. nr.374) (2.lasījums) (dok. nr.1134; nr.1937) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

56. 11. Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ.nr.411) (3.lasījums) (dok.nr.1943) Aizsardzības un iekšlietu komisija

57. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ. nr.145) (3.lasījums) (dok. nr.1966) Juridiskā komisija

58. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ. nr.270) (3.lasījums) (dok. nr.1979) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

59. 14. Likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”. (Reģ. nr.389) (1.lasījums) (dok. nr.1154; nr.1941) Aizsardzības un iekšlietu komisija

60. 15. Likumprojekts “Muzeju likums”. (Reģ. nr.332) (2.lasījums) (dok. nr. 979; nr.1951) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

VIII. Patstāvīgie priekšlikumi

61. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1948) Pilsonības likuma izpildes komisija

62. 2. Lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1949) Pilsonības likuma izpildes komisija

63. 3. Likumprojekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1950) Pilsonības likuma izpildes komisija

Darba kārtībā

Par 1997.gada 16.janvāra sēdes darba kārtību

(sēdes sākums pulksten 17.30)

1. Deputātu M.Lujāna, O.Deņisova, A.Golubova, M.Bekasova, G. Gannusas, O.Grinberga, A.Bartaševiča jautājums (reģ. nr.99)

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem:

Par valdības nostāju par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu

Pēdējā laikā Latvijas presē tika aprakstīti negadījumi ar degvielas cisternām, piemēram, š.g. oktobrī notikusī avārija Rīgā pie sabiedrības “Man—Tess” naftas bāzes, kur kravas automašīna sadūrās ar vilciena cisternu un tikai laimīgās nejaušības dēļ neuzsprāga, kā arī negadījums pie Jūrmalas, kur pagājušā gada vasarā apgāzās sabiedrības “Statoil—Latvija” autocisterna, nodarot nozīmīgus bojājumus tiltam un zaudējumus dabai.

Ir iniciatīva “no apakšas” — desmit Latvijas apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas jumta līgumu, kas paredz izveidot bīstamo autokravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienību, un pašlaik tiek apspriesti tarifi, atbildības limiti un izstrādāti apdrošināšanas noteikumi.

Ņemot vērā iepriekš teikto un to, ka Latvija cenšas kļūt par attīstītu un drošu tranzītvalsti, palielināt kravu, t.sk. arī bīstamo kravu, apjomu, lūdzam atbildēt uz sekojošu jautājumu:

Kāda ir valdības nostāja par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu?

2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G.Valdmaņa, J.Kalviņa jautājums (reģ.nr.100)

Satiksmes ministram Vilim Krištopanam:

Par VAS “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā

Latvijas presē un televīzijā bieži parādās materiāli par VAS “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.

Ņemot vērā iepriekš teikto un vēlētāju pastiprināto interesi, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Vai tiek plānots nodot VAS “Latvijas dzelzceļš” bilancē esošos bērnudārzus Rīgas Domei?

Kādi ir objektīvie šķēršļi, lai Dzelzceļnieku kultūras namu pārveidotu par a/s, kas pati spētu apsaimniekot pašreiz tikai daļēji noslogoto ēku, tādējādi maksājot nodokļus un, iespējams, gūstot arī peļņu?

Cik lieli līdzekļi VAS “Latvijas dzelzceļš” 1997. gadā tiek plānoti sociālās sfēras objektu darbības nodrošināšanai?

3. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G.Valdmaņa, O.Deņisova jautājums (reģ.nr.101)

Satiksmes ministram Vilim Krištopanam:

Par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997.gadā un summu, kāda paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Cik liels ir valsts autotransporta parks (pēc stāvokļa uz 15.12.1996.) un tā paredzamais lielums 1997.gadā?

Kāda summa paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu?

4. Deputātu M.Lujāna, O.Deņisova, M.Bekasova, A.Bartaševiča, A.Golubova jautājums (reģ.nr.102)

Iekšlietu ministram Dainim Turlajam,

Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam,

Ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam:

Par anonīmo Latvijas patriotu grupas tautas izlūkošanas biļeteniem

Jau vairāk nekā trīs gadus iedzīvotāju pastkastītēs periodiski nonāk anonīmas Latvijas patriotu grupas (tā lasāms oriģinālos) tautas izlūkošanas biļeteni.

Biļetenos tiek uzrādītas daudzu privātpersonu adreses, privāttālruņu numuri, dati par šo personu ģimenes locekļiem, tagadējo un agrāko nodarbošanos un ienākumiem. Biļetenos atspoguļotā konfidenciālā informācija saskaņā ar Latvijas Republikā esošo likumdošanu drīkst būt pieejama tikai tiesībaizsargājošām institūcijām, kā arī citām valsts institūcijām dienesta lietošanai, un tās publiska izpaušana pieļaujama tikai likumdošanā paredzētajos gadījumos. Biļetenos ar dažādiem izteicieniem tiek aizskarts minēto personu gods un cieņa.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Vai LR Iekšlietu ministrijas, LR Tieslietu ministrijas un LR Ģenerālprokuratūras rīcībā ir informācija par augstākminētajiem izdevumiem?

Ja tāda informācija ir pieejama, kāpēc netiek identificēti un saukti pie atbildības atbilstoši LR KK šo biļetenu sastādītāji un izdevēji — mistiskā anonīmā Latvijas patriotu grupa?

Vai šie biļeteni ar devīzēm, piemēram: “Par latvisku — eiropeisku nacionālu Latviju!”, “Par latvisku — eiropeisku neatkarīgu Latviju!” u. tml. veicina Latvijas iekļaušanos demokrātiskajā Eiropā?

5. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Grīnberga jautājums (reģ. nr.103)

Ministru prezidentam A. Šķēlem:

Par likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pārejas noteikumu izpildi

1996.gada 25.aprīlī ir pieņemts likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tomēr personām, kuras likumā noteiktā kārtībā jau sen ir iesniegušas attiecīgos dokumentus rajona padomē, vēl šobrīd nav piešķirts nacionālā pretošanās kustības dalībnieka statuss, kā arī to apstiprinošas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes.

Likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pārejas noteikumos ir noteikts Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1. augustam izstrādāt un apstiprināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugus, kā arī nodrošināt to izgatavošanu.

Griežoties ar jautājumu pie pilsētas domes par šī statusa piešķiršanas kavēšanās iemesliem, šā gada decembrī saņēmām atbildi, ka Ministru kabinets vēl nav izstrādājis un apstiprinājis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugus, kā arī nav nodrošinājis to izgatavošanu.

Godātais Ministru prezidenta kungs, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc vēl līdz šim brīdim nav izstrādāti un apstiprināti nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugi, kā arī nav nodrošināta to izgatavošana?

2. Kāds ir pamatojums likumā noteiktā termiņa neievērošanai —1996.gada 1.augusts?

Steidzamības motivācija: realizēt likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi un nodrošināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem visas tās pašas tiesības, kas paredzētas politiski represētajām personām.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamās deputātu kundzes un godājamie deputātu kungi! Apsveicu visus jūs 1997. gadā, novēlu labus panākumus! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada ziemas sesiju un vienlaicīgi paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 16. janvāra sēdi.

