Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1996., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41048

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums nr. 280

Par V.Birkava komandējumiem

Vēl šajā numurā

25.10.1996., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

24. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs ieņemt vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu 1996.gada 24.oktobra Saeimas sēdi. Daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ziedoņa Čevera iesniegumu, kurā viņš paziņo: no šā gada 21.oktobra esmu atkāpies no Ministru prezidenta biedra amata un atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Šajā sakarībā Saeimas Prezidija rīcībā ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, kura atzīst, ka sakarā ar Ziedoņa Čevera deputātu pilnvaru atjaunošanu, kas bija nolicis uz Ministru prezidenta biedra amata pildīšanas laiku savas pilnvaras, izbeidzas Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāta Žaņa Holšteina pilnvaras.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Piedodiet, lūdzu! Vispirms tātad izskatīsim pagājušajā sēdē iesākto likumprojektu trešajā lasījumā “Lauksaimniecības likums”, kuru mēs pārtraucām pagājušajā ceturtdienā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

G.Gannusa (TT). Pagājušā reizē mēs beidzām ar — izdarīt sestās nodaļas 19.pantā sekojoša teksta papildinājumu — par šo punktu mēs neesam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Tātad dokuments Nr.1570. Atgādiniet, Gannusas kundze, kura lappuse tā ir?

G.Gannusa. 29.lappuse – deputāta Holšteina priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas slēdziens par deputāta Holšteina priekšlikumu ir — atbalstīt to daļēji, un priekšlikuma daļa par līdzekļiem meliorācijas sistēmu uzturēšanai iestrādāta 16.panta ceturtajā daļā. Vēlas runāt par šo jautājumu Edgars Bāns, Vienības partijas frakcija. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns (LVP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu nedaudz uzmanības, lai varam dzirdēt referentu.

E.Bāns. Neapšaubāmi, ka meliorācijas jautājums lauksaimniecībā ir viens no svarīgākajiem, un it sevišķi tādēļ, ka te ir ieguldītas ļoti lielas naudas summas un nemākulīgas kopšanas gadījumā visa šī summa mums var pazust, ja šīs platības atkārtoti pārpurvosies, ja sistēmas nestrādās. Bet attiecībā uz šo priekšlikumu, viņš ir iestrādāts par finansējumu 22.lappusē, 15.panta pirmajā daļā, 25.lappusē 16.panta ceturtajā daļā. Tālāk — neatļaut izslēgt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kur ierīkota drenāža, tādā formā tas nav iestrādāts, bet ir iestrādāts 32.lappusē 20.panta pirmā daļā par to, ka šīs platības nevar transformēt nelauksaimnieciskā zemē, ieskaitot arī meliorāciju, jebkuru zemi nedrīkst transformēt bez Zemkopības ministrijas atļaujas. Tā ka pēc būtības tas ir iestrādāts. Kas attiecas uz pēdējo daļu par atbildību saskaņā ar esošo likumdošanu, bez šaubām, likumdošanā tas jau ir iestrādāts un diez vai to vajadzīgs atkārtot, tā ka pēc būtības Holšteina kunga priekšlikumi ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu, Gannusas kundze, komisijas vārdā.

G.Gannusa. Lūdzu atbalstīt un izteikt savu attieksmi pret šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es, cienījamie kolēģi, gribu šo jautājumu likt uz balsošanu tādēļ, ka sapratu, ka ir arī iebildumi pret komisijas slēdzienu par šī panta daļu. Vai deputātiem ir iebildumi, vai ir vajadzība balsot? Nav vajadzības. Paldies! Tādā gadījumā komisijas slēdziens par šī panta daļu ir pieņemts. Paldies!

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izteikt 18.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu par 18.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt kā 19.pantu, izslēdzot otrā daļā vārdu “valsts”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumus — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt? Nevēlas. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Deputātu Zīles un Baloža iesniegums — svītrot 20.panta trešās daļas otro teikumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātu Zīles un Baloža priekšlikumu — svītrot 20.panta trešās daļas otro teikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — ierosinām 20.panta trešā daļā precizēt finansējuma avotu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāts Bišers — 20.panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt sekojošā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu 20.panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izteikt kā 19.panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu — izteikt kā 19.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 20.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu — papildināt 20.pantu ar jaunu piekto daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 20.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — ierosinām 21.pantu attiecināt tikai uz zemes lietotājiem vai arī izslēgt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu 21.pantu attiecināt tikai uz zemes lietotājiem, iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 20.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Latvijas Vienības partijas frakcija — papildināt 21.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienam — neatbalstīt Latvijas Vienības partijas frakcijas papildinājumus likumprojekta 21.pantā. Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai” — izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienam — neatbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegumu izteikt 22.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izteikt kā 21.pantu un izslēgt panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — izteikt kā 21.pantu un izslēgt šī panta otro daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izslēgt 23.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt, un zemkopības ministra Dilbas kunga iesniegums — papildināt 23.pantu ar vārdiem “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”, ar vārdiem “saskaņojot ar Zemkopības ministriju”, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izslēgt likumprojekta 23. pantu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Līdz ar to Dilbas kunga priekšlikums vairs nav skatāms.

