Eiropas Augstais komisārs

— pie Valsts prezidenta

Vakar, 8. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar EDSO Augsto komisāru minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu. Sarunas gaitā tika skartas divas pamattēmas: naturalizācijas un integrācijas procesi Latvijā, tautību konsultatīvās padomes darbs, kura nesen uzsākusi darbu Valsts prezidenta vadībā.

Komisārs teica, ka Naturalizācijas pārvaldē ieguvis informāciju par naturalizācijas gaitu Latvijā, kas liecina, ka no 33 tūkstošiem, kam šogad bija iespēja naturalizēties, to izmantojis nepilns tūkstotis.

G.Ulmanis atbildēja, ka Latvijas pilsonības likums ir viens no liberālākajiem Eiropā. Kaut arī naturalizācijas procesu raksturojošie skaitļi šobrīd nevar apmierināt nevienu no pusēm, G.Ulmanis teica, ka šobrīd nav nepieciešami kādi īpaši papildpasākumi valdības līmenī, lai veicinātu naturalizācijas procesus valstī, jo tie ir pašā sākumstadijā.

G.Ulmanis atbildēja, ka pirmais gads Pilsonības likuma darbībā nevar kļūt par kritēriju tam, lai objektīvi spriestu par naturalizācijas gaitu. Patiesā aina atklāsies tuvākajos gados, kad tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību iegūs vairāk nekā 100 tūkstoši valsts iedzīvotāju. “Pilsonības process Latvijā vairs nav problēma, bet pie integrācijas procesa vēl ir smagi jāstrādā,” tā G.Ulmanis.

Sarunas lielāko daļu abas puses veltīja Tautību konsultatīvās padomes darbības apspriešanai. Kā jau ziņots, šī padome tika izveidota pēc prezidenta iniciatīvas. G.Ulmanis paskaidroja, ka padome savā darbībā regulāri izskatīs morālas un humānas dabas jautājumus, neiejaucoties materiālu problēmu risināšanā.

“Neredzu alternatīvu integrācijas procesam, lai gan varu apgalvot, ka integrācija sabiedrībā jau notikusi daudz agrāk nekā par to sākuši runāt politiķi. Latvija nav sadalījusies tautību reģionos, un Rīga nav sadalīta pa tautību kvartāliem, kā tas noticis daudzviet Eiropā un citos kontinentos,” skaidroja G.Ulmanis.

— pie Valsts prezidenta

Makss van der Stūls piekrita, ka etniskās atiecības Latvijā tik tiešām ir daudz labākas nekā citās valstīs un atzina, ka pēdējo gadu laikā pozitīvi mainījusies krieviski runājošo valsts iedzīvotāju attieksme pret Latviju kā patstāvīgu valsti. Tomēr fakts, ka 28 procentiem valsts iedzīvotāju nav Latvijas pilsonības, esot visai nopietns, lai apsvērtu visas iespējas šo skaitli samazināt.

Komisārs uzsvēra, ka Tautību konsultatīvā padome ir ļoti nozīmīga prezidenta iniciatīva, par kuru atzinīgi izteikušies arī šīs padomes locekļi, ar kuriem Makss van der Stūls ticies vakar.

Sarunas noslēgumā, skarot nedaudz filozofiska rakstura tēmu, G.Ulmanis teica: “Ir jāsaprot, ka latviešu tauta vēl joprojām jūt aizvainojumu par tiem 50 gadiem, kad sveša vara mūs centās iznīcināt. To nevar likt cilvēkiem aizmirst vienā dienā un nevar uzreiz sākt domāt citās kategorijās.”

Komisārs piekrita un piebilda, ka “šīs brūces nesadzīs vēl daudzus gadus” un atzina, ka būtu jānomainās vismaz vienai paaudzei.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie ārlietu ministra

Vakar, 8. oktobrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Maksu van der Stūlu, EDSO Augsto komisāru mazākumtautību jautājumos. Augstais viesis uzsvēra, ka laikā kopš viņa pirmās vizītes 1993. gada janvārī, Latvija panākusi nopietnu progresu institucionālā un ekonomikas jomā.

EDSO pārstāvis pauda pārliecību, ka Latvija tuvā nākotnē kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. V.Birkavs savukārt atzina, ka cittautiešu iekļaušanās Latvijas sabiedrībā ir svarīgs nosacījums Latvijas integrācijai Eiropas struktūrās. LR ārlietu minitrs pateicās EDSO Augstajam komisāram par atbalstu latviešu valodas programmu sagatavošanā un īstenošanā. Latvijas valdība pievērš lielu nozīmi dialoga stiprināšanai starp Latvijas dažādām iedzīvotāju grupām, ko atvieglina Valsts prezidenta izveidotā Tautību konsultatīvā padome.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja cittautiešu naturalizācijas jautājumus. V.Birkavs uzsvēra, ka vajadzīga lielāka indivīdu informētība un iesaistīšana šajā procesā. LR ārlietu ministrs piebilda, ka integrāciju nebūt neveicina Krievijas Federācijas nepamatotās apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.

ĀM preses centrs

— Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā

EDSO komisārs minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls vakar, 8. oktobrī —, apmeklēja Valsts cilvēktiesību biroju un tikās ar biroja vadītāja vietas izpildītāju Kaiju Gertneri, lai gūtu tuvāku informāciju par iestādes veidošanas darbu, pētījumu par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām, kā arī VCB ieguldījumu Tautību konsultatīvās padomes izveidē.

Makss van der Stūls izrādīja prieku par to, ka darbs pie Valsts cilvēktiesību biroja izveides rit tik veiksmīgi un izteica gandarījumu par likumprojekta “Par Valsts cilvēktiesību biroju” konstruktīvo izskatīšanu 2. lasījumā Saeimā. Kaija Gertnere atzina, ka birojs mūsu valstī ir ieguvis stabilu vietu cilvēktiesību aizsardzības darbā un sabiedrības apziņā. Arī plānotais biroja valsts finansējums nākamgad spēs pilnībā nodrošināt iestādes pamatfunkcionēšanu.

Īpašu komisāra interesi izraisīja nepilsoņu un pilsoņu tiesību atšķirību pētījums, kuru veic Valsts cilvēktiesību birojs. Kaija Gertnere izteica biroja viedokli par to, ka iestādes veiktajam pētījumam ir jāizriet no Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesībās, tam ir jābūt objektīvam un apolitiskam. Papildu pētījumam Valsts cilvēktiesību birojs strādā arī pie rekomendāciju izstrādes iespējamo cilvēktiesību problēmu novēršanai šajā jomā.

EDSO komisārs interesējās arī par Valsts cilvēktiesību biroja ieguldījumu Tautību konsultatīvās padomes izveidē. Šāda veida institūciju komisārs vērtē kā instrumentu dialoga veidošanai ar mazākumtautībām. Tā arī būtu iespēja mazākumtautībām piedalīties likumdošanas procesā ar mērķi veicināt šīs sabiedrības daļas stāvokļa uzlabošanos.

Valsts cilvēktiesību birojs