Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1996., Nr. 177 (662) https://www.vestnesis.lv/ta/id/40974

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Austrālija un Singapūra ir Latvijai atvērtas

Vēl šajā numurā

22.10.1996., Nr. 177 (662)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

17. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 176.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Saulīša, Bišera, Stikuta, Tenisa, Leitenas un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kalviņa, Seiles, Lamberga un Tabūna iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši vienā teikumā gribu paskaidrot šī ierosinājuma būtību. Arvien vairāk un vairāk būs nesaskaņu un strīdu starp īrniekiem un īrējamo telpu īpašniekiem, jo redziet, lieta ir tāda, ka tiesas ir pār-slogotas tomēr, un būs arvien vairāk un vairāk šādu procesu, un tāpēc mēs piedāvājam likumu papildināt ar vienu jaunu nodaļu tieši par īres valdēm, lai būtu papildu slodzes sadalīšanas iespējas starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem. Un šī institūcija ir ļoti vajadzīga, it īpaši tagad, kad šīs maksasÉ īres maksas ir atbrīvotas, un līdz ar to šo strīdu būs ārkārtīgi daudz. Un es arī lūgtu komisijas ļoti nopietni skatīties šo piedāvājumu un pēc iespējas ātrāk mēģināt to izskatīt tālāk sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu par Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Pasta likumā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā par valsts civildienestu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Atbilstoši Kārtības rullim neviens nav pieteicies referēt par šo lēmuma projektu no iesniedzējiem deputātiem. Līdz ar to atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu un izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Pilnīgi konkrēta argumentācija. Pirmkārt, viennozīmīgi var teikt, ka Andra Šķēles vadītā valdība aizstāv lielkapitāla intereses un tautas vairākuma sociālās, izglītības un darba intereses tai ir svešas. Varu minēt pilnīgi konkrētus piemērus. Valdība ir plānojusi aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijas. Valdība ir plānojusi atcelt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošajām personām. Tagad tiek runāts par to, ka...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es ļoti atvainojos, godātie deputāti, ievērosim nedaudz klusumu, lai tie, kas vēlas dzirdēt, tomēr to varētu izdarīt, jo tik tiešām zālē ir ļoti liels troksnis.

K.Čerāns. Paldies! Tātad valdība ir plānojusi atcelt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, tajā skaitā par bērniem. Tagad jau publiskas diskusijas rezultātā no šī prettautiskā lēmuma vērojama zināma atkāpšanās, bet tā vietā ir plānots samazināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu kopā. Šis arī ir lēmums, kurš tiešā veidā skar tieši maznodrošināto cilvēku intereses, un savukārt valdībā nekas netiek darīts un domāts par to, lai no regresīvās ienākuma nodokļu shēmas pārietu uz progresīvo. Ka lielāks nodoklis jāmaksā tiem, kuri vairāk nopelna. Attiecībā uz nabadzīgāko tautas daļu visasāk iedarbosies arī dabas resursu nodokļa sadārdzinājums, kas paredzēts, pārtikai aprēķinot šo nodokli no visas preces vērtības, nevis tikai no iesaiņojuma. Tad paredzēts budžeta ieņēmumu pieaugums no dabas resursu nodokļa no 1,4 miljoniem latu līdz 5,5 miljoniem latu. Var šeit minēt arī papildu izdevumus, kas saistīti ar sociālā nodokļa maksājumu tālāku pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju. Un arī daudzus dažādus citus momentus. Valdība ir plānojusi tautai naidīgu lielu monopoluzņēmumu masveida privatizāciju, mēs uzskatām, ka šī privatizācija, ja arī tiktu veikta, ir veicama uz Saeimas atsevišķi izstrādāta likuma pamata. Tas ir viennozīmīgs pierādījums, ka Šķēles vadītā valdība aizstāv lielkapitāla intereses.

Otrais. Andra Šķēles vadītā valdība nepilda savus dotos solījumus un, kad tas ir izdevīgi, tā rīkojās pilnīgi pretēji. Piemērs ir skolotāju algas. Valdības deklarācijā ir teikts, ka valdība pakāpeniski nodrošinās tādu atalgojumu skolotājiem, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu. Kas tiek darīts? Tiek darīts pretējais. Ierēdņu algas tiek palielinātas par 22 procentiem, bet skolotāju algas tiek atstātas iepriekšējā līmenī un vēl bez garantijām, ka šī gada algām naudas pietiks, tādā pašā līmenī arī nākamajā gadā. Tātad tiek darīts tieši pretēji tam, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā. Tiek vēl vairāk palielināta plaisa starp skolotāju un ierēdņu algām. Mums tas nevar būt pieņemams.

Andra Šķēles vadītā valdība aizstāv autoritāras un centralizētas valsts veidošanos Latvijā. Un, protams, tas ir šeit vispirms pašvaldību jautājums. Šie likumprojekti par rajonu valsts pārvaldi ir vienkārši šedevri. Mēs varam atcerēties jautājumu arī par iespēju Ministru kabinetam grozīt pašvaldību robežas bez iepriekšējas saskaņošanas ar pašvaldībām, kas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. 1996.gada budžetā plānots samazināt pašvaldību pašu ieņēmumu daļu no 21,4 procentiem 1996.gadā līdz 16,8 procentiem 1997.gadā. Pašu ieņēmumu bāze ir būtībā pašvaldību neatkarības jautājums. Ieinteresētības jautājums kaut ko darīt situācijas sakārtošanai. Un rajonu pašvaldību posmu daudzi cilvēki šodien uzskata par lieku, bet tas tādēļ, ka rajoniem ir tikusi būtībā atņemta pašu ieņēmumu bāze. Un tās ir mērķtiecīgi pārvērstas par patērētājiem. Un šobrīd šie neatkarību likvidējošie procesi tiek īstenoti attiecībā uz pagastu pašvaldībām. Un jautājums ir — cik tālu ir brīdis, kad Šķēles kungs un valdošā politiskā elite pasludinās arī pagastu pašvaldības par nevajadzīgām vai arī pārveidos par absolūtām marionetēm. Mums nav pieņemama šāda nostāja. Un Šķēles kungs melo, ja viņš vakar Budžeta komisijas sēdē apgalvo, ka rajoniem nekad nav bijusi pašu ieņēmumu bāze. Mēs varam atrast vecākus ienākumu nodokļu likumus, un arī apgrozījumu nodoklī šī ieņēmumu bāze rajonu pašvaldībām ir bijusi. Šie notiekošie antidemokrātiskie procesi nav vienas dienas garumā, tā ir rūpīgi izplānota lielkapitālistu postkomunistiskās elites stratēģija — skaldi un valdi. Saskaldītu, neorganizētu un mazizglītotu tautu ir vieglāk vadīt un pakļaut ideoloģiskas propagandas ietekmei. Un ir skaidrs, ka šie nav tie procesi, kurus vēlas redzēt mūsu sabiedrības vairākums.

Tālāk. Andra Šķēles veidotā valdība veicina nelikumības un korupcijas attīstību. Un atklāti deklarē savu mazspēju cīņā pret ekonomiskajām nelikumībām. Vairāki momenti šeit. Budžetā norādīti tikai galvenie skaitļi pa nozarēm, un šie sīkie atšifrējumi, kas tiek doti, tie ir tikai komentāri attiecībā uz to, kā šie budžeta līdzekļi varētu tikt tērēti, ja attiecīgam ierēdnim tas labpatiktos. Piemērus es jau minēju, kad runājām par likumprojektu par valsts budžeta nodošanu komisijām.

Tālāk. Ļoti interesants ir termins “neoficiālā ekonomika”. Tas ir būtībā mēģinājums legalizēt... apziņas līmenī legalizēt noziedzīgās ēnu ekonomikas esamību. Tas nosauksim to par neoficiālo ekonomiku un parādīsim visās tabulās kā pilnīgi normālu procesu, pieradināsim cilvēkus pie tā. Tā mums šeit ir jābūt. Tiešām diemžēl valdošā politiskā elite jau diezgan mērķtiecīgi cenšas ietekmēt arī visas tautas apziņu un sabiedrisko domu.

Tālāk. Saeima ir pieņēmusi Korupcijas novēršanas likumu. Un tā vietā, lai valdība šo likumu ievērotu, tā atsakās no nepieciešamības valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas ienākumus, bet ir taču ļoti elementāri skaidrs, ka šīs deklarācijas ir kā ļoti efektīvs instruments pret ierēdņu līdzekļu nepamatotu pieaugumu. Ja ierēdnis ir spiests deklarēt šos savus uzkrājumus, tad tajā gadījumā visi — gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī visa sabiedrība — var sekot, kā šie viņa ieņēmumi progresē no viena laika momenta līdz otram. Un tad arī neradīsies jautājums par to, kā piespiest cilvēkus godīgi maksāt nodokļus.

Vēl. 5. punkts. Andra Šķēles vadītā valdība pārkāpj savas pilnvaras un nostāda sevi pāri likumam, un tas ir jau šī lēmumprojekta anotācijā minētais likuma “Par pašvaldībām” 86. pants, kas nosaka, ka tie Ministru kabineta tiesību aktu projekti, kas skar visu pašvaldību intereses, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Tā ir likuma prasība, kuru valdība nav izpildījusi, un mums vēl šodien šeit budžeta apspriešanas gaitā nav piestādīts projekts likumam par valsts un pašvaldību finansu... atvainojos, par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Līdz ar to deputātiem nav dotas iespējas reāli salīdzināt to, kāds finansējuma līmenis ir paredzēts dažādu funkciju veikšanai valsts institūcijās un pašvaldībās. Tas ir tas, kam šeit bija noteikti jābūt, lai varētu veikt šo godīgo salīdzinājumu. Šobrīd pašvaldības ir nostādītas absolūti pabērna lomā.

Mēs varam vēl runāt arī par pašvaldību izdevumu īpatsvaru valsts kopbudžetā. Ja mēs rēķinām salīdzināmos skaitļos bez pašvaldību speciālā budžeta un bez maksas pakalpojumu rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas, tad 1994. gadā šis līmenis bija 25,5 procenti no valsts kopbudžeta izdevumiem, tagad 1997. gadā ir paredzēti 18,6 procenti. Tātad šī pašvaldības loma un ietekme būtiski samazinās. Es varu tikai vēl piebilst, ka tādā valstī kā Dānija, kuru mēs varam uzskatīt par demokrātiskas valsts paraugu, pašvaldību izdevumu daļa valsts kopbudžetā ir 60 procenti. Mēs varam padomāt, kur mēs atrodamies un uz kurieni mēs vēl tālāk ejam.

Un tas ir pilnīgi skaidrs, ka šāda Andra Šķēles vadītās valdības politika nav pieņemama tautas vairākumam, un tādēļ es arī aicinu atbalstīt šo lēmumprojektu par šīs valdības demisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: “Ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un divām minūtēm, runājot otro reizi.”

Lūdzu deputātus... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret” šo priekšlikumu. Lūdzu! Lujāna kungs, jūs runāsiet “pret”?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Būtu arī pēc tam patīkami no Prezidija, lai arī visa tauta uzzina, kuri ir šie gudrinieki, kas grib aizbāzt šinī gadījumā opozīcijai muti, kuri grib, lai tauta neuzzina to viedokli, kāds ir arī Saeimā gan par Ministru kabinetu... Es saprotu, ka valdošam vairākumam ir 70 balsis un šos jautājumus var viegli atrisināt, bet pārtraukt diskusijas, sevišķi, kas skar valsts intereses, ir visai nekorekts gājiens.

Un es nedomāju, ka jūs ar to, cienījamie “Latvijas ceļa” pārstāvji, saņemsiet kādus lielākus punktus no tautas. Un šinī gadījumā jūs sajaucāt vienkārši savas privātās intereses ar tautas interesēm, un tādēļ es aicinu tos deputātus, kuriem tomēr ir kaut kāda apziņa, balsot pret šo piedāvājumu. Jā, varbūt, ja vajadzētu, atsevišķi varētu piedāvāt par diskusiju ilgumu, kaut gan es domāju, ka šinī gadījumā arī nav pamatojama tam, lai diskusijas samazinātu, jo, ja šāds jautājums ir pacēlies Saeimas līmenī, tad tā ir nopietna pazīme par to, ka liela daļa tautas, ko mēs arī pārstāvam, neuzticas cienījamajam mūsu Ministru prezidentam. Un lai nu mēs risināsim tādu šo jautājumu, pārrunāsim, domāsim vai pat, ja vajadzēs, noņemsim viņu nost no amata, vai mēs gaidīsim tālāk, kad atkal tā krīze palielināsies, un vai nu mums būs jāatkārto Gaiļa kunga piemērs, kad varbūt patiešām Šķēles kungs arī līdzīgi Gailim kautrīgi iesniegs demisiju un pateiks, ka viņam apnicis politikā darboties, jo visi šeit esot ļoti rupji cilvēki. Protams, arī varbūt mēs varam nokļūt līdz tam momentam. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu Saeimu nolasīt, Saeimas Prezidiju nolasīt autorus.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu pieteicies runāt Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Tie ir “Latvijas ceļa” cilvēki, kas ierosina saīsināt laiku, es uzreiz varu pateikt, lai netērētu laiku nolasīt uzvārdus. Jā, tas ir “Latvijas ceļš”, kas negrib šīs garās debates, un es pateikšu, kāpēc. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kā te izteicās iepriekšējais runātājs, ne tikai neuzticas Ministru prezidentam, bet arī Saeimai un deputātiem. Un pilnīgi pamatoti. Un pamatiegansts tam ir tādēļ, ka deputāti nenodarbojas ar savu tiešo, ko paredz Satversme, uzdevumu, tas ir, ar likumdošanu, un, ja mēs te turpināsim par katru jautājumu ļoti gari runāt, es neesmu pret garu runāšanu tad, kad tiek apspriesti konkrēti likumi, ar kuru palīdzību tiešām var palīdzēt tautai, nevis abstrakti vienkārši runāt — labi vai slikti, mēs esam pret — ja mēs turpināsim gari šādā veidā vilkt savas debates un nepieņemt likumus, tad gan opozīcijai, gan arī tai tautas daļai, kas nav apmierināta, būs taisnība, viņi teiks — cik un kādus likumus jūs esiet pieņēmuši? Ļoti elementārs jautājums, un tur mēs neko nevarēsim, nemaz nerunājot par kvalitāti, runāt arī par kvantitāti. Tāpēc es domāju, ka piecas minūtes ir pietiekoši ilgs laiks, lai katrs varētu pateikt savus argumentus. Mēs nevienam nebāžam muti ciet un nepārtraucam debates, mēs vienkārši aicinām koncentrēti pateikt savu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu — Lībanes, Keiša, Bunkša, Leiškalna, Lagzdiņa, Endziņa, Apsīša, Kristovska, Tomašūna, Bērziņa — priekšlikumu: ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un divām minūtēm, runājot otro reizi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 15, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Nākamais debatēs pieteicies runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl mūsu atmiņa ir ļoti īsa. 1996. gadā mēs pieņemam budžetu jau otro reizi. Pirms astoņiem mēnešiem pirmo reizi, un tagad mēs pieņemsim jau nākošā gada budžetu otro reizi. Vēlos atgādināt cienījamajiem deputātiem atsevišķus Ministru prezidenta izteicienus, ko viņš ir deklarējis februāra mēnesī, kad notika budžeta apspriešana: “Strādājot ļoti saspringtā režīmā un laika trūkumā, nežēlīgi apgriežot izdevumus, valdībai izdevās šā gada budžeta deficītu no 90 miljoniem mazināt projektā līdz 60 miljoniem latu. Tas tika panākts, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus.” Par siltiem radiatoriem laikam būs nedaudz samānījies, jo siltu radiatoru arī nav. “Neraugoties uz to, ka tas ir ievērojams budžeta deficīta samazinājums, tas tomēr nozīmē, ka parāds uz katru Latvijas iedzīvotāju nākošajā gadā — tas ir šis gads un nākošais — pieaugs vēl par 24 latiem, tas ir apstākļos, kā es esmu teicis, Šķēles kunga citāts, ka visa mūsu kabatās esošā nauda jau ir aizņemta. Mēs jau dzīvojam pilnībā uz parāda. Nacionālais kopprodukts 1994. gadā bija plus 0,6 procenti, pagājušajā gadā — 1995. — bija kritums — mīnus 2 procenti, 1996. gadā mēs paredzam plus 0,3 procenti nacionālā kopprodukta. Bet tas būs, vienalga, mazāks nekā 1994. gadā.” Tātad uz nacionālā kopprodukta minimāla pieauguma Šķēles kungs šinī gadā uz nākošo gadu plāno divtik samazināt budžeta deficītu. Analizēsim situāciju. Tātad pie gandrīz nekāda ekonomiskā pieauguma budžeta deficīts tiek uz kaut kādu mistisku rezultātu... rezultātā samazināts. Šogad februārī valsts ir bankrota stāvoklī. Šķēles kunga informācija: februāra mēnesī Šķēles kungs saņem valsti bankrota stāvoklī. Bankrota stāvoklī pusgada laikā Šķēles kungs likvidē budžeta deficītu uz 30 miljoniem un nākošajā gadā plāno 60 miljonus. Piedodiet, tas ir Māršala? (nesaprotams vārds) stratēģiskais plāns laikam. Mums ir ģeniāls cilvēks Latvijā, kas pusotra gada laikā plāno no 90 miljonu budžeta deficīta valsti izvest uz bezdeficīta budžetu nezināmiem līdzekļiem. Bet tālāk klausieties, ko pats cienījamais Šķēles kungs ziņo savā uzstāšanās toreiz: “Lai Latvija veiksmīgi attīstītos un tuvotos Eiropas valstīs pastāvošajam dzīves līmenim, mums dažos gados ir jāpanāk budžeta deficīts.” Tie ir Šķēles kunga vārdi februāra mēnesī. Tad viņš teica: dažos gados. Laikam “daži gadi” izskatās nākošais gads. Un tikai mainās tempi, un jautājums ir — kā intereses Šķēles kungs ar šādu bezdeficīta gājienu mēģina panākt? Ir jāpanāk bezdeficīta budžets. Un nacionālā kopprodukta pieauguma tempiem ir jābūt pieciem līdz astoņiem procentiem gadā. Piedodiet, Šķēles kungs! Ir 0,3 reālais, nav zināms, cik būs nākošajā gadā, un bezdeficīta budžeta iestājas. Kaut jel jūs pats esat deklarējis, ka ir jābūt pieciem līdz astoņiem procentiem kopprodukta pieaugumam. Tātad nevis uz ekonomisko attīstību, kā rezultātā varētu sākt veidoties bezdeficīta budžets, bet gan ar nezināmām metodēm jūs plānojat kaut kādā veidā panākt šo bezdeficītu. Un tie ir paša Šķēles kunga vārdi. Un patiešām, Bērziņa kungs, ja jau mēs tā runājam par to, kā ir jāveido projekti un viss pārējais, bet laikam vispirms jāiemāca mūsu Ministru prezidents atbildēt gan par saviem vārdiem, gan arī to, lai viņš nemēģina pārkāpt Satversmi un Saeimas pieņemtos likumus. Jo cienījamais Ministru prezidents uzskata to, ka eksministre, valsts ministre Jēgeres kundze paziņo to, ka atsūtīta uz Saeimu ir atskaite, ko es... nezināmu iemeslu dēļ Prezidijs nav nosūtījis deputātiem un nav devis Saeimai apstiprināšanai. Protams, to var saprast, ka tā varbūt ir Šķēles kunga platā aizmugure, ko šodien pierādījām jau ar balsojumu, ka kaut kur 70 deputāti par jebkuru lēmumu balsos un klusēs. Es nezinu, ja Šķēles kungs tuvākajā laikā piedāvās izģērbt visu Latvijas tautu, tad es nebrīnītos, ka “Latvijas ceļš” teiktu: nav ko to apspriest, tas jau nav likumprojekts, tā ir tikai normāla iniciatīva. Un es domāju, ka “Saimnieks” kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai” mierīgi novilktu kopā ar Šķēles kungu tautai bikses. Un teiks, ka tā ir stratēģiskā politika. Un šinī gadījumā es gribētu kvalificēt šādu izdarību ar...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

M.Lujāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Ir vairāki paziņojumi, tāpēc debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Saeima sveic Ludmilu Kuprijanovu ar 14. oktobrī svinēto dzimšanas dienu. Apsveicam!

Saeima sveic Normundu Pēterkopu 35 gadu jubilejā, ko viņš svinēja vakar!

Godātie deputāti! Vēl ir vairāki deputāti pieteikušies sniegt paziņojumus. Vārds Jānim Urbanovičam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Latvijas — Uzbekijas atbalsta grupa lūdz sapulcēties tūlīt šajā pārtraukumā uz piecām minūtēm tajā Spoguļu telpā, kas ir blakus zālei.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Ķezbers (DPS). Godātie kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Lūdzu pusdienas pārtraukumā pulksten 12.30 pulcēties Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimniek” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Cienījamie deputāti, Latvijas — Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas dalībnieki! Aicinu jūs pulcēties komisiju ēkā, 104. telpā uz īsu konsultatīvu sanāksmi. 104. telpā, komisiju ēkā, šinī starpbrīdī!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti!Pārtraukums vēl nav izsludināts!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi! Turpinām izskatīt Saeimas lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Debatēs ir pieteikušies vēl divi deputāti — Gundars Valdmanis un Oļģerts Dunkers. Vārds debatēs Gundaram Valdmanim — Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es varbūt vairāk runāšu šoreiz, lai tauta pa radio klausās, jo saprotu, ka mums šeit jau lēmums atkal ir nolemts, ka mēs valdību tomēr atbalstīsim.

Es gribu, lai tauta zina, ka šodien reģistrācijas laikā Saeimā bija 88 deputāti, bet tad, kad nolēma uzlikt “ķepu”, lai mēs nevaram runāt, lai nevar izteikties, tad ierobežoja runātāju sarakstu, tad balsojumā piedalījās tikai 65 deputāti. 23 deputāti negribēja to, ka viņus ieskaita tajā rindā, kurus nicinās un nievās tāpēc, ka viņi nepakļaujas partijas disciplīnai un darīs pēc savas sirdsapziņas. Kamēr tā sirdsapziņa pilnīgi atmodīsies un nāks palīgā, mums būs grūti tikt ar Šķēles kungu galā.

Kā jūs jau zināt, tad Šķēles kungs drusciņ ir ņemts priekšā, lielākās frakcijas mēģinās pateikt to, ko es jums tagad mēģinu paskaidrot, ka Šķēles kunga rīcība ir pilnīgi nepiemērota. Viņš slēpjas aiz Ministru kabineta vārda, ka it kā koncepcijas vienbalsīgi pieņem ļoti sliktas, tautai kaitīgas koncepcijas. Tā viena balss ir viņa. Ja kāds Ministru kabinetā grib oponēt, tad viņš uzraksta vienu, bet jokodamies divas vēstules. Tā otra ir atlūgums no kabineta. Mūsu tautai tiek “vārīti” ļoti nepiemēroti likumi, bet visvairāk, ar ko neviens nevar strīdēties, — trūkst koncepcijas. Kā mēs tiksim no šīs ubadzības ārā? Krasta kungam nav koncepciju, kur būs jaunas darbavietas. Mēs neesam ar mieru aizņemties naudu pasaules tirgos, lai mēs varētu ražot darbavietas, bet ko mēs darām? Mēs postām tās darbavietas, kas ir. Un ikkatru gadu stāstām tautai: “Nu, drusku sašauriniet jostas, un būs labāk!” Kaut kad ir šai muļķībai, šai nodevībai jābeidzas.

Pēc beidzamajām vēlēšanām mēs šeit, Saeimā, visi zinājām, sapratām un runājām, ka ir jābūt spirta un tabakas monopolam un valdībai būs desmit reizes vairāk muitas ienākumu nekā šodien, jo kontrabandisti “apēd” 90 procentus no tā, ko mēs uzliekam tautai kā uzcenojumu muitas nodokļu dēļ. Bet Šķēles kungs to negrib saprast. Kāpēc atņemt labumu kontrabandistiem, ja var atņemt labumu pensionāriem un citiem, kas nespēj cīnīties pretim. Šī rīcība ir pilnīgi nepiemērota. Viņam nav, viņš ir bankrotējis kā persona. Viņš saka, ka tauta ir bankrotējusi. Tauta vēl nav bankrotējusi, lai gan Šķēles kunga aģenti — Naglis un citi — to tautu ved uz bankrotu, cik ātri vien spēj.

Bet tas, ka mums trūkst koncepcijas, kā no šīs bedres izkāpt. Un pirmajā vietā tajā koncepcijā ir jābūt, kā mēs ievedīsim tautā godīgumu, jo neviens ārzemēs nav tāds muļķis, kas brauks uz tādu zemi, kur bankas var aplaupīt tautu, bet neviens par to netiek sodīts, kur likumus neievēro lielos mēros, kur ir ierēdņu patvaļība. Un kamēr šī “banda” valda pār mūsu tautu, mums nav nekādas nākotnes. Mums būs jāmeklē risinājums, mēs to mēģināsim atrast Saeimā, atjaunojot sirdsapziņu un metot šos puišus tenteriski ārā. Mēs mēģināsim gāzt prokuroru, mēs mēģināsim gāzt Latvijas Bankas ierēdņus, bet mums to neatļauj. Mēs pat nedrīkstam šeit runāt un pateikt, kas mums sāp.

Ir jāiet cits ceļš. Mums Satversmē ir 78.pants, kas atļauj 10% tautas prasīt Satversmē maiņu, un mums šo slāni, ko mēs mantojām no okupantiem un kas vēl tagad tautu žņaudz, šo slāni no ierēdniecības ir jāizmaina. Tur nav runas par asinīm vai par rungām, vienkārši: “Kungi, ejiet prom! Tālu prom, kaut kur aiz Kanādas Klusajā okeānā, un atstājiet mūsu tautu mierā!” Mums tas ceļš būs jāiet. Es ceru, ka tauta to sapratīs, nāks drīz no “Taurētāju” pulka lūgums ar šo Satversmes 78.panta jautājumu, mēs šodien Šķēles kungu laikam apstiprināsim, bet tā nebūs uzticība viņam. Tā būs neuzticība sev, jo mēs, deputāti, tomēr baidāmies no tā, ko viņi man dara, — nicina un nievā, un nezin ko mums, bet, kad mēs paši uzņemsim uzticību sev, tad mēs arī izteiksim to neuzticību, ko šodien mēs vismaz pa daļām izdarīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Oļģerts Dunkers, frakcijas “Tautai un taisnībai” deputāts. Dunkers nav zālē. Tātad atbilstoši Saeimas lēmumam vairāk debatēs runāt neviens deputāts nevar.

Godātie deputāti, lūdzu balsosim par lēmumprojektu, ko ir iesnieguši vienpadsmit deputāti: Lujāns, Bartaševičs, Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Stašs, Valdmanis, Zelgalvis, Grīnbergs, Mauliņš un Kazāks. “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 57, atturas — 2. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu”.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Bišers, Kaksītis, Lujāns, Mauliņš, Lībane, Jirgens, Lagzdiņš, Stikuts, Kalniņš un Leitena lūdz Saeimas Prezidiju saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 140.pantu. “Ierosinām par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm”. (Starpsauciens no zāles: “Labāk ar pogām!”) Atbilstoši Kārtības rullim viens deputāts var runāt “par”, viens “pret”. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Izteikties neviens deputāts par šo jautājumu nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. (Starpsauciens no zāles: “Ir, ir!”) Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es uzsveru, ka mēs tomēr varētu balsot aizklāti, elektroniski, ietaupot laiku mūsu likumdošanā. Mums ir tik daudz likumu, kas šodien ir jāapspriež. Mēs tiešām pazaudēsim pāris stundas šajā balsošanā ejot, kā saka, ar zīmēm. Tātad es lūdzu noraidīt šo desmit deputātu iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, lai kā es cienītu Lamberga kunga vēlmi taupīt laiku un aktīvi strādāt likumdošanas jomā un lai kā es gribētu tam visam pievienoties, es gribu jums teikt, ka diez vai šoreiz mums būtu lietderīgi pieņemt lēmumu — balsot ar balsošanas iekārtu, jo balsošana par Satversmes tiesas tiesnešiem būs samērā sarežģīta. Kāpēc? Tāpēc, ka likumā “Par Satversmes tiesu” ir 4.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma, un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Līdz ar to jūs saprotat, ka šajā likumā jau pēc būtības ir iestrādātas zināmas kvotas. Tā kā visu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana ir iekļauta šodienas darba kārtībā kā viens jautājums, tas var radīt zināmus pārpratumus. Balsu skaitītāji ir konsultējušies, kā vislabāk šo balsojumu vadīt, kā vislabāk mums balsot, un mēs nonācām pie secinājuma, ka patiešām vislabāk to būtu darīt ar zīmēm. Par to, cik zīmes ir sagatavotas un kā, es jums pastāstīšu vēlāk, pēc tam, kad šis jautājums būs izlemts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — balsot par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 7, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Vārds balsu skaitītāju vārdā Kristiānai Lībanei, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātei. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, šoreiz balsošana būs nedaudz sarežģītākā nekā citreiz, kad mēs esam balsojuši ar zīmēm. Tāpēc, lūdzu, uzmanīgi ieklausieties tajā, ko es jums gribu pastāstīt.

Es jau pirms īsa brīža nolasīju Satversmes tiesas likuma 4.panta pirmo daļu, tāpēc vēlreiz es jums šo likuma normu priekšā nelasīšu, bet sakarā ar to, ka šāda norma likumā ir, tika apspriests priekšlikums, un pašlaik es lūdzu jūsu akceptu tam, ka balsojums varētu notikt ar trīs dažādu krāsu vēlēšanu zīmēm. Pašlaik ir sagatavota balsošanas zīme Nr.1, kurā ir iekļauti tie divi kandidāti, ko ir licis priekšā Ministru kabinets. Šī zīme būs dzeltenā krāsā. Attiecībā uz šo zīmi jums ir jāizsvītro tikai tā kandidāta uzvārds, ja jūs balsojat pret šo kandidātu. Ja jūs balsojat “par” tad, bez šaubām, jums jāsvītro nekas nav.

Balsošanas zīme Nr.2 attieksies uz tiem Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem, kuri ir izvirzīti no Augstākās tiesas plēnuma. Šī zīme būs baltā krāsā. Arī šeit ir divi uzvārdi. Un arī šeit jums ir tiesības balsot par abiem kandidātiem, bet, ja jūs vēlaties balsot pret kādu no viņiem vai pret abiem, tad svītrojiet šo uzvārdu.

Un visbeidzot — ir balsošanas zīme Nr.3. Tā būs zilā krāsā, un tie būs tie Satversmes tiesas kandidāti, kuri tiks tātad, vai nu tiks vai netiks apstiprināti pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma. Šajā balsošanas zīmē ir seši uzvārdi. Un jums ir jārīkojas sekojoši. Tātad vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk kā trīs kandidāti, tiks uzskatīta par nederīgu. Līdz ar to jums ir jāsvītro tikai tie kandidāti, pret kuriem jūs balsojat, un, ja jūs vēlaties, lai jūsu zīme tiktu atzīta par derīgu, jums nevajadzētu atstāt vairāk kā 3 kandidātus.

Visa pārējā procedūra būs tāda pati kā līdz šim. Balsu skaitītāji dosies apspriesties un pārbaudīt, vai viss ir sagatavots balsošanai. Tad atskanēs pirmais zvans, kas aicinās jūs uz balsošanu, un otrais zvans aicinās jūs atpakaļ zālē uz rezultātu nolasīšanu. Atgādināšu, ka Satversmes 85.pants nosaka to, ka Satversmes tiesas tiesneša kandidātam ir jāsaņem ne mazāk kā 51 balss, lai viņš tiktu ievēlēts. Līdz ar to šodien varētu tikt noturēta ne vairāk kā viena balsošanas kārta. Vai ir vēl kādi jautājumi?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputātiem ir iebildumi pret to informāciju, ko balsu skaitītāju vārdā sniedz frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte Kristiāna Lībane? Iebildumu nav. Pieņemts. Atbilstoši šai informācijai mēs gaidām zvanu. Pirmo zvanu, kas aicinās deputātus uz balsošanu Prezidija zālē. Otrs zvans aicinās mūs zālē šeit, lai uzklausītu vēlēšanu rezultātus. Esiet uzmanīgi un lūdzu sekojiet zvaniem, lai mēs varētu operatīvi turpināt darbu.

(Pārtraukums balsošanai)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Vārds Kristiānai Lībanei — balsu skaitītāju vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātei. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man paziņot balsošanas rezultātus.

Šoreiz tas varbūt aizņems nedaudz vairāk laika nekā iepriekš, jo balsu skaitītāji izlēma noformēt trīs atsevišķus balsu skaitītāju sēdes protokolus sakarā ar to, ka bija trīs dažādas balsošanas zīmes.

Tātad vispirms par to Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu, kas tika vēlēti pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Kopumā tika izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 39 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzīta 81 vēlēšanu zīme. Par nederīgām atzītu zīmju tātad nebija. Par kandidāti Ilmu Čepāni tika nodota 51 balss. Par kandidātu Aivaru Endziņu tika nodotas 52 balsis.

Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu par Satversmes tiesas tiesnešiem pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir ievēlēti Ilma Čepāne un Aivars Endziņš. (Zālē aplausi).

Nākamais balsu skaitītāju sēdes protokols attiecas uz tiem Satversmes tiesas kandidātiem, kas tika vēlēti pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

Kopumā tika izgatavotas tāpat 120 vēlēšanu zīmes, un deputātiem tika izsniegta 81 vēlēšanu zīme, no kurām neviena netika sabojāta un nomainīta. Dzēstas tika atlikušās 39. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izdotās 81, un par derīgām atzīta arī 81 vēlēšanu zīme. Par kandidātu Andreju Lepsi tika nodotas 45 balsis, un par kandidāti Ilzi Skultāni arī tika nodotas 45 balsis. Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu, par Satversmes tiesnešiem neviens no šiem diviem manis minētajiem kandidātiem ievēlēts netika.

Un visbeidzot — balsu skaitītāju sēdes protokols, ievēlot Satversmes tiesas tiesnešus pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu nebija. Dzēstas atlikušās 39. No vēlēšanu kastes izņemta 81. Par derīgām atzītas visas no vēlēšanu kastes izņemtās zīmes. Par kandidātu Romānu Apsīti nodotas 56 balsis. Par kandidātu Igoru Bukovski nodotas 28 balsis. Par Valdi Cielavu 25 balsis. Par Viktoru Elksni — 26 balsis. Par Valdi Rožukalnu — 44 balsis. Par Velgu Slaidiņu — 21 balss.

Līdz ar to saskaņā ar Satversmes 85.pantu par Satversmes tiesas tiesnesi no visiem iepriekš minētajiem kandidātiem ir ievēlēts tikai Romāns Apsītis. (Aplausi).

Sēdes vadītājs. Apsveicam Ilmu Čepāni, Aivaru Endziņu un Romānu Apsīti ar apstiprināšanu par Latvijas Satversmes tiesas tiesnešiem! Apsveicam vēlreiz! (Aplausi).

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas piecas minūtes. Kaksīša kungs, mēs varam vēl izskatīt jautājumu? Laikam nevaram vairāk. Turpmāko dienas kārtību sāksim izskatīt pēc pārtraukuma. Saeimas Prezidijā vārdu lūdz paziņojumam Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas Parlamenta savienības delegācijas sēde šodien pulksten 17 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam lūdz Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu sanākt Sociālo un darba lietu komisiju komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārdu lūdz Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Es aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulksten 13.15 komisijas sēžu telpā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārdu lūdz Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde notiks Tautsaimniecības komisijas telpās pulksten 12.35.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka, Roberts Zīle (zālē). Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts zālē. Lūdzu zvanīt!

Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu... 5 minūtes pārtraukums. Līdz pulksten 13.37.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Reģistrēsimies vēlreiz, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputāti. Turpināsim darba kārtības 14. jautājumu — lēmumprojekts “Par O.Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanīt dokumentam Nr. 1568. Juridiskā komisija kārtējā komisijas sēdē izskatīja tieslietu ministra iesniegtos dokumentus par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Pārbaudot dokumentus, arī piedaloties Lazdiņas kundzei šajā komisijas sēdē, komisija vienprātīgi nāca pie slēdziena, ka Olgas Lazdiņas kandidatūra apgabaltiesas tiesneša amatam ir piemērota un atbalstāma, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izteikt arī deputātu atbalstu lēmumam par Olgas Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumprojektu “Par O.Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par ... Godājamie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus visiem piedalīties balsošanā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 8. Olga Lazdiņa apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu, nākamais darba kārtības jautājums — “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. Lūdzu!

J.Kaksītis. Nākošais ir dokuments Nr. 1569. Jau iepriekšminētajā komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti un, pirmkārt, attiecībā uz Jolantu Bebrišu.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Jolantas Bebrišas kandidatūru par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo kandidatūru un nobalsot par lēmuma projektu, ar kuru Jolanta Bebriša ir iecelta par minētās tiesas administratīvo tiesnesi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 2. Jolanta Bebriša iecelta par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Šajā pašā komisijas sēdē izskatīti materiāli par Arvīdu Nagli, kurš līdz šim strādāja Centra rajona tiesā un arī šobrīd strādā Centra rajona tiesā. Arvīds Naglis ir izteicis vēlēšanos pāriet strādāt Valmieras rajonā par tiesnesi. Tieslietu ministrija to atbalstījusi, arī Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta Nagļa kandidatūru iecelšanai par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Es lūdzu arī deputātu balsojumu par šo lēmumprojektu, lai Arvīds Naglis tiktu iecelts par administratīvo tiesnesi iepriekšminētajā Valmieras rajona tiesā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 3. Arvīds Naglis iecelts par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, cienījamie kolēģi, saskaņā ar izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā izskatām jautājumu “Par grozījumiem Saeimas Kārtības rull”. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Juridiskās komisijas vārdā — Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija ir izskatījusi visus termiņā iesniegtos priekšlikumus pie likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” un ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam, galīgajam lasījumam.

Pirmie priekšlikumi, kādi tika izteikti, ir pie Kārtības ruļļa 82. panta, kur deputāts Čerāns ierosināja papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, svītrot 82. panta 1. daļā atsauci uz 54. pantu, kā arī papildināt 1. daļu ar teikumu: šajā gadījumā runas laiks debatēs nedrīkst pārsniegt piecas minūtes. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī priekšlikuma būtība ir atgriezties pie vecās prakses, no kuras, izdarot iepriekšējos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, Saeima atteicās, proti, ka nepastāv debates pie likumprojekta nodošanas komisijām, jo atsauce uz 54. pantu nozīmē to, ka var runāt tikai viens “par”, viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo Čerāna kunga priekšlikumu neatbalstīja, un es aicinātu to pašu darīt arī Saeimu.

Bez tam es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka Čerāna kungs, piedāvājot svītrot tikai 82. panta 1. daļā atsauci uz 54. pantu, faktiski nav izdarījis visu nepieciešamo, lai tik tiešām izslēgtu šo iespēju runāt tikai vienam “par”, vienam “pret”. Jo tajā pašā laikā 54. pantā, kurš pasaka, kāda ir kārtība, ka runas laiks ir piecas minūtes un par kuriem pantiem ir šī kārtība, tur viņš šādu piedāvājumu svītrot atsauci uz 82. pantu nav devis. Līdz ar to, nobalsojot par šādu priekšlikumu, mēs faktiski jau uzreiz rullī radītu arī pretrunu un neskaidrības. Es aicinātu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamais Prezidij un godājamie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo savu priekšlikumu, un Endziņa kungs jau šeit izstāstīja būtību, man nav nepieciešamības daudz atkārtot. Es tiešām piekrītu, ka normālas debates, kā tas bija pirms vairākiem mēnešiem, tās tiešām varētu būt par garu tajā situācijā, kad mēs lemjam par kāda likumprojekta nodošanu komisijām, bet mēs redzam arī tagad, ka pastāvošā prakse arī reizēm izrādās visai problemātiska, jo mums ir bijušas situācijas un diezgan daudzas, kad kāds noteikts viedoklis vai kāda noteikta argumentācija nav varējusi šīs ierobežojošās normas dēļ tikt izpausta. Un, kā jau teicu, ir bijušas situācijas jau mūsu Saeimas darbā, kad šis striktais ierobežojums — runāt tikai vienam “par”, vienam “pret” — jau ir arī ticis izmantots, bloķējot kāda viedokļa izpausmi.

Un tādēļ es tātad... tā ir tā motivācija, kāpēc es ierosināju šeit noteikt debates piecu minūšu garumā, katram runātājam tātad nedod šīs 15 minūtes, bet tomēr ļaut, teiksim, deputātiem, kas to vēlas, izteikt arī dažādus viedokļus un dažādus redzespunktus attiecībā uz to, teiksim, kāpēc šī likumprojekta nodošana komisijām būtu vai nu pieņemama, vai noraidāma.

Kas attiecas uz Endziņa kunga minēto 54. panta tekstu, tad mums likumdošanā ir iespējas... ir līdzekļi, kā šādas problēmas risināt, un tad mums ir likums, kas reglamentē šo tiesību normu piemērošanas kārtību, ar... tādējādi es noteikti gribu uzskatīt, ka tātad no šī likumprojekta neapšaubāmi izriet... no tā likuma neapšaubāmi izriet tas, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, mēs tiešām būsim šīs te debašu iespējas šeit radījuši. Tātad es aicinātu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Endziņa kungs vēlas vēl runāt? Lūdzu!

A.Endziņš. Es gribētu tikai piebilst, ka tas tomēr neatbilst patiesībai, ka mums ir likums, kas šajā gadījumā atrisinātu konfliktu starp viena un tā paša likuma divām pretrunīgām normām. Un, atklāti sakot, tā, ja mēs esam pamatnormā — 54.pantā nosaukuši, uz kuriem pantiem tas atsaucas, tad mēs drīzāk varētu arī šajos pantos, uz kuriem atsauces ir, nenorādīt, iekavās nelikt šo 54.pantu, jo tad mums būtu jāvadās tikai pēc 54.panta. Un tas, ka mēs liekam 82.pantā 54.pantu vai arī, teiksim, citur, tas drīzāk ir vērsts uz to, lai vieglāk būtu gan sēdes vadītājam, gan arī pašiem deputātiem orientēties, par kuru normu un kas šajā normā ir, ka ir tikai viens “par”, viens “pret” un ka runas laiks ierobežots uz piecām minūtēm. Es tāpēc tomēr aicinātu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar šādu jaunu... ar papildinājumiem... jaunu pantu 82.pantā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 38, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek spēkā komisijas izstrādātais priekšlikums. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 83.panta. Šeit Juridiskā komisija kā priekšlikumu iekļāva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, kas tika nodots komisijām un kur atbildīgā Juridiskā komisija šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu atbalstīja, tikai to nedaudz redakcionāli precizējot. Un es aicinātu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai kādam ir iebildumi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu un Juridiskās un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie labojumi ir 87.pantā, kur tika redakcionāli precizēti divi vārdi atbilstoši latviešu valodas speciālistu ieteikumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 87.panta 2.punktā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais precizējums ir 90.1 pantā. Jūs redzat tekstā... Jums ir pasvītroti vārdi, kā ir pieņemts pirmā lasījumā, otrā lasījumā, tas ir veikts arī, sekojot jeb atbalstot latviešu valodas speciālistu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 90.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 95.panta, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Šā priekšlikuma būtību jūs redzat. Teksts jums ir priekšā. Tomēr es mēģinātu pievērstu jūsu uzmanību, ka šis priekšlikums nosaka to, kā jūs atceraties, tad, izskatot valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, mēs pieņēmām un atbalstījām arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par kārtību, kādā ir noformējami visi priekšlikumi pie valsts budžeta projekta. Un tur šā priekšlikuma būtība bija tā, ka, iesniedzot vienu vai otru priekšlikumu par grozījumiem budžeta projektā, ir jānorāda arī pāris, ja kādam pieliek naudu, tad no kurienes šī nauda tiek atņemta, un, ja tas netiek darīts, tad... ja tas nav izdarīts, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādus priekšlikumus neņemtu vērā.