Vispirms dažos vārdos par to, cienījamie kolēģi, kā mums ir veicies pagājušajā gadā. Latvijas Republikas Saeimā ir iesniegti 514 likumprojekti, no tiem Ministru kabinets ir iesniedzis 282 likumprojektus, tajā skaitā 101 likumprojekts Satversmes 81. panta kārtībā. Saeimas deputāti ir iesnieguši 140 likumprojektus, Saeimas komisijas — 87 un Latvijas Valsts prezidents — 3 likumprojektus. Pavisam pagājušajā gadā mēs esam pieņēmuši 180 likumus, otrajā lasījumā pieņemti 47 un pirmajā lasījumā 99 likumprojekti. Juridiskā komisija pagājušajā gadā ir iesniegusi 61 likumprojektu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — 45, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — 29, Aizsardzības un iekšlietu komisija — 31 un tā tālāk. Saeimas deputāti iesnieguši 211 jautājumus Ministru kabinetam, Saeima pieņēmusi arī 240 paziņojumus, iesniegti 14 Saeimas deputātu pieprasījumi Ministru kabinetam, no kuriem 4 atzīti par Saeimas pieprasījumiem.

Sākot Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada ziemas sesiju un šīsdienas sēdi, cienījamās deputātes un godājamie deputāti, es novēlu jums optimismu, dzīves prieku, panākumus, novēlu, lai Saeimā beigtos hormonālās vētras un lai mēs visi kļūtu ne tikai savu vēlētāju, bet arī mūsu skolotāja, uzņēmēja, valstsvīra, Ministru prezidenta Andra Šķēles cienīgi deputāti.

Godājamie deputāti, Ministru prezidentam Šķēles kungam šodien paliek 39 gadi. Kad viņš ieradīsies, tā viņš ir solījis, mēs viņu apsveiksim šajā jubilejā, bet pirms tam es gribu sveikt un Saeimas vārdā pasniegt ziedus deputātam Leonardam Stašam, kuram šodien paliek 68 gadi. (Aplausi.) Un deputātu Induli Emsi, kuram 2. janvārī palika 45 gadi. (Aplausi.)

Godājamie deputāti, pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto sēdes darba kārtību, jau ir ienākuši vairāki iesniegumi par darba kārtības izmaiņām. Pirmais. Ministru prezidents Šķēles kungs raksta vēstuli Saeimas Prezidijam, kurā informē, ka par finansu ministru aicinājis Vasīliju Meļņiku, un lūdz Saeimu izteikt viņam, kā arī valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai uzticību šā gada 16. janvāra sēdē. Mums jāizlemj, godājamie kolēģi, par šī jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” iesniegto priekšlikumu? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Varbūt, ka mēs varētu, godājamie kolēģi, ja jūs tam piekrītat, ieslēgt šo jautājumu par uzticības izteikšanu Vasīlijam Meļņikam pie mūsu sadaļas par amatpersonu iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu, tas ir pēc pašreizējās numerācijas kā 14. darba kārtības jautājumu pēc 13. darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem nav iebildumu pret to? Vai kāds pieprasa balsojumu šajā jautājumā? Tātad deputāti pieprasa, lai šis pieprasījums tiktu nobalsots. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Ministru prezidenta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 9, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegums par izmaiņām darba kārtībā ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, pārcelt darba kārtības 31. punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” aiz darba kārtības 22. punkta — likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Tātad esam vienojušies, ka darba kārtības 31. punktu izskatām aiz darba kārtības 22. punkta.

Nākamais iesniegums ir no Juridiskās komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt Saeimas 16. janvāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un izslēgt no darba kārtības 57. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē. Tātad runa ir par 57. darba kārtības jautājumu, ja komisija to pati ierosina, deputātiem, es ceru, iebildumu nebūs, un mēs komisijas priekšlikumam varam piekrist. Paldies! Vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā pašreiz nav. Sākam izskatīt Saeimas 1997. gada 16. janvāra sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par šo Prezidija atzinumu nav? Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Grīnberga un Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu. Vēlas runāt deputāts Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es lūdzu balsojumu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Balsojumā, kurš tagad būs, es lūgtu visus atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu, kas ir vērsts uz komunālo maksājumu sakārtošanu un uz godīgāku komunālo maksājumu nodrošināšanu dažādās... Atkarībā no tā, kādā veidā šie komunālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti. Un šīs pievienotās vērtības nodokļa atlaides, tās piešķiramas samērīgā veidā neatkarīgi no tā, vai šos pakalpojumus sniedz pašvaldības uzņēmums vai arī tos sniedz kāda privāta kompānija. Un mans lūgums būtu šo problēmu tagad... šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijās un tad virzīt to uz izskatīšanu, jo šie komunālie maksājumi un šis pievienotās vērtības nodoklis, kas ir jāmaksā par gāzes pakalpojumiem, dažādās situācijās tas tieši skar iedzīvotājus, un mums ir nepieciešams, lai mūsu valstī tomēr šie maksājumi tiktu veidoti godīgi, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 13. Jāpārbalso. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 20. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtībā. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ķemeru nacionālo parku” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums par saņemto lēmumprojektu. Lēmumprojekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos NATO vadītajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. Dokumentu iesniedz Ministru kabinets. Par šo dokumentu vēlas runāt Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es aicinātu Saeimu pieņemt šo lēmumu, un es gribētu paskaidrot tā būtību — kāpēc, kaut gan te anotācijā tas viss ir diezgan labi izklāstīts. Būtība ir tāda, ka 1996.gada 12.decembrī Apvienoto Nāciju Drošības padome pieņēma rezolūciju Nr.1088, ar kuru miera nodrošināšanas spēki Bosnijā tiek pārveidoti par stabilizācijas spēkiem. Būtība praktiski nemainās, mainās gan nedaudz kontingents, bet tas nav būtiskais... un juridiski korekti. Protams, šie stabilizācijas spēki ir tiešais tiesību pārmantotājs no miera nodrošināšanas spēkiem, arī tas nemainās, bet juridiski korekti, un to arī pielieto mūsu partnervalstis, ir tā, ka tiek pieņemts jauns lēmums, kurš akceptē mūsu vienības klātbūtni Bosnijā miera stabilizācijas spēkos, kuriem šis mandāts ir uz 18 mēnešiem. Varu informēt, ka arī pašlaik tur atrodas mūsu Baltijas bataljona paplašinātais vads, aprīlī tas mainīsies ar citu vadu Dānijas bataljona sastāvā, pēc tam ar rotāciju vēl pēc sešiem mēnešiem. Lai juridiski nostiprinātu šo mūsu vada atrašanos Bosnijā, piebilstot, ka valsts budžetā 1997.gadam ir izdalīti šie līdzekļi šīm operācijām, es lūdzu pieņemt godājamo Saeimu šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt deputātus savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr.1977. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmumprojekts “Par deputāta Edvīna Inkēna atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. Dokumenta numurs 1931. Iesniedz deputātu grupa. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret par šo jautājumu? Deputāti par to runāt nevēlas. Lūdzu... vēlas runāt pats deputāts Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

E.Inkēns (LC). Man ir ļoti žēl, bet diemžēl mani kolēģi deputāti nezināšanas pēc šajā dokumentā ir šo to sajaukuši. Nepastāv producentu centrs “Nedēļa”. Pastāv pārraide “Nedēļa”, autorpārraide LNT. Es tiešām esmu viens no šī radošā kolektīva dalībniekiem, un tiesības piedalīties radošajā darbā man ir noteiktas ar Latvijas likumdošanu. LNT nemaksā man par šo raidījumu nekādu naudu, es nekādu atalgojumu no LNT par šo raidījumu nesaņemu. Interešu konflikts nav tāpēc, ka, pirmkārt, es nespēju ietekmēt LNT programmu, izņemot konkrēto pārraidi un izņemot tuvu pie 400 000 skatītāju, kas skatās šo pārraidi, bet nekādā veidā es nespēju ietekmēt LNT vadību. No otras puses, es nespēju ietekmēt padomi, un arī padome nespēj ietekmēt LNT vadību, tāpēc ka tur ir noslēgta licence un tuvākajos septiņos gados diezin vai LNT un padome nonāks ciešās attiecībās, kur viens no otra ir atkarīgs. Treškārt, nav arī būtiska interešu konflikta ar vēlētājiem, jo laiks, ko es atdodu šai pārraidei, ir trešdien no astoņiem vakarā līdz 12 naktī, piektdien no 8 vakarā līdz 12 naktī un sestdien visu dienu līdz 2 naktī. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par interešu konfliktu šajā gadījumā.

Ja mēs runājam par interešu konfliktu, tad es gan varētu norādīt, ka komisijā ir interešu konflikts. Pareizāk sakot, bija interešu konflikts. Šo interešu konfliktu sevī nesa Mauliņa kungs. Jo, kā jūs labi zināt, tad IGE televīzijā gāja vienas partijas pārraide, tā ir vienīgā pārraide Latvijā, kura pieder vienai partijai, un proti... es atvainojos, Tautas kustībai “Latvijai”. Mauliņa kungs komisijas sēdēs mēģināja panākt, lai Izmeklēšanas komisija veic tai neraksturīgās un pēc funkcijas nepiederošās darbības, proti, pieņemt kaut kādus administratīvus lēmumus vai piespiest padomi izdarīt administratīvus lēmumus, kas likumā nav paredzēts un nav paredzēts arī komisijas darba uzdevumā. Tā ka, ja mēs runājam par interešu konfliktu, tad šī Mauliņa darbība varētu būt kā tiešs interešu konflikts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie deputāti... Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Godātie kolēģi, mēs pašlaik runājam tikai par vai pret pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā.

J.Celmiņš (DPS). Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Man kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam ir bijusi iespēja iepazīties ar šo lietu, un es gribētu teikt to, ka problēma šeit pastāv. Un, runājot konkrēti par Inkēna kungu, nevaram konstatēt atbilstoši pašreizējai likumdošanai, kas šis interešu konflikts pastāvētu. Taču mēs savā likumdošanā neesam iestrādājuši vienu momentu, par ko mums kopīgi nopietni vajadzētu padomāt. Tātad tas ir jautājums — vai var veidoties interešu konflikts tādā gadījumā, kad persona, kas var nonākt interešu konfliktā, ieiet attiecīgajā uzņēmējdarbībā caur juridisku personu. Teorētiski var izveidoties tāda situācija, ka persona tur kontrolakcijas kādā uzņēmumā, šai personai pieder vairāk nekā 51 procents, un tanī pašā laikā šī juridiskā persona vai uzņēmums savukārt pārņem kontrolpaketi, teiksim, televīzijā vai kaut kur citur. Reāli rodas iespēja ietekmēt šos lēmumus, bet mūsu likumdošana pašreiz šādu situāciju par interešu konfliktu neatzīst. Es domāju, ka mums nopietni vajadzēs apspriest, vai mums nav jāizdara attiecīgas izmaiņas tajos likumos, kas ir saistīti ar šādu interešu konfliktu fiksēšanu. Es negribu apgalvot, ka Inkēna kungam caur juridisku personu piederētu kāda kontrolpakete, taču pēc Monopoldarbības uzraudzības komisijas ziņām šādas daļas caur juridisku personu tātad pastāv. Mūsu uzdevums būtu šo jautājumu izdiskutēt, izlemt, apspriest, vai tas var būt pieļaujams vai nav pieļaujams. Tādēļ es uzskatu, ka parlamentāra diskusija par šo problēmu būtu nepieciešama, un tāpēc, manuprāt, jautājums būtu apspriežams, jo tas ir ļoti nopietns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret pastāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Ja deputātiem... Deputātiem iebildumi ir. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 37, atturas — 5. Pastāvīgais priekšlikums darba kārtībā netiek iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums un iesniegtais lēmumprojekts “Par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasīlijam Melņikam un valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šodien es negribu šeit runāt par konkrēto kandidatūru, viņas atbilstību tas ir katram jautājums, uz ko ir jāatbild pašam, lai gan arī apspriest šodien no tribīnes būtu ļoti grūti, jo diemžēl nevienā Latvijas avīzē jūs nevarat atrast pilnu ministra kandidāta autobiogrāfiju un iepazīties ar to. Līdz ar to daudziem cilvēkiem šī persona šodien ir inkognito. Bet es gribu runāt par kaut ko citu. Par to, vai šodien Saeimā mēs varam runāt, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra republika. Kāpēc ir radušās tādas pārdomas? Tāpēc, ka Latviju kā parlamentāru, demokrātisku republiku nosaka Latvijā eksistējošā un darbojošā, un paldies Dievam, ka vēl šobrīd darbojas, Satversme. Satversmē ir noteikts, ka izpildvaru apstiprina tautas ievēlētie priekšstāvji — Saeimas deputāti. Un līdz ar to arī Saeimas deputāti pēc Latvijā eksistējošās Satversmes pilnībā uzņemas atbildību par savu lēmumu, balsojot par konkrēto personu. Kas šobrīd ir noticis un kāda ir izveidojusies situācija, ja mēs runājam par jauno finansu ministru? Situācija ir ļoti īpatnēja. Pēkšņi Latvijā ir aizmirsta Satversmes pamatbūtība — likumdošanas un izpildvaras savstarpējā saistība, jo ir parādījušies sekojoši paziņojumi. Latvijas Republikas premjerministrs izvēlas personu, un līdz ar to deputātiem, kas ir, kuru frakcijas ir valdībā, nav citas iespējas, kā balsot par šo personu, jo to nosakot sadarbības padomē parakstītais protokols. Tad ir jājautā: kas Latvijas Republikā 1997.gada janvārī ir primārs? Latvijas Republikas Satversme vai Saeimas frakciju parakstītais sadarbības protokols? Kas nosaka atbildību vienam vai otram? Līdz ar to šāds skaidrojums principā noraida tos pamatus, uz kuriem balstās Latvija kā demokrātiska parlamentāra republika. Līdz ar to arī rodas cits jautājums: kas uzņemas atbildību, ja mēs skatāmies pēc pēdējiem paziņojumiem presē? Uz šo brīdi ir sadalītas trīs grupas, kurām būtu jāuzņemas atbildība par šo ministra kandidatūru. Šīs grupas, kam tiek uzlikta šī atbildība, atkal absolūti neatbilst Latvijā spēkā esošajam konstitucionālajam likumam. Pirmais, kas tiek apcerēts un kas tiek runāts, — atbildība esot jāuzņemas Latvijas Republikas premjerministram kopā ar to politisko spēku, tātad Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakciju, kas ir izvirzījusi ministra kandidatūru. Atkal jautājums: kas to nosaka? Uz kāda likuma pamata to var izvirzīt? Jo jāatgādina vēl viena lieta. Arī pats premjerministrs ir atbildīgs Saeimas priekšā, un arī pašu premjerministru ievēl Saeima un dod viņam šīs funkcijas. Līdz ar to — kā viņš var būt augstāk atbildīgs par Saeimas izvēli nekā paši Saeimas deputāti? Otrs teikums ir, ko vakar paziņoja premjerministrs no televīzijas ekrāniem, — ka viņš nav izdarījis šo izvēli tāpēc, ka viņam tā gribas, bet tāpēc, ka to ir nodiktējusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Līdz ar to visa atbildība tiek uzlikta šai frakcijai.

Tad ir nākamā problēma — kur ir teikts, ka viena frakcija Saeimā var uzņemties atbildību? Kas to ir noteicis? Līdz ar to iznāk, ka vajadzētu mainīt Latvijā Satversmi un noteikt tā. Pēc Saeimas ievēlēšanas katra frakcija uzņemas kādu nozari Latvijas valstī un vairs par šīm nozarēm mēs nedikustējam, un katrs tik ieliek savu ministru bez balsojuma. Bet ir viena nianse visā šinī atbildības kompleksā. Es neesmu dzirdējusi un izlasījusi nevienā laikrakstā, ka atbildību uzņemas arī pats finansu ministrs, jo pagaidām ir runāts tikai par premjerministru un par frakciju.

Bet es gribu jums atgādināt vēlreiz to, ka atbildību uzņemas katrs deputāts. Un šajā gadījumā es jums atļaušos atgādināt tos vārdus, ko ir teicis Latvijas Valsts prezidents, kura ievēlēšanu šajā postenī šinī zālē atbalstīja lielākā daļa Saeimas deputātu. Prezidents ir teicis šādi: “Frakciju pārstāvji, runājot par rītdienas (intervija sniegta vakar) lēmumu, izliekas, it kā viņi būtu balsojamās mašīnas, nevis tautas priekšstāvji.” To es ne velti atgādinu šodien no šīs tribīnes, jo tas ir jautājums par Satversmes pamatprincipu ievērošanu. Tāpēc arī Saeimai pēc šiem paziņojumiem, ko ir snieguši vairāki deputāti, ka viņiem nav citas iespējas, kā tikai balsot “par” tāpēc, ka premjers to ir izvēlējies. Tad es gribu teikt: godājamie kolēģi, tad, lūdzu, neapvainojieties uz Latvijas Republikas premjerministru, ka viņš ir atļāvies pateikt, ka brīvās, demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlētas amatpersonas, par kurām viņu vēlētāji ir pārliecināti. Ja pielaidīs kaut tuvumā, ar garantiju nozags, pie tam jādomā, ka cilvēki zina, ko runā. Viņi taču pazīst tos, kurus ievēlēja, par parlamentu es vispār nerunāšu. Es tikai gribu teikt, ka, manuprāt, ļaunākie parlamenta ienaidnieki nevarētu simt gudrāko galvu prestižu sagraut vairāk nekā atsevišķu taurētāju sistemātisku centienu rezultātā tas jau ir izdarīts. Tāpēc es vēlreiz saku, es negribu aicināt balsot ne “par”, ne “pret”, persona ir izvirzīta, bet gribu atgādināt deputātiem, ka atbildību par rezultātu uzņemas katrs deputāts, kas piedalās balsojumā, un jebkāda runāšana par šīs atbildības novelšanu uz premjeru vai uz sadarbības padomes lēmumu, vai uz kādu frakciju principā ir pretrunā ar Latvijas kā demokrātiskas, parlamentāras valsts eksistences pamatprincipiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais parlamenta vadītāj! Godātie kolēģi! Godātais klātneesošais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Valsts prezident! Mūsu frakcija — Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija — ir stāvējusi visu laiku izturēti šīs valdības reformu sardzē. Cik tālu tas skar Zemnieku savienību, mēs esam dabūjuši nepārtraukti belzienus par nepopulāriem balsojumiem, kas bija un ir sakarā ar reformu. Jo zemnieks nevar gaidīt, zeme nevar gaidīt, un zemniekam dažkārt arī ir grūti saprast šo nepopulāro lēmumu tālejošos mērķus. Un tā mēs esam atnākuši līdz šodienai. Godātie kolēģi, runājot par konkrēto jautājumu, par finansu ministra apstiprināšanu, mēs ļoti rūpīgi un — jāteic — satraukti, mūsu frakcija sekoja šim ļoti tomēr ātrajam un sasteigtajam procesam. Mums bija ļoti saspringtas sarunas vakardien sadarbības padomē. Pēc tam frakcijā mēs lūdzām Čevera kungu pie sevis, un mēs daudzko noskaidrojām, un kļuva zināms arī tas, ka prokuratūra netur aizdomās Meļņika kungu, un vēl daudz kas cits, kas Meļņika kungu, akcijas audzē. Bet, lūk, vakardien, televīzijā Valsts prezidenta kungs nāk ar savu paziņojumu, ar savu versiju, to mēs šodien arī lasām avīzēs, kas ir klajā pretrunā ar Šķēles kunga nostādnēm, ar frakcijas “Saimnieks” nostādnēm. Mēs, kolēģi, zinām, ka visu šo laiku Valsts prezidenta kungs ir aizstāvējis, nevis aizstāvējis, bet apliecinājis Šķēles kungu kā premjeru, viņa reformu programmas gaitu. Bet kas tagad šajā brīdī ir noticis, kolēģi? Kā mums, deputātiem, tagad skatīties un izpausties pret šo jautājumu? Tāpēc ka pašos pamatos ir pēkšņa nesabalsotība, mūsuprāt, varbūt jau sen ieaudzēta, bet mūsu priekšā tā iznāk kā pēkšņa. Lūk, jau Kreituses kundze ierunājās par deputātiem, un arī Valsts prezidenta kungs dara atbildīgus deputātus, bet es teiktu vēl vairāk. Jau iepriekš drusciņ noniecinot deputātu, nokauninot deputātu, bet tomēr darot atbildīgu deputātu par viņa balsojumu. Kā būt deputātam, kam šī informācija nav tādā veidā pieejama, kā acīmredzot tas ir Ministru prezidentam un Valsts prezidentam? Ko mums darīt, kolēģi? Mēs faktiski esam iedzīti stūrī. Šī Saeima, kas savā labākajā daļā, savos labākajos centienos ir godprātīgi strādājusi, ir visu laiku mīdīta kājām, ir apspļaudīta, un, lūk, šis ir tas šķīrējpunkts, līdz kurienei mēs esam aizgājuši savos labajos centienos un arī savos populistiskajos centienos, lai tikai labi izskatītos. Cik tālu tas skar Zemnieku savienību, mums nav tālāk vairs kur iet. Mēs, cik tas mūsu frakcijā skar Zemnieku savienību, šoreiz atturēsimies no šī balsojuma, kamēr Ministru prezidents un Valsts prezidents nenoskaidros to lielo aizdomīgumu vai nenoliegs, vai arī apstiprinās, kas tagad ir saistīts ar Meļņika kungu. Mums ir jākļūst skaidrībā, aizdomas un morālās stājas piesaukums jau nav tukšs. Aiz tā noteikti kaut kas slēpjas. Tur ir kaut kāda informācija. Kāpēc šīs informācijas nav mums? Un deputātus sitīs, protams. Es gribu uzrunāt īpaši Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu, un, Čevera kungs, esiet ar izpratni pret mums! Mums nav vairāk tālāk kur iet, kaut arī šī valdība kristu šajā brīdī, kaut arī kristu, bet es domāju, kā Valsts prezidenta kungs saka — vai tiešām viena cilvēka dēļ kritīs valdība? Es arī domāju, ka tā tam nevajadzētu būt. Bez tam šīs labās reformas gaitā. Sekmīgās reformas gaitā. Es gribu, lai Prezidijs rod iespēju šo jautājumu atlikt līdz brīdim, kamēr vai nu attaisnojas, vai neattaisnojas Valsts prezidenta aizdomas morālajā plānā, kamēr Valsts prezidents un Ministru prezidents rod pilnīgu saskaņu šajā plānā. Ja gadījumā šodien būs jābalso, kā jau es teicu, mūsu frakcija, cik tālu tas skar Latvijas zemniekus, Latvijas Zemnieku savienību, mēs balsošanā nevaram piedalīties, vai sliktākajā gadījumā, neskatoties uz to, ka mēs esam valdības balsojošā frakcija, mums būs jāatturas vai jābalso “pret”. Es lūdzu padomāt un šo jautājumu atrisināt jēdzīgi šajā brīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Straume — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Straume (TB). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Būtībā šis balsojums ir balsojums par uzticību valdībai. Jebkurā valstī, kurā pastāv vairākpartiju sistēma un valdību veido vairāki politiskie spēki, šie spēki šo valdību veido, balstoties uz savstarpēju vienošanos. Šāda vienošanās ir arī starp valdību veidojošajiem spēkiem un politiskajiem spēkiem Latvijā. Šī vienošanās bieži vien, un to mūsu pieredze ir pierādījusi, ir bijusi ļoti smaga un grūta. Ir bijuši ļoti smagi un grūti kompromisi. Es domāju, ka šis arī ir tas gadījums, kad daudzi no mums, daudzi no politiskajiem spēkiem ļoti rūpīgi ir pārdomājuši šo situāciju, un es varu teikt savas frakcijas vārdā — ja nepastāvētu šāda vienošanās, mūsu visu attieksme būtu viennozīmīgi “pret”. Taču šāda vienošanās pastāv. Šī vienošanās paredz, ka lielākā partija, kura veido valdību, — Demokrātiskā partija “Saimnieks” — ir tiesīga izvirzīt savu kandidatūru finansu ministra amatam, un šīs partijas pienākums vienlaicīgi ir uzņemties pilnu atbildību par šo kandidātu. Tāpat šī vienošanās paredz Ministru prezidenta tiesības iebilst pret šādu kandidatūru. Šajā gadījumā ir notikusi izvēle, un mēs uzskatām, ka mums šī izvēle ir jārespektē, jo, tikai respektējot citus, mēs varam panākt to, ka respektē mūs, ka respektē mūsu politiskās programmas pamatprincipus, kuru dēļ mēs atrodamies šajā valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami redzēt mūsu premjerministra kungu, kurš, laikam ieturējis kārtīgu maltīti, atļāvās atnākt uz hormonāli plosīto Saeimu. Protams, šādiem cilvēkiem ir jāierodas tad, kad ir pašiem sava vēlēšanās, nevis klausīties Saeimas deputātus. Šinī gadījumā mani personīgi kā deputātu, diemžēl es esmu opozīcijas pārstāvis līdz šim brīdim. Cienījamais premjerministrs nav atļāvies atnākt uz mūsu frakciju un stādīt savu kandidatūru. Protams, es neņemos spriest, vai Šķēles kungs ir piespiests, vai Šķēles kungs pats brīvprātības kārtā vai vēl kādā veidā ir piekritis Meļņika kunga kandidatūrai. Ja tomēr Šķēles kungs kaut kādā veidā uztur atbildību par savu posteni, atbildību pret valsti, tad arī viņam vajadzēja stādīt savu potenciālo kandidātu mūsu frakcijai un iepazīstināt, kā viņš redz, kā Meļņika kungs strādās viņa valdībā, kādi būs uzlabojumi vai pasliktinājumi Latvijas valstij. Šāda sadarbība nav notikusi. Tātad mēs varam konkrēti runāt par pietiekami lielu premjerministra bezprincipalitāti. Protams, cienījamie kungi, es arī gribu iepriecināt presi un tajā skaitā Rodina kungu, lai viņam būtu vieglāk arī izdarīt balsojuma publikāciju. Man izbrīnu rada, ka atsevišķus ministrus mēs ieceļam bez tādas ažiotāžas, atsevišķus mēs ieceļam ar milzīgu ažiotāžu. Protams, reizēm liekas, ka ir pasūtījums, ja naudiņu maksā, tad attiecīgi naudiņa jau nesmird. Cienījamie kolēģi, es varu pateikt to, ka mēs ar cienījamo Bartaševiča kungu nepiedalīsimies balsojumā. Jā, mēs nepiedalīsimies balsojumā tādēļ, ka tad, kad tika veidota valdība, neviens neprasīja mūsu viedokli, nevienam nebija vajadzīgs opozīcijas viedoklis. Un šodien man ļoti izbrīnu rada vairākuma činkstēšana. Nu nevajag, Pētersona kungs, činkstēt! Pats jūs iecēlāt Šķēli un pats strebiet šo putru ar Šķēli ārā!

Piedodiet, tikai neaizmirstiet otru momentu, ka cienījamais jūsu kolēģis Vītola kungs var pazaudēt parlamentārā sekretāra posteni. Ko tad jūs darīsiet? Vai, Dievs! Nu nevajag griezt viens otram kabatas laukā. Ā, Putniņa kungs, piedodiet, es kļūdījos. Un tāpat es arī piedāvātu pārējiem kolēģiem tik aktīvi no nacionālā vairākuma neaizrauties. Paši domēs sēdējāt, paši Meļņika kungu atbalstījāt. Un divtik mani izbrīna, ka bijušais pagasta deputāts Šķēle uzstājas pret Rīgas domes bijušo deputātu Meļņika kungu. Tātad Rīgas domē Meļņika kungs bija normāls cilvēks, labi strādāja, tagad, izrādās, par ministru viņš ir kļuvis, par zagli. Tad sakiet atklāti, vai tad visi pagasta deputāti... ak, pareizi, jūs jau teicāt, ir zagļi un kramplauži, kam nevar uzticēties. Tikai kāds jūs pats bijāt kādreiz? Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, es aicinu nopietni padomāt, pirms nodarbojamies ar demagoģiju. Paņemiet pārtraukumu, pakonsultējieties, pakonsultējieties ar Dobeļa kungu, ar Pēterkopa kungu, pakonsultējieties ar pārējiem, kas bija Rīgas domē, kas labi pazīst Meļņika kungu un var pateikt, vai viņš bija tāds korumpants un blēdis vai nebija, kā šodien mēģina te smērēt. Protams, es vakar arī noklausījos cienījamā Ulmaņa kunga runu un man ļoti patika. Šķēles kungs, vai tas nav arī par jums rakstīts? “Es balsoju pret to cilvēku, kurš pretendē ieņemt finansu ministra amatu. Jāpārbauda, jābauda ļoti liela tautas un Saeimas uzticība. Bet tā vietā klīst leģendas par viņa apšaubāmo reputāciju. Ulmanis.” Kas šodien ieņem finansu ministra amatu? Šķēles kungs. Šinī gadījumā, es domāju, jūs abi divi esat vienādi. Un tādēļ es uzskatu, ka arī jums būtu jāuzņemas. Un, ja biznesmenis Meļņika kungs ieņems šo amatu, tad tur nebūs valstij tik drausmīgi. Es domāju, ka Ādamsona kungs, kas arī savā laikā turēja stingri pozīciju pret Šķēles kungu un arī teica par viņa apšaubāmo reputāciju. Un jūs, “Latvijas ceļš”, nobalsojāt ar pārējo visu kompāniju un kristīgajiem demokrātiem par Šķēles kungu. Es domāju, ka šinī gadījumā arī vajadzētu Meļņika kungu atbalstīt. Un personiski, kā diemžēl šinī gadījumā, ja būtu tikai balsojums par Meļņika kungu kā par privātpersonu, es viņu atbalstītu, jo Rīgas domē pusotra gada laikā es viņu redzēju kā aktīvu un nopietnu politiķi un godīgu cilvēku. Protams, es neņemos spriest par biznesa darījumiem, jo biznesā nenodarbojos. Diemžēl šodien es nevaru balsot kā par privātpersonu, bet jābalso par ministru. Bet tā kā opozīcijas viedoklis nekad nav ņemts vērā, tad, Šķēles kungs un pārējā kompānija, palieciet savā starpā un noskaidrojiet, kurš ir hormonu vētru postīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es tā jūtu, ka šodien izšķirties kādam no deputātiem būs grūtāk, nekā izšķirties par Saeimas pagājušajā gadā pieņemto 1997.gada budžetu. Patiešām šodien var uzdot jebkurš no klātesošajiem, arī es sev personīgi, vienu jautājumu — kas noticis starp mūsu Valsts prezidentu Ulmaņa kungu un Ministru prezidentu Šķēles kungu? Vai Valsts prezidents ir jau padomājis par jaunas kandidatūras meklēšanu, ka izsaka šaubas par Ministru prezidenta izvēli. Gribētu atgādināt šodien no šīs tribīnes arī Valsts prezidentam ne tikai par viņa atbildību savas tautas priekšā, bet arī zināmā veidā par viņa vēlmi ietekmēt deputātu balsojumu, pat nepazīstot kandidātu, ko Ministru prezidenta piedāvā Saeimai ievēlēt par finansu ministru.

