• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 17. decembra sēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.12.1996., Nr. 223 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41643

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Senāta spriedums Lietā Nr. SKC–160

Par cita darba piedāvājumu mātei, kas audzina mazgadīgu bērnu

Vēl šajā numurā

18.12.1996., Nr. 223

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 17.decembra sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē akceptēts MK rīkojums “Par valsts akciju sabiedrību “Latvijas loto””. Tas nosaka, ka “Latvijas loto” pamatdarbība ir naudas un mantu loterijas organizēšana un tās dibināšanas pamatkapitāls ir 14 406 lati. Noteikts, ka akciju turētāja a/s “Latvijas loto” ir Finansu ministrija. Paredzēts ieguldīt valsts a/s “Latvijas loto” pamatkapitālā, attiecīgi to palielinot par 130 000 latu, uz valsts vārda reģistrētos nekustamos īpašumus Meistaru ielā 19 un 21, Laipu ielā 10.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu Civillikumā. Grozījumu projektā uzskaitīti publiskie ezeri un upes, kā arī ietverts ezeru un upju saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij. Grozījumi nepieciešami, ievērojot ūdenstilpju lielo saimniecisko nozīmi, lai uzlabotu pilsētu, rajonu un pagastu centru iedzīvotāju pieaugošo nepieciešamību ūdeņu pieejamībai, rekreācijai un citiem valstij nozīmīgiem lietošanas veidiem.

Ministru kabineta akceptētie grozījumi rīkojumā “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai” paredz iecelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu par Latvijas Reģionālās attīstības programmas vadītāju un par Būvniecības valsts nacionālās programmas vadītāju.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz LR valsts robežas”. Grozījumi paredz nozīmēt papildu robežkontroles punktus, kuros atļauts pārnest narkotiskās un psihotropās vielas, zāles un prekursorus.

Valdība atbalstīja Robežapsardzības spēku 1. Valmieras robežsargu bataljona komandiera pulkvežleitnanta Arvīda Miķelsona iecelšanu par LR pilnvaroto robežas pārstāvi uz Latvijas — Igaunijas robežas. Par robežas pārstāvja vietnieku uz Latvijas — Igaunijas robežas iecelts 1. Valmieras robežsargu bataljona robežapsardzības nodaļas priekšnieks virsleitnants Guntis Putniņš. Par pilnvaroto robežas pārstāvi uz Latvijas — Baltkrievijas robežas iecelts 4. Daugavpils robežsargu bataljona komandieris pulkvežleitnants Ivars Zālītis. Par pilnvarotā pārstāvja vietnieku uz Latvijas — Baltkrievijas robežas iecelts 4. Daugavpils robežsargu bataljona komandiera vietnieks pulkvežleitnants Vasilijs Semjonovs.

Valdība akceptēja valsts uzņēmuma “Latvijas Jaunatnes tūrisma centrs”, valsts a/s “Masts”, LR Valsts medicīnas preparātu pētniecības un ražošanas firmas “Grindex”, Vecpilsētas aptiekas, likvidējamās bērnu sanatorijas “Spārīte” ēkas Jūrmalā, Vidus prospektā 16, un valsts uzņēmuma “Ventas aptieka” nodošanu privatizācijai. Privatizācijas aģentūrai noteikts, ka privatizācijas noteikumos jāparedz LR Valsts medicīnas preparātu pētniecības un ražošanas firmas “Grindex”, Vecpilsētas aptiekas un valsts uzņēmuma “Ventas aptieka” darbības profila saglabāšana.

Valdība akceptēja šādu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļas pārdošanu: a/s “Preses apvienība”, a/s “Liepājas saldētava”, bezpeļņas organizācija SIA “Valodu mācību centrs”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Balga”, a/s komercbanka “Ventspils Apvienotā Baltijas banka” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Venoil SIA”. Privatizācijai tiek nodotas šādu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļas, kuras ieguldījusi Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca: a/s “Abula”, a/s “Gauja”, “Himbanka”, “Maskava”, koncerns “Stekloplast”, starptautiskā akciju sabiedrība “Elektrokompl” un a/s “Latvijas Universālā birža”. Privatizējamās valsts kapitāla daļas tiek privatizētas kopā ar Valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu.

