NO AMATPERSONAS REDZESPUNKTA. PĒC VIZĪTES

Par Latvijas uzņēmējiem Lielbritānijā

Māris Ēlerts, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors,— speciāli “Latvijas Vēstnesim”

No 11. līdz 15.novembrim Lielbritānijā uzturējās oficiāla Latvijas valdības un uzņēmēju delegācija, ko vadīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Biznesa delegācijas programmu sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā organizēja Latvijas Attīstības aģentūra.

Lielbritānijai ir stratēģiski svarīga loma ne tikai pasaules, bet arī Latvijas ekonomikā. Tā ir pasaules otra (aiz Amerikas Savienotajām Valstīm) lielākā investētājvalsts un Latvijas tiešo ārvalstu investīciju kopapjomā ieņem pirmo vietu, kas ir 18 procenti no visām investīcijām. Lielākās britu investētājfirmas Latvijā ir “Cable & Wireless”, kas saistīta ar “Lattelekom” modernizāciju, un “Shell”. Lielbritānija ir arī nozīmīga Latvijas tirdzniecības partnere. Tā ir trešā lielākā Latvijas eksporta valsts, ar kuru mums ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, — tas galvenokārt pateicoties kokmateriālu tirdzniecībai, kas sastāda 40 procentus no visa Latvijas kokamateriālu eksporta.

Lai piesaistītu Rietumu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums valsts ekonomiskajai izaugsmei, starp valstīm notiek spēcīga konkurence. Latvijai ir vitāli nepieciešams spēcīgs mārketings ārvalstīs, ideāli — valdības līmenī, kas informētu Rietumus par mūsu valsts priekšrocībām un palīdzētu uztvert Latviju kā valstī, kur ir droši un izdevīgi ieguldīt kapitālu, know-how un gūt peļņu.

Pasaules pieredze rāda, ka uzņēmēju līdzdalība visaugstākā līmeņa valstu vadītāju ārvalstu vizīšu laikā piesaista visplašāko uzņēmēju un masu mediju uzmanību. Tādēļ LAA organizēja Latvijas uzņēmēju delegāciju uz Lielbritāniju, kurā piedalījās 27 ievērojamāko Latvijas firmu darbinieki. Viņi pārstāvēja šādas nozares: finanses, transportu /tranzītu/ ostas, kokapstrādi un informācijas tehnoloģiju. Piecu dienu garajā vizītē katras nozares delegācijai bija atsevišķa programma, kas ļāva maksimāli efektīvi izmantot laiku un tikties ar britu partneriem.

Par galveno akcentu biznesa delegācijas programmā var uzskatīt semināru “Biznesa iespējas Latvijā”, kas notika vienā no vecākajiem un prestižākajiem Londonas klubiem “Reform Club”. Semināra mērķis bija veicināt investīciju un tirdzniecības saites starp Latviju un Lielbritāniju, koncentrējoties uz trīs prioritārajām nozarēm: transportu /tranzītu/ ostām, kokapstrādi un informācijas tehnoloģiju.

Seminārā, ko atklāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, man kā LAA ģenerāldirektoram, valsts mežu ministram Arvīdam Ozolam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un skotu konsultantu fimas “Anderson and Lyall” direktoram Kenam Smitam nācās detalizēti izklāstīt Latvijas viedokļus.

Es savā runā sniedzu Latvijas makroekonomikas apskatu, pamatoju, kāpēc britu firmām būtu izdevīgi investēt Latvijā un kādas ir Latvijas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm.

V.Krištopans iepazīstināja ar tranzīta perspektīvu Latvijā.

Savukārt A.Ozols runāja par mežsaimniecības un kokapstrādes iespējām Latvijā, pieminot arī lielo celulozes rūpnīcas celtniecības projektu. Šā projektā īstenošanas un finansēšanas iespējas tika pārrunātas arī vēlāk, A.Ozolam apmeklējot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un “Nomura International”.

