Par cilvēktiesību problēmām

Pie Valsts prezidenta — Saeimas komisijas priekšsēdētājs

Piektdien, 11.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Antonu Seikstu.

Sarunas centrālā tēma skāra ar 9.augustu datētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vēstuli, kas adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, valdību veidojošo frakciju Sadarbības padomei, Pilsonības likuma izpildes komisijai, kā arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”.

Komisija informē, ka, izskatījusi Naturalizācijas pārvaldes un PID priekšlikumus par nepieciešamību noteikt kārtību, kādā pilsonību iegūst austrumu latvieši un līvi, kas repatriējās uz Latviju līdz 1996.gada 31.martam, bet nav paspējuši dokumentāri apliecināt savu tautību. Izskatot minētos priekšlikumus, komisija nonākusi pie slēdziena, ka nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, lai izslēgtu minēto laika limitu tautības dokumentārai apliecināšanai.

Šie priekšlikumi no Cilvēktiesību komisijas jau pirms pusgada iesniegti Juridiskajā komisijā, tomēr joprojām nav guvuši nekādu virzību, jo starp valdību veidojošām frakcijām pastāv vienošanās par Pilsonības likuma neaizskaramību. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka, atstājot likumā 1996.gada 31.marta robežu, mēs tomēr šķirojam latviešus un līvus austrumu un rietumu repatriantos. Tādēļ arī komisija nolēmusi no jauna aktualizēt šo jautājumu. Prezidents komisijas iniciatīvu novērtēja atzinīgi.

A.Seiksts izteica pateicību par prezidenta ierosinājumu papildināt likumdošanu reliģisko organizāciju darbības jautājumos, ko Cilvēktiesību komisija jau sākusi realizēt. Proti, iesniegti papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā par atbildību, kas iestājas, ja nereģistrētas reliģiskās organizācijas tomēr uzsāk darbību. Tiek izstrādāts arī kriminālatbildības projekts par sekām, kas iestājas, ja nereģistrētas reliģiskās organizācijas turpina darbību pēc administratīvā soda noteikšanas.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs izteica atbalstu prezidenta uzsāktajai nāvessoda moratorija iniciatīvai.

Valsts prezidenta preses dienests

Par “naudas atmazgāšanu”

Pie Ministru prezidenta — Eiropas Komisijas vēstnieks

Vakar, 14.oktobrī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Eiropas Komisijas vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu, ar ANO Attīstības programmas vadītāju Latvijā Džonu Hendru un ANO Starptautiskās narkotiku kontroles programmas reģionālā biroja vadītāju Frenku Albertu.

Tikšanās bija veltīta 14. un 15.novembrī paredzētajai konferencei par “naudas atmazgāšanas” problēmu risināšanai Baltijas valstīs. Paredzams, ka šajā konferencē piedalīsies visu 3 Baltijas valstu premjerministri, kā arī pārstāvji no šo valstu parlamentiem, valdībām un finansu un tiesību sargājošajām institūcijām.

Ministru prezidents A.Šķēle apliecināja, ka finansiālās sistēmas likumdošanas sakārtošana ir viena no galvenajām Latvijas valdības prioritātēm un likuma “Par “naudas atmazgāšanas” novēršanu” pieņemšana sekmētu ne tikai finansiālo noziegumu novēršanu mūsu valstī, bet arī palīdzētu Latvijai izvairīties no banku krīzes.

A.Šķēle apsolīja viesiem palīdzēt, lai šī konference varētu sekmīgi noritēt.

Valdības preses departaments

Par turpmāko tuvināšanos Islandei

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs Islandes vizītē

Vakar, 14.oktobrī, sākās LR ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Islandē.

Pašlaik Latvija ir Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidentvalsts, tāpēc V.Birkavu šajā braucienā pavada Jānis Ritenis, BJVP sekretariāta vadītājs. Latvijas prezidentūras laikā V.Birkavs ir iecerējis apceļot BJVP valstis.

Ministrs tiekas ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu, Islandes parlamenta prezidentu Olafuru G.Einarsonu. Islandes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministru Haldoru Asgrimsonu, kā arī apmeklēs Islandes universitātes Juridisko fakultāti un teiks runu par Latvijas ārpolitikas jautājumiem Rietumu kooperācijas asociācijā (Association for Western Cooperation).

Iecerēts arī pasniegt 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam Islandes ārlietu ministram Jonam Boldvinam Hanibalsonam, kas bija viens no aktīvākajiem Baltijas valstu neatkarības atzīšanas iniciatoriem. Islande 1991.gadā bija pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu neatkarību.

Oficiālajās sarunās V.Birkavs paredzējis pārrunāt jautājumus, kas skar iespējas paplašināt abu valstu sadarbību, tostarp arī bezvīzu režīma ieviešanu, kā arī jautājumus par Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas savienībā.

Par ielūgumiem uz Krieviju

Sākusies pāreja uz jaunu ielūgumu noformēšanas kārtību

Saskaņā ar KF valdības 1995.gada 15.maija rīkojumu Nr.459 “Par jaunas kārtības ieviešanu ārvalstnieku ielūgšanā ieceļot Krievijas Federācijā” sākusies pakāpeniska pāreja uz jaunu kārtību ielūgumu noformēšanai personām, kas ierodas Krievijā darba darīšanās, mācīties, ārstēties, strādāt algotu darbu vai strādāt ārvalstu firmu pārstāvniecībās un citās organizācijās.

Atšķirībā no agrākā, kad uzaicinātāja organizācija noformēja ielūgumu brīvā formā, pašlaik tiek ieviesta vienotu ielūgumu veidlapu izmantošana.

Šādi ielūgumi tiks formēti KF Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta departamentā un tā pārstāvniecībās Krievijas Federācijā, pamatojoties uz uzaicinātāju lūgumu.

Noformētie ielūgumi kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz KF diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajās iestādēs ieceļošanas vīzas saņemšanai (ja KF noslēgtās starptautiskās vienošanās neparedz citu kārtību).

Sākotnēji jaunā ielūgumu noformēšanas kārtība attieksies uz organizācijām un iestādēm, kas atrodas Maskavā un Maskavas apgabalā, vēlāk Sanktpēterburgā, Ļeņingradas apgabalā un visā Krievijā.

Privātpersonu ieceļošanu KF regulē Krievijas iekšlietu iestādes.

ĀM preses centrs