Lai katrs amats tiek sabiedrībā godā celts

Par Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejas svinīgo pasākumu

Labs amatnieks latviešos arvien ticis godāts un cienīts. To apstiprina tautas parunas, ka amatam ir zelta pamats un neviens amats netop lamāts. To apliecināja arī vakardien, 27. februārī, Mazajā ģildē rīkotās svinības par godu Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejai. Svinīgajā pasākumā uzrunu teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ( uzruna publicēta atsevišķi ) un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks.

V. Kazāks, kavējoties atmiņās par Amatniecības kameras izveidošanos, atzina, ka gandrīz 50 gadus vārds "meistars" bijis aizmirsts, tāpēc pēc neatkarības atjaunošanas pirmie soļi, atjaunojot Latvijas Amatniecības kameru, bijuši ļoti grūti. Viņš atzīmēja, ka amata cildināšana ir nepieciešama, jo tikai runas par amata meistarību neko nenozīmē. Latvijas meistari veido Latvijas kultūru, rādot to pasaulei, jo tie ir labākās kvalitātes izstrādājumi, kādus cilvēka rokām iespējams darināt. Viņš pastāstīja par Amatniecības kameras panākumiem, kas balstīti uz amatnieku pleciem un celti, viņiem pieliekot savu prasmi un talantu. Taču netrūkst arī problēmu — kā atzīmēja V. Kazāks, lielākā problēma ir valsts uzticības iegūšana, kas ir atkarīga ne tikai no valsts, bet arī no pašiem amatniekiem. Tāpēc Valsts prezidentei 40 goda meistaru, 1752 meistaru un 2430 zeļļu vārdā tika pasniegta simboliskā dāvana — grāmata par Latvijas amatniecību.

Pāršķirstot vēstures lappuses, atrodams, ka Amatniecības kamera dibināta 1935. gadā. Lai arī rūpniecības attīstība ievērojami sašaurinājusi amatniecības devumu preču ražošanā, tomēr pirmskara Latvijā trīsdesmito gadu vidū 42 procenti no ražošanā iesaistītajiem iedzīvotājiem bijuši amatnieki. Tāpēc 1935. gadā ticis pieņemts likums par Latvijas Amatniecības kameru — vienotu amatniecības interešu pārstāvēšanas un amatniecības veicināšanas iestādi. Amatniecības kamerā tikuši reģistrēti gandrīz 50 000 amatniecības uzņēmumu ar 200 000 strādājošajiem, kas darbojās 70 amatos. Padomju okupācijas gados tikusi pieļauta tikai atsevišķu tautas daiļamatu pastāvēšana mākslinieciskās pašdarbības ietvaros, bet amatniecība kā uzņēmējdarbības veids un radošo garu attīstoša nozare likvidēta.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uz senajiem pamatiem tika būvēta jauna amatnieku interešu organizācija — 1988. gada martā līdz ar Atmodas vēsmām tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, bet 1993. gadā pieņemtais likums "Par amatniecību" sekmēja amatnieku profesionālās organizācijas — Latvijas Amatniecības kameras — atjaunošanu. Likums par amatniecību nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību. Tāpēc Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. 1994. gada 22. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.213, kas apstiprināja jau 96 amatus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību.

Svinīgajā vakarā Mazās ģildes zvans iezvanīja amata meistaru un zeļļu diplomu izsniegšanas ceremoniju. Diplomus saņēma vairāk nekā 150 sava amata pratēji.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Uzruna Amatniecības kameras 65. dibināšanas dienas svinībās Mazajā ģildē 2001. gada 27. februārī

Augsti godājamie svētku viesi, godātie meistari, cienījamie zeļļi!

Mēs svinam šodien nozīmīgu jubileju organizācijai, kas tika veidota, lai kopā sasauktu visas Latvijas amatu pratējus zem viena jumta, lai aicinātu viņus sadarboties, izvirzīt sev kopīgus mērķus un atrast ceļus gan katram sava amata, gan visas amatniecības turpmākai attīstībai kopumā. Bet tāda ir mūsu tautas vēsture, ka šī Amatniecības kameras darbība ir tikusi pārtraukta, turklāt ilgus gadus, un karogs un himna, kas tai bija sākotnēji izvēlēta, nebija tie, kas gadu garumā pulcināja Latvijas amatniekus. Taču amata prasme ir neatkarīga no politiskās situācijas. Meistarības apguve ir katra indivīda, katra zeļļa rokās. Amatniecība ir kaut kas īpašs, kur katram cilvēkam, katrai personībai ir iespējams atrast savu vienreizīgumu, savu unikalitāti, tajā pašā laikā izejot cauri sava amata iepriekšējo paaudžu sakrātajai gudrībai, pieredzei un iemaņu kopumam.