Bet Kens Smits ir izstrādājis Latvijas informācijas tehnoloģijas nozares pētījumu. Savā runā viņš īpaši uzsvēra mūsu valsts lielo intelektuālo potenciālu, kas spēj strādāt atbilstoši Rietumu prasībām. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latviju uztvertu ne tikai kā valsti, kurai ir milzīgi neizmantoti meža resursi, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un lēts darbaspēks, bet arī kā valsti ar augsti attīstītu intelektuālo un inženiertehnisko darbaspēku.

Pēc tam atbilstoši nozarēm atsevišķās telpās tikās trīs darba grupas. Te Latvijas un Lielbritānjas uzņēmējiem bija iespējams atrast konkrētus sadarbības partnerus, tika nodibināti vērtīgi kontakti.

No Latvijas puses seminārā piedalījās visa biznesa delegācija (apmēram 30 pārstāvji), no Lielbritānijas puses – vairāk nekā 100 vadošo firmu un kompāniju vadītāji, kā arī banku un tirdzniecību veicinošo organizāciju pārstāvji. Lielais dalībnieku skaits liecina gan par britu firmu ieinteresētību Latvijas piedāvātajās iespējās, gan par organizatoru ieguldījumu.

Semināra laikā tika izplatīti LAA sadarbībā ar Eiropas Savienības PHARE programmu sagatavotie nozaru pētījumi par Latvijas transporta un tranzīta iespējām, kā arī pētījums par informācijas tehnoloģijas nozari. Šie pētījumi ir nozīmīgs darbs, kas paver iespējas izplatīt profesionāli sagatavotu informāciju par attiecīgajām nozarēm Latvijā. Īpašas cerības ar to saista informācijas tehnoloģijas fimas kā elektronisko sakaru iekārtu un programmnodrošinājuma izstrādātājas. Šo nozari, ko Lielbritānijā pārstāvēja a/s “Dati”, “Fis Group”, “Konts” un “It-Alise”, var uzskatīt par jaunu mūsu valsts piedāvājumu pasaulei, jo atzīts, ka Latvija ir augstas potences šīs nozares attīstībai un kvalitatīva programmnodrošinājumu izstrāde šeit izmaksātu lētāk nekā Rietumos.

Latvijas kokapstrādes nozari pārstāvēja firmas “Lindeks”, “Bolderāja”, “Ventspils koks” un Talsu kokapstrādes biedrība. Delegācija apmeklēja Britu mežrūpniecības padomi un Kokmateriālu tirdzniecības federāciju. Mūsu uzņēmēji iepazinās ar Felikstovas un Kolčesteras ostām. Par tām interesējās arī pārstāvji no Latvijas lielākajām ostām, “Latvijas kuģniecības”, Latvijas Tranzīta asociācijas, “Ventspils naftas” un Ventspils ostas pārstāvji piedalījās seminārā par Latvijas naftas koridoru.

Mūsu banku un finansu nozares pārstāvji apmeklēja brokeru firmas, Londonas biržu, Anglijas banku “Nomura International” un vēl dažas citas no Londonas ievērojamākajām bankām un finansu organizācijām. Latvijas delegācijā bija pārstāvēta Latvijas Investīciju banka, Baltijas Tranzītu banka, Rīgas Birža, Rīgas Komercbanka, “Latvijas Eksportkredīts”, Latvijas Komercbanku asociācija.

Laba iespēja nodibināt darījumu kontaktus Latvijas uzņēmējiem bija pieņemšanā Londonas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kurā piedalījās vairāk nekā 70 dažādu britu uzņēmumu pārstāvji.

Brauciens bija veiksmīgs, tā dalībnieki apmierināti ar panākumiem Šis mārketinga pasākums bija vēl viens solis ceļā uz to, lai Rietumvalstu skatījumā Latvija kļūtu par potenciālu investīciju vietu.

Par Latvijas juristiem derīgo Polijā

ANDRIS GUĻĀNS, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Juristi diezgan bieži brauc lūkot pieredzi uz citām valstīm. Vai šī vizīte uz Poliju, no kuras atgriezāties novembra sākumā, izceļas ar kaut ko īpašu?