Es gribētu atgādināt klātesošajiem, ka Vasīlijs Meļņiks ir finansu ministra, tātad Andra Šķēles padomnieks. Viņš ir bijis padomnieks Aivaram Kreitusam. Man ļoti žēl, ka Kreitusu pārim ir tik īsa atmiņa. Viņi pat aizmirsuši finansu ministra, bijušā finansu ministra padomnieku. Es domāju — šodien pamēģināšu izklāstīt savu versiju, kā šī ažiotāža ir tapusi. Tad, kad tika izvēlēts par kandidātu tieši šis cilvēks kopējā sēdē, atklātā sēdē, DPS valdes atklātā sēdē, kurā piedalījās Ministru prezidents, mēs izskatījām jautājumus par astoņām kandidatūrām. Apstājāmies pie Vasīlija Meļņika kandidatūras kā pie jauna, enerģiska, zinoša un pragmatiska politiķa un uzņēmēja. Pēdējās dienās es esmu izlasījis ļoti daudz materiālu presē. Vienā avīzē raksta, ka viņš ir saistīts ar spirta kontrabandu tādā un tādā firmā, kas ir aizturēta muitā. Nu ir ierosināta krimināllieta. Nākošajā dienā es izlasu, ka, izrādās, viņš nav saistīts ar kontrabandu, viņš vienkārši ir painteresējies. Precizējot šo jautājumu, es uzzinu, ka viņš ir painteresējies, lai runātu par tranzīta attīstību, un šo jautājumu saskaņojis Ministru kabinetā. Šodien “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” es izlasu, ka Vasīlijs Meļņiks ir saistīts un patiešām korumpēts vai saistīts ar kontrabandu. Un to izteikusi visa policijas virsvadība. Netērējot laiku, jo man bija jāstāv jūsu priekšā, jāuzņemas šī politiskā, morālā un cita veida atbildība, es esmu sazvanījies ar policijas ģenerāli Aldi Lieljuksi. Tādas sarunas nav bijušas. Viņš pilnīgi to noliedz kā marasmātisma izdomājumu. Es esmu sazvanījies ar Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas priekšnieku. Viņš man izstāstīja, kā tapa šī versija. Žurnālistiem, uzdodot jautājumu policijas vadībai par ierosinātām lietām cīņā pret kontrabandu, tika nosaukts, ka ierosinātas 72 lietas. Un viens no žurnālistiem, es vēl domāju, ka mums izdosies precizēt šī žurnālista uzvārdu, ieminējās: “Nu jā, ko tad mums tālāk runāt, ja mums finansu ministrs būs kontrabandists.” Viens žurnālists izsakās, un otrs žurnālists, atsaucoties uz nezināmu un nenosauktu žurnālistu, uzraksta veselu rakstu. Man tas bija par maz. Varēja rasties situācija, ka divas augstas amatpersonas varbūt nezina to, ko zina žurnālists. Es devos pie Ekonomikas policijas priekšnieka Šmitiņa kunga ar vienu jautājumu: kādas konkrētas pretenzijas — parādīju šo rakstu, un ne tikai par šo rakstu, bet kopumā ņemot, — ir pret Vasīliju Meļņiku. Nekā nav. Jā, kā dažreiz saka. Kaut kas viņam ar to kažoku ir bijis. Vai nu viņš nozaga, vai nu viņam nozaga, bet būtība jau nav liela. Kontrabandists vai vienkāršs cilvēks, kas interesējas. Izrādās, pēdējā laikā Latvijā ir populāri klusēt, nedomāt un vienkārši ticēt rakstītam bez pārdomām.

Man ir ļoti simpātiski daudzi deputāti, kas šodien, uzstājoties šeit, izsaka šaubas, ka viņi nepazīst, viņi nezina. Ja mēs būtu zinājuši agrāk, mēs noteikti visus Saeimas deputātus būtu iepazīstinājuši ar visām 10 kandidatūrām. Un, ja mums pietiktu laiks, ar 1500 DPS partijas biedriem. Jo citādā veidā es neredzu, kādā veidā iepazīstināt Saeimas deputātus ar cilvēkiem, kas ir pietiekoši aktīvi politikā, saimnieciskajā dzīvē, īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Es jau saprotu, ka varbūt interesē tikai tā politiskā darbība, kas notiek šeit, Saeimā, bet Saeima vēl nepārstāv visu Latviju. Otrs moments, kas mani uztrauc. Es klausos tagad, ka dažs labs deputāts izsaka šaubas par Saeimas demokrātiju. Jā, demokrātija ir, tāpēc mēs te diskutējam, stāvam, mēs tagad balsosim. Ja mēs runājam par profesionālo pieeju, jā, mēs izvēlamies pēc profesionalitātes principa un izraudzījāmies pirmo kandidatūru Sarmīti Jēgeres kundzi, kas piecus gadus bija strādājusi Finansu ministrijas sistēmā, bija zinātņu doktore, bija izgājusi dažāda veida starptautiskos kursus Pasaules bankā un Starptautiskajā valūtas fondā, abpusēji vienojoties ar Šķēles kungu, mēs ņēmām vērā Šķēles kunga iebildumus par viņas kandidatūru. Tanī laikā neviens no frakciju pārstāvjiem, neviens no deputātiem neizrādīja nekādu ieinteresētību šinī te amatā, uzskatot, ka tas ir patiešām valdību veidojošo frakciju jautājums, Ministru prezidenta un DPS frakcijas jautājums. Šodien, kad Ministru prezidents ir atradis kopsaucēju — Demokrātisko partiju “Saimnieks”, atrodas spēki, kas sāk uz populistiskās bāzes pamata apšaubīt pat to, ka viņi nav iepazinušies un viņi nezina, cik tā kandidatūra morāli atbilst. Es gribētu pateikt, vai jūs neesat iepazinušies ar daudziem ministriem valdībā, kas ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību un ar to ir sākuši, un šodien ir lielu firmu īpašnieki? Ar tiem cilvēkiem, kas nodarbojas šodien kā ar gaļas produkcijas, tā ar piena pārstrādi, ar alkoholisko dzērienu ražošanu, ar tranzīta politikas attīstību Latvijā. Vai šie jautājumi jau ir kļuvuši šai neatkarīgās Latvijas Saeimai par bubuli? Mēs sāksim lepoties ar agrāko laiku dogmām, kas bija komunistu laikos, ka uzņēmējdarbība jau pati par sevi ir noziegums. Es brīnos, kas ir šī Saeima. Komunistu un sociālistu aktīva sapulce? Es domāju, ka nē. Šeit sēž cilvēki, kas savus lēmumus ir pieņēmuši, atbalstot valdības deklarāciju. Šinī valdībā ir vairāki ministri, kas nāk no uzņēmējdarbības. Vasīlijs Meļņiks ir viens no kandidātiem, kas ir vairākkārt skatīts sadarbības padomē, un visu frakciju pārstāvji viņu rekomendējuši vairākās padomēs. Viņš pārstāv valsti “Latvijas kuģniecībā” padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Un es brīnos, ka Pauls Putniņš nav atcerējies šo uzvārdu no tiem laikiem. Vasīlijs Meļņiks pārstāv arī Latvijas valsti “Latvijas gāzē”. Jā, laikam mēs savā laikā kļūdījāmies, uzskatot, ka Latvijā perspektīva vidējā, mazā uzņēmējdarbība, izrādās, daudzi, kas savā laikā par to ir aģitējuši, šodien to noliedz un uzskata, ka patiešām labāk būt plikiem un nabagiem, un mums Ministru kabinetu, es tā jūtu, nākotnē vajadzēs izvēlēties no bezdarbnieku rindā stāvošajiem, īpaši pārbaudot, vai pēdējā gada laikā viņu ieņēmumi nav pārsnieguši 28 latus gadā. Jo, ja gadījumā viņiem būs pārsniegti 28 lati, tad noteikti viņš būs korumpējies un noteikti viņš būs ne tur iemaisījies.

Es domāju, ka šodien lietas būtība ir — atbildēt, vai mēs gribam stabilitāti Latvijā vai mēs negribam. Ja kāds Saeimā iedomājas, ka var pastāvēt šodien valdība bez divām spēcīgākajām frakcijām, bez DPS un “Latvijas ceļa”, tad viņš dziļi kļūdās. Šinīs divās frakcijās ir daudz balsu. Kāpēc es runāju par “Latvijas ceļu”? Tāpēc, ka visi ir aizmirsuši, ka Ministru prezidents izvirza Aiju Poču šinī augstajā amatā par valsts ministri. Tas nozīmē, ka uzticības balsojums būs par diviem cilvēkiem. Es negribētu šodien diskutēt ar ļoti daudziem, man patīk ļoti daudzi deputāti, kas izsakās tā — es viņu nepazīstu un tāpēc balsot nevaru. Jūs zināt, ka mēs šeit sagājām vēl gadu atpakaļ, mēs viens otru vispār nepazinām. Tas nozīmē, mums vispār nevajadzēja no tā laika pat piedalīties balsojumos. DPS frakcija neuzdeva jautājumus. Kā sadarbības partneris nevienam no agrāk pieprasītajiem noraidāmajiem ministriem. Nevienam. Un tanī pašā laikā es šodien dzirdu tukšas demagoģiskas frāzes. Es ceru, ka uz mani neapvainosies bez pamata, jo, kā jau teicu, tautā runā, tauta nav redzējusi, tauta nav iepazinusies. Es atgādināšu, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai augstajā, godpilnajā amatā 5. Saeimā Latvijas tauta viņu nepazina, bet šodien viņš ir politiķu topā pirmajā trijniekā. Daudzi nepazina savā laikā Andri Šķēli, daudzi nepazina Robertu Zīli, Krasta kungu, jā, savā laikā no uzņēmējiem mums varbūt bija tikai Krištopana kungs, bet pie tās domas jau visi ir pieraduši. Izrādās, ka uzņēmēji var būt visās partijās. Un visās partijās un sabiedriskajās institūcijās, politiskajās organizācijās viņi var nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tikai ne DPS. Es gribētu atgādināt, ka mūsu partija ir uzņēmējpartija un tā ir dibināta uz uzņēmējklubiņu pamata. Tātad 70 procenti mūsu partijas biedru ir uzņēmēji. Pārējie ir skolotāji, mediķi un visi pārējie. Un ne komjaunieši, kā to mēģina iztēlot bijusī komjauniete Kreituses kundze. Viņa ir viena no nedaudzajām komjaunietēm, kā es saprotu, kas var runāt par citas partijas komjauniešiem. Vasīlijs Meļņiks nekad nav bijis komjaunatnes nomenklatūrā, kā to mēģina aprakstīt. Jo “Lotoss” nav bijis komjaunatnes nomenklatūras organizācija. Tā bija darba struktūra, darba organizācijas struktūra, kas risina pavisam citus jautājumus. Es gribētu aicināt, es nekad neesmu šī gada laikā ar savām replikām pārtraucis nevienu deputātu. Tas arī ir mūsu ētikas jautājums. Bet man ir kauns par mūsu preses izdevumiem, kas nepārbaudot drukā, pie tam vēl drukā pārliecinoši kā taisnības cīnītāji, aizmirstot to, ka paši nav maksājuši nodokļus, ka privatizācijas procesi notikuši nelikumīgi, “stāvot aiz stūra”, lieto vārdu “zogot”, lieto vārdu “ķeriet zagli” jo tā ir vieglāk. Es vairs nebrīnos par to, ka bija mākslīgi veidota konflikta situācija starp Andri Šķēli un DPS frakciju un mani konkrēti. Gandrīz tika sasniegts mērķis. Paldies Dievam, ka diviem politiķiem pietika prāta paskatīties uz visgudrākajiem politiķiem, kas meklē sevi varbūt aiz stūra politikas, un nostāties ar abām kājām uz zemes. Šodien, kad Andris Šķēle kā Ministru prezidents griezās pie Saeimas un pats ir vairākkārt izteicis viedokli, šis balsojums ir par valdības stabilitāti, arī DPS to ir apliecinājusi, jā šis balsojums ir par valdības stabilitāti,un es noraidīšu jebkura veida apvainojumus pret izvirzīto kandidatūru vai būšu pret jebkura veida apvainojumiem, kas skar Demokrātisko partiju “Saimnieks”, tikai tāpēc, ka kāds deputāts nav iepazinies ar kaut ko. Es aicinu šodien visiem pragmatiski pieiet pie šī jautājuma un balsot par. Balsot par valsts stabilitāti, politisko stabilitāti, balsot par budžeta izpildes gaitu, un gribētu atgādināt, man daudzi uzdod jautājumu, kāda pozīcija tad ir DPS, izvirzot finansu ministru? Tad es varu pateikt, — tranzītattīstība, Valsts ieņēmumu dienesta intensīvs darbs, lai šis dienests ne tikai iekasētu nodokļus, bet noteiktu nodokļu politiku Latvijā, lai netraumētu atsevišķus rajonus, šī nauda ietekmē lēmumu pieņemšanu, līdz ar to likvidē pamatā uzņēmējdarbību rajonos. Pie lielajām firmām pat nepietuvojas ļoti daudz darbinieku, es domāju, ka finansu ministram, jaunizceptajam, jaunievēlētajam, vajadzēs ļoti ātri tikt galā, kāpēc visus iepriekšējos trīs gadus vienotais kompjuterizācijas tīkls muitā netika ieviests, kāpēc šodien tranzīta ceļš pāriet uz Lietuvu, un kas ir par pamatu tādam procesam. Es domāju, ka finansu ministram vajadzēs tikt skaidrībā, vai Finansu ministrijas darbinieki kalpo kā tiltiņš starp Ekonomikas ministriju, Reformu ministriju Latvijas tālākai attīstībai, vai šī ministrija kalpo kā grāmatvežu liels kopums, kas tikai skaita, cik ir divi reiz divi, un saliek ciparus budžeta ietvaros. Es domāju, ka šī kandidatūra ir cienīga, respektēsim valdības vadītāju un DPS kā lielākās frakcijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Informācija