Zellim ir jāiziet cauri disciplīnai, zellim ir ilgus gadus jāmācās un jātrenējas, bet tajā brīdī, kad zellis kļūst par meistaru, tas ir skaists sasniegums un apliecinājums, ka viņš ir sasniedzis meistarību, visas tehnikas un paņēmienus, ko amats no viņa prasa. Tie viņam ir tapuši pakļauti, viņš tad ir noteicējs, kas var tālāk nest sava amata godu, to izkopt un nodot tālāk nākamām audzēm.

Amatniecība Eiropā kā zināmā mērā sabiedriska parādība iezīmējās it īpaši viduslaikos, un starp pirmajiem amatiem, kas sāka organizēti pulcēties kopā, bija viduslaiku lielo katedrāļu cēlēji, akmeņkaļi — masoni. Francijā vēl tagad lielajās katedrālēs ir redzami akmeņi, kurus ir kāruši meistari un kuros iekšā ir katra meistara pazīšanās un piederības zīme.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Vakar, 27.februārī, Mazajā ģildē: Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Lielās katedrāles ceļot, kopā sanāca akmeņkaļi no daudzām vietām, no daudzām pilsētām. Viņi paguva tādā veidā darboties pie kādas kopējas celtnes, kuras pabeigšana bieži prasīja vairākus gadsimtus, un tie, kas ielika pamatus, nekad neredzēja to dienu, kad katedrāle pacēlās jau ar jumtu virs savām torņu smailēm.

Savā ziņā arī amatnieka darbs savā zemē ir līdzīgs šādai cītīgai strādāšanai kādam izvirzītam mērķim, kur amatnieks dara savu darbu pēc iespējas labi, pēc iespējas apzinīgi, saprazdams, ka, savu darbu godīgi, krietni, skaisti paveicot, viņš veido un palīdz veidot kopības ēku. Tieši tādēļ jau pirms 65 gadiem tika izveidota šī Amatniecības kamera, lai palīdzētu katram amatniekam blakus savai amata piederībai, blakus lepnumam par sava amata sasniegumiem, par savu personīgo prasmi izprast arī to, ka amatnieks darbojas savas sabiedrības vidē, ka viņa sasniegumi ir pierādījums kultūras un civilizācijas līmenim, kas ir viņa zemē un valstī, un ka amatnieks ar savu ieguldījumu palīdz veidot šīs valsts prestižu, gan rādīdams kultūras līmeni, kāds pie mums valda tiem, kas viesojas mūsu valstī, gan arī nesdams Latvijas vārdu pasaulē tajā brīdī, kad viņš tiekas ar saviem amata brāļiem. Bet vairāk par visu man šķiet, ka amatnieks iemieso sevī godīgo attieksmi pret savu darbu un tā augļiem, uzņemdamies pilnu atbildību, personīgu atbildību par savu sniegumu, par savu roku darbu, reizē gūdams lepnumu, gandarījumu, iztiku, bet galvenokārt uzņemdamies par to atbildību.

Paldies visiem amatniekiem par to, ka jūs labi darāt savu darbu! Novēlu meistariem turpināt darboties, censties un tiekties pēc arvien augstākām meistarības pakāpēm! Novēlu zeļļiem uzcītīgi, godīgi, centīgi turpināt sava amata apguvi! Novēlu visiem vislabākās sekmes!

Mēs tiekamies Mazajā ģildē, kas savā laikā apvienoja senās Rīgas amata brāļus dažādās cunftēs, un jūs zināt, ka Lielā ģilde bija principā nevāciešiem slēgta. Tajā laikā Mazā ģilde bija tā, kurā jau no vēsturiskiem laikiem bija iespējams arī latviešu tautības cilvēkiem tai pievienoties. Amatnieki ir savā ziņā saikne ar mūsu pagātni, kurā mums, tagadnē dzīvojot un nākotni veidojot, ir jāatrod veidi, kā savas zemes pagātni pieradināt un padarīt mūsu, vienalga zem kādas varas tā ir tajā laikā darbojusies.

Mums ir jānāk pie atziņas, ka viss, kas uz Latvijas zemes savulaik ir paveikts ar apziņu, ar pārliecību par saglabātu vērtību, par tās skaistumu, tas viss pieder pie mūsu mantojuma, tāpat kā tas, ko jūs savā mūžā sasniegsiet, būs mantojums nākamām audzēm. Lai jums ir prieks, spēks un ticība savām spējām! Visu to labāko!