Jūra mums viena

Par Latvijas un Zviedrijas

Jūras spēku sadarbību

Piektdien, 11. oktobrī, Rīgā četru dienu vizītē ieradās Zviedrijas Karaliskās flotes kuģi “UTO”, “VINGA”, “KULLEN” (apašējos attēlos). Šai pašā laikā, arī 11. oktobrī, Rīgā vienas dienas vizītē ieradās Zviedrijas Karaliskās kara flotes komandiera vietnieks admirālis Franks Roseniks. Vizītes laikā admirālis F. Roseniks un Zviedrijas kara kuģu pārgājiena vecākais komandkapteinis Anders Fogelins tikās ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Zemessardzes pulkvedi Juri Dalbiņu, Jūras spēku komandieri jūras kapteini Gaidi Zeibotu un citām oficiālām personām.

Piektdien, 11. oktobrī, Rīgas pasažieru ostā uz kara kuģa “UTO” notika preses konference, kurā piedalījās Zviedrijas Karaliskās kara flotes komandiera vietnieks admirālis F. Roseniks, Zviedrijas kara kuģu pārgājiena vecākais komandkapteinis A. Fogelins, Latvijas Jūras spēku komandieris kapteinis G. Zeibots (augšējā attēlā) un citas augsta ranga militārpersonas.

Admirālis F. Roseniks sniedza plašu informāciju par Zviedrijas bruņotajiem spēkiem. Viņš pastāstīja, ka pašreizējā Zviedrijas bruņoto spēku struktūra izveidota 1994. gada jūlijā. Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir ģenerālis Uve Viktorins. Zviedrijas Karaliskās jūras kara flotes komandieris ir viceadmirālis Peters Nordbeks.

Kopējais Zviedrijas aktīvā karadienestā esošo karavīru skaits ir 48 000, no kuriem 32 000 ir iesaucamie. Mobilizācijas gadījumā kopējais karavīru skaits varētu būt aptuveni 650 000. Zviedrijas zemessardzē pašlaik atrodas 100 000 cilvēku, bet tuvākajā laikā zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 125 000. Zviedrijas pilsoņi karadienestā armijā un flotē tiek iesaukti uz 7,5—15 mēnešiem, bet Gaisa spēkos uz 8—12 mēnešiem. Zviedrijas flotes virsnieki militāro izglītību iegūst divu līdz trīs gadu laikā Zviedrijas Jūras kara akadēmijā, kas atrodas Karlskrūnā. Zviedrijas Karaliskajā jūras kara flotē ir zemūdenes, vieglie kuģi, mīnu kuģi, amfībijas, flotes aviācija un krasta artilērija, te dienē 12 290 cilvēku.

Preses konferences turpinājumā admirālis F. Roseniks sacīja: “Mana vizīte Latvijā notiek Latvijas un Zviedrijas Jūras spēku vispārējās sadarbības ietvaros, kam ir visplašākās iespējas. Šo sadarbību, piemēram, var īstenot, piedaloties programmā “Partnerattiecības mieram”, rīkojot kopīgas flotes apmācības, Baltijas miera uzturēšanas bataljona Latvijas rotas apmācībās un (Zviedrijas bataljona ietvaros) līdzdalībā miera uzturēšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijā. Kara kuģi, kas ieradās vizītē Rīgā, ir piemēroti mīnu meklēšanai un iznīcināšanai. Iespējams, ka nākamā gada vasarā Zviedrijas kara kuģi kopā ar Latvijas Jūras spēkiem veiks mīnu un torpēdu meklēšanas un iznīcināšanas operācijas Rīgas jūras līcī. Mēs zinām, ka Rīgas jūras līcī no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem ir saglabājušās mīnas un torpēdas. Nesen jūs šo spridzekļu meklēšanu un iznīcināšanu sekmīgi realizējāt kopā ar Vācijas Jūras spēkiem. Savukārt Zviedrijas kara kuģi Baltijas jūras līcī nesen sekmīgi iznīcināja mīnas kara kuģiem. Zviedrija ir ļoti ieinteresēta, lai Baltijas jūras līcī būtu droša kuģošana un zvejniecība.”

Latvijas Jūras spēku komandieris G. Zeibots teica: “Zviedrijas un Latvijas sadarbība aizsardzības jomā sākās jau 1992. gadā. Zviedrija ir deklarējusi, ka viena no tās prioritātēm drošības jomā ir stabila Baltijas jūras reģiona izveide. Tādēļ Zviedrija ir ieinteresēta Latvijai palīdzēt tās drošības sistēmas izveidē. Kopš 1993. gada šī valsts Latvijas NBS ir sniegusi ievērojamu materiālo palīdzību. Šīs ziemeļvalsts speciālisti izdarījuši pētījumus par Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmas izveidi. Šie materiāli patlaban tiek izmantoti trīs Baltijas valstīs kopējas gaisa telpas izveides plānošanā.

Sevišķi laba sadarbība ir izveidojusies Zviedrijas un Latvijas Jūras spēkiem. Mēs no Zviedrijas esam saņēmuši piecus krasta apsardzes kuterus. Vairāk nekā 50 mūsu valsts Jūras spēku pārstāvju ir mācījušies dažādos kursos Zviedrijā. Kopā ar Zviedrijas speciālistiem izstrādāts jūras novērošanas sistēmas projekts. 1995. un 1996. gadā Kurzemes jūrmalā tika uzstādītas Zviedrijas dāvinātas radiolokācijas stacijas (RLS). Darbojas pastāvīga sakaru līnija starp Latvijas Jūras spēkiem un Zviedrijas krasta apsardzi.”

Sestdien un svētdien zviedru kara kuģus varēja apskatīt visi interesenti.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs — “LV”