ATSAUCĒ IETVERT:
Hanukas ugunis Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1996., Nr. 213/214 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41503
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
SVĒTKI UN GODADIENAS
Hanukas ugunis Rīgā
Savdabīgs akcents Rīgas pēdējo dienu gaisotnē bija sena ebreju tradīcija — Hanuka sveču aizdedzināšana sestdien pašā pilsētas centrā Esplanādē pretī kinoteātrim “Oskars”. Piecus metrus augstās Hanuka ugunis aizdedzināja Viņa ekselence Odeds Ben – Hurs, Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā (augšējā attēlā pa labi).
Hanuka uguņu dedzināšana ir sena ebreju tradīcija. Tās aizsākums rodams 166. gadā pirms Kristus dzimšanas, kad Hanuka ugunis tika iedegtas pirmoreiz, atzīmējot ebreju brīnumaino uzvaru pār Sīrijas grieķiem. Hanuka svētki šogad sākās 5. decembrī, un tie ilgs astoņas dienas. Hanuka svētkus īpaši mīl bērni, jo šajā laikā viņi saņem dāvanas. Protams, vispirms tās ir konfektes un citi saldumi. Šajā laikā svētku dalībniekiem tiek dāvātas arī ebreju grāmatas un atspirdzinājumi, skan ebreju mūzika, cilvēki dejo.
Interesantas ir Hanuka uguns aizdedzināšanas tradīcijas. Jau kopš senatnes ebreji aizdedzinājuši Hanuka sveces, kas saliktas rindā viena aiz otras. Senatnes arheoloģiskajos izrakumos atrastas mozaīkas ar ebreju tempļu svečtura Menoras attēliem. Septiņžuburu Menora atveidota arī slavenajā Tita arkā Romā. Zīmīgi, ka Hanuka svečturi savā laikā izgatavoti arī Rietumeiropā. Piemēram, Holandē viduslaikos Hanuka svečturus izgatavoja ar liliju atveidu.
Latvijas galvaspilsētas centrā aizdegtās Hanuka sveces ir vēl viens apliecinājums Rīgas ebreju kopienas senajām tradīcijām mūsu pilsētā, kā arī Latvijas un Izraēlas patiesi labajām attiecībām. Tāpat arī latviešu tautas cieņai un draudzībai pret daudz cietušo un daudz sasniegušo ebreju valsti Izraēlu.
Izraēlas vēstniecības darbinieki Esplanādē
Rabīns Mordehajs Glāzmans
Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors