VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 22.oktobra sēdē

Kārtējā valdības sēdē akceptēti grozījumi Katastrofu medicīnas centra nolikumā. Grozījumi izdarīti sakarā ar speciālo budžetu skaita samazināšanu. Turpmāk centrs tiks finansēts no valsts pamatbudžeta dotācijām, no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, kā arī no ziedojumiem un dāvinājumiem.

Valdība akceptēja MK noteikumus "Par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu". Tie stāsies noteikumu "Par kārtību, kādā zemes lietotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu" vietā. Jaunajos noteikumos paredzēts, ka nodoklis atmaksājams tikai vienam zemes lietotājam (īpašniekam, nomniekam vai faktiskajam apstrādātājam), iestrādāta norma — 120 litru dīzeļdegvielas uz vienu hektāru lauksaimniecības produkcijai izmantojamās zemes platības, noteikts, ka tiesības uz nodokļa atmaksu ir tikai tiem zemes lietotājiem, kuri dīzeļdegvielu iegādājušies no licencētiem degvielas tirgotājiem. Akcīzes nodokļa atmaksu zemes lietotāji varēs saņemt par faktiski iegādāto dīzeļdegvielu jau pēc pirmā pusgada, pēc gada vai divreiz gadā. Noteikumos precizētas prasības par iesniedzamajiem dokumentiem.

Akceptētas izmaiņas Spirta monopola padomes sastāvā: M.Bauzes — Krastiņa vietā iecelts K.Boldiševics, kultūras ministra ārštata padomnieks, un A.Siliņa vietā — M.Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Nolemts, ka valsts piedalīsies jaundibināmā akciju sabiedrībā "BAO", kas nodarbosies ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Valsts kapitāla daļas turētājs būs Vides aizsardzības fonds.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā pievienošanās projektu Starptautiskajai konvencijai par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā.

Valdība atbalstīja Jelgavas pilsētas Pašvaldību uzņēmumu pārraudzības padomes locekļa V.Mārka iekļaušanu Energoapgādes regulēšanas padomē.

Valdība akceptēja noteikumus "Par vidējās izpeļņas aprēķināšanas un maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību".

Ministru kabinets akceptēja noteikumus "Par bezdarbnieka statusu". Noteikumi izstrādāti, lai precizētu kārtību, kādā nestrādājoši LR iedzīvotāji, kuri meklē darbu, tiek atzīti par bezdarbniekiem, kā arī kārtību, kādā bezdarbnieki zaudē bezdarbnieka statusu.

Valdība akceptēja noteikumus "Par politiski represēto personu uzskaiti un politiski represētās personas apliecības izsniegšanu un minēto apliecību uzskaiti". Tiks ieviestas jauna parauga politiski represēto apliecības. Lai saņemtu apliecību, rajona padomē vai pilsētas domē jāiesniedz represijas faktu apliecinoši dokumenti, reabilitācijas dokumenti u.c. Vecās politiski represēto apliecības būs derīgas līdz 1997.gada 1.martam.

Akceptēts grozījums MK noteikumos "Par pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojuma un sociālā nodokļa nodošanu pašvaldībām". Grozījums nosaka, ka, nosakot pedagoģisko darbinieku amatus, mācību (audzināšanas), slodzes kas atbilst vienai darba likmei, pedagoģisko darbinieku minimālās amatalgas un piemaksas par darbu specifiskos apstākļos, rajonu un pilsētu pašvaldībām un to izglītības iestādēm jāpiemēro MK "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem". Šie grozījumi izdarīti, lai pedagogiem nodrošinātu minimālās amatalgas.

Ar valdības rīkojumu Labklājības ministrijai uzdots pārņemt pārraudzībā Valsts civildienesta pārvaldi, tai paredzētos finansu līdzekļus, 25 štata vienības u.c. Akceptēti grozījumi Labklājības ministrijas nolikumā.

Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu apbalvots Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 22.oktobra sēdes

Ministru prezidenta biedra,

izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata,

iekšlietu ministra Daiņa Turlā

un darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runā Dainis Turlais:

— Jautājums "Par politiski represēto personu uzskaites un represēto personu apliecību izsniegšanas un uzskaites kārtību" Ministru kabinetā tika izskatīts bez īpašām piebildēm. Šis jautājums jau ir ar "bārdu apaudzis". Šis tiesību akta projekts nosaka kārtību, kā notiek represēto personu uzskaite, apliecību izsniegšana un uzskaite, kā arī nosaka šī dokumenta noformējumu.

Bet galvenais ir tas, ka tieši pašvaldības ir tā institūcija, kas veic politiski represēto personu uzskaiti un ir tiešā saskarē ar šīm personām, izskaidro, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai saņemtu politiski represētās personas apliecību, izsniedz šo apliecību konkrētai personai. Apliecību izgatavošana un to centralizētā uzskaite notiek Pilsonības un imigrācijas departamentā. Par šo apliecību tās saņēmējam nav jāmaksā. Tās izgatavošanu sedz no valsts budžeta.

Jāsaka, ka likums par politiski represētajiem ir tāds, ka šīs apliecības būs vēl ilgi vajadzīgas. Likums ir tāds, ka politiski represētas personas būs vienmēr, un tāpēc šo apliecību izgatavošana notiks arī turpmāk. Jebkurā gadījumā Iekšlietu ministrija ir atbildīga par šo apliecību izgatavošanu un centralizētu uzskaiti. Bet par konkrētas personas novērtēšanu, vai tā atbilst politiski represētā statusam, atbild pašvaldība.

Tāda ir šī dokumenta būtība.

Pēc tam informē Andris Bērziņš:

— Sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas, atbildot uz jautājumu "Ar ko jūs nodarbojaties?", saka: "Es esmu bezdarbnieks". Ar to viņi vienkāršoti saprot to, ka ir palikuši bez darba. Labklājības ministrijas nodarbinātības dienests savā praksē ievēro divas atšķirīgas nostādnes. Pirmkārt, ne katrs, kurš palicis bez darba, ir bezdarbnieks. Bezdarbnieks ir cilvēks, kas atbilst noteiktām likuma izvirzītām prasībām. Šim cilvēkam ir jāgrib strādāt, jābūt gatavam iesaistīties darba tirgū un jābūt darbaspējīgam. Līdz šim bezdarbnieka statusu Ministru kabinets nebija apstiprinājis. To noteica vienīgi labklājības ministra apstiprināts dokuments. Tagad šis dokuments tika pārskatīts un pārstrādātas neskaidrās vietas. Pēc izmaiņām likumā par nodarbinātību, kā arī likumā "Par Ministru kabineta iekārtu", kur skaidri pateikts, ka tādos gadījumos, kad normatīvais akts attiecas uz visu sabiedrību un nav domāts tikai ministriju iekšējai lietošanai, tas jāapstiprina Ministru kabinetam.

Ja šādā kontekstā mēs esam apstiprinājuši šo dokumentu, faktiski mums Ministru kabineta sēdes laikā nekādu īpašu iebildumu pret to nebija. Šis dokuments ļoti precīzi reglamentē, kādas ir iedzīvotāju tiesības, kādā veidā cilvēkam ir jākvalificējas, lai viņš iegūtu bezdarbnieka statusu. Bezdarbnieka statuss vēl nenozīmē bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalstu cilvēks saņem tikai tad, ja viņam ir šis bezdarbnieka statuss un vēl par viņu ir maksāti visi sociālie maksājumi. Tikai tad viņš iegūst bezdarbnieka pabalstu. Bet ar šo bezdarbnieka statusu cilvēks jau var pretendēt uz visu veidu pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienests. Proti, uz profesionālo konsultāciju, iesaistīšanu sabiedriskajos darbos, iekļaušanu kādā pārkvalifikācijas grupā.

Protams, šajā dokumentā ir arī otra sadaļa, kas nosaka, kādos gadījumos cilvēks zaudē bezdarbnieka statusu un līdz ar to šīs tiesības. Piemēram, viņš nedrīkst atteikties no piemērota darba. Ir noregulēts, cik bieži viņam ir jāatnāk uz nodarbinātības dienestu un jāpiereģistrējas. Te visas šīs lietas ir sakārtotas.

Attiecībā uz dokumentu par slimības lapu aprēķināšanas kārtību. Faktiski šis dokuments būtu jāapskata kopā ar darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību. Šo dokumentu Ministru kabinets šodien atlika.

Pēc tam valdības sēdē nolemto komentēja Māris Grīnblats:

— Šodien tika izdarīti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumos Nr.343 par pašvaldības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojuma un sociālā nodokļa finansējuma nodošanu pašvaldībām. Šie noteikumi paredzēja lielu patstāvību rajonu un pilsētu pašvaldībām, lemjot par darba algas izmaksām. Taču, kā liecina pieredze, ir vajadzīga minimāla regulācija, un tā attiecas tieši uz minimālajām amatalgām, lai nerastos tendence aizstāt kvalificētākos skolotājus ar mazkvalificētiem. Jo statistika liecina, ka 1.septembrī no tiem pedagogiem, kas ir jaunatnācēji, diemžēl apmēram puse ir bez atbilstošas pedagoģiskās kvalifikācijas. Šī tendence, protams, nebūtu jāveicina.

Cits dokuments, ko šodien gan atlika un kas vēl būtu saskaņojams ar Jurkāna kungu. Tur mums ir panākta principiāla vienošanās, ka neatkarīgi no rajona līmeņa pašvaldību reformām, kas vēl nav pabeigtas, bet tikai ieskicētas, ir jāsaglabā institūcija, kas nodarbosies ar izglītības jautājumu risināšanu šajā reģionālajā līmenī. Jo tāds viedoklis ir arī valdības izveidotajai darba grupai, kas pašlaik intensīvi strādā pie izglītības finansēšanas jaunā modeļa. No tā būtībā atkarīga gan pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma, gan 1997.gada valsts budžeta pieņemšana. Doma ir šāda — ja ir pilsētu domju skolu valdes, kas šos jautājumus risinās Latvijas lielpilsētu līmenī, analoģiska institūcija — skolu valde — ir vajadzīga arī rajona līmenī. Tātad pašvaldību sadarbības padomē tā būtu obligāti veidojama institūcija, nevis tāda, kas varētu būt vai nebūt. Jo šīs funkcijas ir samērā plašas. Un tās tuvākās nedēļas laikā tiks likumā precizētas. Skaidrs, ka šī skolu tīkla optimizācija notiks galvenokārt tieši šajā rajonu līmenī un nevis pagastu vai mazpilsētu līmenī, kā diemžēl daudzkārt bija pavēstīts presē — ka tur, lūk, lemšot par šo skolu pastāvēšanu. Tā tas nebūs. Tāds nav ne mans, ne Ministru prezidenta Andra Šķēles viedoklis. Diemžēl ir bijusi izplatīta pilnīgi neprecīza informācija, kas nākusi no kādiem ierēdņiem vai deputātiem, kas nav pietiekami labi izpratuši vai klausījušies. Tieši lielpilsētu un rajonu līmenī tas notiks un nepavisam ne pagastu vai mazpilsētu līmenī.

Jautājums: — Turlā kungs, kuriem cilvēkiem ir piemērojams politiski represētās personas statuss?

D.Turlais: — Lasiet, lūdzu, likumu, tad sapratīsiet!

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols, "LV" nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 22.oktobra preses konferencē Valdības namā