Šeit šī priekšlikuma būtība ir, ka tajos gadījumos, ja šie priekšlikumi budžetā izriet no agrāk pieņemtiem likumiem, no agrāk pieņemtām likuma prasībām, tad nebūtu jāvadās pēc šī patstāvīgā priekšlikuma būtības. Mums bija ļoti nopietna diskusija Juridiskajā komisijā, un komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Ar kādu motivāciju? Ar tādu motivāciju, ka, ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim, tad faktiski tas nozīmētu to, ka jebkurš skaitlis, kurš ir minēts valsts budžeta projektā pašreizējā vai, teiksim, arī iespējamos grozījumos valsts budžeta projektā, vai arī labojumos pie valsts budžeta, varētu atsaukties uz agrāk pieņemtu likumu, jo, manuprāt, neviens skaitlis valsts budžetā, nu, nav ārpus viena vai otra, vai trešā agrāk pieņemtā likuma prasībām, un tad man liekas, ka šāda patstāvīgā priekšlikuma jēga kaut kur jau pilnībā zūd. Un tā ir tā motivācija, kāpēc Juridiskā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu tomēr neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai ir kādam no deputātiem iebildumi pret Juridiskās komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas iesniegto priekšlikumu par izmaiņām 95.pantā? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošie precizējumi ir 96.1 pantā, un šeit atkal, jūs redzat, ir redakcionāli precizēta atzīme un ir pasvītroti tie vārdi, un tas arī ir izdarīts pēc latviešu valodas speciālistu ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem Kārtības ruļļa 96.1 pantā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie precizējumi ir 99.pantā, tā ir projekta 8.lappuse, kur arī ir izdarīts redakcionāls precizējums pēc latviešu valodas speciālistu ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem 99.pantā nav? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamis priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 118.panta, ko ir iesniedzis deputāts Čerāns. Teksts jums ir redzams. Juridiskā komisija, pēc būtības atbalstot Čerāna kunga priekšlikumu jeb daļēji pieņemot Čerāna kunga priekšlikumu piedāvā, jums savu redakciju. Proti, ka nevis tikai priekšlikums par uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā, bet būtībā jebkurš patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē. Juridiskā komisija piedāvā šādu redakciju, vadoties no tā, ka analoģisks noteikums ir attiecībā uz likumprojektiem, jo arī noraidīts likumprojekts ir tā pati prasība, ja atbildīgā komisija neatbalsta konceptuāli kāda likumprojekta pieņemšanu Saeimā, tā pati tiesīga to nav darīt, tiek informēti iesniedzēji. Ja iesniedzēji desmit dienu laikā nepieprasa rakstveidā, kad lai Saeima lemj par to, tad tas ir uzskatāms par noraidītu. Un mēs pēc analoģijas piedāvājam arī, tātad daļēji pieņemot Čerāna kunga priekšlikumu, attiecināt to uz jebkuru patstāvīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Čerāna kunga iesniegtajiem priekšlikumiem 118.pantā? Čerāna kungs neuztur prasību balosot? Neuztur. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 119.panta, ko ir iesniedzis deputāts Čerāns. Viņš ierosina 119.panta pirmo daļu papildināt, proti, vārdus “valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam” aizstāt ar vārdiem “valsts ministram, Latvijas Bankas prezidentam, kā arī citām Saeimas ievēlētām amatpersonām”. Tātad, ka ne mazāk kā pieci deputāti rakstveidā var uzdot jautājumus. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Aiz kāda apsvēruma? Kaut arī Čerāna kungs šeit piedāvā papildināt attiecīgi pirmo daļu ar teikumu, ka šis noteikums nav attiecināms uz tiesnešiem, jo tad līdz ar to tas būtu neapšaubāmi pretrunā ar trešās varas neatkarību, ar tiesas neatkarību, bet tajā pašā laikā Saeima ievēl dažādas amatpersonas. Saeima apstiprina ģenerālprokuroru, Saeima apstiprina valsts kontrolieri, Saeima apstiprina Valsts kontroles kolēģijas locekļus, veselu virkni, revidentu Radio un televīzijas padomi, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un vēl citas amatpersonas. Līdz ar to šis loks ir ļoti izplūdis un arī šajā lokā varētu tikt iekļautas tādas personas, uz kurām šāda prasība nebūtu attiecināma. Un jāsaka gan tā, ka Čerāna kungs, bet jau pēc tam, kad Juridiskā komisija savu attieksmi bija izteikusi un iesniegusi materiālus Prezidijam, lai iekļautu... lai izsniegtu deputātiem sagatavoto likumprojektu, un arī tātad pēc noteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa, precizēja, bet diemžēl jāsaka, ka vilciens bija aizgājis, un tāpēc arī jauno Čerāna kunga priekšlikumu, kur viņš ierobežoja šo loku, vairāk komisija izskatīt un atbalstīt nevarēja. Bet šādā kontekstā šo priekšlikumu Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es tiešām šobrīd gribu tikai aktualizēt šo problēmu, jo ir skaidrs, ka tās personas, kuras Saeima var ievēlēt, tām pašām personām Saeima var ierosināt viņu atsaukšanu. Un faktiski šo attiecīgo amatpersonu atsaukšana ir praktiski vienīgais veids šobrīd, kā veikt jebkādu publisku domu apmaiņu par viņu darbu. Tad, ja mēs, teiksim, ja mēs gribam veikt kādu politisku diskusiju vai vispār domu apmaiņu par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, tad mums ir šeit jāiesniedz priekšlikums, viņu atsaukt, kādu locekli, un tad šeit parādās šī iespēja diskutēt. Tad es domāju, ka noteikti ir daudz pareizāk, ka ļaut Saeimai arī izmantot kādas ne tik radikālas formas šīs diskusijas uzsākšanai, un šī forma varētu būt — iespēja uzdot jautājumu. Es piekrītu, ka šeit šī redakcija tiešām nav ideāla, man tiešām žēl, ka Juridiskā komisija neizstrādā savu alternatīvo priekšlikumu. Acīmredzot pie šīs problēmas mums nāksies atgriezties nākotnē, bet šobrīd, tā kā es tiešām nedomāju, ka varētu uzstādīt jautājumus Valsts prezidentam, tad es šo savu priekšlikumu noņemu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Vai vēl kāds vēlas uzstāties. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt? (Starpsauciens no zāles: “Nevajag!”) Lūdzu, Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani drusku uztrauc tas, ka Čerāna kungs it kā ir paņēmis atpakaļ savu pieprasījumu, lai tie, kurus mēs ievēlam, lai viņi arī drusciņ atbildētu. Es domāju, ka ir pilnīgs absurds tā doma, ka mēs nevaram prasīt tiesnesim atskaitīties. Mēs viņus ieceļam uz mūžu. Viņš var darīt visādas cūcības, mēs viņu nevaram aizskart. Mēģinot atcelt ģenerālprokuroru, kas ir tik daudzās lietās piemiedzis aci, vai tas ir tirgus, taisīt genocīdu pret tautu, vai tiem, kas ir bankas izlaupījuši. Viņi visi ir gandrīz uz mūžu iecelti, ir neaizskarami, viņiem pat jautājumus mēs nevaram uzdot. Es domāju, ka tā ir liela, liela kļūda. Mums ir kautkādi viņi jāved pie kārtības. Un, ja mēs gribam kārtību ievest tautā, tad sāksim domāt, kā mēs to darīsim. Ja mēs, Saeima, pateiksim, ka mēs viņu esam iecēluši. Kaksīša kungs lūdza, lai mēs balsojam. Mēs uzticējāmies viņam, bet, ja tas cilvēks pēc 10 gadiem kļūs par īstu nelieti, mēs tur neko nevarēsim darīt. Mēs vienkārši, nu, 6.Saeima tādu ievēlēja, mēs viņu aizskart nevaram, lai viņš dara, ko viņš grib.

Mums visiem ir zināmi tiesneši, kas nepilda savu amatu godīgi. Par viņiem raksta avīzēs, par viņiem tauta sūdzas, bet mēs negribam nekādus grožus viņiem uzlikt. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Čerāna kungs, man ir žēl, es būtu atbalstījis to domu, kuru jūs izteicāt, ka visiem, kurus mēs ieceļam, ka visiem ir jāatbild mūsu priekšā. Jūs esat to atsaucis, es mēģināšu to ierosināt, cik ātri es to varēšu. Manuprāt, tā bija kļūda. Mums ir jāsāk domāt, kā mēs varam tos, kurus mēs ieceļam, saukt pie atbildības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā deputāts Čerāns savu priekšlikumu ir atsaucis, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām tas nav balsojams. Komisijas vārdā — Endziņa kungs, jūs vēlaties ko teikt?

A.Endziņš. Paldies! Es domāju, ka vienkārši varbūt varētu piebilst. Paldies Čerāna kungam, ka viņš atsauca. Mēs šo likumprojektu izskatām tikai divos lasījumos. Tas ir kā steidzams. Tas ir ļoti nopietns priekšlikums. Acīmredzot, ja Čerāna kungs rosina, jebkurā gadījumā var iesniegt priekšlikumus. Mēs varam to izskatīt trijos lasījumos, precizēt, bet uz šobrīdi tiešām, es domāju, ka tas nebūtu pareizi, ja mēs mēģinātu arī balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Kārtības ruļļa 119.panta redakciju otrajam lasījumam nav. Paldies! Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 122.panta ceturtās daļas, kuru arī ir iesniedzis deputāts Čerāns. Kārtības ruļļa 122.pants ir par Saeimas sēdi, kas notiek, atbildēm uz jautājumiem. Šeit Čerāna kungs ierosina jautājuma motivācijai pagarināt laiku no trīs minūtēm uz piecām minūtēm. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka jautājums jau ir uzdots. Visiem tas ir pieejams, zināms, un 3 minūtes ir pilnīgi pietiekami, lai varētu motivēt savu jautājumu. Motivēt, nevis atkārtoti vēlreiz šo jautājumu nolasīt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Praksē mums parasti ir tā, ka tiek uzdots viens jautājumu komplekss, un tad jau labāk ir uzdot atsevišķi vienu jautājumu un to motivēt, laikam tā būtu vienkāršāk nekā vienu jautājumu ar trim apakšjautājumiem. Faktiski vienā jautājumā ietvert trīs vai pat piecus jautājumus — tas droši vien ir grūtāk. Tie ir apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “Sen nav runājis.”)

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Šeit par šo grozījumu gan es lūgtu balsojumu, jo tomēr — to parāda arī šo Saeimas vakara sēžu darba pieredze, ka trīs minūtes ir pārāk īss laiks, lai spētu pilnībā pamatot jautājumā izvirzītās problēmas politisko un varbūt arī cita veida kontekstu. Es gribu aicināt deputātus skatīt šo problēmu arī kontekstā ar nākamo priekšlikumu, kas ir — pagarināt šo runas laiku arī ministriem atbildēs. Tā ka mans aicinājums pēc būtības ir — neizjaukt jautājumu motivācijas un atbildes šo runu laika balansu, bet vienkārši pacelt to tādā lielākā un augstākā kvalitātē. Teiksim, lai būtu iespēja plašāk motivēt gan pašu jautājumu, gan arī dziļāk, izvērstāk sniegt šo atbildi. Mans aicinājums būtu deputātiem atbalstīt šo manu priekšlikumu. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna pirmo priekšlikumu. Papildināt likumprojektu ar šādiem jauniem pantiem — 122.panta ceturtajā daļā vārdus “trīs” aizstāt ar vārdu “piecas”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 32, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Vēlreiz, lūdzu zvanu! Acumirkli! Par — 15, pret — 32, atturas — 13. Tātad šis Čerāna kunga priekšlikums nav pieņemts.

Vai kāds vēlas runāt par Čerāna kunga otro priekšlikumu? Čerāna kungs pats vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Tā kā deputāti noraidīja šo manu pirmo priekšlikumu, tad es otro arī noņemu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 149.panta, ko ierosina frakcija “Latvijai”. Proti, papildināt Kārtības ruļļa 149.panta pirmo daļu ar jaunu tekstu, proti, 17.punkts. “Latvijas Bankas Uzraudzības komisija”. Kā jūs atceraties, 149.pants norāda, kādas komisijas pastāvīgi darbojas Saeimā. Juridiskā komisija šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu neatbalstīja. Kāda ir motivācija?

Saeimā pastāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kuras funkcijās jau ietilpst šāda uzraudzības veikšana. Ja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīs par nepieciešamu, tad tā var izveidot arī apakškomisiju, kura ciešāk varbūt ar šo uzraudzības jautājumu nodarbotos. Ja mēs paredzam šādu jaunu komisiju, tad acīmredzot frakcijai “Latvijai” vajadzētu arī norādīt, no kurienes nāks finansējums. Jo jaunas pastāvīgās komisijas izveidošana nozīmē piemaksas pie algas komisijas priekšsēdētājam, vietniekam (ja tāds ir), sekretāram, tas nozīmē, ka komisija ir jānodrošina ar telpām, jānodrošina ar tehnisko personālu, jānodrošina arī ar transportu. Tas nozīmē no Saeimas budžeta līdzekļiem jaunus papildizdevumus, šādam priekšlikumam, no kurienes līdzekļus ņems, frakcija “Latvijai” nav norādījusi. Tie ir tie galvenie iemesli, kāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis priekšlikums izriet no likuma prasībām. Es domāju, ka tie argumenti, kurus šeit minēja, tas, kāpēc Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu, neiztur kritiku tomēr.

Runa ir par likumu “Par Latvijas Banku”. Likumā “Par Latvijas Banku” 43. pantā, kuru Saeima pieņēma jau 1992.gada 19.maijā, ir paredzēts, ka Latvijas Republikas Saeimai — likumdevējam — ir jāveic Latvijas Bankas uzraudzība. Kopš šā likuma pieņemšanas, 1992.gada, šo darbu, cik man ir zināms, Latvijas Republikas Saeimā neviens nav veicis. Ir bijušas dažādas komisijas. Bet, lūk, šo uzraudzības darbu neviens nav veicis. Tātad likuma prasība vēl šodien nav izpildīta.

Mēs uzskatām, ka tas, ko mēs esam piedzīvojuši Latvijas banku sistēmā, es šeit negribu to visu atkārtot, to mēs visi ļoti labi zinām. Banku krīze un citi satricinājumi, kas ir bijuši, ka tie tomēr ir lielā mērā rezultāts tam, ka likumdevējs nav arī pildījis šo likuma prasību. Tas nav gadījuma pēc noteikts, ka ir jāveic, un nav veicis šo Latvijas Bankas uzraudzību. Viena lieta — tātad likums.

Otra lieta. Es gribu atgādināt vēl vienu dokumentu, kuru ir parakstījušas visas valdību veidojošās frakcijas. Proti, Valdības deklarācija. Mēs tagad pēdējā laikā bieži dzirdam, ka arī Ministru prezidents atsaucas uz Valdības deklarāciju, ka, lūk, ir jāpilda tā un to apņemas pildīt un ievērot, un tā tālāk. Nu, es gribu tikai vienkārši citēt: “Jāizveido pastāvīgs sadarbības mehānisms starp Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas Banku, kas nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas valsts vadības līmenī par ekonomiskās politikas jautājumiem un to saistību ar monetāro politiku.” Lūk, tā ir rakstīts Valdības deklarācijā.

Un vēl citā vietā arī: “Valdība atzīst, ka ir nepieciešams veikt kredītiestāžu, banku darbības stingru valstisku uzraudzību.” Stingru valstisku uzraudzību. Sakiet, cienītie deputāti, kas šodien veic Latvijas Bankas stingru valstisku uzraudzību? Es nezinu, kas to dara. Bet par to, ka to ir nepieciešams darīt, par to, manuprāt, šaubu nav nevienam.

Šobrīd ir tāda tieksme arī atsaukties uz ārzemju praksi. Arī es šajā gadījumā to gribu minēt. Ārzemēs centrālās bankas uzraudzību tiešām veic likumdevējs. Amerikas Savienotajās Valstīs centrālās bankas pārvaldnieks, Federālās rezerves sistēmas prezidents divas reizes gadā kongresā ziņo, uzstājas ar pārskatu, uzstājas ar ziņojumu par monetārās politikas prognozēm nākamajā gadā. Ziņo par tiem orientieriem, par naudas masas agregātiem, kādus viņi projektē un plāno tālāk. Pēc tam atskaitās, kā tie tiek izpildīti. Mēs šeit neesam neko tamlīdzīgu dzirdējuši. Vai tiešām mēs uzskatām, ka Latvijai tas ir mazāk svarīgi, ka to nav nepieciešams darīt? Lūk, šī Latvijas Bankas uzraudzības komisija būtu tieši tā struktūra, kas regulāri, sistemātiski strādātu, nevis tikai kampaņveidīgi izskatītu gada pārskatu bankā, bet regulāri strādātu. Un arī Saeimai šeit sniegtu savus atzinumus, savus priekšlikumus, aicinātu šeit noklausīties. Lūk, tas būtu tas konkrētais darbs, kas būtu šai komisijai jāveic.

Es domāju, ka tie jautājumi, kurus minēja šeit Endziņa kungs, šie finansiālie un materiālie apstākļi, es domāju, ka tie ir pilnīgi atrisināmi mūsu šodienas Saeimas budžeta ietvaros. Un arī nākamā gada budžeta ietvaros, ka šeit nekādu problēmu nevarētu būt. Un šie izdevumi nav tik lieli, ka šeit nu vajadzētu... 16 komisijas mēs varam uzturēt, 17. mēs vairs uzturēt nevarēsim? Nav diez cik nopietni šādi argumenti. Tāpēc es aicinu Saeimu tomēr balsot par šo priekšlikumu un to pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā — Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu oponēt Zelgalvja kungam, kur viņš norāda, ka tā ir likuma prasība. Mums jau ir šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Zelgalvja kungs pats laikam ir viens no šīs komisijas locekļiem. Tādā gadījumā man ir jautājums, ko Zelgalvja kungs un citi ierosinātāji šai komisijai ir likuši priekšā — kaut ko izskatīt, rūpēties? Banka — Latvijas Banka — ir vienīgā valstiskā iestāde, tīra. Tā regulāri katram deputātam izsniedz atskaites pa kvartāliem, par savu monetāro politiku, pārskatus, tie ir pieejami. Ir iespējas uzdot jautājumus. Man liekas, ka jau esošo komisiju ietvaros, it sevišķi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ietvaros, ir iespējams visas tās problēmas, par kurām runāja Zelgalvja kungs, pilnībā atrisināt, neveidojot speciāli jaunu komisiju. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu likumprojekta 149.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 28, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kura saturs ir šāds. “Priekšlikumi likumprojektam “Par valsts budžetu 1997.gadam” iesniedzami Saeimas lēmumā “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam”” otrajam lasījumam noteiktajā kārtībā”. Mēs šo pārejas noteikumu piedāvājām, lai nerastos varbūt pretrunas un neskaidrības saistībā ar šo patstāvīgo priekšlikumu un ar tiem priekšlikumiem, kuri varētu sekot jau pēc šo te grozījumu spēkā stāšanās. Tāpēc aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Endziņš. Citu grozījumu un papildinājumu likumprojektā vairāk nav. Es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 4. Likums pieņemts. Paldies!

Tālāk, godājamie kolēģi, sakarā ar izdarītajām izmaiņām mums ir jāizskata sekojoši Saeimas lēmuma projekti.

“Par deputāta Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas”. Izteikties par šo jautājumu neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — nav. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva atsaukts no Baltijas asamblejas.

Tālāk mums jāizsaka sava attieksme pret Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Baltijas asamblejā”.

Runāt par šo jautājumu neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 6. Deputāts Paulis Kļaviņš ievēlēts Baltijas asamblejā.

Tālāk, kolēģi, jāizskata ir nākamais darba kārtības jautājums “Par V.Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, kas pašreiz mums ir dienas kārtības 38.punkts. Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. (Starpsauciens no zāles: “Bet komisijas vārdā...”)

Godājamie kolēģi, man nupat iedeva zīmīti, kurā ir pieteicies Juris Dobelis debatēs runāt par šo jautājumu. Komisijas vārdā par jautājumu runās Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1554. Tas ir Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vilenam Tolpežņikovam”. Komisijas lēmums bija pozitīvs, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma projektu, īpaši atzīmējot, ka šajā gadījumā tiek izvirzīts pilsonības piešķiršanai cilvēks, kurš ilgus gadus, nebūdams Latvijas pilsonis, ir darbojies Latvijas neatkarības labā. Pilnīgi pārvalda latviešu valodu, kaut arī ir dzimis Ukrainā, pēc tautības krievs, un jau 1952.gadā iebraucis Latvijā, kur nepārtraukti ir cīnījies par Latvijas neatkarības atgūšanu. Viņš ir augstas morāles cilvēks, kurš jau pirmajos Tautas frontes dibināšanas gados ir paudis savu attieksmi, bet arī agrāk, kad mēs vēl necīnījāmies par Latvijas neatkarību, jau 1968.gadā viņš ir cīnījies par to, lai no Čehoslovakijas tiktu izvests PSRS karaspēks, par ko viņš ir izslēgts no Komunistiskās partijas. Ņemot vērā visas šīs viņa īpašības, mēs komisijā nolēmām atbalstīt šo lēmuma projektu un lūdzam to darīt arī Saeimai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es, protams, īpaši vairs neaģitēšu “par”, jo es ceru, ka šeit “pret” var balsot, es nezinu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai šinī gadījumā neatbalstītu šāda cilvēka iekļaušanu mūsu pilsoņu rindās. Es tikai gribētu vienkārši nedaudz atgādināt, ka, lūk, tas ir vēl viens tāds gadījums, kad LNNK uzskata par savu pienākumu atbalstīt šādu cilvēku iekļaušanu mūsu pilsoņos. Jo diez vai šeit zālē sēdošie tā labi atceras padomju karaspēka iebrukumu Čehoslovakijā un, kā nu katrs mēs toreiz reaģējām un cik nu mums kuram bija tā drosme publiski pateikt, ka tā ir nelietība no padomju valdības puses.

Otrs. Atcerēsimies 1989.gadu, kad Vilens Tolpežņikovs bija tas toreizējās PSRS deputāts, kurš uzkāpa tribīnē un asi nosodīja padomju neliešu izdarības Gruzijā. Un tāpēc tomēr ir lietas, kuras ir jāvērtē ļoti augstu. Mēs nekad neizvairīsimies no tā, ka mūsu pilsoņu rindas papildināsies. Tad, lūdzu, kontrolēsim šo procesu un tiešām papildināsim savu pilsoņu rindas ar tiem, kas no sirds ir uzticīgi neatkarīgai Latvijai un kuri būs kopā ar mums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Vilena Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Vilens Tolpežņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk mums jāizskata Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vēlas runāt Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Man absolūti nav iebildumu pret to, ka 10 deputāti ierosina izmaiņas Saeimas komisiju sastāvā, atsaucot deputātus no vienas komisijas un ierosinot viņus ievēlēt citā komisijā. Tas ir zināmā mērā atkarīgs, bez šaubām, no deputātu vēlmēm un profesionālām iespējām darboties tajā vai citā komisijā. Es vienkārši šajā gadījumā gribētu aicināt jūs, pieņemot lēmumu, veicot šādas izmaiņas, ņemt vērā to, kā sākotnēji veidojas mūsu komisiju personālie sastāvi, un tas bija pagājušā gada rudenī. Bija mums arī Saeimas lēmums, kura 3.punktā tika noteikts, ka no vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, vairākus deputātus pēc Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas no 1. līdz 9.punktam minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām. Tātad jautājums ir par to, ja pašlaik Gredzena kungs ir pie frakcijām nepiederošs deptuāts, tad viss ir kārtībā. Ja viņš ir šajā gadījumā jau Zemnieku savienības frakcijā, tad varētu rasties pretruna, kas ir saistībā ar to, ka no vienas frakcijas divi deputāti ir vienā no šīm komisijām. Bet tajā pašā laikā frakcija nav pārstāvēta citā komisijā. Tā ir vienīgā problēma, kurai es gribētu aicināt pievērst uzmanību, jo tas sākotnēji arī bija tā, ka mēs centāmies šīs komisijas, veidojot pēc personālsastāviem, skatīties, lai mazākskaitliskās frakcijas būtu pārstāvētas visās komisijās — pa vienam deputātam — un pēc tam varētu veidot šo komisiju personālo sastāvu. Bet tas viss ir, bez šaubām, deputātu ziņā. Un Saeima var lemt... arī atbilstoši 7.punktam Saeima var lemt arī citādi. Bet tas ir tik tiešām nopietns precedents. Es negribētu šodien absolūti apšaubīt Viesturu Gredzenu kā deputātu un viņa profesionalitāti. Es vienkārši runāju par to principu, kuru mēs esam pieņēmuši jau pagājušā gada rudenī, veidojot komisiju personālo sastāvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs par šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par jums iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu. Par — 46, pret — 2, atturas — 10. Deputāts Viesturs Gredzens atsaukts no Sociālo un darba lietu komisijas.

Nākamais jautājums, kas mums ir jāizskata, ir Saeimas lēmums “Par deputāta Viestura Gredzena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputāti par šo jautājumu uzstāties nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 11. Deputāts Viesturs Gredzens ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk izskatām mūsu nākamo darba kārtības jautājumu. Pieprasījumu komisijas atzinums “Par šā gada 3.oktobra Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, I.Liepas, J.Kušneres, O.Kostandas, A.Rubina un M.Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas.

J.Celmiņš (DPS). Godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Liepas, Kušneres, Kostandas, Rubina un Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus (dokuments Nr.1479), nolēma pieprasījumu noraidīt. Un lūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ierosināt izdarīt izmaiņas Korupcijas novēršanas likumā, lai precizētu likuma punktus, par kuriem norādīts minētajā pieprasījumā. Lūdzam balsot par komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Tātad es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu pretēji komisijas slēdzienam. Un lietas būtība ir ļoti vienkārša, — Korupcijas novēršanas likumā, kuru mēs Saeimā pieņēmām šajā vasarā, 23. panta otrās daļas 7. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Līdzīgas normas šajā likumā ir arī par ikgadējām amatpersonu deklarācijām.

