Mūsu ekonomika starptautiskā vērtējumā

Vakar, 6. aprīlī, finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē informēja par starptautiskās kredītreitinga aģentūras "Moody’s" jauno ziņojumu par Latvijas kredītreitingu:

— Mums šodien ir paziņots, ka "Moody’s" atkārtoti apstiprinājis Latvijas kredītreitingu tādā pašā līmenī — ar stabilu skatījumu uz priekšu, uzskatot, ka valsts ekonomika ir veiksmīgi stabilizēta un valstī attīstās tirgus ekonomika. Joprojām par relatīvi zemu tiek atzīts Latvijas ārējais parāds un tiek uzskatīts, ka valstī radīts politiskais atbalsts turpmākām strukturālajām reformām.

Protams, mūs iepriecina, ka investīciju reitings ir atkārtoti atzīts pēc samērā grūtā 1999. gada, taču jāsaka — nu jau trīs gadus Latvija noturas šāda līmeņa reitingā. Un mūsu viedoklis, kā arī saņemtie signāli no dažiem starptautiskajiem investoriem ir tādi, ka šā gada laikā būtu nopietni jāstrādā, lai panāktu Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu. Lai to nodrošinātu, jāizpilda gan valdības izstrādātā ekonomiskā programma, gan arī nopietnāk jāstrādā ar reitinga aģentūrām.

Šis kredītreitinga aģentūras paziņojums noteikti ir saistāms arī ar Centrālās statistikas pārvaldes paziņotajiem 1999. gada rezultātiem attiecībā uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP). Kā zināms, tas ir bijis "+ 0,1" un, iespējams, varētu tikt koriģēts uz augšu tad, kad tiks iesniegti uzņēmumu auditētie gada pārskati.

Šie Statistikas pārvaldes dati diezgan precīzi sakrīt ar Finansu ministrijas (FM) izteiktajiem pēdējiem vērtējumiem — FM viedoklis pēc 1999. gada 3. ceturkšņa rezultātiem bija, ka gada kopējie rezultāti varētu būt apmēram "0" līmenī, bez krituma. Var teikt, ka Latvija šajā ziņā ir labākā stāvoklī nekā Igaunija un Lietuva, kur pagājušajā gadā bijis IKP kritums.

Par ekonomikas atveseļošanos Latvijā sāk liecināt dažādi indikatori. Viens ir Rīgas Fondu biržas (RFB) indekss, kas kopš gada sākuma ir sācis diezgan strauji kāpt augšup — kopš 1999. gada beigām dažu mēnešu laikā tas paaugstinājies par 50 procentiem. Tas varētu nozīmēt, ka gan ārvalstu, gan vietēji investori ir atguvuši uzticību Latvijai. To acīmredzot ir veicinājusi arī veiksmīgā "Latvijas gāzes" akciju izsole, kas notika pēc diezgan ilgas kavēšanās, kad tika novērstas visas neskaidrības.

Mums ir arī pirmie operatīvie skaitļi par 2000.gada 1.ceturkšņa budžeta izpildes rezultātiem. Tie ir apmierinoši. Protams, kad būs veikta konsolidācija un apkopoti visi kopējie rezultāti, Valsts kase izdos ikmēneša pārskatu. Taču arī pēc operatīvajiem datiem var prognozēt, ka šā gada pirmo trīs mēnešu valsts budžeta fiskālais deficīts valstī varētu būt apmēram 10–11 miljoni latu. Tas šķiet pārsteidzoši labi. Uzreiz jāteic, ka šis deficīts nedaudz jākoriģē ar februārī saņemto ārvalstu palīdzību vairāk nekā 9 miljonu latu apmērā. Tā, protams, ir saņemta avansā, un tērēšana notiks, jau sākot ar šā gada 2. ceturksni. Taču, pat ņemot vērā šos avansā ieskaitītos 9,7 miljonus latu, kopējais valsts budžeta fiskālais deficīts varētu būt apmēram 20 miljoni latu. Tas ļauj Latvijai iekļauties rādītājā, par ko bijām vienojušies ar Starptautisko valūtas fondu — 26 miljonu latu deficītu 2000. gada 1. ceturksnī.

Šāds salīdzinoši labs fiskālais deficīts izskaidrojams arī ar faktu, ka 1. ceturksnī visi budžeta izdevumi vēl pilnībā nav uzsākti — tikai no marta mēs sākām skolotāju algu palielināšanu, kas nākamajā mēnesī izdevumos prasīs apmēram vienu miljonu latu vairāk.