— Jā, šis brauciens tiešām bija raksturīgs ar poļu kolēģu neviltotu sirsnību un atsaucību. Mūsu delegācijā bijām divi no Augstākās tiesas un vēl divi tiesneši no apgabaltiesām. Mūs uzaicināja pēc Polijas Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja Adama Strzemboša (Adam Strzembosz) iniciatīvas, un tā bija pirmā vizīte, kad Latvijas tiesneši apmeklēja Polijas Augstāko tiesu. Programma bija ļoti plaša un piesātināta — apmeklējām Augstāko tiesu, iepazināmies ar tiesu sistēmu, cik vien tas bija iespējams dažās dienās, kā arī nodibinājām personīgus kontaktus ar poļu kolēģiem. Šķita interesanti salīdzināt viņu tiesas reformas ar mūsējām. Ieradāmies Polijas Apelācijas tiesā, galvenajā Administratīvajā tiesā; mūs pieņēma Seima maršals un Polijas tieslietu ministrs. Latvijas delegācijai bija iespēja iepazīties ar konstitucionālās tiesas darbu, kas ir ļoti svarīgi, jo arī mēs pašlaik izveidojam ko līdzīgu — Satversmes tiesu.Uzzinājām, kā strādā ombudsmens, visu līmeņu tiesas (Polijā to ir četras).

Ļoti vērtīga bija iepazīšanās ar Polijas Tiesnešu padomi. Par tās tiesībām un uzdevumiem jāpastāsta sīkāk. Šajā padomē pārstāvēti tiesneši no visas Polijas. Viņi analizē likumprojektus, izsaka savu viedokli, turklāt lemj par katru tiesneša kandidātu, arī tad, kad kādu no viņiem izvirza darbā augstākstāvošajos amatos.

— Vai šīs padomes funkcijas ir līdzīgas, kādas ir mūsu Tiesnešu biedrībai?

— Nē, mūsējai nav tik konkrētu pienākumu un tiesību. Polijā šī padome atgādina mūsu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, bet poļiem tai ir plašāks darbības lauks, tur ir pārstāvji arī no valdības, Tieslietu ministrijas. Padomi vada vēlēts priekšsēdētājs, un šajā reizē tas vienlaikus bija arī Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs. Gribu piebilst, ka 26 padomes locekļu uzmanības lokā ir arī tiesnešu sociālās, materiālās vajadzības.

Latvijas Augstākajā tiesā ir apelācijas un kasācijas instances, Polijas — tikai kasācijas, bet Apelācijas tiesa — izdalīta atsevišķi, tai ir savs priekšsēdētājs. Atsevišķi darbojas Administratīvā tiesa, kas arī Latvijā paredzēta pēc likuma” Par tiesu varu” kā Administratīvās tiesas palāta, taču līdz šim nav izveidota. Polijā Administratīvā tiesa lemj svarīgus jautājumus, tai ir plašas funkcijas.

—Kā darbojas Polijas konstitucionālā tiesa? Vai tās darbā ir problēmas?

—Poļu kolēģi nemaz neslēpa; ir jautājumi, kas nav precīzi noregulēti likumdošanā. Pastāv domstarpības, pretstats starp Augstāko tiesu un konstitucionālo tiesu tieši par likumu tulkošanu — kam pieder pēdējais vārds. Mums ir svarīgi zināt šīs nianses, jo Latvijā veidojam Satversmes tiesu. Taču par to, kā notika Satversmes tiesnešu apstiprināšana Saeimā, man ir savs ieskats.Domāju, ka balsojums liecina: Saeimā ir daļa deputātu, kuri regulāri nebalso, un tā vien šķiet — nemaz nevēlas, lai šāda Satversmes tiesa būtu. No vienas puses, to var saprast, jo šī tiesa būs tā, kas kontrolēs likumu atbilstību Satversmei. Un, iespējams, viens otrs deputāts šīs institūcijas izveidošanu uzskata par personīgo interešu aizskaršanu. Pēc likuma Satversmes tiesa ar pieciem ievēlētajiem tiesnešiem var sākt strādāt, taču pilntiesīgam darbam, protams, vajadzīgi septiņi tiesneši.

— Kādas atziņas tiesu darba pilnveidošanai vēl pārvedāt no Polijas?

— Manuprāt, Polijā ir interesanta pieredze tādā ziņā: tur izveidota institūcija, kas pārrauga zemākstāvošo tiesu tiesnešu darbu. Protams, šeit precīzi jāsaskata robeža. Poļu kolēģi centās uzsvērt, ka augstākstāvošās tiesas neiejaucas zemāko tiesu konkrētajā rīcībā, tiesas spriešanā, bet kontrolē to darba organizāciju, veic spriedumu analīzi. Pēc tam tiek apkopotas atsauksmes par katra tiesneša darbību. Piemēram, tiesnešiem pārejot strādāt uz citu augstāku amatu, šīs atsauksmes izvērtē jau pieminētā Tiesnešu padome. Diemžēl mums šādas sistēmas nav. Taču būtu ļoti svarīgi pārraudzīt zemākstāvošo tiesu darbu, iespējams, tad retāk varētu dzirdēt pārmetumus (arī presē) par tiesnešu neprofesionalitāti, darbību vai bezdarbību, kas saistās ar krimināllietām vai atsevišķu tiesvedības normu neievērošanu.Varbūt esam pārāk aizrāvušies ar tiesnešu neatkarības propagandu? Katrā ziņā nedrīkst būt situācijas, kad tiesnesis neievēro likumu, tiesvedības normas, taču uzsver tikai savu neaizskaramību.

— Presē, citos saziņas līdzekļos izskanējis ne viens vien pārmetums tiesnešiem. Iespējams, ka kritika ir pamatota?

— Tāpēc, lai noskaidrotu apgalvojumus, ko presē izteica Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš un Juris Bojārs — tas ir, par tiesnešu, tiesu sistēmas pērkamību, ietekmējamību un gļēvumu, lai gan tie bija vispārīgi, bez konkrētiem argumentiem un aizskaroši, Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumu — aicināt Ģenerālprokuratūru veikt pārbaudi preses materiālos minēto apstākļu noskaidrošanai. Negribu piekrist minēto abu juristu apgalvojumiem, ka tiesneši un visa tiesu sistēma ir pērkama, gļēva. Protams, nevar izslēgt varbūtību, ka tiesnešu vidū ir šādi cilvēki, un tāpēc ir svarīgi šo lietu izpētīt, lai tiesas, Tieslietu ministrija atbrīvotos no negodīgiem tiesnešiem. Taču arī žurnālistiem, kuri raksta par tiesām, to darbu, tas jādara profesionāli, objektīvi, ar konkrētu analīzi. Nedrīkst tikai pateikt, ka tiesnesis ir muļķis, neminot argumentus. Tagad nereti uz tiesnešiem tiek gāzts viss. Bet, kā zinām, tiesu praksē pastāv sacensības princips — ir prokurors, aizstāvis, kuri veic savu uzdevumu, bet tiesai tas viss jāizvērtē un savā spriedumā jāpamato, kāpēc ir tāds vai citāds spriedums. Taču vispārīgi, nepamatoti pārmetumi, ka, lūk, tiesnesis ņem kukuļus vai dara citas nelikumības, tikai grauj tiesu sistēmas autoritāti. Jo mūsu cilvēki pieraduši ticēt avīzes, televīzijas un radio ziņām. Un, ja saziņas līdzekļi bez apdoma, pamatojuma raksta, ka, lūk, kukuļus ņem deputāti, tiesneši, muitnieki, valsts ierēdņi — cilvēkiem rodas priekšstats — nav kur vairs taisnību meklēt... Esmu par to, lai tiesā strādātu godīgi cilvēki, profesionāļi, tāpēc ir svarīgi atrast šim amatam piemērotākos.