Balsojums

Par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasīlijam Meļņikam

Datums: 1997.g. 16.janvārī — 10:28:15

Balsošanas motīvs: par finansu ministru Vasīliju Meļņiku

Rezultāts (71): Par — 44; pret — 24; atturas — 3

1. Dzintars Ābiķis – Pret

2. Jānis Ādamsons – Pret

3. Andris Ameriks – Par

4. Pēteris Apinis – Par

5. Martijans Bekasovs – Pret

6. Indulis Bērziņš – Par

7. Ilmārs Bišers – Par

8. Olafs Brūvers – Par

9. Jānis Bunkšs – Pret

10. Juris Celmiņš – Par

11. Alfreds Čepānis – Par

12. Kārlis Čerāns – Pret

13. Ziedonis Čevers – Par

14. Imants Daudišs – Par

15. Oļģerts Dunkers – Par

16. Guntis Eniņš – Pret

17. Gunta Gannusa – Par

18. Aleksandrs Golubovs – Pret

19. Viesturs Gredzens – Pret

20. Oskars Grīgs – Pret

21. Ojārs Grinbergs – Par

22. Edmunds Grīnbergs – Pret

23. Guntars Grīnblats – Pret

24. Ervids Grinovskis – Attur.

25. Edvīns Inkēns – Par

26. Aigars Jirgens – Par

27. Roberts Jurdžs – Par

28. Ernests Jurkāns – Par

29. Pēteris Keišs – Par

30. Andrejs Krastiņš – Par

31. Ilga Kreituse – Pret

32. Aivars Kreituss – Pret

33. Valdis Krisbergs – Par

34. Ģirts Kristovskis – Attur.

35. Janīna Kušnere – Pret

36. Ludmila Kuprijanova – Par

37. Ivars Jānis Ķezbers – Par

38. Jānis Lagzdiņš – Pret

39. Aristids Jēkabs Lambergs – Pret

40. Rudīte Leitena – Par

41. Kārlis Leiškalns – Par

42. Kristiāna Lībane – Par

43. Ruta Marjaša – Par

44. Jānis Mauliņš – Pret

45. Leopolds Ozoliņš – Pret

46. Andrejs Panteļējevs – Par

47. Aleksandrs Pētersons – Pret

48. Jānis Priedkalns – Par

49. Jānis Rāzna – Par

50. Andris Rubins – Par

51. Jānis Rubulis – Attur.

52. Māris Rudzītis – Par

53. Anta Rugāte – Par

54. Andris Saulītis – Par

55. Atis Sausnītis – Par

56. Antons Seiksts – Par

57. Anna Seile – Pret

58. Juris Sinka – Par

59. Leonards Stašs – Pret

60. Viktors Stikuts – Par

61. Jānis Straume – Par

62. Jānis Strods – Par

63. Pēteris Tabūns – Pret

64. Leonards Teniss – Par

65. Andris Tomašūns – Par

66. Gundars Valdmanis – Pret

67. Juris Galerijs Vidiņš – Par

68. Māris Vītols – Par

69. Elmārs Zelgalvis – Pret

70. Roberts Zīle – Par

71. Ēriks Zunda – Par

Darītais

Par Saeimas darbu 1996.gadā

Dati uz 1996.gada 16.decembri

1996.gadā — 5 sesijas: ziemas, pavasara, rudens un divas ārkārtas sesijas.

Kopā notikušas 76 sēdes, kas aizņēmušas

457 stundas un 20 minūtes: — 20 ārkārtas sēdes,

14 jautājumu un atbilžu sēdes un divas svinīgās sēdes.

Aktīvākie debatētāji sēdēs:

K.Čerāns — (110 reizes), J.Mauliņš — (88 reizes),

V.Krisbergs — (100 reizes), A.Endziņš — (66 reizes)

M.Lujāns — (92 reizes), G.Valdmanis — (47 reizes).

Iesniegti 514 likumprojekti:

no Ministru kabineta — 282, no tiem 101 — kā 81.panta kārtībā izdotie noteikumi

no deputātiem — 140 no Valsts prezidenta — 3.

no Saeimas komisijām — 87

Noraidīti — 130 likumprojekti.

Pieņemti 2.lasījumā — 47, pieņemti 1.lasījumā — 99.

Likumprojekti atbildīgajās komisijās:

Juridiskā komisija — 61

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — 45

Ārlietu komisija — 17

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — 29

Aizsardzības un iekšlietu komisija — 31

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — 18

Sociālo un darba lietu komisija — 21

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija — 10

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija — 4

Pieņemti — 180 likumi:

1) par izglītības, kultūras, zinātnes, medicīnas jautājumiem — 4

2) par ekonomikas, nodokļu jautājumiem — 44

3) par ārlietu jautājumiem — 50

4) par juridiskajiem jautājumiem — 22

5) par aizsardzības un iekšlietu jautājumiem — 13

6) par tautsaimniecības un valsts pārvaldes jautājumiem — 47

Pieņemti 240 paziņojumi.

Iesniegti 14 Saeimas deputātu pieprasījumi Ministru kabinetam,
no kuriem 4 atzīti par Saeimas pieprasījumiem.

Iesniegti 211 jautājumi Ministru kabinetam:

no deputātu grupām — 54

no frakcijas “Latvijai” — 131

no frakcijas “Sociālistiskā partija – Līdztiesība” — 8

no frakcijas “Saimnieks” — 4

no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” — 5

no frakcijas “Latvijas ceļš” — 3

no frakcijas LZS, KDS, LDP — 3

Pēc Saeimas Kancelejas datiem