Bažas joprojām sagādā sociālās apdrošināšanas budžets, taču arī tajā martā ir bijis uzlabojums. Marta rezultāti atšķirībā no janvāra un februāra uzrāda nevis vairāk nekā 5 miljonu latu deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan tikai 4,3 miljonu latu deficītu. Un, kā jau tas bija paredzams, martā ir pieauguši sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomi, sasniedzot gandrīz 40 miljonus latu. Tas ir ļoti labs rādītājs un apmēram par 10 procentiem, tāpat kā februārī, pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus, kas varbūt nav tik raksturīgi citiem nodokļu maksājumiem.

Pēc operatīvām ziņām, arī pašvaldību budžeta galvenais ienākumu avots — iedzīvotāju ienākuma nodoklis — šā gada pirmajos trīs mēnešos ir izpildīts par 101,2 procentiem.

Kā jums jau zināms, valdība akceptēja FM sagatavoto likumprojektu par akcīzes nodokļa grozījumiem. Lai paātrinātu to izskatīšanu, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija grozījumus iesniedza savā vārdā, un šodien tie varētu būt izskatīti pirmajā lasījumā. Piedāvātais variants samazina nodokli līdz desmit gadus vecām mašīnām divas reizes, vairāk nekā desmit gadus vecām automašīnām — četras reizes, nosakot vienotu maksu par gadu — piecus latus. Bez tam tiek apvienotas arī dīzeļdzinējiem un benzīna dzinējiem nosakāmās likmes, un tās būs vienādas. Un diezgan būtiski, varbūt pat divas reizes vai vairāk, tiks samazinātas likmes par motora dzinēja tilpumu.

Sagatavojot šos grozījumus, FM orientējās uz to, ka, šādi samazinot likmes, palielinoties automobiļu reģistrācijai un iegādei Latvijā, mēs nezaudēsim tos budžeta ieņēmumus, kas bija plānoti šajā gadā un tiks plānoti nākamajam. Bez šaubām, ar nosacījumu, ka tiks veikti pasākumi, lai nepieļautu Lietuvā reģistrētu automobiļu izmantošanu Latvijā.

Tuvāko nedēļu laikā FM būs gatava iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai, kā tas tika uzdots iepriekšējās valdības sēdēs, mājokļu kreditēšanas programmu, lai izvairītos no diezgan draudīgas situācijas Latvijas mājokļu tirgū. Tā tagad ir precizēta un vērsta uz dzīvokļu savešanu kārtībā — dzīvokļi pašlaik veido lielāko apdzīvojamās platības daļu, un kopš to celtniecības padomju laikā tie ir pamatīgi nolietojušies. Dzīvokļiem nepieciešami būtiski remonti. Pirmo soli mēs paredzam tādu, ka 2001. gadā valdība varētu nodrošināt kredītresursus 20 miljonu latu vērtībā, visticamāk, galvojuma veidā komercbankām. Mūsu mērķis, pētot iespējamos kredītresursu avotus, ir — panākt, lai kredīta ņēmējam gala kredītprocents nepārsniegtu desmit procentus, bet — visticamāk — būtu deviņu procentu līmenī, tas ir, tādā līmenī, kas būtu divas reizes mazāks, nekā pašlaik bankas piedāvā, un kas jau būtu pieņemams un atmaksājams. Lai to izdarītu, mums jāatrod piemērots kreditēšanās avots — kāda no starptautiskajām bankām. Ne privātā banka, bet tāda kā, piemēram, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka vai Eiropas investīciju banka, kas būtu spējīga mums iedot kredītu uz termiņu, kas pārsniedz desmit gadus, un ar pietiekami zemiem procentiem.

Vēl gribu parunāt par šodien, kā es saprotu, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegto demisijas pieprasījumu. Es esmu izteicis pietiekami daudz argumentu, kāpēc galvojums Ventspils brīvostai netika parakstīts. Bez morāli politiskajiem apsvērumiem, kas jau ir tikuši izklāstīti, pašlaik, pēc FM rūpīgas iedziļināšanās ir pilnīgi skaidrs, ka ostu pārvaldes ir atzīstamas par pašvaldību iestādēm un jebkāda kredītu ņemšana ir izskatāma tikai pašvaldību kopējās aizņemšanās ietvaros. Līdz ar to ir arī juridiski šķēršļi šāda galvojuma izsniegšanai. Manā skatījumā, sociāldemokrātu rīcība šoreiz skaidri parāda, ka viņi ir nostājušies vienas ekonomiskās grupas, konkrēti — Ventspils uzņēmēju grupas interešu pusē.

— Jūs teicāt, ka būs IKP korekcija uz augšu. Par cik šī korekcija varētu būt un kad?

E.Krastiņš: — Tāda ir bijusi arī aizvadītos divus gadus. Kā jūs zināt, 1997. gadā notika diezgan būtiska korekcija uz augšu līdz 8,6 procentiem. Līdzīga korekcija notika arī 1998. gadā. Parasti tas notiek apmēram septembrī, jo septiņu mēnešu laikā visiem uzņēmumiem ir jāpaziņo auditētie darbības rezultāti. Pēc tam — augustā, septembrī — Centrālā statistikas pārvalde apkopo rezultātus, un tad var precizēt galīgos IKP rādītājus. Kā liecina pēdējie divi gadi, korekcija uz augšu ir vismaz par dažām procenta desmitdaļām.

— "Moody’s" ziņojumā teikts, ka galvenais negatīvais faktors Latvijai ir tekošā konta lielais deficīts. Kad Latvijai varētu izdoties uzlabot šo rādītāju?

E.Krastiņš: — Es domāju, kaut arī tekošā konta deficīts nav mazs, pašlaik tas diezgan veiksmīgi tiek nosegts gan ar tiešajām ārvalstu investīcijām, kas pat 1999. gadā ir nevis samazinājušās, bet pieaugušas un pārsniegušas 200 miljonus latu, gan arī ar ilgtermiņa kredītresursiem. Un pārskatāmā nākotnē, es domāju, tā tas arī turpināsies, jo Latvijai nepieciešams ļoti daudz līdzekļu savas infrastruktūras un ražošanas pārstrukturēšanai un pārmainīšanai. Tātad — ir jāiepērk ļoti daudz jaunu pamatlīdzekļu, daudz līdzekļu jāiegulda attīstībā. Protams, tas prasa no ārvalstīm ievest daudz dažādu mašīnu un iekārtu, kas tiek finansēts vai nu ar tiešajām ārvalstu investīcijām, vai arī ar ilgtermiņa aizņēmumiem.

Tas, ko dara un ko var izdarīt valdība, lai nepieļautu šā tekošā konta deficīta pieaugumu, ir — turēt noteiktos rāmjos valsts izdevumus. To mēs cenšamies darīt, neraugoties uz to lielo spiedienu, kas tiek izdarīts uz FM un finansu ministru, lai izdalītu papildu līdzekļus dažādiem mērķiem. Mēs to varam atļauties, tikai nepārsniedzot budžeta deficīta apmēru, kas, kā zināms, šim gadam ir noteikts divu procentu apmērā pret IKP.

— Cik tālu tikts ar likumprojektu par bīstamo kravu apdrošināšanu?

E.Krastiņš: — Tieši šodien man beidzot uz galda ir nolikts koncepcijas projekts, ko tuvākajās divās nedēļās paredzēts nosūtīt Ministru kabinetam izskatīšanai. Šī koncepcija paredz valdībai izlemt, ko īsti būtu nepieciešams apdrošināt, pirms tiek gatavoti grozījumi attiecīgajos likumos. Būtībā ir divas sastāvdaļas. Viena — paši pārvadājumi, ko pašlaik paredz autopārvadājumu likums. Otra daļa paredz bīstamo kravu īpašnieku atbildības apdrošināšanu. Un valdībai būtu jāizšķiras, vai paredzēt abas šīs lietas (pirmā lieta attiecas uz autotransportu, otrā — uz visiem īpašniekiem), jo pārvadāšana patiesībā skar ļoti šauru jomu, kā mēs esam konstatējuši, iedziļinoties šajā problēmā. Tikko krava tiek pārkrauta, pārnesta vai glabāta, uz to vairs pārvadāšana neattiecas, uz to tad attiecas tikai kravas īpašnieka atbildība. Un katrā no šiem variantiem arī tiek piedāvātas vairākas izvēles versijas, kā apdrošināšanu īstenot.

— Kad varētu būt pirmie rezultāti darbam pie kredītreitinga iespējamās uzlabošanas? Vai nākamgad ap šo pašu laiku?

E.Krastiņš: — Es ceru, ka šogad. Gada otrajā pusē. Jo, kā jau esmu teicis, mūsu mērķis būtu izdevīgā brīdī izlaist desmit gadu valsts aizņēmuma parādzīmes. Un šis izdevīgais brīdis varētu būt saistīts ar mūsu kredītreitinga paaugstinājumu. Tā jau būtu tāda kā robežšķirtne vai orientieris uzņēmējiem un starptautiskajai sabiedrībai par to, cik tad ir droši riski desmit gadu tālā nākotnē attiecībā uz mūsu finansu sistēmu un uz nacionālo valūtu.

Jau ir beigusies pirmā izsole piecu gadu valsts aizņēmuma parādzīmēm. Manā skatījumā tā bijusi ļoti veiksmīga. Procentu likmes bija 9,1–9,2 procenti. Nākamajā nedēļā tiek plānota vēl viena izsole piecu gadu obligācijām. Kaut arī mums pašlaik nav degošas nepieciešamības pēc šiem resursiem, mēs ar šo rīcību cenšamies dot signālus, kas tālāk varētu palīdzēt mazināt procentu likmes arī ilgtermiņa kredītiem vispārējā kredītu tirgū.

— Vai, jūsuprāt, sociāldemokrātu neuzticības izteikšana jums, Šķēles kungam un Vītola kungam vainagosies ar panākumiem?

E.Krastiņš: — Redziet, premjeram jau nevar izteikt neuzticību. Tādā gadījumā tiek izteikta neuzticība visai valdībai. Man šo rīcību ir ļoti grūti novērtēt. Tas ir politisko konsultāciju jautājums. Taču šādas neuzticības izteikšana Latvijā, protams, radīs lielu politisko nestabilitāti, kas atkal kārtējo reizi mūs varētu atmest atpakaļ pagātnē arī ekonomiskajā ziņā.

— Kā atrisināsies situācija ar Makarova kungu?

E.Krastiņš: — Es domāju, ka situācija ar Makarova kungu pašlaik jau ir atrisinājusies. Viņa vairs nav valdībā.

— Tātad vajadzēja ziedot Makarova kungu, lai glābtu Nagļa kungu un Privatizācijas aģentūru?

E.Krastiņš: — Domāju, ka tas pat nav svarīgākais. Svarīgākais ir, vai ministri rīkojas saskaņā ar valdībā lemto un noteikto, vai arī ministri rīkojas, kā viņiem ienāk prātā, neraugoties uz valdības kopējiem lēmumiem. Bez tam, kā jūs droši vien zināt, otrdien valdība izskatīja arī "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas gaitu. Jāsaka, iepriekš izvēlētā metode izrādījusies neveiksmīga. Tādā — atklātas un visiem brīvi pieejamas — izsoles veidā, kuras laikā notiek dažādi pārpratumi un strīdi par visādām iespējamām korupcijām un cenām, mums LK stratēģisko investoru atrast nav izdevies. To lielā mērā arī varēja gaidīt. Un tagad, beidzot ir atrasts pareizais ceļš — tiks piesaistīta solīda, starptautiski atzīta investīciju banka, kas piedāvās mums gan pareizāko privatizācijas metodi, ja mēs paši to nespējam atrast, gan arī palīdzēs to pēc tam īstenot. Kā rāda "Latvijas gāzes" (LG) gadījums, tieši šādas starptautiskas investīciju bankas piesaistīšana bija pareizākais variants. LG gadījumā tā bija "Nomura" kaut arī tas izmaksāja Latvijai pietiekami daudz, tajā pašā laikā ienesa ļoti labus un lielus ienākumus no LG akciju pārdošanas. Domāju, ja saistībā ar LG mēs būtu rīkojušies līdzīgi, kā tas notika ar KL, tad arī rezultāti varētu būt bijuši visai bēdīgi. Tagad mēs esam saņēmuši 28 miljonus latu.

— Kas varētu stāties Makarova kunga vietā?

E.Krastiņš: — Tas jāprasa "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

— Tas, ka arī jums tiek izteikta neuzticība, ir ļoti bēdīgi. Bet — arī ekonomikas ministru maiņa Latvijā notiek pārāk bieži. Vai tas tiešām bija nepieciešams?

E.Krastiņš: — Mani jau var nomainīt, es varbūt nebūšu tik ļoti bēdīgs, jo aiziešu ar tīru sirdsapziņu, ka neesmu pārkāpis tos principus, uz kuriem balstos. Ja politiķi tā būs lēmuši, tā būs viņu griba. Un, kā jau es teicu, sociāldemokrāti šoreiz pārstāv viena noteikta konkrēta ekonomiskā grupējuma intereses.

Es runāju par to, kas notiks, ja kritīs valdība. Manā skatījumā, nevar izveidot citu valdību, kas būtu sastādīta no kaut kādiem citiem politiskajiem spēkiem, kas Latvijā šobrīd spētu īstenot konsekventāku un labāku politiku, nekā tas ir pašlaik. Tātad tas radīs tikai nestabilitāti. Un šī nestabilitāte notiks laikā, kad Rīgā teju sāksies Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas pilnvarnieku pilnsapulce. Un Latvija tad varēs sevi kārtējo reizi pilnā apjomā un ziedā nodemonstrēt visai pasaulei. Mēs ļoti grūtā cīņā iekarojām tiesības rīkot šo pilnsapulci Rīgā, lai sevi demonstrētu kā investīcijām labvēlīgu vidi, beigās varam iegūt nevis plusus, bet gan mīnusus. Demonstrējot visas pedofilijas lietas, visus mūsu skandālus, visus piketus un visu pārējo. Tas, bez šaubām, būs milzīgs "sasniegums" Latvijai...

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore