Valsts prezidents —

Lielbritānijas vizītē

Vizītes trešā diena — 13.novembris

Kā jau informējām, trešdien G.Ulmanis “Financial Times” redakcijā tikās ar laikraksta galveno redaktoru Ričardu Labmertu un redakcijas padomes darbiniekiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar makroekonomikas stabilitāti. Sarunas gaitā puses pieskārās arī jautājumiem par NATO. Valsts prezidents sacīja, ka politiķi izdarīs lielu kļūdu, ja nenovērtēs Baltijas un NATO attiecības pareizi.

Latvijas Valsts prezidents G.Ulmanis tikās arī ar Lielbritānijas Tirdzniecības padomes prezidentu Janu Lengu. No Latvijas puses sarunās piedalījās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, satiksmes ministrs Vilis Krištopans, mežu valsts ministrs Arvīds Ozols un citi oficiālās delegācijas pārstāvji. Tikšanās centrālais jautājums bija Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības. J.Lengu interesēja arī Latvijas perspektīvas saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors un mežu valsts ministrs A.Ozols runāja par lauksaimniecības prioritātēm Latvijā, it īpaši tika pārrunātas kokapstrādes perspektīvas mūsu valstī. No britu puses bija vērojama liela interese, jo šīs tikšanās laikā tika rasta konkrēta informācija un izteikti konkrēti sadarbības priekšlikumi. Nākamgad Latvijā ieradīsies britu valdības pārstāvis, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar jaunajām ekonomiskās sadarbības valstīm.

Valsts prezidents atzīmēja britu ieguldījumu Latvijas vidējo un mazo uzņēmēju izglītošanā, jo tieši viņi ir tautsaimniecības struktūras pamatā Latvijā. G.Ulmanis sacīja, ka britiem būtu laba iespēja ieguldīt līdzekļus privatizējamajos uzņēmumos Latvijā, akcentējot, ka īpaši svarīgi tas būtu infrastruktūras objektiem, jo to īpatsvars tautsaimniecībā aizvien vairāk pieaug.

Kā jau informējām, dienas pirmajā pusē Valsts prezidents apmeklēja arī Bakingemas pili un tikās ar Viņas Majestāti karalieni Elizabeti II un Viņa Karalisko Augstību princi Eduardu. Valsts prezidents G.Ulmanis pasniedza Elizabetei II pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt Valsts prezidents saņēma Svētā Miķeļa un Svētā Jura ordeņa pirmo šķiru – bruņinieka lielkrustu. Ordeņu pasniegšana noritējusi sirsnīgā atmosfērā. Abas puses apmainījās ar dāvanām. Valsts prezidents uzdāvināja karalienei lielu dzintara gabalu, Elizabete II kā dāvanu G.Ulmanim pasniedza dubultportretu, uz kura redzama karaliene kopā ar savu vīru. Britu karaļnams izkliedēja ilūziju par to, ka sarunu gaitā netiek minēta politika. Tikšanās laikā tik pārrunāti vairāki ar politiku saistīti jautājumi, tajā skaitā Latvijas attiecības ar Krieviju, un interese bijusi nedalīta. Pēcpusdienā Valsts prezidents tikās ar premjerministru Dž.Meidžoru. Saruna, tāpat kā tikšanās ar karalieni Elizabeti II, norisinājās ilgāk, nekā tas sākotnēji bija ieplānots. Galvenokārt tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanu. Dž.Meidžors sacīja, ka pusgadu pēc starpvalstu konferences vienā laikā ar visām kandidātvalstīm tikšot uzsāktas sarunas. Pēc tam ES komisijas lems par uzņemšanas kārtību. Runājot par NATO, premjerministrs apgalvoja, ka vēl nav noteikta kārtība, kādā NATO tiks paplašināta. Saruna noritēja abpusēji ieinteresētā gaisotnē, un galvenajos jautājumos starp abām pusēm valdīja vienprātība.

Vizītes ceturtā diena — 14.novembris

Vakar, 14.novembrī, savas oficiālās vizītes Lielbritānijā ceturto dienu Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis iesāka, tiekoties ar Liberāldemokrātu partijas līderi P.Ašdaunu viņa rezidencē.Pēc tam Guntis Ulmanis savā rezidencē darba brokastīs apspriedās ar mūsu pašu Latvijas uzņēmējiem. Valsts prezidents apmeklēja Reformu klubu, kur tikās ar Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem, kā arī teica runu šim notikumam veltītajā biznesa seminārā.

Valsts prezidents sacīja, ka, atceroties Apvienotās Karalistes un Latvijas biznesa kontaktus pēdējo gadu laikā un šo kontaktu gadsimtiem ilgo vēsturi, var teikt, ka aktīvās un savstarpēji izdevīgās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir sekmējušas to, ka mūsu starpvalstu attiecības raksturojamas kā patiesi draudzīgas. Galvenās nozares, kurās briti investē Latvijā, ir telekomunikācijas un kokapstrādes rūpniecība. Izdarītās investīcijas liecina gan par ekonomisko stabilitāti Latvijā, gan par politisko stabilitāti kā priekšnoteikumu ekonomiskai sadarbībai. Daudzas Rietumvalstu firmas atklāj Latviju kā atslēgu uz jaunajiem tirgiem gan Baltijas jūras valstu reģionā, gan uz austrumiem no Latvijas, atzina G.Ulmanis. Investējot tieši Latvijā, briti var gūt teicamu pieeju Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Kazahstānas lielajiem tirgiem. Latvija ir izveidojusi starpvalstu līgumietvarus ar šīm valstīm, un tas sekmē tirdzniecību ar tām. Investējot Latvijā un veidojot ekonomiskos un tirdzniecības kontaktus ar Latviju, briti nodrošina savu vietu topošā ekonomiskā telpā. Arī Latvijai tas ir nozīmīgs atbalsts mūsu integrācijai Eiropas Savienībā.

No šejienes Guntis Ulmanis devās uz parlamentu, kur Lielbritānijas–Latvijas parlamentārās sadarbības grupas vadītāja A.Čenona pavadībā apskatīja vēsturisko parlamenta ēku. Pēc apskates Valsts prezidents tikās ar parlamenta spīkeri Betiju Būtroidi. Pusdienlaikā Guntis Ulmanis uzrunāja Lielbritānijas uzņēmējus Karaliskajā automobiļu klubā (“Royal Automobile Club”). Tur viņš teica runu Latvijas naftas tranzīta koridora prezentācijas semināra ietvaros. Guntis Ulmanis uzsvēra, ka Latvija jau vēsturiski izveidojusies par tranzīta ceļu starp Austrumiem un Rietumiem un ka naftas plūsmu tranzīts starp Austrumiem un Rietumiem ļauj Latvijas tranzīta koridoram kā visoptimālākajam un drošākajam pieņemt uzaicinājumu pretendēt uz to apkalpošanu.

Pēc tam prezidents piedalījās “Jautājumu stundā” Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātā. Pievakarē Latvijas Valsts prezidents tikās ar Apvienotās Karalistes ārlietu un sadraudzības lietu ministru Malkolmu Rifkindu. Diena beidzās ar Malkolma Rifkinda rīkotajām vakariņām par godu Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei.