Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts robeža - tā nav tikai karte līnija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707) https://www.vestnesis.lv/ta/id/41604

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts robeža - tā nav tikai karte līnija(turpinājums)

Vēl šajā numurā

17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts robeža — tā nav tikai kartes līnija

Pēc pieciem gadiem starp Latviju un pasauli

Piektdien, 13. decembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Robežapsardzības spēku 5. gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kurā piedalījās iekšlietu ministrs Dainis Turlais, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis, AM valsts sekretārs Einārs Vaivods, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš, Zemessardzes komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis, Robežapsardzības spēku komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš, daudzas citas augsta ranga militārpersonas un amatpersonas, Latvijas robežsargu kolēģi no ārzemēm — Igaunijas, Lietuvas, Krievijas Federācijas, Baltkrievijas, robežsargu veterāni, RS virsnieki, instruktori un karavīri, kā arī pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Svētkus atklājot, zālē tika ienests RS karogs.

Robežapsardzības spēku komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš teica:

— Ministru kungi! Dārgie ciemiņi, dāmas un kungi!

Valsts robeža — tā nav vienkārši uz kartes novilkta līnija vai dabā izrakts robežgrāvis starp divām valstīm. Valsts robeža — tas ir dzīvs organisms, kurš katru sekundi pulsē un ir ļoti jutīgs. Tas operatīvi reaģē uz visām gan valstī, gan ārpus tās notiekošām pārmaiņām. Valsts robeža — tā ir valsts seja. Vienlaikus valsts robežu var salīdzināt ar cilvēka dzīvi. Un cilvēka dzīvē ir tādi brīži, kad ir jāapstājas, jāizvērtē nodzīvotais dzīves un tās attīstības posms, jāizdara secinājumi, jāizvirza jauni uzdevumi un mērķi.

Un tieši šodien, kad atjaunotajai Latvijas robežsardzei aprit piektā gadskārta un mēs atrodamies lielu pārmaiņu priekšā, ir pienācis arī īss pārdomu un apceres brīdis. Novērtēsim mūsu situāciju un skaidri pateiksim, kas mums ir nepieciešams, lai izturētu grūtības, neieslīgtu pesimismā un turpinātu mūsu attīstību.

Tātad 1991. gada 13. decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis parakstīja pavēli par LR Robežapsardzības karaspēka pārvaldes, septiņu robežsargu bataljonu, kā arī sauszemes robežapsardzības sistēmas izveidošanu. Šai sistēmā ietilpst kontrolcaurlaides punkti, rotu, vadu, sardžu un posteņu atbalsta punkti un inženiertehnisko pasākumu komplekss.

No šī brīža ir pagājuši pieci gadi. Šai laika posmā Latvijas robežsardze pulkvežleitnanta Ivara Redisona, jūras kapteiņa Jāņa Ādamsona, pulkvežleitnanta Leonīda Lasmaņa vadībā ir pieredzējusi un pārdzīvojusi gan cerību un uzplaukuma, gan stagnācijas un pat izmisuma brīžus.

1992. un 1993. gadu var raksturot kā robežsardzes uzplaukuma laiku: tad izveidojās robežsardzes juridiskā bāze, apakšvienības. Robežsardze tika attiecīgi finansēta. Cilvēki ar lielu patriotismu un pašatdevi veidoja neatkarīgas valsts robežsardzi, ierobežoja Krievijas armijas darbību, apturēja un kontrolēja iebraucēju plūsmu, cīnījās ar kontrabandu.

1994. un 1995. gadā robežsardze kopā ar kaimiņvalstu kolēģiem aktīvi strādāja, sagatavojot starpvalstu līgumus, izstrādājot savas attīstības koncepciju. Šis darbs guva valdības akceptu, tika noslēgti vairāki Latvijai svarīgi līgumi ar Igauniju, Baltkrieviju, Lietuvu.

1995. un 1996. gadā robežsardzes attīstība ir ļoti lēna. Laiks un enerģija galvenokārt tiek tērēta dažādu grūtību pārvarēšanā. Ir personālsastāva deficīts, apgādes trūkums, sistemātiska šantāža, draudot atslēgt siltuma padevi un elektrību. Rezultāts — militārās disciplīnas lejupslīde. Netiek realizēta Ministru kabineta apstiprinātā Robežapsardzības attīstības koncepcija. Pašlaik robežsardzes materiāli tehniskā bāze ir neapskaužama.

Tuvojas 1997. gads. Cerību un lielu pārmaiņu gads. 1997. gadā notiks nopietna robežsardzes reorganizācija, tās pāreja no militārā dienesta uz civildienestu. Šīs pārmaiņas mūsu valsts robežas apsardzību tuvinās starptautiskiem kritērijiem un standartiem, Latviju tuvinās Eiropas valstīm. Un šo pārmaiņu priekšvakarā es ar gandarījumu varu sacīt, ka mēs varam lepoties ar piecu gadu laikā sasniegtajiem rezultātiem, to apliecina arī ārzemju eksperti. Mēs varam lepoties ar mūsu cilvēkiem — robežsargiem. Viņi saprot to, ka Latvija tagad pārdzīvoto grūtu laiku. Un saprot arī to, ka šis ir laiks, kad tiek likts pamats valsts uzplaukumam. To apliecina viņu darbs, godprātīgā dienesta pienākumu izpilde.

Kas mums ir nepieciešams, lai arī turpmāk tikpat neatlaidīgi un godprātīgi veiktu savus pienākumus? Tāpat kā vienmēr ir vajadzīga disciplīna, darbs, vēlme būt saimniekiem savā valstī, vienotība un... cerība. Šodien kā mūsu vienotības simbols, simbols, kas apliecina mūsu gribu nostiprināt Latvijas valsts neatkarību, valsts robežas neaizskaramību, tiks iesvētīts Robežsargu brigādes — robežsardzes karogs. Šo karogu pasniegs Robežsargu dzimtas kopas pārstāvji. Viņi pārstāv Latvijas brīvvalsts laika robežsargus un viņu bērnus, kas izgājuši cauri deportāciju ellei un Sibīrijai, bet nekad nav zaudējuši lepnumu, Latvijas armijas karavīra, robežsarga stāju un godu.

Pasākuma turpinājumā robežsardzes karogu iesvētīja NBS virskapelāns Raimonds Lots. Pēc tam AM parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis informēja, ka Saeima ir pieņēmusi politisku lēmumu par Robežapsardzības spēku pāreju no Aizsardzības ministrijas pakļautības Iekšlietu ministrijas pakļautībā. “Mēs strādājām kopā piecus gadus un šķiramies kā draugi. Paldies jums par dienestu!”

Par dienestu robežsargiem pateicās arī NBS komandieris Juris Dalbiņš un AM valsts sekretārs Einārs Vaivods. Viņi AM un NBS vārdā apbalvoja labākos RS virsniekus, karavīrus un instruktorus.

Savukārt iekšlietu ministrs Dainis Turlais, apsveicot robežsargus jubilejā, teica, ka RS nodošana IeM pakļautībā un ar to saistītās pārmaiņas nozīmē tikai vienu — Latvija iet demokrātisku valstu attīstības ceļu. Atbilstoši demokrātisku valstu kritērijiem un standartiem robežapsardze ir civils dienests. Tomēr arī turpmāk robežsardzes darba prioritāte būs valsts robežas kontrole. Vienlaikus atrodoties IeM pakļautībā, robežsardze kopā ar citām IeM struktūrām, piemēram, policiju, varēs iedarbīgāk apkarot kontrabandu, nelegālo imigrāciju un narkotiku tranzītu.

Robežsargus sveica arī ārzemju delegācijas un pašmāju viesi. Robežsargu 5. gadadienai veltītās svinīgās sanāksmes noslēgumā bija svētku koncerts.

No hronikas

1990. gads

2. augustā — pieņem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu “Par darba grupas izveidošanu robežapsardzības koncepcijas un attiecīga likumprojekta izstrādāšanai”.

23. augustā — pieņem Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr. 108 “Par pasākumiem, kas veicami, lai atjaunotu Latvijas Republikas sauszemes robežu”.

Oktobrī uz lielākajiem ceļiem pie mūsu valsts robežas sāk strādāt pirmie muitnieki kopā ar milicijas darbiniekiem.

11. oktobrī — pieņem LR AP Prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas Robežapsardzības departamentu”, un uzdot LR Ministru padomei līdz 1. novembrim veikt pasākumus, kas saistīti ar tā izveidošanu.

20. decembrī — LR AP pieņem likumu “Par Latvijas Republikas valsts robežu”.

1991. gads

24. janvārī — pieņem LR Ministru padomes lēmumu nr. 33 “Par Latvijas Republikas Sabiedrības drošības departamentu”. Par departamenta direktoru tiek iecelts J. Baškers.

1. jūlijā — LR Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors Jānis Baškers pieņem pavēli nr. 27a “Par Robežapsardzības daļas izveidošanu”.

29. augustā — LR Ministru padomes priekšsēdētājs I. Godmanis izdod rīkojumu nr. 326 “Par brīvprātīgo reģistrāciju Robežapsardzības dienestam”.

7. oktobrī — nosūtīti pirmie brīvprātīgie kursanti uz Mālpils mācību centru.

7. novembrī — LR AP Prezidijs pieņem lēmumu “Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta tekstu” un apstiprina “Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību”.

Turpinājums 2.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!