Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.1996., Nr. 189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41207

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums nr. 290

Par A.Krastiņa komandējumiem

Vēl šajā numurā

08.11.1996., Nr. 189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

6. novembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 188.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 28, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, iespējamos termiņus, līdz kuram būtu jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu — 19.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 19.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Mums jāizskata, godājamie kolēģi, iesniegtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ir saņemti divi vienādi priekšlikumi. Viens no deputātiem Panteļējeva, Ābiķa, Lagzdiņa, Lībanes un Seiksta. Un otrs no Pieprasījumu komisijas, kuru ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Juris Celmiņš, kurā viņi lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, darba kārtības 83.punkts pēc pašreizējās numerācijas, izskatīt pēc darba kārtības 3.sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” kā 27.punktu. Pieprasījumu komisija to lūdz izskatīt kā 32.punktu. Vai Pieprasījumu komisijai nebūtu iebildumu, ja mēs izskatītu tikai šo te piecu deputātu iesniegto priekšlikumu, un tad jūs varētu ar to samierināties? Paldies! Lūdzu, kas ir par šo priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Panteļējeva kungs vēlas runāt. Lūdzu, Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, kā viens no iesniedzējiem jautājumā par izmaiņām pašvaldību vēlēšanās, lai nebūtu pārpratumu, mēs ierosinām pēc 3.sadaļas, bet pēc 27.punkta — pēc likuma “Par valsts ieņēmumu dienestu”.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, paldies. Precizējiet. Jūs to ierosināt iekļaut...

A.Panteļējevs. Pēc tagadējā 27.punkta “Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Pēc 27. kā 28. Paldies, Panteļējeva kungs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? iebildumu nav, balsot vajadzības arī nav. Attiecīgās izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Un ir vēl viens iesniegums, ko ir parakstījuši 10 deputāti. Lūdz iekļaut plenārsēdes dienas kārtībā pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem Saeimas lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojekta “Valsts budžets 1997.gadam” otrajam lasījumam”. Tātad priekšlikums ir pēc Prezidija ziņojumiem, un tie mums beidzas ar numuru 19. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Nav vajadzīga. Esam vienojušies, ka kā darba kārtības 20.jautājums mums šodien tiks izskatīts jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Vairāk ierosinājumu izmainīt darba kārtību šīsdienas plenārsēdē nav.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības 2.sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Šī likumprojekta būtība ir likvidēt Latvijā rajonu pašvaldības, tātad vēlētas rajonu pašvaldības. Un vispirms jau, protams, ir skaidrs tas, ka pašreizējā situācija neapmierina rajonu posmu pārvaldē, un neviens neiebilstu un neiebildīs pret to, ka ir jāmeklē šeit kaut kāda izeja. Bet jautājums ir par to, vai šai izejai noteikti ir jāizpaužas kā likvidācijai, un šeit es gribētu teikt, ka noteikti nē. Pastāv dažādas citas iespējas — kā funkciju pārdalījums citā veidā starp šiem dažādiem līmeņiem, kā arī noteikti ir iespējams veikt šo pārvaldes aparāta optimizāciju, ja nu šis rajona posms ir izrādījies pārāk dārgs.

Kāpēc es jo sevišķi gribu iebilst pret šo likvidāciju? Tas ir tādēļ, ka arī no funkcionālā viedokļa var motivēt, ka valsts pārvalde būs lētāka bez šīs padomes un šī pārvalde būs valdībai un premjerministram ērtāka, tāpēc ka tiks zaudēta opozīcija, bet noteikti gribu pastāvēt uz to, ka funkcionālais viedoklis nedrīkst būt vienīgais kritērijs, pēc kura tiek pieņemti lēmumi valsts pārvaldes sistēmas veidošanā. Un ir ļoti būtisks otrs aspekts, tas ir, pilsoņu, iedzīvotāju pārstāvniecības aspekts un demokrātiskā valstī absolūti nepieciešamais pašvaldības aspekts. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka valsts pārvalde mums Latvijā būtu lētāka, ja šeit mums nebūtu jāuztur tāda Saeima, par kuru mēdz teikt, ka viņa neesot konstruktīvi spējīga strādāt, bet ka visu varētu konstruktīvi un efektīvi izlemt Ministru kabinets vai premjerministrs. Man tikai tad rodas jautājums — kur mēs to visu vienreiz esam redzējuši un pie kā tas ir novedis. Es noteikti gribu pastāvēt uz to, ka valsts nav privātuzņēmums, un tās valdības ieceres, ka iecelt tieši Ministru prezidentam atbildīgus rajona pārvaldniekus, tas, manuprāt, ir ļoti nopietns drauds Latvijas demokrātijai. Un arī kompromisa variants par rajona padomju izveidošanu no zemākā līmeņa pašvaldību vadītājiem šo pārstāvniecības aspektu arī neatrisina adekvāti, jo tiek likvidēta rajona līmeņa politiskās struktūras veidošanās un cilvēkiem tiek atņemtas tiesības veidot šajā līmenī savu pārstāvniecību, kuras pamatuzdevums būtu gādāt tieši par rajonu attīstības perspektīvām. Un, ja šobrīd šajā rajonu līmenī ir mazāk kādu darbu, tad varbūt tas ir tieši labāk, un ir iespējams šeit, šajā līmenī arī padomāt par šīm perspektīvām.

Un es gribu mazāk šodien vēl pieskarties tam pilnīgi konkrēti, tām problēmām, kas radīsies reformas procesā, bet tīri konceptuāli akcentēt to, ka mēs gribam integrēties Eiropas ekonomiskajā, tiesiskajā un kultūras vidē. Mēs gribam iestāties Eiropas Savienībā, un mēs labi zinām, ka Eiropas Savienībā ir akceptēts šis subsidearitātes princips, kas visas iespējami zemākā līmenī atrisināmas problēmas uztic risināt tieši šim zemākajam līmenim. Un es šeit runāju tieši par valsts un šo rajonu pašvaldību līmeni. Tās problēmas, kuras var risināt rajonu pašvaldību līmenī, tās problēmas nevajag risināt valsts līmenī. Likvidējot rajonu padomes, mēs arī zaudējam savu pārstāvniecību Eiropas vietējo un reģionālo varu kongresa reģionālā palātā, kā arī potenciāli Eiropas Savienības reģionu palātā. Un es domāju, ka tas arī ir pietiekoši būtiski. Latvija ir pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartai, bet mēs arī labi zinām, ka pastāv reģionālo pašvaldību hartas projekts, un tendences Eiropai ir neapšaubāmi uz reģionālo pašvaldību nostiprināšanos. Mēs šeit darām pretējo.

Un vēl. Var šeit noteikti runāt arī par tiem konkrētiem kontaktiem, ko ir izveidojušas Latvijas rajonu pašvaldības ar Eiropas konkrētām reģionu pašvaldībām. Šie kontakti arī tiks zaudēti. Un ir jautājums — kam tas ir izdevīgi? Es aicinu balsot pret nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Vēlas runāt “par”.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Nebūtu jēgas šajās man atvēlētajās piecās minūtēs runāt pēc būtības par šo likumprojektu, bet es gribētu argumentēt, kādēļ, manuprāt, valdības iesniegtos nelielos grozījumus vēlēšanu likumā būtu jānodod komisijām. Gluži vienkārši tādēļ, ka jūs, godātie deputāti, esat ļoti labi informēti, ka sabiedrībā un pašvaldībās ļoti plaši ir diskutēts jautājums par to, kādai jābūt rajonu pārvaldes sistēmai. Ir ļoti daudz un dažādi viedokļi. Arī jums ir ļoti daudz un dažādi viedokļi, bet diemžēl, debatējot par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijām, var uzstāties tikai divi deputāti. Viens — “par” un viens “pret”. Un nav iespējas izteikties visiem, kas vēlētos par šo jautājumu debatēt, analizēt visus “par” un “pret”, tādēļ, manuprāt, nebūtu īsti godīgi šo ļoti svarīgo valstisko problēmu tik pavirši mūsu parlamentā caurskatīt. Šīs problēmas risināšanai vajadzētu tomēr atklāt plašākas debates, kas šodien diemžēl nav iespējams. To nepieļauj Kārtības rullis. Es gribētu jūs tikai informēt, ka vakar valdība ir pieņēmusi lēmumu iesniegt parlamentā izskatīšanai grozījumu likumā “Par pašvaldībām”, un šie grozījumi tāpat kā frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegtais likumprojekts par grozījumiem pašvaldību likumā neparedz, ka tiktu likvidētas rajonu padomes. Tikai ir noteikta citāda šo rajonu padomju veidošanās kārtība. Tā ka nevarētu teikt, ka runa būtu par šī līmeņa likvidāciju. Es aicinātu, godātie kolēģi, tomēr nodot šo likumprojektu pašvaldībām. Jo vairāk tādēļ, ka vienlaikus ar šo likumprojektu arī tiek nodoti izskatīšanai “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par — 42, pret — 21, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Valdis Krisbergs vēlas runāt. Tikai, lūdzu, precizējiet “par” vai “pret”. “Par”. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu noteikti nodot šo likumprojektu komisijām. Ir radusies īpatnēja situācija. Tāpat kā Lagzdiņa kungs aicināja nodot iepriekšējo likumprojektu plašākai diskusijai, mēs redzam, ka spēļu bizness Rīgā un visā valstī plešas plašumā. Tajā pašā laikā tātad ļoti izdevīga uzņēmējdarbības forma, no kuras netiek paņemta pietiekoša nodokļu summa, jo sevišķi mūsu nabadzīgajā budžeta ieņēmumu daļā. Tajā pašā laikā Ministru kabinets nav ievērojis visā pasaulē pieņemtos principus un mazā un vidējā uzņēmēja attīstības prioritātes. Šeit, šajā likumprojektā, skaidri valda lielmonopola intereses, tādas kā “Admirāļu klubs” un vēl dažas citas organizācijas spēļu biznesā, kuras ir ar vēlmi kļūt par vienīgajām. Tāpēc šo likumprojektu noteikti vajag nodot komisijām, dūšīgi arī pie tā pastrādāt, lai netiktu radīta viena objekta pārstāvja interešu izplešanās visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to daudzu darba vietu samazināšanās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu un Krisberga kunga priekšlikumu — nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektuGrozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektuPar Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojumu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Grīga, Grinovska un Straumes iesniegto likumprojektuPar zemes īpašumaatdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Rubina, Kreituses, Krisberga, Valdmaņa un citu deputātu iesniegto likumprojektuGrozījumi Diplomātiskāun konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs analoģisku likumprojektu jau noraidījām pagājušajā sēdē, kad arī bija piedāvājums nodot to komisijām. Lietas būtība ir šāda: šis likumprojekts ir acīm redzami pretrunā ar Satversmes 41.pantu. Es aicinu cienījamos iesniedzējus, ja viņi uz to pastāv, tad viņiem vispirms ir jādod ierosinājums grozīt Satversmi un tikai pēc tam likumprojektu. Es aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Rubina kungs vēlas runāt. Lūdzu, izvēlēieies, vai... Lūdzu, Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Mēs ierosinājām izdarīt izmaiņas Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, jo mēs gribam, lai visi vēstnieki tiktu apstiprināti Saeimā. Tāds precedents nav tikai Latvijā, tā notiek arī Amerikas Savienotajas Valstīs, ka visi vēstnieki tiek apstiprināti Kongresā. Šeit šim priekšlikumam faktiski piekrīt visas frakcijas jo šoreiz arī ir parakstījušas gandrīz visas frakcijas. Vienīgi nepiekrīt “Latvijas ceļš”. Protams, ka “Latvijas ceļš” negrib piekrist, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka viņi nominē vēstniekus un viņu ministrs ir “Latvijas ceļa” pārstāvis, un citas frakcijas faktiski to neapspriež. Tāpēc es vēlreiz gribu aicināt visus izdarīt šīs izmaiņas, balsot, un komisijas noregulēs šo likumu tā, ka visi vēstnieki tiks apspriesti, un mēs, visi deputāti, zināsim, kurš ir kurš vēstnieks.

Tāpat, protams, varētu šeit runāt vēl vairāk. Mūs neapmierina arī tas, ka daudzi vēstnieki strādā ilgāk par likumā noteikto laiku. Mums ir vairākās valstīs vēstnieki, kuri nav atsaukti, kaut gan likums paredz, ka viņi var strādāt kā vēstnieki četrus gadus. Paldies! Es aicinu visus balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izšķirties par Saeimas Prezidija atzinumu — par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 29, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Bāna, Emša, Inkēna un Tenisa iesniegto likumprojektuGrozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Celmiņa, Kaksīša, Sausnīša un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīga komisija. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L .Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Autoru vārdā es atsaucu šo likumprojektu. Lūdzu to nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Citu viedokli paust neviens no deputātiem nevēlas. Lūdzu zvanu! Piedodiet, es neieklausījos, ka Kuprijanovas kundze aģitēja par nodošanu. Pret? Nu tad vēl jo vairāk... Noņēma. Paldies! Atvainojos!

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ādamsona, Ķezbera, Kaksīša, Rudzīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt deputāti nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Apiņa, Panteļējeva, Kristovska un Keiša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt divi deputāti. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

N.Pēterkops (TB). Labrīt, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt Saeimu noraidīt šā grozījuma nodošanu komisijām izskatīšanai tālāk vairāku aspektu dēļ. Bet pakavēšos tikai pie dažiem.

Lagzdiņa kungs iepriekšējā reizē, runājot par jautājumu, kas skar šo pašu bloku — par Vēlēšanu likuma izmaiņām, teica, ka frakcija “Latvijas ceļš” ir iesniegusi priekšlikumus nevis par šā līmeņa likvidāciju, bet tikai par dažu funkciju precizēšanu, bet tieši jau pirmais grozījums šajā likumprojektā paredz izslēgt no Latvijā uzskaitāmo pašvaldību formām 2.punktu, tas ir, rajonu pašvaldības. Tātad mums paliek tikai viena līmeņa pašvaldības, mēs izslēdzam ārā otra līmeņa pašvaldības, un, protams, nākamie runātāji, kas nāks, viens runātājs teiks, ka, lūk, tieši tas jautājums jānodod ir debatēm, lai mēs varētu Saeimā par to komisijās runāt, bet vai tieši tas mums tagad ir vajadzīgs? Vai šīs reformas, kuras mēs saucam par reformām, kas tikai ir domātas virsbūves kaut kādai nomaiņai, ir īstās reformas un kurām... un Saeimai būtu jānodarbojas. Mēs esam uzsākuši runāt par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, šo jautājumu pakustinājām, palikām, ļoti sarežģīts, atstājām gaisā, ķeramies pie nākamām reformām, bet pašā pamatā, kā vispār esam uzsākuši reformas, tas ir, tautsaimniecības jautājumos, lai sakārtotu šo ekonomisko vidi, vietējās pašvaldībās pirmajā līmenī un otrajā līmenī šīs reformas mēs atstājam malā, bet aicinām Saeimu nodarboties un tagad mēneša laikā ātri izspriest, vai šajā gadījumā rajonu pašvaldības ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Vai no tā attiecīgā teritorijā dzīvojošiem rajona iedzīvotājiem paliks labāk – es stipri šaubos. Būs tikai nomainīta virsbūve, reformai ķeksītis, un mēs būsim patērējuši laiku — mēnesi, varbūt divus mēnešus, un beigās nonāksim pie slēdziena. Es aicinātu noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo ir daudz svarīgākas lietas, kas mums būtu šodien jāskata, un jānodarbina savi prāti, kā sakārtot šo tautsaimniecību, lai mums vispār nebūtu jādomā par tālākām citādām reformām. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Arī šis likumprojekts būtu jānodod izskatīšanai komisijai to pašu argumentu dēļ, kurus es īsumā izklāstīju, runājot par grozījumiem Vēlēšanu likumā, un, godātie kolēģi, pavisam nepareizi būtu, ja mēs esam nodevuši komisijām izskatīšanai un Saeimai izvērtēšanai likumprojektu, ar kuru tiek likvidētas rajonu pašvaldības, bet neizskatām likumprojektu, kas paredz, kādas institūcijas un kāda sistēma tiks veidota likvidējamo rajonu pašvaldību vietā, proti, pagastu padomju priekšsēdētāju un pilsētu domju priekšsēdētāju izveidota padome. Es aicinātu atbalstīt arī šo projektu, un šis projekts būtu jāizskata kā pirmais Saeimā, pirms grozījumiem Vēlēšanu likumā. Un, ja šo atbalstītu, tad arī atbilstoši būtu jāatbalsta grozījumi Vēlēšanu likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot “par” vai “pret” Saeimas atzinuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, atturas – 9. Saeimas atzinuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja un Čerāna iesniegto likumprojektuGrozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Lagzdiņa, Kaksīša, Endziņa un Kreituses iesniegto likumprojektuPoligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas, iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Lagzdiņa, Kaksīša, Endziņa un Kreituses iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais — Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Jurdža un Kreitusa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Jurdža un Kreitusa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums ir jāizskata Saeimas lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Valsts budžets 1997.gadam” otrajam lasījumam”, ir priekšlikums, kuru parakstījuši desmit Saeimas deputāti — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 13.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo deputātu priekšlikumu un pret minēto Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, esam saņēmuši desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā viņi lūdz iekļaut lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai” izskatīšanu pēc darba kārtības trešās sadaļas — Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana, tātad pēc trešās sadaļas. Pašlaik tas mums darba kārtībā ir kā 61.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo desmit deputātu priekšlikumu? Iebildumi ir. Paldies! Tad, ja ir iebildumi, tad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par nolasīto desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 30, atturas — 3. Šis priekšlikums nav pieņemts. Darba kārtība izmainīta netiek.

Godātie kolēģi, izskatām mūsu darba kārtības trešo sadaļu — Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības, neuzticības izteikšana.Lēmuma projekts par dažu rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūsu uzmanību pievērst dokumentam nr.1677. 2.novembrī pagāja divi gadi, kopš šajā lēmuma projektā minētās amatpersonas — tiesneši — tika iecelti par tiesnešiem un strādā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” pēc diviem gadiem Saeimā ir jālemj par viņu apstiprināšanu par tiesnešiem bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija saņēma dokumentus no Tieslietu ministrijas, kuros tieslietu ministrs lūdz komisiju izskatīt un atbalstīt minēto tiesnešu apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma. 23.oktobrī, izskatot šīs lietas, Juridiskā komisija vienbalsīgi izteica savu atbalstu šādam priekšlikumam. Tādēļ šodien es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums slēgts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, es lūdzu jūs nopietnāk izturēties pret darbu un piedalīties balsošanā. Es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē un piedalieties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 5. Brigita Būmeistere apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Daci Ķeiri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 3. Dace Ķeire apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Guntu Širaku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Godājamie kolēģi, zālē ir vismaz 75—80 deputāti vizuāli šeit, no Prezidija vērojot. Es lūdzu jūs piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 3. Gunta Širaka apstiprināta par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Andri Vilmani.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Andris Vilmanis apstiprināts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, dokuments nr.1678. Jau iepriekšminētajā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī dokumenti par tiesnešu iecelšanu Jelgavas rajona tiesā un Ogres rajona tiesā. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus. Dokumentu kopijas šajā jautājumā ir jūsu rīcībā jau iepriekšminētajā nr.1678 dokumentā, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā, ņemot vērā, ka komisijai bija vienbalsīgs atzinums par to, ka minētie tiesneši varētu tikt iecelti par attiecīgo rajonu tiesas tiesnešiem, es lūdzu Juridiskās komisijas vārdā Initu Dzerkali iecelt par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Atkārtoju, balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 4. Inita Dzerkale iecelta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Svetlanu Maršāni iecelt par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Godājamie kolēģi, mēs būsim spiesti izsludināt pārtraukumu ar visām no tā izrietošajām sekām. Es lūdzu jūs atkārtoti, jau kuro reizi piedalīties balsošanā. (Starpsauciens: “Kas te notiek?”) Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 3. Svetlana Maršāne iecelta par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Un nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka apstiprināšanu”. Juris Kaksītis — komisijas vārdā.

J.Kaksītis. Dokuments nr.1679. 23.oktobra Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti Tieslietu ministrijas priekšlikumi par minētajā dokumentā norādītajām amatpersonām. Juridiskai komisijai ir vienbalsīgs viedoklis par to, ka Argitu Eniņu, un Laimdotu Dzidru Trautmani varētu apstiprināt par attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vai vietnieku, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Argitu Eniņu par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — 5. Argita Eniņa apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Laimdotu Dzidru Trautmani apstiprināt par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 4. Laimdota Dzidra Trautmane apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils rajona zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Endziņa atsaukšanu no Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāva”. Vēlas runāt šajā jautājumā Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamie kolēģi! Šī un nākamā lēmuma projekta sakarā, tātad par deputāta Endziņa atsaukšanu no Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāva un par deputātu Bērziņa un Panteļējeva apstiprināšanu šajā delegācijā, es tikai gribētu jums teikt, ka tā ir tīri iekšēja organizatoriska pārstrukturēšana, un atgādināt, ka deputāts Endziņš ir ievēlēts par Satversmes tiesas tiesnesi, un bijušais deputāts Anatolijs Gorbunovs ir kļuvis par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Viņi abi darbojās šīs delegācijas sastāvā, bet turpmāk šo iemeslu dēļ šī darbošanās būs liegta, un tāpēc mēs liekam priekšā šādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 5, atturas — 5. Deputāts Aivars Endziņš atsaukts no Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas. Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts

“Par deputātu I.Bērziņa un A.Panteļejeva apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par iesniegto Saeimas lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 5. Deputāti Indulis Bērziņš un Andrejs Panteļējevs ievēlēti par Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas locekļiem.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta J.Kazāka ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 7. Deputāts Jānis Kazāks ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Ziedoņa Čevera apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā”. “Par” vai “pret” neviens runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā.

Sākam izskatīt mūsu darba kārtības 4. sadaļu — Saeimas 24. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot jūsu dokumentus nr. 1169 un nr.1578. Tātad tie tika izsniegti jau labu laiku iepriekš. Pirms es sāku lasīt pa priekšlikumiem, kā jūs redzat, šeit pavadvēstulēs ir arī līdzatbildīgo komisiju atzinumi, un es vēršu jūsu uzmanību uz Juridiskās komisijas atzinumu, kurā ir minēti četri punkti, kur būtu nepieciešams izdarīt labojumus, pirms izskatām otrajā lasījumā šo likumu. Un es gribētu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi kontekstā ar šo Valsts ieņēmumu dienesta likumu grozījumus likumā “Par policiju” un “Par valsts civildienestu”, kā arī mums tika iesniegts komisijas sēdē izstrādātais projekts, ko izstrādāja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki un Finansu ministrijas darbinieki par 1. punktu tātad, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Un tāpat Budžeta komisija izdarīja grozījumus šinī Valsts ieņēmumu dienesta likumā... tos grozījumus, kas izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām”, kā ļoti svarīgu tātad nodokļu jumta likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Tātad 1. lappuse. Pirmais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad pantu numerāciju sakārtot atbilstoši vispārpieņemtajai pantu numerācijai likumos, jo pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, kas bija kabineta 81. panta pieņemtie noteikumi, bija sanumurēti tādā formā, kā jūs redzat, ar apakšpunktiem daudziem 1.1., nevis mūsu ierastajā formā un nevis tajā formā, kas pašlaik ir eksistējošajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Līdz ar to mēs turpmāk lietojam gan šo Ministru kabineta noteikumu numerāciju, bet visi tie labojumi tiek izdarīti esošajā redakcijā pa pantiem, daļām un apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti pret to neiebilst. Tātad pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” attiecīgos grozījumus, kas ir atsauces uz oficiālajām publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 1.1.1. pantā Juridiskā biroja priekšlikums — aizvietot attiecīgos vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā 2. pantā 1. punktu izteikt minētajā redakcijā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko tā, protams, ir izstrādājusi, līdz ar to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 2. panta 1. punkta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu... Vēlas runāt Valdis Krisbergs par šo pantu, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, es šādu vēlēšanos neesmu izteicis.

Sēdes vadītājs. Godājamais Krisberga kungs, man ir iesniegts ar jūsu roku rakstīts iesniegums, ka jūs vēlaties runāt par Valsts ieņēmumu dienesta 3. pantu, tādēļ es dodu jums vārdu. Ja jūs no tā atsakāties, pasakiet, paldies.

V.Krisbergs. Paldies, es atsakos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir 3. panta 2. daļā minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3. panta 3. daļā... arī tātad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātais priekšlikums, ko jūs redzat 3. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 3. panta 5. daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 3. panta 5. daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 4. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — 4. pantā papildināt pantu ar jaunu 1. daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju, un šī redakcija jums ir dota.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt pantu ar jaunu 1. daļu — iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 4. panta 7. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4. panta 7. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 6. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 4. panta 8. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4. panta 8. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu 1. daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju. Un redakcija arī ir tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par šī 5. panta jaunās 2. daļas 1. punktu, kur šī redakcija arī ir dota tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā pašā pantā ierosina papildināt 4. punktu ar vārdu, kā jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4. punkta papildinājumiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — likumprojekta 1.4. pantā turpmāk visā likumā aizstāt... un turpmāk visā likumā aizstāt vārdu “svītrot” ar vārdu “izslēgt”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret to, ka likumprojekta 1.4. pantā un turpmāk visā likumā aizstāt vārdu “svītrot” ar vārdu “izslēgt”. Pieņemts.

R.Zīle. 8. lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļa) komisijas priekšlikums par 8. panta redakciju, kas ir tātad sastāvoša no 10 punktiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt 8. pantu iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 10. panta 1. daļas 1. punktā attiecīgi mainīt vārdus. Šo priekšlikumu komisija iestrādāja savā priekšlikumā, tātad saglabājot Juridiskā biroja priekšlikuma jēgu, un izteica kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tātad izteikt 10. panta 1. daļas 1. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta 1. daļas 1. punkta iesniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 11. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 2. punktu šādā redakcijā, tas attiecas uz 10. panta 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta 2. punkta redakciju iebildumu arī nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 10. panta 1. daļas 3. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta 1. daļas 3. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 12. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 10. panta 1. daļas 4. punkta redakcijas maiņu, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt — 10. panta 1. daļas 5. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 10. panta 1. daļas 5. punkta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 13. lapaspusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 10. panta 1. daļas 9. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 10. panta 2. daļas pirmo rindkopu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta 2. daļas pirmās rindkopas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 14. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — sakārtot panta 2. daļas punktus.... tātad minētajā secībā, salīdzinoši ar pirmā lasījuma redakciju. Tātad šī numerācija mainās no, mūsuprāt, loģikas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 14. lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — priekšlikums izteikt 1. punktu šī paša 10. panta... tātad šo minēto punktu redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 10. pantā, bet par 2. daļas 2. punktu arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un redakciju arī jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 10. panta 2. daļas 2. punkta redakciju neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 16. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 10. panta 6. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 10. panta 6. punkta redakciju neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 17. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums. 10. pantā 2. daļas 8. punktu izteikt minētajā redakcijā līdzīgi kā nedaudz iepriekš Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz šī priekšlikuma pamata izstrādāja savu priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumiem 10. panta 2. daļas 8. punktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 18. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta 2. daļas 10. punkta vārdu izslēgšanu un aizvietošanu ar citiem vārdiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā šo priekšlikumu, iestrādāja to savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir 21. lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 13. panta 1. daļā vārdu “visām”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu 13. pantā nav? Pieņemts.

R.Zīle. 22. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums... tātad, kas numurēts ar Ministru kabineta noteikumu numerāciju. Tātad 1.12.3 pantā. Juridiskais birojs ierosina precizēt, tātad, kas būtu tiesīgs dot speciālu pilnvarojumu muitas iestāžu amatpersonām veikt operatīvo darbību, un, ņemot vērā manis pašā sākumā teikto par likumdošanas saskaņošanu, budžetam finansu (nodokļu) komisija šo pantu izstrādāja savā redakcijā, tātad ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu, iestrādājot to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt gan Juridiskā biroja, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikumiem — 13.panta 6.daļā. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 23.lapaspuse. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 14.pantu minētā redakcijā, kas tātad sastāv no četriem punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 14.panta redakciju iebildumu nav. Paņemts.