— Jūs pieminējāt ombudsmena darbību Polijā. Vai tam ir līdzība ar mūsu Valsts cilvēktiesību biroju?

—Kaut kāda līdzība ir, taču Polijā šai institūcijai jau ir krietna pieredze, savs statuss, kas noteikts ar likumu, tās vada un koordinē atbilstošās nodaļas. Vadītāju ieceļ parlaments. Latvijā līdz šim Cilvēktiesību birojam nav ne statusa, ne Saeimā apstiprināta vadītāja. Arī tiesības ir visai ierobežotas. Viena lieta ir pavēstīt Eiropas Padomei, ka mums tāda institūcija ir, otra — nodrošināt tā pilnasinīgu darbu — ar likumdošanu, finansēm. Līdzīga situācija ir valsts attieksmē pret tiesu sistēmu. Mūsu budžets ir tik liels, cik tas ir. Lai tiesu reformu īstenotu pilnībā, varbūt šādos apstākļos nodrošināt ar visu vajadzīgo kādu vienu institūciju, nozari un tad rūpēties par citām? Mūsu valstī pat visas apgabaltiesas nefunkcionē pilnīgi, jo trūkst tiesnešu, ir citas problēmas. Vienīgi Rīgas apgabaltiesai kadru netrūkst, taču ir atkal citi mezgli. Sakarā ar to, ka citur tiesnešu nepietiek, šeit ir milzīgs darba apjoms; arī telpas kļuvušas par šaurām. Un, ja mums pārmet, ka tiesneši nav īsti profesionāļi, tad tās jau ir zināmas sekas — proti, šī valsts attieksme pret tiesām. Gan kvalifikācijas celšanā, gan atalgojuma ziņā. Polijā tiesneši saņem daudz lielāku algu par valsts ierēdņiem. Kā mācām tiesnešus, kad notiek grozījumi likumdošanā, mainās attieksme pret īpašumu? Jāmainās arī visai domāšanai! Taču paradoksāli, ka ierēdņu izglītošanai valsts tērē lielas summas, bet Tiesnešu mācību centrs līdz pēdējam laikam pastāvēja, pateicoties ārzemnieku palīdzībai. Tikai nesen valdība iedalīja nelielu summu, kas, protams, ir gaužām maz.

— Kā jūs izskaidrotu šādu attieksmi?

—Gribot negribot jāsāk domāt, vai valstī vispār vajadzīgas tiesas. Varbūt izdevīgi, ja tās nav stipras, ar prestižu? Tad vieglāk ietekmējamas, vadāmas un var tās nopulgot.

— Nupat noslēdzās Baltijas Tiesnešu biedrību padomes konference Rīgā. Kāda, jūsuprāt, ir nozīme šādām juristu tikšanām?

— Vērtēju tās pozitīvi. Baltijas valstīm ir kopīga vēsture, līdzīgas attīstības tendences. Un tiesnešu saime nemaz tik liela nav katrā no šīm valstīm. Tāpēc ir svarīgi apmainīties pieredzē ar domubiedriem tiesu sistēmā. Īpašu funkciju šai ziņā veic Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padome, kas ik gadu rīko konferenci kādā no triju valstu galvaspilsētām. Manuprāt, šoreiz liela uzmanība tika pievērsta tiesu un saziņas līdzekļu savstarpējām attiecībām. Un tas ir apsveicami.

Šajā konferencē kolēģis no Somijas, kas saistīts ar darbu Starptautiskajā tiesnešu asociācijā, man pavēstīja priecīgu ziņu: Latvija uzņemta Starptautiskajā tiesnešu asociācijā. Igaunija asociācijā ir kopš pagājušā gada, bet Lietuva vēl nav tās locekle. Šis apstāklis pavērs mums lielākas iespējas piedalīties starptautiskajos forumos, apgūt demokrātisko valstu pieredzi arī tiesu sistēmas pilnveidošanā.

— Paldies par sarunu!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Atis Ieviņš