Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1996. gada 17. decembra likums "Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.1997., Nr. 1/2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

Vēl šajā numurā

03.01.1997., Nr. 1/2

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 17.12.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu
1.pants. 1972.gada Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic koordinatora funkcijas Konvencijas izpildē.
4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 17.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 3.janvārī
CONVENTION ON THE PROHIBITION OF THE DEVELOPMENT, PRODUCTION AND STOCKPILING OF BACTERIOLOGICAL (BIOLOGICAL) AND TOXIN WEAPONS AND ON THEIR DESTRUCTION
The States Parties to this Convention,

Determined to act with a view to achieving effective progress towards general and complete disarmament, including the prohibition and elimination of all types of weapons of mass destruction, and convinced that the prohibition of the development, production and stockpiling of chemical and bacteriological (biological) weapons and their elimination, through effective measures, will facilitate the achievement of general and complete disarmament under strict and effective international control,

Recognizing the important significance of the Protocol for the Prohibition of the Use in War of Asphyxiating, Poisonous or Other Gases, and of Bacteriological Methods of Warfare, signed at Geneva on 17 June 1925, and conscious also of the contribution which the said Protocol has already made, and continues to make, to mitigating the horrors of war,

Reaffirming their adherence to the principles and objectives of that Protocol and calling upon all States to comply strictly with them,

Recalling that the General Assembly of the United Nations has repeatedly condemned all actions contrary to the principles and objectives of the Geneva Protocol of 17 June 1925,

Desiring to contribute to the strengthening of confidence between peoples and the general improvement of the international atmosphere,

Desiring also to contribute to the realization of the purposes and principles of the Charter of the United Nations,

Convinced of the importance and urgency of eliminating from the arsenals of States, through effective measures, such dangerous weapons of mass destruction as those using chemical or bacteriological (biological) agents,

Recognizing that an agreement on the prohibition of bacteriological (biological) and toxin weapons represented a first possible step towards the achievement of agreement on effective measures also for the prohibition of the development, production and stockpiling of chemical weapons, and determined to continue negotiations to that end,

Determined, for the sake of all mankind, to exclude completely the possibility of bacteriological (biological) agents and toxins being used as weapons,

Convinced that such use would be repugnant to the conscience of mankind and that no effort should be spared to minimize this risk,

Have agreed as follows:

ARTICLE I

Each State Party to this Convention undertakes never in any circumstances to develop, produce, stockpile or otherwise acquire or retain:

1) microbial or other biological agents, or toxins whatever their origin or method of production, of types and in quarantities that have no justification for prophylactic, protective or other peaceful purposes;

2) weapons, equipment or means of delivery designed to use such agents or toxins for hostile purposes or in armed conflict.

ARTICLE II

Each State Party to this Convention undertakes to destroy, or to divert to peaceful purposes, as soon as possible but not later that nine months after the entry into force of the Convention, all agents, toxins, weapons, equipment and means of delivery specified in Article I of the Convention, which are in its possession or under its jurisdiction or control. In implementing the provisions of this Article all necessary safety precautions shall be observed to protect populations and the environment.

ARTICLE III

Each State Party to this Convention undertakes not to transfer to any recipient whatsoever, directly, and not in any way to assist, encourage, or induce any State, group of States or international organizations to manufacture or otherwise acquire any of agents, toxins, weapons, equipment or means of delivery specified in Article I of the Convention.

ARTICLE IV

Each State Party to this Convention shall, in accordance with its constitutional processes, take any necessary measures to prohibit and prevent the development, production, stockpiling, acquisition or retention of the agents, toxins, weapons, equipment and means of delivery specified in Article I of the Convention, within the territory of such State, under its jurisdiction or under its control anywhere.

ARTICLE V

The States Parties to this Convention undertakes to consult one another and to co-operate in solving any problems which may arise in relation to the objective of, or in the application of the provisions of, the Convention. Consultation and co-operation pursuant to this Article may also be undertaken through appropriate international procedures within the framework of the United Nations and in accordance with its Charter.

ARTICLE VI

(1) Any State Party to this Convention which finds that any other State party is acting in breach of obligations deriving from the provisions of the Convention may lodge a complain with the Security Council of the United Nations. Such a complaint should include all possible evidence confirming its validity, as well as a request for its consideration by the Security Council.

(2) Each State Party to this Convention undertakes to co-operate in carrying out any investigation which the Security Council may initiate, in accordance with the provisions of the Charter of the United Nations, on the basis of the complaint received by the Council. The Security Council shall inform the States Parties to the Convention of the results of the investigation.

ARTICLE VII

Each State Party to this Convention undertakes to provide or support assistance, in accordance with the United Nations Charter, to any Party to the Convention which so requests, if the Security Council decides that such Party has been exposed to danger as a result of violation of the Convention.