G.Gannusa. Lūdzu balsot par “Lauksaimniecības likuma” pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par “Lauksaimniecības likumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Tagad, godājamie kolēģi, mums jāizskata ir daži priekšlikumi par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa kunga parakstīts dokuments, kurā Ārlietu komisija nolemj, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, izdarīt grozījumus 1996. gada 24. oktobra darba kārtībā un likumprojektu “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvian Petroleum Company” un “Olijeprospectering AB” licences līgumu izskatīt kā darba kārtības ceturto jautājumu pēc Saeimas Prezidija ziņojuma par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Balsošana vajadzīga nav. Tātad izskatām to pēc 11. darba kārtības jautājuma. Piedodiet, cienījamie kolēģi, Prezidija ziņojumi mums beidzas ar trešo darba kārtības jautājumu, tātad šis likumprojekts tiks izskatīts kā ceturtais. Paldies!

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 35. punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” — un 36. punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”” — izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 11. punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” — izskatīšanas.

Vai deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas? Nevēlas. Paldies! Balsošana nav vajadzīga. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalsta. Iesniegums ir arī par viena likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Tad, kad nonāksim līdz šā likumprojekta izskatīšanai, tad arī, godājamie kolēģi, par to lemsim.

Vēl, godājamie kolēģi, ir saņemti Prezidijā piecu deputātu — Sausnīša, Ķezbera, Krisberga, Brūvera un Čevera — parakstīts dokuments, kurā Saeimas deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc otrā sadaļas “Prezidija ziņojumi” iekļaut kā ceturto darba kārtības jautājumu “Par Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Tā kā mēs 4. darba kārtības jautājumu esam jau apstiprinājuši — līgums ar firmu “AMOCO”, tad mums tas nāks jau kā 5. darba kārtības jautājums, ja deputāti tam piekritīs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Bez tam ir arī desmit deputātu iesniegums, kuri... Tas attiecas uz tikko pārrunāto jautājumu. Vairāk priešlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā nav. Sākam izskatīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības otro sadaļu. “Prezidija ziņojumi”. Likumprojekts“Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Valdis Krisbergs. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts) Cienījamais Prezidij, cienījamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Jūsu rīcībā tiek prezentēts šodien likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, kas jau ir izsaucis pieteikami lielu rezonansi presē, es aicinu atļaut Prezidijam nodot šo likumprojektu komisijām. Ar ko tas būtu izsaukts? Pēc Labklājības ministrijas statistikas un Saeimā iesniegtajiem datiem, ir maznodrošinātie sociāli neaizsargātie iedzīvotāji, kas par tādiem ir atzīti, un tur ir iztērēti 3,2 miljoni latu. Apmēram 75 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir atzīstami par sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem.

Es gribu atgādināt tikai dažus skaitļus. 1995./96. gada apkures sezonā Rīgas pilsētas Centra rajonā sociālo pabalstu pieprasīja 5036 ģimenes. Atteikts naudas trūkuma dēļ 1550 ģimenēm. 1996. gada pirmajā pusgadā Rīgas Kurzemes rajona tiesā iesniegtas 1217 prasības par izlikšanu no dzīvokļiem, un 668 gadījumos šī prasība ir apmierināta. Mūsu cienījamā valdība arī, virzoties uz bezdeficīta budžetu, rada pilnīgi pamatotu ainu, ka pilsētu un pagastu ielās parādīsies cilvēki bez mājvietām. Latvija ir pievienojusies ANO konvencijām, tajā skaitā arī Cilvēktiesību deklarācijai, kas paredz katram cilvēkam nodrošināt pajumti. Tāpēc jums tiek stādīts priekšā likumprojekts, kurš paredz, ka valsts viena no pamatfunkcijām būs rūpēties par to, lai tiktu ievērotas šīs cilvēktiesību prasības. Šim nolūkam mums ir nepieciešams arī finansējums, tāpēc es lūdzu Prezidiju nodot šo likumprojektu komisijām, lai pēc iespējas ātrāk varētu deputāti izskatīt to un pieņemt šo likumprojektu, cerams, par likumu. Pretējā gadījumā, kā Finansu ministrija arī saka, diez vai atradīsiem līdzekļus, lai ielas nesāktu pildīties ar bezpajumtniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai “pret” runāt... “Pret” vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam nosūtīt šo likumu par sociālajām mājām uz Saeimu, lai Saeima pieņem to komisiju izskatīšanai, bet šeit man rodas cits jautājums. Vai vispārībā eksistē idejas par to, kā būs ar dzīvojamajām platībām un telpām. Vai nu mēs beidzot iesim uz brīvo tirgu, ka mēs noņemam nost pierakstu sistēmu. Šajā gadījumā caur šīm sociālajām mājām tātad mēs gribam kompakti veidot “hārlemas”, ja cilvēks dzīvo šajā sociālajā mājā, līdz ar to viņš ir saistīts ar šo sociālo māju, viņš ir saistīts ar sociālajiem pabalstiem, palīdzībām bieži vien tajā skaitā ir saistīts arī ar viņa politiskajām tiesībām. Līdz ar to tātad mēs turpinot, ja šis likums aizies tālāk, tātad mēs saistām to, ka Latvijā būs noteikti reģioni, kuros dzīvos kaut kādi sava veida otrās šķiras Latvijas iedzīvotāji, un ar minimālām perspektīvām no šīm sociālajām mājām tikt laukā.

Protams, var saprast to, ka tas ir kārtējais izgudrojums. Diemžēl šajā gadījumā arī “Saimnieka” pirksts, gan arī pārējo vairākuma pārstāvju, kuri konkrēti norāda, ka beidzot tiks sadalīta divās daļās Latvijas tauta. Vieni — sociālo māju iemītnieki, pārējie būs, kas varēs gan brīvi pretendēt uz privatizētiem dzīvokļiem, gan arī uz namīpašumu dzīvokļiem. Vai nu mēs vispirms piestādām veselu vienotu koncepciju, kurā ir norādīts, kādā veidā, kādos etapos tiek noņemta pierakstu sistēma, kā varēs pārveidoties iedzīvotāji. Bet šeit veidojas paradoksāla situācija, ka tieši lielākā daļa nacionālā bloka kolēģu kliedz, ka viss jāpieraksta daudz stingrāk nekā padomju laikā, lai izveidotos “dzimtcilvēki”, pie dzīvojamām platībām piesaistīti, ka varētu kontrolēt un ļoti veikli manipulēt. Ja šādas papildu koncepcijas nav, es uzskatu, šodien šis projekts ir bīstams, un tas drīzāk ir izdevīgs cienījamai valdībai, kura mierīgi pati ir deklarējusi to, ka liela daļa sabiedrības nokļūs nabadzībā, un tātad uz šīm “hārlemām” tiks pārvietoti tie iedzīvotāji, kas nebūs spējīgi veikt biznesa darbības un būt labi situēti. Un šajā gadījumā tas ir cinisms, un ciniskā veidā tiek maskēta zem šā likuma nevis palīdzība, bet gan tieši neizdevības radīšana lielākajai Latvijas sabiedrības daļai. Es personīgi uzskatu, ka šajā gadījumā pagaidām mēs viņu nosūtīt nevaram un to varēs izdarīt tikai veselas paketes veidā, kur būs arī konspektā pielikti klāt visi tie jautājumi, ko es jau norādīju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot iesniegto likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts atbildīgajām komisijām ir nodots. Nākamais... Juris Kaksītis — par procedūru. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs cenšamies ļoti pedantiski izpildīt Kārtības ruļļa prasības, taču šādā situācijā, kad runā “par” vai “pret”, pēc būtības netiek lemts jautājums par to, kādām komisijām vēl būtu jānodod šis likumprojekts. Jautājums: vai nodot komisijām, vai nedodot komisijām, ir viens jautājums. Un otrs jautājums, kādām komisijām nodot. Šajā gadījumā es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija ir nepamatoti atstāta bez ievērības, kam šis likumprojekts netiek nodots. Acīmredzot ir nepieciešams tomēr vispirms pēc būtības — nodot vai nenodot, nobalsot un pēc tam arī par to, kādām komisijām ir jānodod. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs. Tātad jūsu ierosinājums bija — pievienot pie atbildīgajām komisijām, kuras izskata šo likumprojektu, vēl vienu komisiju — Sociālo un darba lietu komisiju.

J.Kaksītis. Ja drīkst, es gribu papildināt, es būtu ar mieru atteikties no tā, ka tas ir Juridiskajai komisijai, bet katrā ziņā es uzskatu — tas ir Sociālo un darba lietu komisijas jautājums. Un tai šis likumprojekts arī būtu jānodod.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga priekšlikumu? Vai mēs balsosim par to, ka likumprojekts, par kuru mēs nobalsojām, ir nododams vēl arī Sociālo un darba lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Jānis Mauliņš vēlas runāt. Frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Nākamajā sēdē acīmredzot mēs apskatīsim budžetu nākamajam gadam, kurš ir ļoti, ļoti vērsts uz taupīšanu. Man ir vienkārši jautājums. Vai šī komisija, iesniedzot šādu priekšlikumu par pastāvīgu, kā šeit ir rakstīts, “Vēlēšanu komisijas būs pastāvīgi darbojošās valsts institūcijas”, cik es saprotu, viņiem maksās arī algu, vai tad šāds nodoms nākošajā budžetā, ja tas ir taupības budžets, palielināt vēl mūs ar vēl vienu institūciju, kas, nezin kādus darbus veikdama, saņems visu laiku algu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Mauliņa kungs, jūs esat pret šā likumprojekta nodošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es ļoti lūdzu deputātus vairāk koncentrēties un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu visus deputātus, kuri sēž zāles beigās un diskutē par acīmredzot viņiem ļoti svarīgiem jautājumiem, piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 6. Prezidija atzinums ir pieņemts. Paldies!

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “OPAB” licences līgumu”. Otrais lasījums

Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais lasījums. Mēs to izskatījām un principā vienbalsīgi pieņēmām pirmajā lasījumā, tagad uz otro lasījumu Ārlietu komisija izdarījusi atsevišķas izmaiņas, tāpēc, kā tas parasti ir otrajā lasījumā, izskatīsim to pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bērziņa kungs, atgādiniet, ar kādu dokumentu strādājam.

I.Bērziņš. Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1623.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, dokuments Nr.1623. lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Nosaukumā Ārlietu komisija ir ieteikusi redakcionālus precizējumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — redakcionāli precizēt līguma nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tāpat arī 1. pantā ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret redakcionāliem precizējumiem apspriežamā likumprojekta 1. pantā? Neiebilst. Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. 2. pantu Ārlietu komisija iesaka izteikt sekojošā redakcijā: “līdz ar likumu izsludināms līgums, pielikumi un tā grozījumi latviešu un angļu valodā.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt 2. panta 2. teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3. pantā izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 4. pantā izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Bērziņa kungs! Par 4. pantu pieteicies debatēs Jānis Jurkāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es negribu runāt par 4. pantu, bet es gribu runāt par būtību. Un tā būtība, manuprāt, ir tāda, ka mums vajadzētu atlikt šodien šī līguma ratifikāciju. Kāpēc? Mēs principā piekrītam, ka tāds līgums mums ir vajadzīgs, bet ņemot vērā to, ka Lietuvā šodien ir izveidojusies jauna situācija, Lietuvā ir ievēlēts jauns parlaments un Lietuvā teju, teju nāks jaunā valdība. Un padomāsim tagad par to, vai mums nevajdzētu dot Lietuvas jaunajai valdībai, jaunajam parlamentam ieskatīties šajā lietas būtībā un atrisināt šo jautājumu tādā veidā, lai Latvija un Lietuva nenonāktu vēl dziļākā konfliktā. Jo galu galā mēs saprotam, ka šis līgums nedarbosies, kamēr mēs nenoslēgsim robežlīgumu ar Lietuvu. Tātad kas mums ir svarīgs šobrīd? Manuprāt, mums svarīgi būtu pārliecināt mūsu amerikāņu kolēģus: jā, mēs gribam šo līgumu ratificēt, mums nav problēmu ar šo līgumu, bet mums ir lielas problēmas ar Lietuvu. Un es nezinu, kā jūs uz to skatāties, bet, manuprāt, ja mēs nedosim jaunajai Lietuvas valdībai, Landsberģa kungam, kurš ir ļoti draudzīgs pret Latviju kā tādu, ja mēs nedosim viņiem iespēju, vēl vienu iespēju varbūt mainīt savu attieksmi, būt gribīgiem iet uz kompromisiem, es domāju, ka mēs nonāksim lielās problēmās ar Lietuvu, un padomāsim, izsvērsim uzmanīgi, kas mums ir šobrīd svarīgāk — nobalsot par vienu līgumu, kas nedarbosies, un nonākt vēl lielākās problēmās ar Lietuvu vai mēģināt runāt ar amerikāņu pusi, pārliecināt viņus par to, ka mums ir jauns arguments, Lietuvā ir jauna situācija, jauna valdība.

Lūdzu, es jūs ļoti lūdzu uzmanīgi apsvērt, jo Latvijai ir ļoti svarīgas attiecības ar Lietuvu. Un es nedomāju, ka te kāds par to šaubās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurkāna kungs, bet runāt pēc būtības jums vajadzēja, pirms mēs izskatījām likumprojektu pa pantiem. Tas ir pirmkārt. Un otrkārt. Otrajā lasījumā jūsu priekšlikumiem, kurus jūs izteicāt, bija jābūt iesniegtiem rakstiski. Diemžēl tas nav izdarīts. Komisijas vārdā — Bērziņa kungs? Tātad par 4. pantu vēlas runāt Māris Vītols LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Jūs atsaucat? Es godājamos kolēģus aicinātu nopietnāk izturēties pret savām vēlmēm vai nevēlmēm uzstāties plenārsēdē debatēs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Ķezbers (Demokrātiskā partija “Saimnieks”). Kolēģi! Ir nacionālās intereses, un tās stāv pāri partiju interesēm, un es gribētu arī teikt, ka es ļoti, ļoti cienu savus lietuviešu kolēģus, ar kuriem es strādāju kopā, bet tas spiediens, tas dokuments, kas jums ir izplatīts, ir mazliet nekorekts. Un es aicinu atbalstīt 4.punktu un balsot par likumu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs kārtējo reizi varam pakļauties citas valsts spiedienam. Un, protams, mēs varam ļoti daudz runāt par draudzību, tikai šodien tā draudzība izrādās specifiska. Kad paceļas jautājums tīri par ekonomiskām interesēm, tad izrādās, ka Latvijai ir jābūt tam mazajam brālim. Es neņemos spriest. Varbūt Šķēles kungs ļoti veiksmīgi noslēdza līgumu ar Igauniju par siļķēm, mums nebija “siļķu karš”, bet tagad, protams, mēs jau vienreiz savā laikā pēc lūguma atlikām šī jautājuma izskatīšanu, tagad mūs vēlreiz lūdz, pie reizes mums vēl nekaunīgā formā daži nacionālā bloka draugi paziņo to, ka viņi vienpusēji izsludinās savas ekonomiskās robežas... Nu, protams, var vēl tālāk iet. Tikai, protams, mēs varam arī aizmirst vēsturi, ka savā laikā igauņiem mēs atdevām Roņu salu, ka mēs esam lietuviešiem piešķīruši tieši tās zemes savā laikā un ka brāļi lietuvieši mums lūdza, lai viņiem iedod izeju uz jūru. Tā ir vēsture. Un šodien mēs varam kārtējo reizi vēl tālāk iet. Varbūt tagad atdosim naftu un pateiksim: brāļi lietuvieši, varbūt mēs tad atdodam naftu, un priecāsimies. Tikai viens jautājums. Vai mums būs Latvijā, vai ir valsts politika un valsts intereses vai nav. Un ja tās ir mūsu darbavietas, kas dos darbavietas... protams, mēs varam meklēt kompromisus ar Lietuvu, bet tas nenozīmē to, ka kāds var diktēt noteikumus. Un ceru, ka varbūt jāaizsūta patiešām, ja dikti vajag, tur pārrunāt, aizsūtīsim cienījamo Sinkas kungu, Viņķeli, Glāzīti un visus pārējos uz Lietuvu, paņemsim piedevām arī Vidiņu, lai pārunā ar savu draugu Landsberģi. Bučojušies esat, varat pabučoties vēl, varbūt būs normālāks līgums.

Bet šajā gadījumā es arī atbalstu pilnībā komisijas ierosinājumu, mums jānobalso par šo projektu un tālāk, protams, ir mierīgi jadiskutē, bet šajā gadījumā tas nenozīmē, ka šis... ka mēs rīt brauksim tur urbt naftu. Ir diskusijas pamats, un tas jautājums ir jāizskata mierīgi, bez kaut kāda spiediena no atsevišķu draugu puses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Protams, jebkurā gadījumā, apskatot mūsu attiecības ar kaimiņu valsti Lietuvu, vienīgajiem izdzīvojušiem bez mums, baltiem, jo, kā zināms, senprūši sen ir pazuduši diemžēl, lai cik tas arī nožēlojami nebūtu, ir visgrūtākās sarunas tieši ar mūsu brāļu tautu. Un tāpēc vienmēr būs jātceras vēsture, nekā nevar darīt. Es gribētu atgādināt, ka bija mums mūsu ārlietu ministra Meierovica laikā doma izveidot spēcīgu ūniju, kurā ietilptu piecas valstis, tajā skaitā Baltijas valstis un Polija, un izjuka šī ūnija, un nerunāsim šodien sīkāk, kāpēc tā izjuka, katrā ziņā pirms Otrā pasaules kara tikai igauņi bija pretimnākoši, un vienīgais kaut cik nopietnais starpvalstu līgums tika noslēgts ar Igauniju, un arī šodien šeit, Latvijā, varbūt īsta sakritība ir, ka viesojas Igaunijas augstākais amata vīrs, un mēs ar Igauniju runājam par nopietnu sadarbību, un mums ir ko mācīties no Igaunijas, un tas varētu būt ļoti veicinoši un šeit ir ļoti bēdīgi, ka mēs tiešām nevaram atrast kopīgu valodu un izskatāmies pasaules acīs, un, es teikšu tā, maigi izsakoties, nepievilcīgi, bet, ja viena valsts sāk runāt visu laiku, un gandrīz vai no prasību puses, es tomēr uzskatu, ka, lai nu kādi mēs esam, šad tad to mugurkaulu jānotur ir ļoti stingru, un te nav runa par kaut kādu neiecietību pret lietuviešiem un pret lietuviešu tautu. Absolūti nē. Te ir runa par dažu Lietuvas amata vīru izteiktajām tendencēm, un varēja ļoti ilgi runāt par šo līgumu un vispār par šo problēmu, bet ilgu laiku vienkārši negribēja runāt, un pēdējais punkts visai šai lietai, kad es, atnākot uz plenārsēdi, no rīta saņemu drausmīgu dokumentu ar briesmīgām beigām. Ziniet ko, tā un tā, un vienalga, ko jūs te noslēgsiet, tam nebūs juridiska spēka, un tā tālāk, un tā tālāk. Tieši pretēji. Vismaz ar tādu raksturu kā man. Jo vairāk es saņemšu draudus, jo es rīkošos pretēji tam. Šinī gadījumā, protams, te draudi nav izteikti kādam personīgi, bet šāda stila dokumentu saņemt tanī brīdī, kad ir jābalso, es uzskatu, ka tā ir vienkārši necieņas izrādīšana. Un tāpēc es katrā ziņā aicinātu visus parādīt šoreiz tiešām nelokāmu nostāju, cieņu pret savu Latvijas valsti un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man nav līdz galam saprotama šīs diskusijas būtība, kura notiek no šīs tribīnes. Es vēlreiz atkārtošu acīmredzot to, ko, es jau biju teicis pirms tam, kad mēs apstiprinājām šo līgumu pirmajā lasījumā.

Jāatdala divi jautājumi. Jautājums par jūras robežas noteikšanu ar Lietuvu un jautājums par līgumu par AMOCO. Tie ir divi dažādi jautājumi. Jā, daļēji tie ir saistīti. Šeit jau tika arī minēts. Atgriezīsimies arī vēsturē. Savā laikā, tad, kad Lietuvai nebija izejas uz Baltijas jūru, Latvija vienpusēji, izrādot labu gribu, atdeva Palangu un visas tuvākās zemes pie Palangas. Tā bija vēsturiska zeme, kura agrāk bija piederējusi Latvijai. No Lietuvas puses mēs saņēmām nelielu zemes apgabalu Daugavpils rajonā, kas nav adekvāts.

Nākošais. Ja mēs runājam par to, cik mēs strīdamies ar Lietuvu. Jā, ir pagājuši faktiski gandrīz pieci gadi no šī strīda sākšanas. Paskatīsimies starptautiskās jūras attiecības. Pareizāk sakot, to vēsturi. Jaunzēlande ar Austrāliju par jūras robežas noteikšanu strīdējās 25 gadus. Čīle ar saviem kaimiņiem strīdējās 25 gadus, arī 25 gadus. Tādi paši strīdi bija Polijai ar Dāniju, Dānijai ar Vāciju. Pirmais “siļķu karš”, kurš pasaules vēsturē izcēlās, tas bija “siļķu karš” starp Lielbritāniju un Islandi. Bet tas atkal nav gluži saistīts ar robežas noteikšanu, un manā uztverē ir jāatbalsta šis līgums noteikti arī otrajā, galīgajā lasījumā, bet dokumenti, kas skar jūras robežas noteikšanu, obligāti ir jāiesniedz Starptautiskajā tiesā, lai tā beidzot pieņem lēmumu.

Es vēl minēšu vienu faktu. Baltijas asamblejas ietvaros Latvijas delegācija bija sagatavojusi priekšlikumu, lai kā trešā persona, šķīrējtiesneši, Latvijas un Lietuvas strīdā par jūras robežas noteikšanu varētu piedalīties Igaunijas eksperti. Un Lietuvas un Igaunijas kolēģiem es arī apmēram pierādīju, kādas ir Lietuvas pretenzijas, cik tās ir pamatotas, un kādas ir Latvijas pretenzijas, cik tās ir pamatotas. Lietuvas kolēģi, saprotot, ka viņiem būs ļoti grūti strīdēties arī ar Igaunijas profesionāļiem, šo priekšlikumu noraidīja.

Vēlreiz lūdzu atbalstīt šo līgumu otrajā, galīgajā lasījumā, bet rekomendēt mūsu valdībai iesniegt materiālus par jūras robežas noteikšanu Starptautiskajā tiesā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Man grūti izšķirties tagad, kuram pirmajam... Čerāna kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

Balsojums

Par līgumu AMOCO/OPAB

Datums: 1996.g. 24.oktobrī — 09:49:57

Balsošanas motīvs: Likumprojekts “Par LR un sabiedrības AMOCO un OPAB licences līgumu” 2.lasījumā

Rezultāts (74): Par — 68; Pret — 1; Atturas — 5;

1. Dzintars Ābiķis — Par

2. Jānis Ādamsons — Par

3. Andris Ameriks — Par

4. Raitis Apalups — Par

5. Romāns Apsītis — Par

6. Vents Balodis — Par

7. Edgars Bāns — Par

8. Aleksandrs Bartaševičs — Par

9. Martijans Bekasovs — Attur.

10. Indulis Bērziņš — Par

11. Ilmārs Bišers — Par

12. Olafs Brūvers — Par

13. Jānis Bunkšs — Par

14. Juris Celmiņš — Par

15. Alfreds Čepānis — Par

16. Imants Daudišs — Par

17. Oļegs Deņisovs — Attur.

18. Juris Dobelis — Par

19. Kārlis Jūlijs Druva — Par

20. Oļģerts Dunkers — Par

21. Indulis Emsis — Par

22. Aivars Endziņš — Par

23. Guntis Eniņš — Par

24. Gunta Gannusa — Par

25. Aleksandrs Golubovs — Attur.

26. Viesturs Gredzens — Pret

27. Oskars Grīgs — Par

28. Ojārs Grinbergs — Par

29. Guntars Grīnblats — Par

30. Edvīns Inkēns — Par

31. Aigars Jirgens — Par

32. Roberts Jurdžs — Par

33. Juris Kaksītis — Par

34. Viktors Kalnbērzs — Attur.

35. Pēteris Keišs — Par

36. Aleksandrs Kiršteins — Par

37. Andrejs Krastiņš — Par

38. Valdis Krisbergs — Par

39. Ģirts Kristovskis — Par

40. Ludmila Kuprijanova — Par

41. Ivars Jānis Ķezbers — Par

42. Jānis Lagzdiņš — Par

43. Aristids Jēkabs Lambergs — Par

44. Rudīte Leitena — Par

45. Kristiāna Lībane — Par

46. Imants Liepa — Par

47. Ādolfs Ločmelis — Par

48. Modris Lujāns — Par

49. Valdis Nagobads — Par

50. Andrejs Panteļējevs — Par

51. Normunds Pēterkops — Par

52. Aleksandrs Pētersons — Par

53. Aida Prēdele — Par

54. Jānis Priedkalns — Par

55. Pauls Putniņš — Par

56. Jānis Rāzna — Par

57. Andris Rubins — Par

58. Jānis Rubulis — Attur.

59. Māris Rudzītis — Par

60. Anta Rugāte — Par

61. Andris Saulītis — Par

62. Atis Sausnītis — Par

63. Anna Seile — Par

64. Viktors Stikuts — Par

65. Jānis Straume — Par

66. Jānis Strods — Par

67. Pēteris Tabūns — Par

68. Leonards Teniss — Par

69. Andris Tomašūns — Par

70. Gundars Valdmanis — Par

71. Juris Galerijs Vidiņš — Par

72. Māris Vītols — Par

73. Roberts Zīle — Par

74. Ēriks Zunda — Par

Lietuvas Seims — Latvijas Saeimai

Par Latvijas Republikas Dokuments Nr. 1653

un AMOCO/OPAB licences līgumu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam

Alfredam Čepāņa kungam

Nosūtu Jums Paziņojumu par Latvijas valdības radītajiem sarežģījumiem savstarpējās attiecībās, ko Lietuvas Republikas Seims pieņēma savā 1996. gada 23. oktobra sēdē.

Ar cieņu, — Česlovs Juršens,

Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs

Tulkojums no angļu val.