Savukārt Ministru kabinets, iztrādājot amatpersonu deklarāciju formas, tajās pretēji šī likuma prasībām nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Tātad šīs Ministru kabineta izstrādātās deklarāciju formas, tās ir... tās jau satur sevī šo likuma pārkāpumu. Un tāpēc mēs pieprasām valdību labot šo likuma pārkāpumu un nodrošināt Korupcijas likuma izpildi šajā aspektā. Un es uzskatu, ka izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai nevar veicināt korupcijas iespēju novēršanu Latvijā. Tātad faktiski šī te Ministru kabineta rīcība, pretlikumīgā rīcība, tā faktiski veicina korupcijas iespējamību, un es domāju, tas mums nekādi nevar būt pieņemams, un nepieciešamība amatpersonām publiski deklarēt savus naudas uzkrājumus, tā ir pasaulē ļoti plaši izplatīta prakse, jo, ja amatpersonas sniedz šīs deklarācijas publiski, tad gan Valsts ieņēmumu dienestam vai attiecīgajai finansu institūcijai, gan arī plašai sabiedrībai ir iespējas sekot līdzi šai amatpersonas uzkrājumu dinamikai, un tad vairs nevar parādīties tāda situācija, ka šī amatpersona ne no šā, ne no tā kaut kādā vienā laika brīdī kļūst nesalīdzināmi bagātāka, un kolīdz tas notiek, tā arī parādās šie dabiskie jautājumi — bet kur tad ņēma tos līdzekļus? Un ja šo pieprasījumu pieņemtu un Ministru kabinets šo jautājumu atrisinātu pozitīvi, tad arī Šķēles kungam nevajadzētu pazemināt nodokļu likmi no lieliem ienākumiem virs 60 000 latu gadā tāpēc vien, ka šo lielo nodokli jau tāpat neviens nemaksā un neviens neuzrāda šos ienākumus.

Tātad, ja mēs pieņemam šo pieprasījumu, šis likuma pārkāpums tiek novērsts, tad tādā gadījumā tā ir alternatīva iespēja piespiest cilvēkiem šos ienākumus deklarēt, vismaz šiem valsts ierēdņiem. Un tas ļautu arī rezultātā, valdībai saglabājot ieņēmumus budžetā tajā pašā līmenī, pacelt šo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Tas ir viens no iespējamajiem avotiem, kā papildināt budžetu, no kā Ministru kabinets pretlikumīgā veidā šeit atsakās.

Un ļoti dīvains ir arī šis Pieprasījumu komisijas slēdziens. Likumu var nepildīt tad, ja tas šķiet nepareizs vai neizdevīgs. Vai tiešām tā ir valdošās koalīcijas griba? Un es nesaprotu, kādu likumu ievērošanu vispār var prasīt no tautas, ja paši deputāti aicina uz pretlikumībām. Es aicinātu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu un atrisināt šo problēmu, lai mēs veidotu korupcijai nedraudzīgu vidi, tātad atbalstīt šo cīņu pret korupciju vismaz šajā aspektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Godājamie kolēģi! Atgādinu jums, ka mums šajā gadījumā, izlemjot jautājumu, ir jābalso nevis par Pieprasījumu komisijas atzinumu, bet par pašu pieprasījuma būtību — vai mēs pieņemam šādu pieprasījumu vai ne. Tādēļ lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus izteikt balsojot savu attieksmi par iesniegto pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 13. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — “Saeimas 10. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1530 — “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu nekādus priekšlikumus nav saņēmusi, tādēļ es lūdzu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti par to runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamie deputāti! Šī konvencija ir Latvijai ļoti nozīmīga, jo 53 procenti no mūsu upju noteces veidojas kaimiņvalstīs, bet piesārņotais ūdens, kā jūs zināt, tek cauri Latvijai un ietek beigās Baltijas jūrā, tas ir, mūsu jūrā. Ko dos šī konvencija, ja mēs šodien to pieņemsim?

Pirmkārt, mēs varēsim izmantot visus tajā paredzētos mehānismus divpusēju un daudzpusēju līgumu slēgšanā par šo ūdeņu aizsardzību, izmantošanu, kontroli un galvenais — piesārņošanas samazināšanu.

Otrkārt. Mēs varēsim efektīvāk ietekmēt kaimiņvalstis, no kurām plūst šie iespējamie piesārņojumi jeb reālie piesārņojumi, kas nelielā, varbūt ne katastrofālā, bet pietiekoši lielā daudzumā visu laiku piesārņo mūsu ūdeņus.

Un trešais. Iesaistīties Austrumeiropas reģionam paredzētajos projektos par robežšķērsojošo ūdeņu kontroli un to kvalitātes uzlabošanu. Jeb iegūt papildu līdzekļus tam, kam ir vajadzīgs, tajā skaitā ūdeņu attīrīšanai.

Es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par likumprojektu “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un to izmantošanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — arī 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā un arī ministra Emša vārdā, kurš ir šeit zālē, viņš arī, protams, ja gribētu, pats varētu uzstāties, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu šodien otrajā lasījumā un pieņemt to pilnībā, jo tas tiešām ir ļoti svarīgs, un svarīgi, lai tas pēc iespējas ātrāk sāktu dar-boties. Kā redzat, parakstīts viņš ir diezgan sen jau, no anotācijas, tas ir, 1992. gadā, tā ka pabeigsim šo darbu, kas netika pabeigts dažādu iemeslu dēļ, ne tikai kavē-šanās dēļ, bet dažādu iemeslu dēļ, saskaņošanas dēļ, pabeigsim to šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti neiebilst pret Ārlietu komisijas ierosinājumu nobalsot likumprojektu arī otrajā lasījumā? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1456. Tā kā tas ir otrais lasījums, es nolasīšu tikai tos priekšlikumus, kas ir ienākuši. (Starpsauciens no zāles: “Skaļāk!”)

Pie 1. panta ir papildinājums, ko iesniedz deputāts Lujāns, ka pēc vārdiem “1. janvāris — Jaungada diena”, papildināt ar vārdiem “8. marts — Starptautisko sieviešu dienu”. Respektīvi, viņš liek priekšā to 8. martu atzīmēt kā svētku dienu. Komisijas lēmums ir — neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas?.. Ā... acumirkli... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šī gada sākumā mēs šo jautājumu cilājām, un toreiz, tajā skaitā arī daudzi vairākuma pārstāvji, izteicās par to, ka šis jautājums ir risināms un ka vajadzētu to risināt. Un es domāju, ka tieši tādēļ es šoreiz arī piedāvāju, laiks ir, būs vēl trešais lasījums, ja kādam nepatīk tik drausmīgi kāds vārds šinī nosaukumā, tas varēs to izlabot. Jo vairāki kļūst par daudz smieklīgi sabiedrībā, tie momenti, ka dažādi juri vidiņi un vēl visi pārējie, teiksim, un daudzi citi kolēģi 8. martā paņem savas puķītes un soļo uz māju ar tortīti, tikai pirms tam viņš ir uzkāpis Saeimas tribīnē un teicis, ka šādus svētkus viņš nesvin. Protams, varbūt viņš viņus nesvin atklāti, bet kopā ar sievu apsēžas mājās un kaut kādi nosvin. Un varbūt izbeigsim liekuļot. Nu ja kādam patiešām tik dikti no Saeimas deputātiem... ja viņš iebilst, nu neviens jau nespiež to darīt, bet pati lielākā daļa sabiedrības svin, nu tā ir realitāte. Ja nosaukums nepatīk, nu tad uz trešo lasījumu tur var izlabot, bet atzīsimies un beigsim vienreiz melot. Un te diez vai ir tā, kā Sinkas kungs saka, ka tas ir kā... kā teica tajā pagājušajā sēdē toreiz, ka te, tas iznāk gandrīz, ka mēs te drīzumā ar tankiem tur iesim, vai tā ir gandrīz vai tur kāda atjaunošana... nu te tam ir diez vai loģika... Un es domāju, ja Ulmaņa kungs un Šķēles kungs tanī dienā nolasīs kādu runu, kurā ne tikai runās par bezdeficīta budžetu, bet arī par sievietēm, par viņu problēmām, tad es domāju, ka tas būs normāli. Un tā kā ir līdz šim reizēm pret viņām runājis, tāpat var arī runāt, un tas būs valsts pienākums. Un tas būs visiem patīkami — 8. marta vakarā redzēt gan Ulmani vai, teiksim, Šķēles kungu, kas apsveiks savas mīļotās Latvijas sievietes, un tas būs ļoti normāli.

Un es domāju — neatņemsim sievietēm šo mazo prieciņu, un es domāju, ka tas ir tīri uz pašu mūsu sirdsapziņas, un tādēļ es tomēr aicinātu balsot, jo arī Finansu ministrijas slēdziens ir pozitīvs, kurā norāda to, ka tas neprasa nekādus tādus finansu līdzekļus. Vienīgais, protams, ir cita lieta, tā kā mums ir vīriešu Saeima... daudz vīriešu, tas prasīs mūsu pašu līdzekļus, tas būs jāizrauj no kādas naudiņas ārā un jānopērk savai mīļotai sievietei, sievai, māsai vai vēl kādai dāvaniņa un ziedi. Un, protams, mēs varam šos svētkus nesvinēt vai neļaut to, bet tos tik un tā svinēs. Un es domāju — labāk tos vienreiz legalizēsim.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Dobeļa kungs, vai jūs vēlaties runāt? Lūdzu, Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi atkal ir mēģinājums jaukt dažādus jēdzienus. Nu, es domāju, ka vismaz no šīs Saeimas tribīnes neviens deputāts vīrietis neteiks, ka viņš neciena sievietes, bet nevajag jaukt šos jēdzienus. Atkal ir izvēlēts kaut kāds viens datums gadā, kad nu mēs tās sievietes cienīsim (Starpsauciens no zāles: “Vajag, vajag!”), pārējās gada dienas mums viņas ir vienaldzīgas, nu, apmēram tā tas izskatās, ka, redziet, tajā dienā lai Valsts prezidents vai Ministru prezidents kaut ko labu viņām pasaka, pārējās dienās viņām nekas labs nav jāsaka, pārējās dienās lai viņas dzird visādus rūgtus vārdus. Te bija runa, ka izbeigsim liekuļot. Tiešām izbeigsim liekuļot. Ja jau ir runa par to, ka kāds mājās svin kaut kādus svētkus, es nemaz nešaubos, ka ne tikai kāds, bet kādi simti un tūkstoši svin mājās visādus — 7.novembrus, 9.maijus, mēs jau redzam — arī viens otrs uzdrošinās parādīties atklātībā šādos te datumos šur un tur. Un tas ir pavisam kaut kas cits. Šeit ir runa par konceptuālu pieeju, par padomju tradīciju atjaunošanu un ne par ko citu. Nav nekad Latvijas vēsturē 8.marts bijusi diena, kura ir veltīta, lūk, šai sieviešu apsveikšanai. Pie tam starptautiskā sieviešu diena. Lūk, un tieši par to šeit ir jārunā. Un ja jau ir runa par īpašu programmu, kādā veidā mums cienīt sievietes, un, ja te kāds briesmīgi grib ar to nodarboties, tad lūdzu, bet nemēģināsim visādiem paņēmieniem iepīt atpakļ kaut kādus padomju svētkus un nesaistīsim to ar mūsu attieksmi pret sievieti, tas ir pavisam kaut kas cits. Lai šo liekulību parādītu, labi, es palūdzu izdruku, kur balsojām par pilsonības piešķiršanu Vilenam Tolpežņikovam. Un tieši tie cilvēki, kuri runā par cilvēktiesībām, kuri runā par to, ka te visiem ir jābūt vienādiem, tieši tie cilvēki nezin kāpēc neatbalstīja šo pilsonības piešķiršanu, tad kurš tad te runā par liekulību. Tas ir vienkāršs mēģinājums atkal kaut kādā veidā panākt to, ka aizmiglot acis un kaut ko atkal šeit no tribīnes pateikt. Varbūt, ka izdodas, ej nu sazini, jo tas ļoti skaisti izklausās, atbalstīsim, vai ne, sievietes un cienīsim viņas, jā, bet kāpēc tieši vienu dienu gadā viņas ir jāciena un jāatbalsta. Un ir bijuši Mātes svētki, mēs jau par to vienreiz esam gari un plaši izrunājušies, bet katrā ziņā kaut kādas izkurtējušas vecas padomju valsts bijušās tradīcijas atkal atjaunot ar jebkuriem paņēmieniem, es to nevaru atbalstīt un... Es ticu, ka uz trešo lasījumu atkal kaut kas tāds parādīsies, labi zinot, ko tas nozīmē, tā ka es balsošu “pret”, un es aicinātu arī kolēģus tā darīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, es pacentīšos pēc Leiškalna kunga lūgumu ilgi neaizkavēt jūs. Es nolasīšu nedaudz no stenogrammas. Juris Dobelis: “Cienījamie kolēģi, es tiešām nupat tikai paguvu noslaucīt asaras pēc šīs jaukās iepriekšējās runas un tagad turpināšu tikpat dzejiski. Jā, es varētu piekrist, ka sieviete ir vis tas jaukākais, ko Dievs uz šīs zemes ir radījis, un par to nekādi strīdi no manas puses nevarētu būt.” Vienīgais, man negribas tālāk citēt, gandrīz tas pats, ko viņš tagad runā, vienīgais, man liekas, ka, iespējams, daudzas runas Dobeļa kungam ir sastādītas shematiski, un tad viņš vienīgi maina tēmu nosaukumus. Jo man liekas — vairāk ideju tur neparādās. Un nezinu, vai no tā, ja mēs pacelsim patiešām vienā dienā sieviešu problēmu nedaudz augstāk valstī, no tā tas būs kaut kāda izkurtējuša padomju iekārta, režīms, kaut kāda atjaunošana, nu, es neņemos spriest. Protams, savā laikā Amerikā bija viens senators, kurš tā baidījās no krieviem, ka beigās ar bļāvieniem: “Krievu tanki!” viņš izleca pa debesskrāpja logu ārā. Ka tikai atsevišķus mūsu nacionāla bloka pārstāvjus arī beidzot tas nepiemeklē, tikai šajā gadījumā tie nebūs krievu tanki, bet 8.marts. Un, ja Dobeļa kungs domā... nu, protams, es vēlreiz teicu — šī ir problēma, kas būs, eksistē. Un varbūt arī trešā lasījumā būs. Un varbūt būs vēl, nu, ja nu mēs nevaram saprast, nu, tā nu tas ir... cilvēki to prasa, un es pārstāvu tāpat kā Dobeļa kungs savu grupu vēlētāju un cilvēkus, kas to uzskata par svētkiem, un tā ir normāla parādība. Un es domāju — jo ātrāk mēs to legalizēsim, jo tas būs labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Ādamsons. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Ādamsona kungs! Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1248. Principā, ja mēs paskatāmies visus trīs dienas kārtības jautājumus, kuri nāk viens pēc otra. “Likums par valsts aizsardzību”, “Likums par aizsardzības spēkiem” un “Likums par Latvijas Republikas valsts robežu”. Tie principā ir ļoti cieši saistīti visi likumprojekti, kuri paredz robežapsardzības pakļautības maiņu. Par šo tēmu no šīs tribīnes ir diskutēts pietiekoši daudz, vēl gadu atpakaļ. Diemžēl gadu atpakaļ šis lēmums netika pieņemts 5.Saeimas laikā. Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību. Lūgums komisijas vārdā — atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem”” pirmajā lasījumā.

Uzreiz gribu arī pateikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisiju neapmierina tas, ka Ministru kabinets nav pilnībā izstrādājis visus noteikumus, pārejas noteikumus, lai mainītu pakļautību robežu apsardzē. Pats galvenais, ko nav izdarījis Ministru kabinets, nākamā gada budžetā nav paredzēta atsevišķa aile, kur tiktu strikti noteikts robežapsardzes budžets. Mēs ceram, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uz otro lasījumu mūsu komisijai iesniegs tādus priekšlikumus, un tad mēs varētu diskutēt arī par budžetu. Bet komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt grozījumus likumā “Par valsts aizsardzību”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo likumprojektu, visu trīs, par kuriem šeit komisijas vārdā ziņoja Ādamsons, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas ir, par “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””, “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””, un “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kuru būtība ir tātad vērsta uz robežsargu karaspēka pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Kā jau minēja Jānis Ādamsons vienu, piemēram, šādu apsvērumu, ka mums sevi ir jāmierina ar cerībām, ka valdība vēl kaut ko izstrādās, valdība vēl sagatavos atsevišķu budžeta aili nākamā gada budžeta projektā, bet es domāju, ka jau šis apgalvojums vien, kas ir precīzs, ka mums tikai ir jāmierina sevi ar cerībām, ka tas notiks, skaidri parāda to, ka jautājums nav sagatavots, ka mēs to pieņemtu. Nu tā, zīlējot, brīvi fantazējot, nu kā tur būs, kā nebūs, vai tam būs naudas, kā šo pāreju vispār nodrošināt, un vai tur būs kaut kas labāk no tā vai nebūs.

Es gribētu dot tādu nelielu šīs problēmas novērtējumu. Ir savas pozitīvās puses, protams tam, ja notiek robežapsardzības pāreja no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Tās pozitīvās puses ir divas:

Pirmkārt, bruņota konflikta vai robežincidenta gadījumā, ja tādi, iespējams, izraisās uz Latvijas robežas, tad šādu incidentu gadījumos tajos netiek iesaistīti bruņotie spēki. No starptautisko attiecību viedokļa šādus incidentus, protams, būtu vieglāk noregulēt. Darbotos tad Iekšlietu ministrijas struktūras, un tas neskartu armiju, un to nevarētu uzreiz saukt par kara darbības sākšanos.

Otrs pozitīvais moments ir tāds, ka ir iespējama lielāka tehniskā, finansiālā un cita veida palīdzība no ārvalstīm. Jau šobrīd varētu nosaukt konkrētus piemērus ar konkrētajām valstīm, kas ir minējušas, ko tās būtu gatavas palīdzēt. Šīm ārvalstīm ir vieglāk pamatot savu palīdzību kā palīdzību Latvijas Iekšlietu ministrijai. Piemēram, sakot, ka palīdzēs Latvijai cīņā pret terorismu, kontrabandu un tamlīdzīgi, nekā spētu to pamatot kā palīdzību Aizsardzības ministrijai.

Taču, manuprāt, negatīvā ir vairāk. Vismaz šajā situācijā, šajā brīdī.

Pirmkārt. Reorganizācija prasīs papildu izdevumus. Un, ja valdošā koalīcija saka, ka viņi grib veidot bezdeficīta budžetu, kas, protams, tā nebūs, tad tomēr, kaut vai no šā apsvēruma vadoties, ir skaidrs, ka kaut vai elementāra pārreorganizēšana, dokumentu, veidlapu izgatavošana ar jaunu zīmogu un tā tālāk, un tā tālāk — jau tas vien prasīs papildu izdevumus. Pie tam neviens īsti nav mēģinājis skaidri aprēķināt un pateikt šeit deputātiem, cik tas maksās. Un, kā jau minēja Ādamsons, tas nav budžeta projektā nākamajam gadam.

Iespējams, ka šie izdevumi, kas šīs reorganizācijas rezultātā būs jāiegulda, būs pat daudz lielāki nekā tā palīdzība, kuru varbūt mēs šajā gadījumā tad varbūt saņemsim no ārvalstīm.

Otrkārt. Daudzi robežapsardzības karaspēka pašreizējie profesionālie kadri negrib pāriet uz dienestu Iekšlietu ministrijas struktūrās. Tātad jau tagad, kad šādu kadru nepietiek robežapsardzības spēkos, veicot pārreorganizāciju, var izrādīties, ka robežapsardzības spēkos kadru stāvoklis kļūs vispār katastrofāls. Praktiski var iznākt tā, ka mēs atgriezīsimies robežapsardzībā uz apmēram 1992.gada līmeni, tātad uz pašu sākuma posmu, kad tikai veidojās robežapsardzības spēki un kad robeža tika konktrolēta valstī visai nosacīti.

Treškārt. Situācijā, kad valstī nav skaidru valsts likumdevēju, tas ir, parlamenta apstiprinātu drošības un aizsardzības koncepciju, es domāju, neapdomīga vai pārsteidzīga — vismaz tā būtu jāsaka — bruņoto struktūru koncentrācija kādā no spēka ministrijām, šajā gadījumā visu koncentrējam tieši Iekšlietu ministrijā nezin kāpēc, es domāju, ka tas var izraisīt vai padarīt stāvokli mūsu valstī daudz nestabilāku. Šī reorganizācija pārlieku palielinās Iekšlietu ministrijas lomu valsts pārvaldes struktūrās un var izsaukt nevēlamu no valsts politiskās stabilizācijas viedokļa cīņu par svarīgiem posteņiem šajā ministrijā.

Es domāju, ka jau šobrīd mums pietiek kaislību ap dažādiem posteņiem Iekšlietu ministrijas sastāvā. Atcerēsimies Pilsonības un imigrācijas departamenta lietas un tā tālāk.

Pašreiz, kad valdība pati nav stabila, kad visu laiku rit cīņas par tādiem vai citiem ministriem, valsts ministriem, likvidēt šos posteņus vai nelikvidēt. Šī robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai, es domāju, šīs minētās problēmas un politiskās kaislības tikai vēl padziļinās. Pie tam pašas valdības iekšienē. Tieši pašas valdības iekšienē. Tāpēc var izdarīt dažus secinājumus.

Pirmkārt. Robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai šajā pašreizējā šodienas situācijā var izraisīt zināmas pakāpes politisko krīzi, un šī pāriešana no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju nav finansiāli aprēķināta un var prasīt papildu izdevumus no valsts budžeta.

Otrkārt. Perspektīvā šī ideja ir jāatbalsta. Es tieši to gribu uzsvērt, ka es nevēršos pret to kā tādu. Bet tikai tad, kad būs izpildīti augstākminētie nosacījumi un kad būs izstrādāts skaidrs un pakāpenisks šīs pārejas mehānisms, kas būtu jāapspriež pirms tam parlamenta komisijās, lai deputātiem būtu pilnīga pārliecība par to, ka, ja mēs kaut ko darām, tad mēs to nedarām vis no “zila gaisa” vai emociju vadīti, bet darām darbojoties un balstoties uz loģiku un skaidru argumentāciju.

Treškārt. Es domāju, ka vēl, tomēr apspriežot jautājumu par to, ka, ja, no Aizsardzības ministrijas, pieņemsim, robežapsardzības spēki ir jāizņem, no tās pakļautības, pieņemsim. Tad tomēr vēl būtu jāapspriež citi alternatīvie varianti. Es šajā gadījumā domāju, ka mēs, deputāti, varētu vēlreiz konceptuāli pārspriest arī neatkarīga robežapsardzības departamenta izveidi, kas būtu pakļauts tieši Ministru kabinetam. Arī šis variants būtu vēl pamatīgi jāizanalizē,

Pirmdien, 21. oktobrī

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Eiropas lietu komisija:

— noklausījās īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās A.Kiršteina un Eiropas integrācijas biroja direktora J.Vaivada ziņojumus par nepieciešamo finansējumu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

“Bankas Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai izveidotās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.

Deputāts N.Pēterkops preses konferencē:

— informēja, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” iestājas pret valdības ieceri samazināt privatizācijas sertifikātu nominālvērtību un izmantošanas termiņu.

Otrdien, 22. oktobrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” spēkā stāšanās kārtību”.

2. Likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”.

3. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Valsts cilvēktiesību biroju”.

2. Saeimas lēmuma projekts par komisijas izveidošanu LR Satversmes

otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997. gadā””.

3. Likumprojekts “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”.

4. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku

apvidos”” sagatavošana 3. lasījumam.

2. Likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku

apvidos”” sagatavošana 2. lasījumam.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām””.

5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pārtikas aprites kārtību

un uzraudzību””.

6. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”.

7. Likumprojekts “Par enerģētiku”.

8. Priekšlikumi par likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam”

izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Latvijas Administratīvais kodekss”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

2. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa

kuģu sagrābšanu”.

3. Likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām

darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Idrizu Konjari (Idriz Konjari).

14.00 Pilsonības likumu izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

LZS, KDS, LDP frakcijas pieprasījumi.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

16.00 Frakciju padomes sēde.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!