MINISTRIJU ZIŅAS

Pie Latvijas tieslietu ministra — Vācijas zemes tieslietu ministrs

Latvijai un Vācijas austrumu zemēm nepieciešams vairāk iepazīt vienai otras pieredzi, jo abas puses līdzīgi īsteno iesāktās reformas un līdzīgi risina savas problēmas — ar šādu atziņu piektdien, 15.novembrī, notika Latvijas Republikas tieslietu ministra Dzintara Rasnača un Vācijas Federatīvās Republikas Brandenburgas zemes tieslietu, federālo un Eiropas lietu ministra Hansa Oto Brētigama (Hans Otto Brätigam) saruna.

Tikšanās laikā Latvijas un Brandenburgas tieslietu ministri apsprieda vairākas problēmas, ar kurām abas puses saskārušās reformu īstenošanas gaitā, īpaši akcentējot īpašuma attiecību sakārtošanas procesu un noziedzību. Kā izteicās Dz.Rasnačs, denacionalizācijas process Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm noritēja viskonsekventāk. Latvijas tieslietu ministrs informēja savu viesi par to, kā notiek īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem īpašniekiem, par zemes reformas gaitu, kā arī par kompensācijas mehānismu, kas darbojas tajos gadījumos, kad īpašumu reāli nevar atdot. Dz.Rasnačs uzsvēra, ka svarīgākais uzdevums šajā procesā ir sabalansēt bijušo īpašnieku un īrnieku intereses.

Savukārt H.O.Brētigams atzina, ka Vācijā šajā jautājumā likumdošana ir ļoti komplicēta. Pastāvot principam, ka bijušie īpašumi ir jāatdod, liela vērība tiek veltīta pašreizējo īpašnieku, kas pārsvarā ir sociāli vājāki, aizsardzībai pret bijušajiem īpašniekiem, kuri ir sociāli stiprāki (pārsvarā dzīvo Vācijas rietumos). Tādēļ pašlaik Vācijā ir atgūti mazāk par pusi bijušo īpašumu. Īpašuma tiesību atjaunošanas process ir saistīts ar lielu sociālo spriedzi starp bijušajiem un pašreizējiem īpašniekiem.

Runājot par ārvalstu investīcijām, Dz.Rasnačs atzina, ka līdz šim tās nav bijušas pietiekamas, jo nebija sakārtotas īpašuma attiecības, kas lielā mērā bija saistīts ar konsekvento — tiesisko, bet lēno — denacionalizācijas procesu Latvijā. Kā informēja Latvijas tieslietu ministrs, valdība ir palielinājusi finansējumu, lai, saglabājot tiesisko ceļu, paātrinātu īpašuma attiecību sakārtošanas procesu.

Attiecībā uz otru svarīgāko Latvijas un Brandenburgas tieslietu ministru sarunas jautājumu loku H.O.Brētigams atzina, ka noziedzība ir visas sabiedrības problēma, kas ir aktuāla ne tikai Austrumvācijā, bet visā valstī. Abi tieslietu ministri apmainījās viedokļiem par optimālākajām noziedzības novēršanas metodēm, par šīs problēmas efektīvāku risināšanu, piemēram, jaunatnes integrācija sabiedrībā, alternatīvu meklēšana pašreizējiem soda mēriem, to diferencēšana, profilakses pasākumi. Dz.Rasnačs atzinīgi novērtēja Skandināvijas valstu — Zviedrijas un Somijas — pieredzi: galvenais ir pāraudzināt, nevis izciest sodu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šāda pieeja lielā mērā ir saistīta ar sociāli ekonomiskiem faktoriem. Arī Brandenburgas tieslietu ministrs šādu viedokli atzina par progresīvu un humānu, vienīgi piebilstot, ka, palielinoties noziedzības līmenim, šādu viedokli grūti aizstāvēt un īstenot, jo sabiedrība vēlas palielināt soda mērus.

Sarunas beigās Latvijas un Brandenburgas tieslietu ministri atzina, ka jau tuvākajā laikā nepieciešams palielināt pieredzes apmaiņas iespējas tieslietu sfērā starp Latviju un Vācijas austrumu zemēm.

Andris Vitenburgs,

TM preses sekretārs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”