Akceptēti alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumi, kuri nosaka ar akcīzes nodokli apliekamo LR ražoto, kā arī importēto alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību. Noteikumi stāsies spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Latvijas ražotājuzņēmumiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem jādeklarē alkoholisko dzērienu krājumi uz 1996. gada 31. decembri. Deklarācijā jānorāda dzēriena veids, nosaukums, alkohola saturs, tilpums un vienību skaits. Deklarācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā, kurā attiecīgais uzņēmums ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs un Akcizēto preču pārvaldē līdz 1997. gada 10. janvārim. Ražotājuzņēmumi un vairumtirgotāji alkoholiskos dzērienus bez akcīzes markām, kuri būs deklarēti augšminētajā kārtībā, varēs tirgot līdz 1997. gada 1. februārim. Ar 1997. gada 1. martu aizliegts realizēt nemarķētus Latvijā ražotus alkoholiskus dzērienus. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 1995. gada 18. aprīļa MK noteikumi nr. 120 “Par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību”, 1996. gada 23. jūlija noteikumi nr. 274 un 1996. gada noteikumi nr. 357.

Ar valdības rīkojumu par Iekšlietu ministrijas Drošības policijas priekšnieku iecelts policijas pulkvedis Jānis Apelis.

Ministru kabinets akceptēja 5000 latu piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei 1996. gada Eiropas čempionu riteņbraukšanā trekā Aināra Ķikša un Viestura Bērziņa apbalvošanai.

Akceptēti rīkojumi “Par Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu” un “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 17.decembra sēdes

Zvejniecības valsts ministra Ivara Amoliņa un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas skaidrojumi, komentāri, atbildes

Vispirms par izdarītajiem grozījumiem Latvijas Republikas Civillikumā runāja Ivars Amoliņš:

— 1937.gadā pieņemtā Civillikuma 1., 2. un 3.pielikumā bija minēti publiskie ezeri un upes. Šodien šis Civillikums tika papildināts ar citiem ezeriem. Tagad publisko ezeru skaits ir 211. Šajos publiskajos ezeros vietējiem iedzīvotājiem būs lielākas iespējas makšķerēt, un pie tiem arī atpūsties. Bet zvejas tiesības būs vienīgi valstij. Ir arī to upju un upju pieteku saraksts, kas papildina Civillikuma 1., 2. un 3.pielikumu.

Pēc tam Aija Poča informēja par alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumiem:

— Ministru kabineta sēdē tika pieņemts konceptuāls lēmums — alkoholisko dzērienu marķējums, kas kalpo par akcīzes nodokļa nomaksas, uzskaites un kontroles instrumentu, un akcīzes nodokļa administrēšana ir pilnībā nododama Valsts ieņēmumu dienesta ziņā atbilstoši likumam par nodokļu administrēšanu. Tajā pašā laikā tika pieņemts lēmums, ka turpmāk ar visu akcizēto preču — alkohola, degvielas, tabakas izstrādājumu, dārgmetālu, dārgakmeņu — uzņēmējdarbības licencēšanu nodarbosies Akcizēto preču pārvalde. Tātad Spirta monopola pārvaldes funkcijas paplašināsies.

Par būtiskākajiem jaunumiem Ministru kabineta noteikumos par alkoholisko dzērienu marķēšanu. Pirmkārt, ar 1997.gada 1.janvāri jāsāk marķēt ar speciālajām akcīzes markām arī vietējos ražojumus. Līdz ar to Latvijas tirgū nevarēs parādīties neviens alkoholiskais dzēriens bez speciālas alkohola markas. Tādējādi būs nodrošināta stingrāka uzskaite un iespējams arī izvairīties no viltojumiem. Tas ir arī ražotāju interesēs. Akcīzes nodokļa markas pasūtīs Finansu ministrija, bet uzņēmumiem tās realizēs valsts ieņēmumu dienests. Būs jāiesniedz pieteikums, tāpat kā līdz šim vajadzēs saņemt attiecīgo sertifikātu par kvalitāti. Turpmāk ar to nodarbosies Pārtikas, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrs, kur tiks izsniegts arī atbilstības sertifikāts. Pēc tam būs jāgriežas Valsts ieņēmumu dienestā, uzrādot pieteikumu par aprēķināto akcīzes nodokli. Tur, ja būs atbilstoša kvalitāte, pretī varēs saņemt šīs markas. Un tad, tāpat kā šobrīd, tiks izrakstīti preču pavadzīmes rēķini, kuros būs uzskaitīti marku numuri un sērijas.

Latvijas Republikas ražotājuzņēmumiem, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem būs jādeklarē alkoholisko dzērienu krājumi uz 1996. gada 31. decembri. Šīs deklarācijas jāiesniedz, norādot alkoholisko dzērienu nosaukumus, veidus, alkohola saturu, pildījuma tilpumu un tā tālāk. Tās jāiesniedz līdz 10. janvārim gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Akcizēto preču pārvaldē. Ražotājuzņēmumi un vairumtirdzniecības uzņēmumi līdz 1997. gada 1. februārim varēs realizēt bez akcīzes nodokļa markām tikai deklarētos alkoholiskos dzērienus. Šis viens mēnesis dots, lai varētu “attīrīties” no liekajiem krājumiem. Ar 1997. gada 1. martu tiks pilnīgi aizliegts realizēt Latvijā ražotus nemarķētus alkoholiskos dzērienus. Bet Akcizēto preču pārvaldei līdz 15. februārim jānosaka kārtība, kādā tiks realizēti alkoholiskie dzērieni, kas vai nu nebūs marķēti, vai kuriem būs vecās markas. Jo akcīzes markas tiks nomainītas.

Pēc tam valsts ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik liela ir akcīzes markas cena?

Aija Poča: — Mazo marku cena ir apmēram 3 santīmi. Lielo marku cenas būs nedaudz dārgākas.

Jautājums: — Vai jaunās markas arī tiek iespiestas ārzemēs? Kurā valstī?

Aija Poča: — Jā. Kurā valstī,— nezinu.

Jautājums: — Kad ražotājam ir jāmaksā akcīzes nodoklis?

Aija Poča: — Tagad ir sagatavoti grozījumi likumā par akcīzes nodokli, un ražotājiem tiks saglabāta tā kārtība, pēc kuras vadoties, viņi varēs akcīzes nodokli maksāt arī pēc preču realizācijas. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešams piedalīties šo marku realizācijā un uzskaitē, sekot nodokļa aprēķināšanai, lai tiem ražotājiem, kam ir lieli preču apjomi, nevajadzētu izdarīt priekšapmaksu.

Jautājums:— Ko nozīmē jēdziens “publiskie ezeri”, “publiskās upes”? Latvijas brīvvalsts laikā visi ūdeņi — ezeri, upes, arī Daugavas daļas — atradās privātā īpašumā. Cik tālu ir atrisināts jautājums par šādu privātīpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai mantiniekiem?

Ivars Amoliņš: — To, vai upe un ezers ir publiski, nosaka šo ūdenskrātuvju valstiskā nozīmība. Piemēram, ūdenstilpne var būt domāta iedzīvotāju atpūtai, ūdens ņemšanai, tai var būt nozīme valsts zivsaimniecībā, varbūt tā ietilpst dabas liegumu zonā. Ir arī citi nosacījumi. Es domāju, ka tās upes un ezeri, kas reiz jau bija privātā īpašumā, savu statusu saglabā. Protams, ja vien tagad tie nav ieguvuši valstisku nozīmīgumu. Pašreizējo situāciju par valsts upēm un ezeriem vislabāk var izzināt, iepazīstoties ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu.

Jautājums:— Ko darīs ar vecajām akcīzes markām?

Aija Poča: — Līdz 15.februārim Akcizēto preču pārvalde (tā būs jau izveidota) izstrādās kārtību, kādā veidā notiks to preču realizācija, kurām ir vecās akcīzes markas. Es pieļauju, ka daļa dzērienu ar vecajām akcīzes markām būs jāizņem no apgrozības.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 17.decembra preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!