R.Zīle. 24.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums par 1.16.pantu tika daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā kā 16.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 16.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25.lapaspuse. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt 16.panta trešo daļu ar jaunu punktu, mainot punkta numerāciju dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 26.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 16.panta trešās daļas 4.punktu minētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta trešās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 26.lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 16.panta trešās daļas 5.punktu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 27.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar jauno 16.1 un 16.2 pantu minētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jauno 16.1 un 16.2 pantu jums iesniegtajā redakcijā ne 27., ne 28.lapaspusē iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to šis garais priekšlikums ar šiem diviem jauniem pantiem arī ir 29.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. 29. un 30.lapaspusē.

R.Zīle. Tātad 31.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt likuma 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 18.pantu, jo tā normas jau ir ietvertas 4. un 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums 32.lapaspusē — izslēgt pantā atsauci un likuma oficiālajām publikācijām, kas faktiski jau bija daļēji darīts iepriekšējā, pašā pirmajā Juridiskā biroja labojumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izslēgt pantā atsauces uz publikācijām. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 19.1 pantu minētā redakcijā, kas tātad atrodas 32. un 33.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — izteikt 19.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 34.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 20.panta ceturtās daļas sākumu un 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 20.panta ceturtās daļas sākumu un 1.punkta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 34.lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — 20.panta ceturtās daļas 2.punktu izteikt kā ceturto daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir — izslēgt 20.panta ceturtas daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 20.panta ceturtās daļas 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 20.panta ceturtās daļas 4.punkta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 35.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — 20.panta ceturtās daļas 5.punktu izteikt kā piekto daļu, un šī redakcija tātad ir dota tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša 20.panta ceturtās daļas 6.punktu. Iebildumi par ietverto normu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir iestrādājusi savā komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat šeit pat — nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta ceturtās daļas 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 37.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 23.panta pirmo daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 23.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 39.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā, redzama tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 26.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir — izteikt 26.panta otro daļu redakcijā, kas ir redzama tabulā.

Sēdes vadītājs. Arī pret 26.panta otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Zīle. 40.lapaspusē pārejas noteikumu daļā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt pārejas noteikumus minētajā redakcijā, kas sastāv no diviem punktiem. Ir redzami tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu 1. un 2.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Es lūgtu balsojumu par otro lasījumu šim likumam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 60, pret — 4, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu termiņus, kad būtu iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu — 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.novembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies! Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes un saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām mums tagad ir jāizskata pašlaik darba kārtībā esošais 83.jautājums. Ziņotājs Janis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, ja mēs varētu paspēt.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Pavisam komisija pēc otrā lasījuma saņēma 54 jūsu priekšlikumus. Visi tie ir izskatīti. Pirmais priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Bartaševičs un Lujāns, ierosina dot tiesības vēlēt domes (padomes) arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Bartaševiča un Lujāna ierosinājumu šajā pantā? Deputāts Lujāns vēlas runāt, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vai jūs vēlaties likt uz balsojumu? Skaidrs, Lujāna kungs. Paldies! Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 36, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums par 6.pantu. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt šo pantu ar 4.punktu šādā redakcijā. “Personām, kuras atrodas stacionārā ārstēšanās psihiskās ārstniecības iestādēs.” Tātad, ja pieņem šo Ilmāra Bišera priekšlikumu, tad personām, kuras ārstējas šādās medicīnas iestādēs, nebūtu tiesības vēlēt. Jāsaka, ka šādas normas nav Saeimas vēlēšanu likumā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka tas fakts vien, ka persona atrodas vienā vai otrā ārstniecības iestādē, neliecina, ka viņa nav spējīga vadīt savu rīcību. Un tādēl uz viņu nebūtu attiecināmi šādi ierobežojumi. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu — papildināt likumprojekta 6.pantu. Iebildumu nav. Komisijas slēdziens tiek atbalstīts. Paldies, pieņemts. Vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Saeimas Kārtības rullī ir skaidri un gaiši uzrakstīts 69.pantā, ka runātāji runā no tribīnes. Un es gribu šeit atgriezties pie šī priekšlikuma, ko bija izteikuši deputāti Bartaševičs un Lujāns. Komisijas attieksme bija — noraidīt. Un, ja kādam deputātam ir iebildumi pret šo komisijas attieksmi, tad, lūdzu, nāciet tribīnē un izsakiet šo attieksmi. Nevis šeit šos lēmumus par balsošanu pieņemt un nepieciešamību balsot izkliegt kaut kur no zāles. Lūdzu ievērot Kārtības rulli! Paldies!

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, gribu jums teikt, ka mēs bieži vien esam vadījušies tikai pēc attiecīgo iesniedzēju vēlējumiem, kuri ir izteikti no vietas, — balsot vai nebalsot. Tāda prakse mums ir bijusi. Līdz šim iebildumi nav bijuši. Paldies jums! Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Vai Bišera kungs vēlējās runāt par savu priekšlikumu? Bet mēs jau to izlēmām, Bišera kungs! Diemžēl par vēlu. Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Deputātus es lūdzu sekot saviem priekšlikumiem, ja viņi vēlas par tiem runāt.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Lujāns ierosina noteikt, ka domē (padomē) var ievēlēt ne tik vien Latvijas Republikas pilsoni, bet arī nepilsoni. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Lujāna kungs, man nav saprotams — vai jūs vēlaties runāt, vai vēlaties likt uz balsošanu. Lūdzu jūs tribīnē!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Speciāli Čerāna kungam es lūdzu, lai tomēr mēs nobalsotu. Protams, iepriekšējais balsojums neatļāva viņam piedalīties balsošanā. Bet varbūt netīšām gadīsies, ka viņi varēs vismaz būt ievēlēti par domniekiem.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es tā īsti nesapratu. Jūs gribat, lai mēs liekam uz balsošanu? Paldies! Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumiem 8.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 40, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lagzdiņa kungs, es jūs lūdzu — pārtrauksim, jo mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Vēlas izteikt paziņojumu pirms starpbrīža par komisijas sēdi Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es jūs aicinu uz sēdi komisijas telpās starpbrīdī tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Un tagad, godājamie kolēģi, atļaujiet jūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Aigaru Jirgenu 35 gadu jubilejā. (Aplausi).

Un Jāni Ādamsonu 40 gadu jubilejā (Aplausi).

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu deputātus neizklīst. Partraukums vēl nav paziņots, lai nebūtu nekādu pārpratumu ar reģistrācijas rezultātiem.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Oskars Grīgs, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! 4. un nākamie pieci priekšlikumi pēc sava satura ir analogi, bet pēc formas ir mazliet atšķirīgi. Visi šie priekšlikumi attiecas uz to ideju, kuru otrā lasījuma gaitā izteica deputāts Juris Kaksītis, proti, ka būtu jādod tiesības Pašvaldību domju (padomju) vēlēšanās kandidātus pieteikt arī tajā pašvaldībā, kurā attiecīgajam deputātu kandidātam ir reģistrēts nekustamais īpašums. Tādējādi vesela rinda frakciju un deputātu priekšlikumi ir pieņemti daļēji, un savukārt divi priekšlikumi, kurus iesniegusi Zemnieku savienības frakcija, tas ir, priekšlikums nr.8 un deputāta Pēterkopa priekšlikums, un atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta redakciju, ir pieņemts pilnībā.

Tātad 4.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — likuma 8.pantā aiz vārdiem “pirms vēlēšanu dienas” papildināt ar vārdiem “vai viņiem šajā teritorijā pēdējos 6 mēnešos...” un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat daļēji ir pieņemts deputāta Ērika Zundas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Ēriks Zunda šajā jautājumā vēlas runāt. Lūdzu, Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

Ē.Zunda (DPS). Cienījamais priekšsēdētaj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka, ierakstot likumā tik daudz ierobežojumu par kandidātiem, mēs rīkojamies pārāk neiecietīgi un neuzticamies vēlētājiem, ierobežojot viņu izvēles tiesības un izsakot viņiem neuzticību par to, ka viņi spēj pareizi izvēlēties. Ja vēlētāji atzīst, ka viņiem par deputātu ir vajadzīgs cilvēks, kurš pagastā vai pilsētā kādreiz ir strādājis vai viņiem ir labi zināms, es domāju, ka viņiem būtu jāļauj tādas tiesības, lai viņi varētu šādu cilvēku ievēlēt. Es nedomāju, ka būtu jāprasa tāpēc, ka viņam būtu šeit pieraksts vai nekustamais īpašums, vai viņa darbavieta. Jā, vēlētājiem ir tiesības zināt, kur šis cilvēks ir pierakstīts, kur viņš strādā, kur atrodas viņa īpašumi, bet šai informācijai ir jākalpo kā izvēles informācijai, nevis kā ierobežojošai.

Vēl vairāk. Civillikumā ir noteikts, ka cilvēkam var būt vairākas dzīvesvietas, un pieraksts zināmā mērā ir arhaisms un arī nepamatots. Iznāk, ka mēs cilvēku sodām tāpēc, ka viņš kādā noteiktā vietā dzīvo. Pierakstam nav jābūt kā sodam. Galu galā, ja mēs izvirzīsim normālas prasības, ka cilvēkam ir jābūt šeit pierakstītam, viņam ir jābūt šeit darbavietai, tas nozīmē, ka viņš arī to var formāli atrisināt, uz laiku pierakstoties, uz laiku iestājoties darbavietā un tā tālāk.

Man šķiet, ir svarīgāk, ka šīs prasības tiktu izvirzītas nevis pret deputāta kandidātu par vietējo pilsonību, tā nosacīti sakot, bet pret vēlētājiem, jo vēlētājs ir primāro tiesību nesējs. Tātad viņš rada tiesības citam būt par deputātu vai nebūt. Es drīzāk iestātos par to, ka šīs stingrākās prasības ir pret vēlētāju, nevis pret kandidātu.

Galu galā, ja mēs šādas prasības izvirzām pret kandidātu, tas nozīmē, ka mums šīs prasības ir jāsaglabā arī pret deputātu. Tas nozīmē, ja cilvēks tagad ir ievēlēts par deputātu, viņam bija šīs izvirzītās prasības, un viņš pārstāj dzīvot vai strādāt, ja viņam būtu īpašumi attiecīgajā teritorijā, tas nozīmē, ka mums ir jāparedz kaut kādas normas likumā, ka viņš zaudē savas deputāta tiesības. Tādas mēs šeit likumā neesam iestrādājuši. Zinot to, ka ne visi mēs esam šādā veidā lojāli noskaņoti, es esmu sagatavojis savu priekšlikumu pa daļām. Šeit ir trīs izteikti punkti.

Tātad, kas ir saistīts ar pierakstu. Es negribu, ka šeit pierakstam būtu pārāk stingra norma — 12 mēneši, pēdējā laika pieraksts par 12 mēnešiem. Es esmu ierakstījis, ka alternatīva varētu būt viņa darbavieta vai arī alternatīva varētu būt nekustamais īpašums, šeit reģistrēts. Un, ja gadījumā jums nav pieņemams mans priekšlikums kopumā, es lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot pa daļām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti, mēs izskatām pašlaik priekšlikumu nr.5. Tas ir deputāta Ērika Zundas priekšlikums. Principā arī nākamie šie priekšlikumi — 6. un 7. — ir vienādi. Tie ir tikai redakcionāli dažādi izteikti, bet būtība visiem šiem priekšlikumiem ir viena, kā jau tam, ko mēs atbalstījām iepriekšējā priekšlikumā, par atbalstu tam, ka var piedalīties un tikt ievēlēts tāds, kuram ir nekustamais īpašums, šeit tiek piedāvāts vēl papildu priekšlikums, ka domes (padomes) vēlēšanās par kandidātu var pieteikt un domē (padomē) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš konkrētajā teritorijā strādā. Šis ir tas principiālais jautājums, kurš mums ir jāizšķir, bez šaubām, balsojot. Bet, godātie kolēģi, man šķiet, ka pašlaik mēs atkal radām un gribam domāt citu — it īpaši vēlētāju — vietā. Ja mēs gribam šodien teikt to, ka vēlē visi tie, kas ir pierakstīti, kas reāli dzīvo un kam ir īpašumi konkrētajā teritorijā, tad man šķiet, ka viņiem pirmajiem ir tiesības izteikt savu attieksmi balsojot par to vai par citu deputātu, kurš ir pieteikts. Man šķiet, ka mums šeit nevajadzētu likt papildu ierobežojumus, kā mēs to esam paraduši veikt. Ja mēs runājam par papildu ierobežojumiem politiskajā plāksnē, kas ir darbojušies citās organizācijās, kompartijā, interfrontē, tā ir viena situācija. Bet šeit šis ierobežojums attiecas absolūti ne uz politiku. Tas attiecas uz attieksmi, kas ir jāpauž tiem cilvēkiem, kas konkrēti vēlē tos, kam viņi tic. Šajā gadījumā deputāta Zundas un arī nākamie priekšlikumi — deputāta Krisberga un DPS frakcijas priekšlikumi — principā ir līdzīgi. Vienkārši tie pēc formas ir redakcionāli izteikti dažādi. Bet jautājums ir viens — vai mēs piekritīsim vai noņemsim šos ierobežojumus, kas ir saistīti ar darbavietu. Vēl jo vairāk tāpēc, mēs jau varam noteikt dažādus nosacījumus. Mēs varam prasīt vēl vairāk, lai šis kandidāts, kurš grib būt domes deputāts, lai viņš varbūt būtu pat piedzimis tajā teritorijā, jo tad viņš visvairāk un vislabāk pārzinās šo situāciju, lai viņš būtu tur audzis, lai viņš zinātu to. Bet tajā pašā laikā, godātie kolēģi, mēs visi zinām, ka lielākā mūža daļa aiziet mums tajā darbavietā, kurā mēs strādājam. Un ar to mums ir jārēķinās.

Tieši tāpat, kā mēs runājām par to, ja mēs akceptējam to, ka par ievēlētu domē var būt tas, kam ir īpašums, kam ir īpašums konkrētajā teritorijā. Bet, godātie kolēģi, man šodien ir īpašums, bet rīt es to pārdošu. Un man nebūs vairs īpašuma. Ko tādā gadījumā, vai man jāatsakās no domes deputāta pilnvarām? Tajā brīdī, kad mani ievēlēja, man bija īpašums, es esmu šīs domes deputāts, rīt es šo īpašumu pārdošu, un es vairs nedrīkstēšu būt šīs domes deputāts tādā gadījumā, jo man vairs nav šīs attiecības, kas ir saistītas ar īpašuma attiecībām konkrētajā teritorijā.

Godātie kolēģi, vēl jo vairāk, mēs runājam par to, ka agri vai vēlu šis pieraksta jautājums arī atkritīs. Un tik tiešām, ja mēs iesim nākamajā gadā uz jautājumu, kas ir ar šīm nodokļu grāmatiņām, ar to, kur mēs maksājam nodokļus, un strādājošais maksā savu ienākuma nodokli tur, tajā teritorijā, kur viņš strādā arī. Ne tikai tur, kur viņš dzīvo. Tātad jautājums ir par to, vai mēs gribam profesionālu un labu pašvaldību un profesionālu domi, vai arī mēs gribam šobrīd radīt papildu ierobežojumus tam, ka cilvēki, kas, teiksim, tikai dzīvo vai kuriem ir īpašums, var tikt pieteikti par kandidātiem konkrētajā domē, mēs vienkārši noplicinām un neļaujam izvēlēties pašiem cilvēkiem, pašiem vēlētājiem tos, kam viņi tic. Un kas varbūt varētu virzīt šīs rajonu vai šajā gadījumā, es domāju, arī pilsētas un pagasta domi un padomi tajā virzienā, kurā viņu profesionālās dotības atļauj. Jo mazāk būs ierobežojumu, godātie kolēģi, jo labāka mums būs kvalitāte. Un lai izšķir paši vēlētāji, nevis mēs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neatbalstīt Zundas priekšlikumu. Un kāda ir motivācija? Zundas kungs šeit absolūti nemaz nesaista šo pastāvīgo dzīvesvietu ar kaut kādu termiņu, jo principā potenciālais kandidāts var piecas minūtes, kā viņš ir pierakstīts, viņam šī pastāvīgā dzīvesvieta reģistrēta, uzreiz, ja viņš būs speciālists attiecīgajā pašvaldībā. Darbavieta. Darbavieta arī. Iepriekšējā dienā var kļūt par darbinieku kādā uzņēmumā vai iestādē, vai organizācijā, kas atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, un līdz ar to viņam jau ir šīs tiesības. Tomēr pašvaldība ir saistīta ar šo noteikto teritoriju, ar saviem vēlētājiem, ar tām problēmām, kādas ir. Man šajā aspektā vissimpātiskākais liekas tomēr Demokrātiskās partijas “Saimnieks” izvirzītais priekšlikums par šo pantu, jo šeit tomēr tas tiek saistīts gan ar pierakstu vismaz pēdējos 12 mēnešus vai arī darbu vismaz 6 mēnešus attiecīgajā teritorijā un nekustamo īpašumu. Tomēr šeit jau ir šī lieta precizēta, un tik tiešām nebūs tādā veidā, ka uz vēlēšanām, lai nodrošinātu varbūt vienu vai otru partiju, savu pārstāvību kādā padomē, pēkšņi deleģēs kādu, lai fiksi iekārtojas darbā vai ātri nokārto pierakstu attiecīgā teritorijā un uzreiz ir jau gatavs un potenciāls kandidāts. Es tāpēc aicinātu vairāk pievērst uzmanību Demokrātiskās partijas “Saimnieks” konkrētajam priekšlikumam, kurš šajā pašā lappusē ir pēdējais un ieteiktu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godājamo Prezidij! Godātie kolēģi! Es tiešām saprotu, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija grib dabūt cauri šo savu priekšlikumu un šo ideju, ko mēs... kas bija arī pirmajā lasījumā pieņemtajā likuma tekstā, ka pašvaldībā var ievēlēt cilvēku, kas attiecīgajā teritorijā strādā vai arī strādājis kādu laiku. Un es gribētu norādīt, ka šis ir... šī ir tā norma, kas bija pieņemta pirmajā lasījumā un no kuras mēs atteicāmies, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, un tas nozīmē, ka pēc būtības Saeima jau savu negatīvo attieksmi pret šo normu ir vienreiz paudusi. Un tāpēc es arī aicinātu noraidīt gan deputāta Zundas, gan deputāta Krisberga, gan arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu, kas mēģina atkal dabūt šo normu atpakaļ pretēji tam, ko mēs otrajā lasījumā esam panākuši.

Otrs. Kas attiecas uz deputāta Zundas priekšlikumu, tad šeit ir vēl papildu negatīvi argumenti, un, proti, šeit nez kāpēc neparādās atsauce uz 9.pantā minētajiem ierobežojumiem. Vai tas būtu jāsaprot tādā veidā, ka var ievēlēt pilnīgi visus, arī tos, kas ir darbojušies drošības komitejā un tamlīdzīgi, tātad pašreiz otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā šī atsauca ir, un tā atsauce paliek arī pārējos priekšlikumos, šeit šī atsauce nez kāpēc ir pazudusi, tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums vispār... tam pēc būtības nevajadzētu būt pat nopietni apspriežamam, bet formāli, protams, balsojums šeit acīmredzot būs. Kas attiecas uz Zundas kunga aicinājumu balsot šo priekšlikumu pa daļām, es domāju, ka tas nav iespējams tīri procedūras dēļ, jo šim priekšlikumam daļu nav. Ir viens kaut kāds teksts, viena daļa, kurai kaut kādi trīs punkti, un priekšlikumā tiek prasīts, lai izpildītos vismaz viens no šādiem nosacījumiem. Tātad šeit ir šī panta pamatteksts, kuru it kā, pieņemot jau vienu daļu, mēs faktiski... pieņemot vienu no šiem punktiem, mēs pieņemam jau šo pašu pamattekstu, tātad es uzskatu, ka šeit nevar būs šis balsojums pa daļām. Tātad šie ir tie pamatargumenti, kāpēc es pats balsošu pret šo Zundas kunga priekšlikumu un arī pret tālāk sekojošo Krisberga kunga priekšlikumu, un arī pret DPS frakcijas priekšlikumu. Tātad es vēlreiz atgādinu, ka otrajā lasījumā mēs jau savu attieksmi izteicām pēc būtības pret šo normu, un tā ir negatīva. Es aicinu visus balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pašvaldību komisija ir izstrādājusi samērā labu priekšlikumu, bet, tā kā ir trešais lasījums un papildināt to vairs nevar, tad tomēr ir jāizšķiras par visaptverošāko un vislabāko priekšlikumu. Un tāpēc man liekas, ka Pašvaldību komisijas izstrādātais priekšlikums būtu bijis loģisks, ja tas būtu papildināts ar to, ka arī pilsētas vai pagasta domē vai padomē var tik ievēlēti cilvēki, kuri dzīvo ārpus šīs teritorijas, bet strādā šajā konkrētajā teritorijā, kur viņš balotējas. Kāda tad mums ir situācija? Ļoti daudz Rīgā strādājošu un populāru cilvēku dzīvo ārpus Rīgas — vai nu Saulkrastos, vai Salaspilī, vai pat Mārupē, kas ir lauku apvidus, un viņi ir jau savu ieguldījumu parādījuši, un viņi varētu kļūt par Rīgas domes deputātiem, tāpat kā par Talsu vai Tukuma deputātiem varētu kandidēt divu vai trīs kilometru apkārtnē dzīvojošs cilvēks. Un tāpēc, izvērtējot visus šos priekšlikumus, acīmredzot tomēr objektīvākais ir tas, kurš paredz visas šīs normas — gan nekustamā īpašuma atrašanos vēlēšanu apgabalā, gan nostrādāto laiku, ja cilvēks tur ir nostrādājis kādu laiku, vismaz 6 mēnešus, gan arī to, vai šis cilvēks ir 12 mēnešus pierakstīts bijis šajā teritorijā, kur viņš grib kļūt par deputātu, vai tauta vēlas viņu ievēlēt par deputātu, un tāpēc es iesaku atbalstīt priekšlikumu ar numuru 7.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops... piedodiet, Pēterkopa kungs, jūs tik enerģiski devāties tribīnes virzienā, ka man nebija nekādu šaubu par jūsu vēlēšanos runāt. Vai vēl kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Anna Seile izteica neizpratni, kādēļ nav iekļauts priekšlikums dot tiesības balotēties arī darba vietā, atbildīgai komisijai bija jārespektē otrajā lasījumā Saeimas vairākuma paustais viedoklis, tādēļ arī komisija šādi rīkojās. Es pilnīgi pievienojos deputāta Čerāna un kolēģa Endziņa teiktajam par deputāta Ērika Zundas priekšlikuma nepilnībām, no juridiskā viedokļa tieši vērtējot šo priekšlikumu, un tādēļ es aicinātu tos deputātus, kuri atbalsta ideju, ka varētu balotēties arī pēc savas dzīvesvietas un darba vietas potenciālie deputātu kandidāti, ka šie deputāti balsotu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Deputāts Zunda pieprasīja balsot viņa priekšlikumu pa daļām. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 133. un 54.pantu mums ir jābalso par to, vai priekšlikums ir balsojams pa daļām. Tādēļ izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to, vai pieņemam deputāta Zundas priekšlikumu — balsot viņa jautājumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 23, atturas — 11. Šis Zundas kunga priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk — tātad mums ir jābalso par katra deputāta priekšlikumu atsevišķi un kopumā par to, vismaz par Zundas kunga priekšlikumu kopumā. Tātad, lūdzu, vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Zundas priekšlikumu — izteikt likuma 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 22, atturas 10. Zundas kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums — deputāts Valdis Krisbergs ierosina ietvert analogu normu, proti, ka ir tiesības tātad tikt ievēlētam arī darba vietā. Komisija daļēji pieņēma, jo deputāta Krisberga priekšlikums ietvēra arī tiesību balotēties vietā, kur reģistrēts nekustamais īpašums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Krisberga ieteikumu šajā panta daļā? Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja vai, pareizāk sakot, daļēji pieņēma Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu, kurš arī ietvēra normu, kas dod tiesības pieteikt kandidātus viņu darba... es atvainojos, vietā, kur reģistrēts nekustamais īpašums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Aivars Endziņš vēlas runāt, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Es aicinātu balsot par šo priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Varbūt kādam no jums var rasties problēmas pēc tam, kad mūsu kolēģe Seiles kundze mistiski teica, ka jābalso par septīto, tādēļ es uzskatu par savu pienākumu atšifrēt — septītais ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikums, un es lūdzu tāpat kā mans kolēģis Endziņa kungs — atbalstīt to un balsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Piedodiet, Lagzdiņa kungs vēlas runāt komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu priekšlikums ir tāds, kas paredz 8.pantu veidot no divām daļām. Par pirmo daļu, kolēģi, mēs jau nupat debatējām, bet vēl ir otrā daļa, kura skan šādi: “Latvijas Republikas pilsonis, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē).” Liktos, ka šis priekšlikums ir pareizs un nepieciešams, bet šī problēma ir atrisināta tālākā likuma tekstā, kur ir runa par kandidātu sarakstu iesniegšanu, un tur ir norma, kas nosaka, ka viens un tas pats deputāts, viena un tā pati persona var tikt iekļauta tikai vienā kandidātu sarakstā, tātad šī norma ir lieka, tā ir pēc idejas atbalstāma, bet šī problēma likumā jau ir citā vietā atrisināta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav balsojami 8., 9. un 10. priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt. Lūdzu tālāk!

divas personas, kas vēlējās kandidēt Demokrātiskās darba partijas sarakstā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, šī iemesla dēļ nekandidēja, jo viņas bija savulaik saistītas ar armiju, bet nevis ar armijas izlūkdienestu, un šo kļūdu vajadzētu labot, tātad svītrot šo komatu, un tādēļ arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt jaunā redakcijā bez šī komata.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — likuma 9.panta 4.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Aigara Jirgena ierosinājumu — papildināt ierobežojumu uzskaitījumu ar jaunu ierobežojumu, un proti, tādu, kas noliegtu tiesības pretendēt personām, kuras izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmuši tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to ir piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Es gribētu jūs informēt, ka šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, tomēr komisija balsojot ar balsu vairākumu šo normu noraidīja, uzskatot, ka šāds ierobežojums ir netaisnīgs, jo attiecīgajai personai nav ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Es aicinātu balsot un atbalstīt manu priekšlikumu — gan šo, gan arī nākamo punktu, jo, manuprāt, pašvaldību vēlēšanu likums ir jāsaskaņo ar Saeimas vēlēšanu likumu, un šiem ierobežojumiem kandidēt arī būtu jābūt analoģiskiem. Un ir tomēr jādomā par to, kāds būs šis deputātu statuss un kādas personas varētu vai nevarētu tikt ievēlētas, un kādas no tā visa izriet arī tālāk iespējamās sekas. Tāpēc vēlreiz aicinu balsot un atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties ko piebilst vai... Tādā gadījumā lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 12. Deputāta Jirgena priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākošais ir 13. priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Lujāns ierosina izslēgt no likuma 9. panta 5. punktu, proti, tā ir norma, kas uzliek par pienākumu zināmā līmenī prast valsts valodu. Šo priekšlikumu komisija ar lielu balsu vairākumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izslēgt likuma 9. panta 5. punktu? Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt vai vēlaties balsojumu? Balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izslēgt likuma 9. panta 5. punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 41, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošie divi priekšlikumi, proti, 14. un 15., ir jāskata abi saistībā. Deputāts Juris Dobelis ierosina grozīt likuma 9. panta redakciju atbilstoši 22. panta redakcijai, un proti, tātad pieņemt faktiski tādu papildinājumu, kādu ierosina Aigars Jirgens, tas ir, noteikt ierobežojumus personām, kuras ir darbojušās pēc 1991. gada 13. janvāra PSKP, Latvijas PSR Darbļaužu internacionālajā frontē un tā tālāk, attiecīgajās institūcijās, kuras ir ietvertas šajā priekšlikumā. Šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, komisija ar nelielu balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs...? Debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tuvāk komisijas paskaidrojumus, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums. Un es gribu jautāt. Varbūt šie Latvijas nīdēji, es tā viņus nosaukšu, kļuvuši lojāli, kļuvuši labiņi... Kā tad ir? Esam aizmirsuši visu? Vai atteikušies no saviem plāniem un savas nostājas, un pārliecības? Vai nepastāv šīs organizācijas tādā vai citādā veidā, un vai šie cilvēki nedarbojas tādā vai citādā veidā šajās organizācijās? Es, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Kā jau Lagzdiņa kungs teica, mans priekšlikums faktiski būtiski ir tāds pats kā deputāta Jirgena priekšlikums, tikai deputāta Jirgena priekšlikums ir konkrēti izteikts, līdz ar to es aicinu balsot par Aigara Jirgena priekšlikumu, un tādā gadījumā tā saucamais mans priekšlikums nav balsojams. Tā ka es noņemu to, bet pie reizes tomēr uzturu spēkā, lūk, šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Protams, var jau gan piedāvāt no Jirgena puses tādus labojumus, gan arī pēc Dobeļa kunga iniciatīvas, bet vienīgais — tad man bija savā laikā jautājums, kā tad jūs varējāt būt vienā valdībā ar Kaula kungu? Vai jūs nenokļūstat paradoksālā situācijā — valdībā jūs varat būt ar tādiem, bet, lūk, padomē tāds cilvēks, kas pirms pieciem gadiem kaut kur ir bijis, nevar būt. Kur ir jūsu morāle, ja jums vispār tāda eksistē? Jums tā morāle klanās pa kreisi un pa labi vai tā, kā ir izdevīgi. Un tādēļ es tomēr uzskatu, ka šinī gadījumā to vajadzētu neatbalstīt, jo šie paši kungi atrodas vienā valdībā, un tad viņi uzskata, ka tas ir dabisks process. Nu beidziet taču te melot vienreiz!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL).

Komisiju iesniegumi

Dokuments nr.1714

Par Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas

Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

1996. gada oktobrī

Saņemti iesniegumi pavisam 185

t.sk. individuāli 154

kolektīvi 26

anonīmi 5

Iesniegumu izskatīšana:

— atbilde sagatavota Iesniegumu birojā 36

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu pārsūtīšanu 42

— nodoti atsevišķiem deputātiem 125

— nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti) 270

— nodoti deputātu komisijām 85

— nodoti Saeimas struktūrvienībām 17

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 15

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 5

Personīgā pieņemšanā griezušies apmeklētāji 86

t.sk. saņemti iesniegumi 17

Likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu pārkāpuši:

Sociālo un darba lietu komisija 1

Juridiskā komisija 4

Bankas “Baltija” lietu izmeklēšanas komisija 1

I.Kreituse (kā Saeimas priekšsēdētāja) 5

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

1) Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un sociāli ekonomiskajiem procesiem. Kopā — 21 iesniegums.

— K.Veits no Rīgas velta atzinīgus vārdus jaunievēlētajam Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim — 1.

— A.Ozola un Z.Vēžnieks (23 paraksti) no Rīgas, I.Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” nosoda deputāta M.Vītola aktivitātes studentu piketa laikā un iesaka viņu saukt pie atbildības — 3.

— A.Baiba no Daugavpils un D.Seska pateicas frakcijas “Latvijai” deputātiem par palīdzību bijušajiem karavīriem, leģionāriem un daudzbērnu ģimenēm — 2.

— Anna no Rīgas tautas nabadzībā vaino deputātus — bijušos komunistus — 1.

— G.Jančevskis no Preiļu rajona izsaka domas par vadošo nozaru privatizācijas nepieciešamību, par naftas produktu tarifiem, amatpersonu izraudzīšanu konkursa kārtībā un nāvessoda moratoriju — 1.

— J.Bite no Rīgas sašutis par nemitīgo cenu kāpumu, obligātās transporta līdzekļu apdrošināšanas augstajiem tarifiem un izdzīvošanas grūtībām — 1.

— E.Gross no Rīgas vaino deputātus par to, ka Valsts prezidenta amatā ievēlēts G.Ulmanis. Viņš atgādina par saviem nopelniem Latvijas labā — 1.

— M.Bērziņš no Rīgas vērtē deputātu viedokļus par obligāto valsts militāro dienestu un izsaka savu viedokli par nāvessoda atcelšanas iespējām — 1.

— L.Grīva no Rīgas izklāsta savu izpratni par vairāku valstiski svarīgu jautājumu traktējumu politikā un ekonomikā — 1.

— M.Luste no Rīgas raksta par cittautiešu lielo īpatsvaru Latvijā un pilsoņu — nepilsoņu savstarpējām attiecībām — 1.

— D.Pavļukēvičs no Rēzeknes izsaka sašutumu par korupciju valstī, par nespēju saukt pie atbildības vainīgos un sodīt kredīta G–24 izšķērdētājus — 1.

— J.Aizkalns no Limbažiem apsveic Tibetas brīvības centienus, izsaka pārdomas par bezdeficīta budžeta un nāvessoda atcelšanas nepieciešamību — 1.

— J.Ozols no Rēzeknes pievērš deputātu uzmanību tautas bezcerīgajam noskaņojumam, dzīvojot lielā nabadzībā — 1.

— A.Bojārinovs no Rēzeknes izklāsta savu versiju par tiesiskas valsts veidošanu Latvijā, latviešu valodas lietošanu, centieniem ieiet Eiropas struktūrās — 1.

— J.Biezais no Ķekavas atgādina par Pilsoņu kongresa un Latvijas komitejas pastāvēšanu un attiecībām ar Saeimu — 1.

— Anonīms autors ar sašutumu vērtē deputātu darbu, rīcību un priekšvēlēšanu solījumus — 1.

— B.Ezerts no Rīgas savā izpratnē vērtē politiskos, ekonomiskos, ētiskos momentus un procesus valstī, kas vissmagāk skar sociāli visneaizsargātākos — 1.

2) Priekšlikumi likumu un lēmumu pilnveidošanā. Kopā — 68 iesniegumi.

1. Ārlietu jautājumi:

— A.Sams no Rīgas pievēršas Latvijas un Lietuvas savstarpējo attiecību noregulējumam — 1.

— G.Pāvuls no Zviedrijas izvērtē deklarāciju “Par Latvijas okupāciju” — 2.

2. Budžeta un finansu (nodokļu) jautājumi:

— Organizācija “Glābiet bērnus” u.c. sabiedriskās organizācijas aicina deputātus balsot pret 1997. gada valsts budžetu pašreizējā variantā — 1.

— J.Japins no Daugavpils un M.Bērziņš no Rīgas kritiski vērtē 1997. gada bezdeficīta budžeta projektu un uzskata, ka tas veidots uz maznodrošināto rēķina — 2.

— J.Eihmanis no Saldus interesējas par iesniegto parakstu likteni un izvirza priekšlikumus par tarifiem un atlaidēm atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, ieviešot obligāto transporta līdzekļu apdrošināšanu — 1.

— M.Ginters no Rīgas ierosina ieviest obligātajā transporta līdzekļu apdrošināšanā ievērojamas atlaides maznodrošinātajiem — 1.

— D.Jakimovičs no Rīgas sakarā ar smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem ierosina Latvijā pāriet uz darba režīmu ar vienu brīvdienu nedēļā — 1.

— A.Alksnis no Cēsīm aicina budžeta līdzekļus novadīt tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami, t.i., maznodrošinātajiem, pensionāriem, invalīdiem — 1.

— V.Kraucis no Saldus piedāvā vairākas iespējas budžeta papildināšanai un iebilst pret bezdeficīta budžetu — 1.

— F.Slucka no Saldus pensionāru apvienības atbalsta bezdeficīta budžetu principā, bet ar piecām piebildēm un priekšlikumiem ieņēmumu palielināšanai, izdevumu samazināšanai, pensiju aplikšanai ar nodokļiem, akcīzes nodokļa lielumam benzīnam un dīzeļdegvielai — 1.

— Saldus rajona Skolu valdes iesūtītās rajona pedagoģisko darbinieku (496 paraksti) prasības darba samaksas noteikšanā ievērot Darba likumu kodeksu, iekļaut skolotājus amatu kvalifikācijas sarakstā no 9. līdz 15. kategorijai un izstrādāt vienotus darba samaksas noteikumus. Šīs prasības aicināts izpildīt līdz 1996. gada 30. novembrim. Pretējā gadījumā 2. decembrī — streiks — 1.

— S.Neilande no Rīgas, vadoties no pensionāru materiāliem apsvērumiem, iebilst pret noteikto 1 procenta īpašuma nodokli no īpašuma vērtības — 1.

3. Juridiskās komisijas jautājumi:

— I.Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” iesaka izvēlēties Satversmes tiesas tiesnešus no ārzemju latviešu vidus vai komunistiskā režīma pretiniekus, piemēram, P.Lazdu — 1.

— Jurists A.Abrāmovs no Rīgas iztirzā likuma “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” atsevišķas sadaļas un pantus. Ieteic likumprojektu publicēt, lai tas būtu pieejams plašai sabiedrības auditorijai — 1.

— V.Kotins no Liepājas lūdz skaidrojumu Ministru kabineta noteikumiem nr. 297 par ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā — 1.

4. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jautājumi:

— A.Vīgerte no Ventspils norāda uz nepilnībām likuma “Par politiski represētās personas statusu” normās, kas nosaka, ka represēto bērni nav tiesīgi pretendēt uz kompensācijas sertifikātiem par zemi naudā — 1.

— Ņ.Borisenko no Rīgas skar jautājumus par izceļotājiem no Latvijas — 1.

— I.Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” protestē pret Valsts prezidenta izsludināto nāvessoda moratoriju — 1.

— A.Sams no Rīgas norāda nāvessoda atcelšanas nepieciešamību — 1.

5. Izglītības, kultūras un zinātnes jautājumi:

— LIZDA Saldus rajona padomes un Jaunauces pamatskolas izglītības darbinieki aicina deputātus uzņemties atbildību par izglītības reformas projektu un prasa to publicēt presē — 2.

— Baldones skolotāji izvirza prasības un priekšlikumus par darba samaksu, materiālās bāzes palielināšanu, bērnu pārvadāšanas uz skolu u.c. apmaksu no budžeta līdzekļiem — 1.

— G.Pāvuls no Zviedrijas iesaka skolu vajadzībām izdot U.Ģērmaņa darbu “Latviešu tautas piedzīvojumi” — 1.

— I.Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” izvirza priekšlikumu veikt izglītības reformas tautas vairākuma labā, saglabāt mazās lauku skolas, pedagogiem noteikt cilvēku cienīgas algas — 1.

— Dreimanis no Rīgas iesaka skolu programmās pievērsties darba tikuma un kristietības audzināšanai. Iesaka vairāk darīt, mazāk gausties — 1.

6. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

— Z.Jaunzems no Rīgas pievērš deputātu uzmanību valsts aizsardzības jautājumiem un sniedz priekšlikumus likumprojektam “Par valsts obligāto militāro dienestu” — 1.

— T.Sergejeva no Rīgas mudina, izmantojot citu valstu pieredzi, pārskatīt likumu “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” — 1.

— G.Freibergs no Rīgas divos iesniegumos aplūko jautājumus, kas saistīti ar obligāto militāro dienestu, skolēnu nacionāli patriotisko audzināšanu un meiteņu (sieviešu) tiesībām iesaistīties obligātajā militārajā dienestā labprātīgi — 2.

7. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:

— O.Miltiņš no Rīgas interesējās par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” — 1.

— V.Klēviņš no Salacgrīvas 8 iesniegumos un I.Akere no Valkas rajona izvirzījuši priekšlikumus pašvaldību vēlēšanu likumam — 9.

— M.Tabune no Rēzeknes interesējas, kāpēc, ja dzīvoklis saņemts kā kompensācija par nojaukto māju, ir samainīts, tas jāprivatizē par sertifikātiem — 1.

8. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

— A/s “Rēzeknes dzirnavnieks” iesaka izdarīt grozījumus likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” — 1.

— D.Jakimovičs no Rīgas iesaka veidot Latvijas pilsētās speciālus tirgus Latvijas precēm, tā uzlabojot ekonomisko situāciju — 1.

— I. Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” pamato iebildumus brīvajam zemes tirgum — 1.

— O.A.Ozoliņš no Rīgas vēlas, lai Saeima pieņemtu tādus noteikumus kompensācijas sertifikātu par zemi izmantošanas iespējām, kas papildinātu budžetu un ļautu pensionāriem nomaksāt iekrājušos parādus par komunālajiem pakalpojumiem — 1.

— LR Valsts virsmežziņu (38 paraksti) aicinājums nepieļaut valsts mežu pārdošanu, kā arī vēlme atjaunot likvidēto Mežu ministriju — 1.

9. Sociālie un darba jautājumi:

— V. Našova no Dobeles, Preiļu baznīcas ticīgie, M.Bērziņš no Rīgas, E. Poplavska no Tukuma rajona u.c. vēl 11 rakstītāji pauž negatīvu nostāju pret iespējamo aborta legalizāciju — 15.

— V.Pavlovs no Rīgas atkārtoti interesējas, kad saņems pensiju par periodu no 1992.gada, kad pastāvēja tiesības šo summu saņemt pēc aiziešanas pensijā — 1.

— I.Uzāns no Jelgavas novada represēto apvienības “Staburadze” protestē pret iespējamo sociālo garantiju samazināšanu ģimenēm ar bērniem u.c., kā arī ierosina nodrošināt pensijas krīzes iztikas minimuma apjomā — 1.

— J.Cercins no Jēkabpils ir nesaprašanā par to, kāpēc nesaņem sociālo pabalstu no Vācijas. Pārmetumi Ārlietu un Labklājības ministrijai par starpvalstu sarunu vilcināšanu — 1.

— R.Salna no Rīgas iebilst pret 1995. gadā pieņemto pensiju likumu un iesniedz priekšlikumus tā grozīšanai — 1.

— L.Kāte no Rīgas rajona uzskata par lietderīgu izdarīt grozījumus pensiju likuma pārejas noteikumos — 1.

10. Bankas “Baltija” lietu izmeklēšanas komisijas jautājumi:

— V.Žuka no Rīgas vēlas, lai viņas prasība un lūgums saņemt kompensāciju no bankas “Baltija” tiktu izskatīts komisijas vai plenārsēdē — 1.

3) Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos. Kopā — 96 iesniegumi, t.sk. — 3 anonīmi.

Pavisam saņemti — 185 iesniegumi.

Personīgā pieņemšanā griezušies — 86 apmeklētāji, saņemti — 17 iesniegumi.

Svarīgākie jautājumi:

— protests aborta legalizācijai;

— izglītības reforma;

— īpašuma tiesību atjaunošana;

— lūgumi atcelt tiesu nolēmumus;

— pensionāru, invalīdu, daudzbērnu ģimeņu materiālais stāvoklis;

— komunālo maksājumu augstie tarifi.

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Deputātu iesniegumi

Dokuments nr.1716

Par neuzticības izteikšanu

izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 29.pantu ierosinām Saeimai izteikt neuzticību LR izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kazāks, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, J.Kušnere, M.Lujāns, A.Bartaševičs, O.Deņisovs,

1996.gada 6.novembrī A.Rubins, A.Golubovs, M.Bekasovs

Dokuments nr.1725

Par neuzticības izteikšanu

labklājības ministram V.Makarovam

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 29.pantu ierosinām Saeimai izteikt neuzticību LR labklājības ministram V.Makarovam.

Saeimas deputāti: A.Rubins, O.Kostanda, G.Valdmanis, V.Krisbergs, K.Čerāns, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs, J.Jurkāns, L.Stašs, I.Liepa, J.Mauliņš,

1996.gada 6.novembrī A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, O.Deņisovs

Ceturtdien, 7. novembrī

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” līdz 19. novembrim.

Saeimas ārkārtas sēde un Saeimas kārtējā sēde,

to vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Balsojums par “Obligātā militārā dienesta likumu”

Datums: 1996.g. 7.novembrī — 12:28:34

Balsošanas motīvs: “Obligātā militārā dienesta likums”

Rezultāts (85): par — 66; pret — 11; atturas — 8

1. Dzintars Ābiķis — Par

2. Jānis Ādamsons — Pret

3. Andris Ameriks — Par

4. Pēteris Apinis — Par

5. Romāns Apsītis — Par

6. Vents Balodis — Par

7. Aleksandrs Bartaševičs — Pret

8. Martijans Bekasovs — Attur.

9. Indulis Bērziņš — Par

10. Ilmārs Bišers — Par

11. Olafs Brūvers — Par

12. Juris Celmiņš — Par

13. Alfreds Čepānis — Par

14. Kārlis Čerāns — Par

15. Ziedonis Čevers — Par

16. Imants Daudišs — Par

17. Oļegs Deņisovs — Attur.

18. Roberts Dilba — Par

19. Juris Dobelis — Par

20. Vladilens Dozorcevs — Pret

21. Oļģerts Dunkers — Par

22. Indulis Emsis — Par

23. Aivars Endziņš — Par

24. Guntis Eniņš — Pret

25. Gunta Gannusa — Attur.

26. Aleksandrs Golubovs — Attur.

27. Viesturs Gredzens — Par

28. Oskars Grīgs — Par

29. Ojārs Grinbergs — Par

30. Edmunds Grīnbergs — Pret

31. Guntars Grīnblats — Par

32. Ervids Grinovskis — Par

33. Edvīns Inkēns — Par

34. Aigars Jirgens — Par

35. Roberts Jurdžs — Par

36. Juris Kaksītis — Par

37. Viktors Kalnbērzs — Pret

38. Ivars Kalniņš — Attur.

39. Jānis Kalviņš — Par

40. Jānis Kazāks — Par

41. Aleksandrs Kiršteins — Par

42. Andrejs Krastiņš — Par

43. Ilga Kreituse — Par

44. Aivars Kreituss — Attur.

45. Valdis Krisbergs — Pret

46. Ģirts Kristovskis — Par

47. Janīna Kušnere — Par

48. Ludmila Kuprijanova — Par

49. Jānis Lagzdiņš — Par

50. Aristids Jēkabs Lambergs — Par

51. Rudīte Leitena — Par

52. Kārlis Leiškalns — Par

53. Kristiāna Lībane — Par

54. Imants Liepa — Par

55. Ādolfs Ločmelis — Par

56. Modris Lujāns — Pret

57. Andrejs Naglis — Par

58. Valdis Nagobads — Par

59. Leopolds Ozoliņš — Par

60. Andrejs Panteļējevs — Par

61. Normunds Pēterkops — Par

62. Aleksandrs Pētersons — Par

63. Andrejs Požarnovs — Par

64. Aida Prēdele — Par

65. Jānis Priedkalns — Par

66. Pauls Putniņš — Par

67. Jānis Rāzna — Par

68. Andris Rubins — Par

69. Jānis Rubulis — Par

70. Māris Rudzītis — Par

71. Anta Rugāte — Par

72. Andris Saulītis — Attur.

73. Antons Seiksts — Par

74. Anna Seile — Par

75. Leonards Stašs — Pret

76. Jānis Straume — Par

77. Jānis Strods — Attur.

78. Pēteris Tabūns — Par

79. Leonards Teniss — Par

80. Gundars Valdmanis — Pret

81. Juris Galerijs Vidiņš — Par

82. Māris Vītols — Par

83. Elmārs Zelgalvis — Pret

84. Roberts Zīle — Par

85. Ēriks Zunda — Par

Piektdien, 8. novembrī

9.30 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

9.30 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Oskaru Magnusonu (Hans Oscar Magnusson).

13.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alesandro Pjetromarki (Alessandro Pietromarchi).

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!