Lietuvas Republikas Seima paziņojums

Viļņā 1996. gada 23. oktobrī

Par Latvijas Republikas valdības radītajiem sarežģījumiem abu valstu savstarpējās attiecībās

Lietuvas Republikas Seims, ņemot vērā apstākli, ka Latvijas Republikas valdība, parakstot 1996. gada 31. oktobrī licences līgumu starp Latvijas Republiku un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” un nosakot licences darbības zonu, ir pārkāpusi:

1) Lietuvas Republikas ekskluzīvās tiesības uz kontinentālo šelfu un tā resursiem;

2) 1982. gada ANO Konvencijas par jūras likumu principus;

3) 1975. gada EDSA Helsinku sanāksmes Nobeiguma dokumenta noteikumu, ka valstīm ir savstarpēji jārespektē to suverēnās tiesības;

4) 1934. gada 12. septembra Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgumu par vienotību un sadarbību, kas tika atjaunots 1990. gada 12. maijā, un saskaņā ar kuru “augstās līguma slēdzējas puses, taisnīguma un vienlīdzīguma garā, meklēs draudzīgu risinājumu katram jautājumam, kas varētu izsaukt interešu sadursmi starp abām pusēm”,

atgādina, ka Latvijas Republikas Saeima līdz šai dienai nav atbildējusi uz Lietuvas Republikas Seima aicinājumu atcelt minētā licences līguma ratifikācijas procedūru, un apstiprina Lietuvas Republikas valdības 1995. gada 8. novembra un 1996. gada 4. septembra notu noteikumus un Lietuvas Seima 1996. gada 26. augusta Aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai, un

vēlreiz griežas pie Latvijas Republikas Saeimas atcelt licences līguma par naftas iegulu meklēšanu un izmantošanu strīdīgajos Baltijas jūras rajonos ratificēšanas procedūru.

Lietuvas Republikas Seims arī paziņo, ka:

1. Licences līguma starp Latviju, AMOCO un OPAB iespējamā ratifikācija neiegūs juridisku spēku, jo šis līgums nav bijis likumīgs kopš tā parakstīšanas brīža, neraugoties uz tā spēkā stāšanās noteikumiem.

2. Līdz tam laikam, kamēr nav noteikta Baltijas jūras robeža starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, Lietuvas Republika nepiekrīt nekādām darbībām, kuras pārkāpj Lietuvas Republikas suverēnās tiesības meklēt, izmantot, aizsargāt un apsaimniekot dzīvos un dabas resursus jūrā uz dienvidiem no robežas, kuru veido taisna līnija no Latvijas un Lietuvas sauszemes robežas punkta Baltijas jūras krastā uz krustpunktu, ko veido ģeogrāfiskā paralēle B=56o07'35'' un trešās valsts jurisdikcijas robeža Baltijas jūrā.

Saeimas Prezidija lēmums

Par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu

1996.gada 28.oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

sasaukt pēc Valsts prezidenta prasības Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 28.oktobrī pulksten 11.00 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums” (reģ. Nr.269) (3.lasījums) (dok. Nr.1637) (Aizsardzības un iekšlietu komisija).

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1996.gada 24.oktobrī Saeimas sekretārs I.Daudišs

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar Nr.1651

Par Igora Vinokurova kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 22.oktobra sēdes protokola Nr.37

Piedalījās: A.Prēdele, A.Golubovs, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, I.Kreituse, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Strods, E.Bāns, J.Ādamsons, O.Dunkers.

Izskatīja: komisijas slēgtajā daļā — par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Igora Vinokurova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Ieteikumi

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments griežas pie Jums ar lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā jūrniecības nozares ilggadējam darbiniekam Igoram Vinokurovam, dzimušam 1939.gadā.

I.Vinokurovam ir valsts valodas zināšanu pārbaudes 2.kategorijas apliecība, kaut gan pēc likuma par LR pilsonību 21.panta viņš kā 1.grupas invalīds ir atbrīvots no valsts valodas eksāmena.

I.Vinokurovs pilsonības saņemšanai nepieciešamos dokumentus jau tika iesniedzis 1995.gada augustā, bet sakarā ar to, ka viņš atradās jūrā 11 mēnešus, viņa izvirzīšana Latvijas pilsonības saņemšanai ir apstājusies. I.Vinokurovs kā 1.grupas invalīds turpina strādāt uz Latvijas kuģiem a/s “Rīgas transporta flote” par kuģa radistu.

Igors Vinokurovs ir augstas klases profesionālis. Viņš izaudzinājis daudzus jaunos jūrniekus un ar savu dzīvi pierādījis, ka ir uzticīgs Latvijas flotei, kļuvis mūsu jūrniekiem par goda un vīrišķības simbolu. Pirms vairāk nekā 25 gadiem Igors Vinokurovs darbā pazaudēja abas kājas, taču nepameta jūru. Pārvarējis nelaimes smagumu un savu personīgo traģēdiju, viņš atkal iet jūrā un strādā bez jebkādām atlaidēm. Pasaulē tas ir unikāls gadījums.

Uzskatām, ka Igors Vinokurovs — cilvēks ar unikālu likteni — ir cienīgs saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1996.gada 17.septembrī Jūrniecības departamenta direktors J.Butnors

Igors Vinokurovs dzimis 1939.gadā. 1967.gada 30.decembrī, atgriežoties no Rīgas uz kuģi Liepājā, I.Vinokurovs aviokatastrofā zaudēja abas kājas. Pēc daudzām operācijām (32) atgriezās strādāt Latvijas zvejas flotē. Strādājot uz mācību kuģiem, pārsvarā uz mācību burukuģa “Sedovs”, piedalījies trijās Eiropas regatēs 1986., 1989., 1990.gadā. Būdams instruktors radiopraksē, I.Vinokurovs apmācījis 85 Jūras akadēmijas studentus gaismas signalizācijā un radiotelefonijā. Pēc praktiskās programmas apmācījis 28 Liepājas jūrskolas radiooperatorus un 18 kursantes no Tallinas jūrskolas. Jūras prakses apgūšanā ļoti palīdzēja I.Vinokurova personīgais paraugs — uzticība jūrai un labvēlīgā attieksme pret Latvijas jauno paaudzi.

Burukuģi “Sedovs” neizdevās atgriezt Latvijā, neskatoties uz to, ka I.Vinokurova kungs nodeva Latvijas valdības vēstuli Viņa ekselencei Krievijas valsts prezidentam B.Jeļcina kungam, kurš uzrakstīja rezolūciju Krievijas Valsts īpašuma departamentam — “Dot pozitīvu lēmumu šajā jautājumā”.

Pašreiz I.Vinokurovs strādā par radistu uz Rīgas transporta flotes kuģiem, piedaloties arī Latvijas Jūras akadēmijas studentu praktikantu apmācībā.

Atrodoties kopā ar studentiem praktikantiem uz kuģa “Sedovs” un piedaloties “Sedova” atgūšanas pasākumos, varēju personīgi pārliecināties par I.Vinokurova kunga attieksmi pret savu darbu, studentiem un Latviju kā patstāvīgu valsti.

Uzskatu, ka I.Vinokurova kungs ir cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

1996.gada 2.oktobrī Latvijas Jūras akadēmijas rektors J.Bērziņš

Autobiogrāfija

Es, Igors Vinokurovs Sergeja dēls, esmu dzimis 1939.gada 21.septembrī Jaunās Prāgas ciematā, Ukrainā, strādnieku ģimenē.

1957.gadā pabeidzu Kirovgradas 18.vidusskolu. No 1957.gada līdz 1964.gadam strādāju par matrozi motoristu Melnās jūras kuģniecībā Odesā Iļjičevskas ostā. 1964.gadā ierados Rīgā un līdz 1967.gadam strādāju dažādus darbus. No 1967.gada sāku strādāt Rīgas refrižeratoru bāzē par kuģa mašīnistu. 1967.gada 30.decembrī, atgriežoties darbā uz kuģa, cietu aviokatastrofā. Avārijas rezultātā zaudēju abas kājas un kļuvu par 1.grupas invalīdu. Pēc ļoti daudzām un sarežģītām operācijām 1970.gadā es atgriezos darbā flotē. Neklātienē iestājos Liepājas Jūras skolā, pabeidzu to 1976.gadā un ieguvu radiotehniķa diplomu. Strādājot uz kuģiem, ieguvu 1.klases radista diplomu.

Par labu darbu esmu vairākkārt apbalvots ar valdības apbalvojumiem.

1996.gada 17.septembrī Igors Vinokurovs

Deputātu iesniegums

Dokuments Nr.1659

Par komisiju Nacionālās radio un televīzijas

padomes darbības izvērtēšanai

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantu un Satversmes 26.pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 31.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu:

“Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, E.Grīnbergs, K.Čerāns, I.Liepa, E.Zelgalvis, J.Kušnere, J.Jurkāns, A.Kreituss,

L.Stašs, A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, R.Apalups, J.Rubulis, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, V.Kalnbērzs, E.Bāns, M.Rudzītis, O.Dunkers, G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, I.Ķezbers, A.Sausnītis, O.Brūvers, J.Rāzna, Ē.Zunda, J.Celmiņš, V.Nagobads, I.Kalniņš,

1996.gada 21(24). oktobrī V.Krisbergs, R.Leitena, V.Stikuts, I.Bišers

Lēmuma projekts

1. Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.

2. Izmeklēšanas komisiju veidot pēc frakciju pārstāvniecības principa — pa vienam deputātam no katras frakcijas.

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.1640

Par grozījumiem likumā

“Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Finansu ministrijā izstrādāti, Ministru kabineta

1996.gada 15.oktobra sēdē akceptēti un

21.oktobrī iesniegti Saeimā izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.; 1995., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iekasējama valsts nodeva – 50 000 latu par katru kārtējo gadu, bet par totalizatora vai derību organizēšanu – 30 000 latu par katru kārtējo gadu. Saņemot speciālo atļauju (licenci), jāuzrāda kvīts, kas apliecina valsts nodevas samaksu par pirmo gadu. Par katru nākamo gadu valsts nodeva samaksājama pirms speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa pagarināšanas.”

2. Izteikt 3.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kāršu un kauliņu spēles – par katru galdu – Ls 3000;”.

3. Izteikt 3.panta 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) totalizators vai derības – Ls 30 000;

8) videospēles un mehāniskie automāti – par katru spēļu automātu – Ls 420.”

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Azartspēļu nodoklis jāmaksā šādā apmērā no šā likuma 3.pantā noteikto nodokļa likmju summas:

1) Rīgā – 100 procentu;

2) Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī – 90 procentu;

3) Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē – 80 procentu;

4) pārējās Latvijas pilsētās – 70 procentu;

5) pārējā Latvijas teritorijā – 60 procentu.”

5. Izteikt 5.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Azartspēļu nodoklis aprēķināms no katra azartspēļu nama un katras azartspēļu tiešās norises vietas, summējot šā likuma 3.pantā minētās nodokļa likmes par katru azartspēļu namā un par katru azartspēļu tiešās norises vietā esošo azartspēļu veidu atbilstoši spēļu galdu un automātu skaitam.”

Ceturtdien, 24. oktobrī

Saeimas sēde,

tās atspoguļojums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Juridiskā komisija:

— izskatīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas patstāvīgo priekšlikumu “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei” un ieteica to izteikt citā redakcijā.

Saeimas Prezidija sēde:

— nolēma pēc Valsts prezidenta G.Ulmaņa lūguma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 28.oktobrī pulksten 11.00 un iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu 3.lasījumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!