ARTICLE VIII

Nothing in this Convention shall be interpreted as in way limiting or detracting from the obligations assumed by State under the Protocol for the Prohibition of the Use in War of Asphyxiating, Poisonous or Other Gases, and of Bacteriological Methods of Warfare, signed at Geneva on 17 June 1925.

ARTICLE IX

Each State Party to this Convention affirms the recognized objectives of effective prohibition of chemical weapons and, to this end, undertakes to continue negotiations in good faith with a view to reaching early agreement on effective measures for the prohibition of their development, production and stockpiling and for their destruction, and on appropriate measures concerning equipment and means of delivery specifically designed for the production or use of chemical agents for weapons purposes.

ARTICLE X

(1) The States parties to this Convention undertakes to facilitate, and have the right to participate in, the fullest possible exchange of equipment, materials and scientific and technological information for the use of bacteriological (biological) agents and toxins for peaceful purposes. Parties to this Convention in a position to do so shall also cooperate in contributing individually or together with other States or international organizations to the further development and application of scientific discoveries in the field of bacteriology (biology) for the prevention of disease, or for other peaceful purpose.

(2) This Convention shall be implemented in a manner designed to avoid hampering the economic or technological development of States Parties to the Convention or international cooperation in the field of peaceful bacteriological (biological) activities, including the international exchange of bacteriological (biological) agents and toxins and equipment for the processing, use or production of bacteriological (biological) agents and toxins for peaceful purposes in accordance with the provisions of the Convention.

ARTICLE XI

Any State Party may propose amendments to this Convention. Amendments shall enter into force for each State Party accepting the amendments upon their acceptance by a majority of the States parties to the Convention and thereafter for each remaining State Party on the date of acceptance by it.

ARTICLE XII

Five years after the entry into force of this Convention, or earlier if it is requested by a majority of Parties to the Convention by submitting a proposal to this effect to the Depositary Governments, a conference of States Parties to the Convention shall be held at Geneva, Switzerland, to review the operation of the Convention, with a view to assuring that the purposes of the preamble and the provisions of the Convention, including the provisions concerning negotiations on chemical weapons, are being realized. Such review shall take into account any new scientific and technological developments relevant to the Convention.

ARTICLE XIII

(1) This Convention shall be of unlimited duration.

(2) Each State Party to this Convention shall in exercising its national sovereignty have the right to withdraw from the Convention if it decides that extraordinary events, related to the subject matter of the Convention, have jeopardised the supreme interests of its country. It shall give notice of such withdrawal to all other States Parties to the Convention and to the United Nations Security Council three months in advance. Such notice shall include a statement of the extraordinary events it regards as having jeopardised its supreme interests.

ARTICLE XIV

(1) This Convention shall be open to all States for signature. Any State which does not sign the Convention before its entry into force in accordance with paragraph 3 of this Article may accede to it at any time.

(2) This Convention shall be subject to ratification by signatory States. Instruments of ratification and instruments of accession shall be deposited with the Governments of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, the Union of Soviet Socialist Republics and the United States of America, which are hereby designated the Depositary Governments.

(3) This Convention shall enter into force after the deposit of instruments of ratification by twenty-two Governments, including the Governments designated as Depositaries of the Convention.

(4) For States whose instruments of ratification or accession are deposited subsequent to the entry into force of this Convention, it shall enter into force on the date of the deposit of their instruments of ratification or accession.

KONVENCIJA PAR BAKTERIOLOĢISKO (BIOLOĢISKO) UN TOKSISKO IEROČU IZSTRĀDĀŠANAS, RAŽOŠANAS UN UZGLABĀŠANAS AIZLIEGŠANU UN TO IZNĪCINĀŠANU
Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

vēloties darboties ar nolūku panākt strauju progresu ceļā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos, ieskaitot visu masu iznīcināšanas ieroču veidu aizliegšanu un samazināšanu, un, uzskatot, ka ķīmisko un bakterioloģisko (bioloģisko) ieroču attīstības, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšana, izmantojot efektīvus līdzekļus, dos iespēju panākt vispārēju un pilnīgu atbruņošanos stingras un efektīvas starptautiskas kontroles rezultātā,

atzīstot Protokolā "Par aizliegumu kara laikā izmantot smacējošas, indīgas un citas gāzes un bakterioloģiskās metodes" nenovērtējamo nozīmi, kas parakstīts 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā, un, apzinoties minētā Protokola ieguldījumu, ko tas veicis un turpina veikt, lai mazinātu kara briesmas,

vēlreiz apstiprinot savu uzticību augstāk minētā Protokola principiem un mērķiem, un, saaicinot visas valstis ievērot tā nosacījumus,

ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja ir atkārtoti nosodījusi visas darbības, kas ir pretrunā ar 1925. gada 17. jūnija Ženēvas Protokola principiem un mērķiem,

vēloties dot savu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Statūtu mērķu un principu realizēšanā,

apzinoties, ka tādu bīstamu masu iznīcināšanas ieroču samazināšana valstu arsenālos, kuru sastāvos ir ķīmiskie un bakterioloģiskie (bioloģiskie) reaģenti, ir svarīga un neatliekama,

atzīstot, ka vienošanās par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču aizliegumu atspoguļo pirmo soli uz iespējamo vienošanos par ķīmisko ieroču attīstības, ražošanas un uzglabāšanas aizliegumu, un, apņemoties turpināt sarunas ar tādu nolūku,

apņemoties visas cilvēces vārdā pilnīgi izskaust iespēju izmantot bakterioloģiskos (bioloģiskos) reaģentus un toksīnus, kā ieročus,

apzinoties, ka šāds pielietojums ir pretrunā ar cilvēces apziņu un ka jādara viss iespējamais, lai mazinātu iespējamo risku,

vienojušās par sekojošo:

1. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neattīstīt, neražot, neuzkrāt un citādi neiegūt vai nesaglabāt:

1) mikrobioloģiskos vai citus bioloģiskos reaģentus vai toksīnus neatkarīgi no to izcelsmes, ražošanas metodes, veida vai tādā daudzumā, ka nav paredzēts profilaktiskiem, aizsardzības vai citiem miermīlīgiem mērķiem,

2) ieročus, iekārtas vai līdzekļus, kas paredzēti šādu reaģentu vai toksīnu izplatīšanai, naidīgiem mērķiem vai bruņotam konfliktam.

2. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas iznīcināt vai pārvērst miermīlīgiem mērķiem visus to īpašumā, jurisdikcijā vai kontrolē esošos reaģentus, toksīnus, ieročus, iekārtas un to izplatīšanas līdzekļus, kā tas noteikts šīs Konvencijas 1. pantā, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Īstenojot šī panta nosacījumus, Dalībvalstis apņemas ievērot visus drošības pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus un apkārtējo vidi.

3. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nenodot nevienam saņēmējam tieši vai netieši un nekādā veidā nepalīdzēt, neiedrošinās vai nepamudināt nevienu valsti, valstu grupu vai starptautisku organizāciju ražot vai citādi iegūt jebkuru no reaģentiem, toksīniem, ieročiem, iekārtām vai to izplatīšanas līdzekļiem, kas noteikts šīs Konvencijas 1. pantā.

4. pants

Katra no šīs Konvencijas Dalībvalstīm apņemas saskaņā ar tās konstitucionālajiem nosacījumiem atbilstoši rīkoties, lai aizliegtu un aizkavētu ķīmisko reaģentu, toksīnu, ieroču, iekārtu un to izplatīšanas līdzekļu attīstību, ražošanu, uzkrāšanu, iegūšanu vai saglabāšanu šādas valsts teritorijā, kā tas noteikts šīs Konvencijas 1. pantā saskaņā ar tās likumdošanu un pakļaujoties tās kontrolei.

5. pants

Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas konsultēt viena otru un sadarboties jebkuru problēmu risināšanā, kuras varētu rasties saistībā ar šīs Konvencijas mērķu vai nosacījumu īstenošanu. Saskaņā ar šo Pantu konsultācijas un sadarbība var notikt, izmantojot attiecīgās starptautiskās procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un saskaņā ar tās Statūtiem.

6. pants

1) Jebkura šīs Konvencijas Dalībvalsts, kura uzzina, ka jebkura cita Dalībvalsts darbojas, pārkāpjot šīs Konvencijas nosacījumus, var iesniegt sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei. Šādai sūdzībai jāietver visas iespējamās liecības, kuras apstiprina sūdzības patiesumu, kā arī lūgumu Drošības Padomei izskatīt šādu sūdzību.

2) Katra no šīs Konvencijas Dalībvalstīm apņemas sadarboties, palīdzot veikt jebkādu izmeklēšanu, ko uzsākusi Drošības Padome saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu nosacījumiem, pamatojoties uz sūdzību, ko Padome saņēmusi. Drošības Padome apņemas informēt šīs Konvencijas Dalībvalstis par izmeklēšanas rezultātiem.

7. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nodrošināt vai atbalstīt jebkuru šīs Konvencijas Dalībvalsti, kura to lūdz saskaņā ar ANO Statūtiem, ja Drošības Padome nolemj, ka šāda Dalībvalsts tikusi pakļauta briesmām šīs Konvencijas nosacījumu pārkāpšanas rezultātā.

8. pants

Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tādā veidā, kas ierobežotu vai samazinātu jebkuras Dalībvalsts uzņemtās saistības saskaņā ar Ženēvas 1925. gada 17. jūnija Protokolu par smacējošo, indīgo un citu gāzu un bakterioloģisko metožu izmantošanas karā aizliegumu.

9. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apstiprina efektīvas ķīmisko ieroču aizliegšanas atzīto mērķi un ar tādu nolūku apņemas godīgi turpināt sarunas, lai panāktu nekavējošu vienošanos par tādiem efektīgiem līdzekļiem, kas aizliegtu to attīstīšanu, ražošanu, uzglabāšanu un par to iznīcināšanu, kā arī par tādiem veidiem, kas aizliegtu izplatīšanas iekārtu un līdzekļu izgatavošanu ķīmisko reaģentu ražošanai vai izmantošanai bruņotiem mērķiem.

10. pants

1) Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas veicināt, un tām ir tiesības piedalīties iekārtu, materiālu un zinātnes un tehnoloģiskās informācijas apmaiņā iespējami plašā apjomā, lai izmantotu bakterioloģiskos (bioloģiskos) reaģentus un toksīnus miermīlīgiem mērķiem. Konvencijas Dalībvalstis, kuras ir spējīgas to darīt, katra atsevišķi vai kopā ar citām valstīm vai starptautiskām organizācijām sadarbojas bakterioloģisko (bioloģisko) nozaru turpmāko zinātnes atklājumu attīstīšanā un izmantošanā, lai aizsargātos pret slimībām, kā arī citiem miermīlīgiem mērķiem.

2) Šī Konvencija tiek īstenota tādā veidā, lai izvairītos no Dalībvalstu bakterioloģisko (bioloģisko) nozaru ekonomiskās vai tehnoloģiskās attīstības mierīgiem nolūkiem traucējumiem, ieskaitot starptautisko apmaiņu ar bakterioloģiskiem (bioloģiskiem) reaģentiem un toksīniem, kā arī ar bakterioloģisko (bioloģisko) reaģentu un toksīnu ražošanas, izmantošanas vai ražošanas iekārtām miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem.

11. pants

Jebkura Dalībvalsts var ierosināt papildinājumus šai Konvencijai. Katrai papildinājumu pieņēmušajai Dalībvalstij šie papildinājumi stājas spēkā tad, kad tos akceptējis Dalībvalstu vairākums, un attiecībā uz pārējām Dalībvalstīm tajā datumā, kad tās ir pieņēmušas šo papildinājumu.

12. pants

Piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma vai agrāk, ja to pieprasa vairākums šīs Konvencijas Dalībvalstu, iesniedzot Konvencijas depozitārijā priekšlikumus šajā sakarā, šīs Konvencijas Dalībvalstis rīko konferenci Ženēvā, Šveicē, lai izskatītu šīs Konvencijas darbību ar nolūku pārliecināties, ka preambulas mērķi un šīs Konvencijas nosacījumi, ieskaitot nosacījumus par ķīmisko ieroču sarunām, tiek īstenoti. Šādiem pārskatiem jāietver arī jaunumus zinātnes un tehnoloģijas attīstībā saistībā ar šo Konvenciju.

13. pants

1) Šī Konvencija ir spēkā neierobežotu laika posmu.

2) Katrai šīs Konvencijas Dalībvalstij, baudot tās nacionālo suverenitāti, ir tiesības izstāties no šīs Konvencijas, ja tā nolemj, ka ārkārtēji gadījumi saistībā ar šīs Konvencijas priekšmetu, apdraud valsts primārās intereses. Valsts paziņo par šādu izstāšanos citām Konvencijas Dalībvalstīm trīs mēnešus iepriekš. Šādam paziņojumam jāietver informācija par tādiem ārkārtējiem gadījumiem, kuri, kā valsts uzskata, ir apdraudējuši tās primārās intereses.

14. pants

1) Šo Konvenciju var parakstīt visas valstis. Jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo Konvenciju pirms tās spēkā stāšanās datuma saskaņā ar šī panta 3. paragrāfu, var tai pievienoties jebkurā laikā.

2) Šī Konvencija ir jāratificē tām valstīm, kuras to paraksta. Ratifikācijas un pievienošanās dokumenti tiek nodoti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un Amerikas Savienoto Valstu valdībām, kuras šeit tiek apzīmētas ar terminu "Konvencijas depozitārijvalstis".

3) Šī Konvencija stājas spēkā, kad divdesmit divu valstu valdības, ieskaitot šīs Konvencijas depozitārijvalstis, nodod ratifikācijas instrumentus.

4) Attiecībā uz valsti, kuras ratifikācijas vai pievienošanās instruments tiek deponēts pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, šī Konvencija stājas spēkā, kad tiek deponēts ratifikācijas vai pievienošanās instruments.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!