Par mazo un vidējo uzņēmumu darbību

Vakar, 12.novembrī, Ekonomikas ministrijā uz savu pirmo sēdi kopā sanāca Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes locekļi. Padomes sastāvā ir vairāku ministriju, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras, Privatizācijas aģentūras, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Uzņēmējdarbības atbalsta centra un pašvaldību pārstāvji. Sēdi vadīja koordinācijas padomes priekšsēdētājs ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

Padomes locekļi apsprieda Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas projekta galvenās nostādnes. Šajā dokumentā ir veikta situācijas analīze par mazo un vidējo uzņēmumu darbību Latvijā, pamatota nacionālās programmas realizācijas nepieciešamība, formulēti programmas mērķi un prioritārie uzdevumi.

Nākamajā koordinācijas padomes sēdē, kas paredzēta 2.decembrī, tiks apspriesti konkrēti padomes locekļu priekšlikumi Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajai programmai.

Ieva Jākobsone,

EM preses sekretāre

Par licenci darbībām ar jonizējošo starojumu

Vides valsts inspekcijas Radiācijas un kodolieroču inspekcija atbilstoši 20.06.1996.g. MK noteikumu nr.223 punktam 49 informē, ka valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts — LZA Kodolpētniecības centrs — ir iesniedzis pieteikumu licences saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotu (kodolreaktora IRT darbībai).

Ar pieteikuma deklarācijā esošo informāciju var iepazīties VVI Radiācijas un kodoldrošības inspekcijā Rīgā, Rūpniecības ielā 25, 703. kab. katru dienu no pulksten 14 līdz 16. Lūdzam iedzīvotājus un attiecīgās pašvaldības izteikt savas atsauksmes un priekšlikumus šajā jautājumā.

Par pārmaiņām Valsts ieņēmumu dienestā

Piektdien, 8. novembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks preses konferencē iepazīstināja žurnālistus ar jauno VID struktūru, izmaiņām darbinieku pienākumos, kā arī informēja par skaitliskajiem rādītājiem, kas raksturo veiktā darba apjomu aizvadītajos desmit mēnešos.

Nepieciešamību pārveidot VID struktūru Andrejs Sončiks izskaidroja šādi: “Pārkārtojumi bija nepieciešami tāpēc, lai mūsu dienests varētu pievērsties tam darbam, kas līdz šim netika veikts vai arī tika darīts slikti. Tāpat kā agrāk, arī turpmāk galvenās VID funkcijas veiks muitas, nodokļu un finansu policijas pārvaldes. Taču tagad papildus tām ir izveidota arī juridiskā pārvalde. Tā veiks nodokļu un parādu piedziņu. Uz šo pārvaldi mēs liekam lielas cerības, jo līdz šim mūsu dienesta darbība šādā jomā bija vāja. Juridiskās pārvaldes sastāvā iekļautas tiesību aktu un starptautisko līgumu daļas.

Tiesību aktu daļai uzticētas tās funkcijas, kas jāveic visam Valsts ieņēmumu dienestam kopumā, proti, skaidrot un motivēt VID darbību katrā konkrētā gadījumā un situācijā. Līdz šim bieži vien nodaļas viena likuma ietvaros nodokļu piemērošanu traktēja dažādi. Juridisko jautājumu loks mums ir ļoti sarežģīts, jo mēs jau neesam likumu izdevēju institūcija, bet gan likumu izpildvaras sastāvdaļa.

Savukārt Starptautisko tiesību daļa kārto juridisko dokumentāciju un attiecības ar starptautiskām organizācijām, kā, piemēram, ar Starptautisko valūtas fondu, PHARE, Pasaules banku un citām.

Jauna struktūra ir arī Informātikas pārvalde, kura apkopo un analizē visu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Iepriekš šo darbu veica katra pārvalde atsevišķi. Šāda pārkārtojuma rezultātā mēs ceram iegūt operatīvāku un precīzāku informāciju par sava dienesta nodaļu un apakšnodaļu darbu visā valstī. Tas pavērtu iespēju ātrāk un efektīvāk reaģēt uz visām mūsu darba problēmām un pieņemt lēmumus, kas ietekmētu ne tikai VID darbību. Līdz šim informātikas jomā mēs sadarbojāmies ar Finansu ministrijas Skaitļošanas centru. Tagad mums būs iespēja savu darbību izvērst tā, lai tā pēc iespējas būtu neatkarīgāka no citām iestādēm.

Tāpat jauna struktūrvienība ir Pamatdarbības analīzes, stratēģiskās plānošanas un attīstības daļa. Šī struktūrvienība tikko uzsākusi savu darbību.

Visas šīs izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās un pasākumi mūsu darba optimizēšanai notikuši, nepalielinot esošo darbinieku skaitu, kā arī plānojot turpmāko darbību 1997. gada budžeta projekta ietvaros.”

Runājot par akcīzes nodokļa administrēšanas projektu, Andrejs Sončiks minēja, ka VID tuvākajā laikā ieplānojis pārņemt alkohola akcīzes administrēšanu, bet Spirta monopola pārvaldes ziņā atstāt tikai uzņēmējdarbības ar akcīzes preču (degviela, zelts, alkohols, tabaka, autotransports) licencēšanu. Pagaidām vēl VID struktūrā ir tabakas izstrādājumu marķēšanas daļa. Savukārt alkohola akcīzes nodokļa administrēšanas galīgais termiņš noteikts ar 1997 gada 1. janvāri. “Šādu uzbūves struktūru mēs ieviesīsim arī visās Valsts ieņēmuma dienesta teritoriālajās iestādēs, tikai tad mēs panāksim pilnīgu mūsu dienesta visu nodaļu un iestāžu koordinētu darbību,” šī jautājuma apskata nobeigumā sacīja VID ģenerāldirektors. “Galvenais, kas mums jāpanāk, ir 1997.gadā plānoto valsts ieņēmumu nodrošināšana. Šis uzdevums ir tik apjomīgs, ka tā veikšanai mums jau tagad jāsasprindzina visi spēki. Jaunās struktūras izveidošana ir viens no svarīgākajiem priekšdarbiem.”

Preses konferences turpinājumā Andrejs Sončiks analizēja aizvadīto desmit mēnešu darba skaitliskos rādītājus. Šajā laikā Valsts ieņēmumu dienests iekasējis 345,8 miljonus latu. Tas ir par 59,6 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā šajā pašā laika posmā. Pieaugums esot panākts uz akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas uzlabojuma rēķina. Pievienotās vērtības nodoklis valsts kasei devis 211,7 miljonus latu jeb 60 procentus no kopīgajiem ienākumiem. Arī tas ir par 30,4 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Akcīzes nodoklis valsts kasi papildinājis ar 48,4 miljoniem latu.Šajā gadījumā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 16,3 miljoni latu. Šī pozitīvā bilance izskaidrojama ar degvielas akcīzes nodokļa palielinājumu šajā gadā.

Taču pēdējā mēnesī notikušo straujo akcīzes nodokļa ievākuma pieaugumu ģenerāldirektors izskaidroja ar efektīvāku kontrabandas apkarošanu, kas panākta, Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajām struktūrām sadarbojoties ar Lielbritānijas valsts firmu “Crown Agents”.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Precizējums

Precizējot iepriekš publicēto “LV” 29.oktobra numurā, informēju, ka tehnisku iemeslu dēļ Valsts ieņēmumu dienesta materiālā “Par lielākajiem nodokļu parādniekiem valsts pamatbudžetā uz 1996.gada 1.oktobri” ir ieviesusies kļūda.

Kārtas numura ailē ar Nr.28 SIA “Dzirnavnieks” ir Alūksnes, nevis Aizkraukles uzņēmums, kā tas bija norādīts tabulā.

Liesma Kalve, VID preses sekretāre

Par Vācijas delegācijas vizīti

No 6. līdz 10. novembrim notika augsta līmeņa VFR federālās Iekšlietu ministrijas ekspertu vizīte Latvijā. Viņu mērķis bija izpētīt stāvokli Latvijā valsts iekšējās drošības jomā, lai izstrādātu un iesniegtu VFR federālajai valdībai ieteikumus par iespējām sagatavot un noslēgt ar Latvijas Republiku līgumu par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kam nākotnē sekotu līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām.

Delegācija iepazinās ar Latvijas likumdošanas pamatnostādnēm attiecībā uz organizētās noziedzības, narkotiku, prostitūcijas organizēšanas, ieroču kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un citu sevišķi smagu noziegumu apkarošanu, kā arī ar kārtību, kas Latvijā reglamentē cilvēku ieceļošanas, izceļošanas, tāpat arī preču importa un eksporta kontroles jautājumus.

Vizītes laika lielākā daļa tika veltīta robežas un muitas kontroles organizēšanai. Viesi apmeklēja Robežapsardzības spēku štābu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamentu, kā arī robežšķērsošanas vietas Rīgā — Jūras pasažieru un Tirdzniecības ostā un Ludzas rajonā — Grebņevā, Terehovā, Zilupē. Delegācija apskatīja arī t.s. “zaļās robežas” posmu Terehovas tuvumā un apmeklēja RS 6. Ludzas bataljona štābu.

Iekšlietu ministrijā, tiekoties ar valsts sekretāru Andri Stari un citām atbildīgām amatpersonām, ekspertu delegācijas vadītājs Horsts Aizels pauda gandarījumu par to, ka delegācija Latvijā uzņemta ar atklātību un uzticību. Delegācija atklāja virkni trūkumu, kas noteikti jānovērš, lai varētu sākt konsultācijas par abpusējas bezvīzu ceļošanas kārtību:

1. Austrumu robežas sekmīgu kontroli traucē nenoregulētais robežas jautājums ar Krieviju.

2. Sekmīgu nelegālās migrācijas un kontrabandas apkarošanu kavē vienotas elektroniski vadītas informācijas sistēmas (policija — robežapsardzība — muita) trūkums.

3. Nenoregulētais Latvijas robežsargu statusa jautājums neļauj izveidot vienotu informācijas sistēmu. VFR puse uzskata, ka robežapsardzības funkcijas obligāti jānodod IeM pārziņā. Tad VFR apmainīsies ar informāciju un sniegs ievērojamu finansiālu un tehnisku palīdzību Latvijas Robežapsardzības spēkiem.

4. Ir nepilnības likumdošanā; nav likumu, kas vērsti pret organizēto noziedzību un nelegāli iegūto finansu līdzekļu legalizāciju (t.s. “naudas mazgāšana”); pašreizējie Latvijas likumi par noziegumiem neuzskata piederību noziedzīgām organizācijām, prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības organizēšanu utt.

Vācijas Iekšlietu ministrijas delegācija pozitīvi novērtēja to, ka, lai gan Latvijā darāmā vēl daudz, tomēr nav nevienas jomas, kurā nebūtu konkrētu iestrāžu.

Šī vizīte ekspertu līmenī norisinājās sekmīgi, un sarunu turpinājums gaidāms nākamā gada sākumā, kad Latviju apmeklēt paredzējis VFR federālās Iekšlietu ministriju valsts sekretārs Manfrēds Šelters.

ĀM informācija