pēc vizītes

Par Latvijas un Baltkrievijas kaimiņattiecību padziļināšanos

Vizītē Baltkrievijas Augstākās padomes deputāti

Piektdien, 4.oktobrī, Rīgā neilgā vizītē uzturējās Baltkrievijas Augstākās padomes deputātu grupa, ko vadīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Pjotrs Kravčenko un kurā bija arī deputāti no Baltkrievijas parlamentā izveidotās grupas sadarbībai ar Latviju — Vladimirs Jegorovs (grupas priekšsēdētājs), Sofija Lukašonoka un Viktors Mihadjuks. Viesiem bija tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Baltkrieviju un arī vairāku stundu ilgas sarunas Saeimas Ārlietu komisijā.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš preses konferencē sakarā ar šo vizīti sacīja, ka pēdējā laikā interese par Baltkrieviju Latvijā ir liela — gan tāpēc, ka tā ir mūsu kaimiņvalsts, gan tāpēc, ka tur norisinās šai valstij būtiski notikumi.

— Latvija viennozīmīgi visos līmeņos — gan Valsts prezidenta, gan valdības, gan parlamenta — izteikusies par iespējami drīzāku iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Bet visi oficiālie Baltkrievijas dokumenti paredz neitralitāti, turklāt reāli saglabājas tās ciešie sakari ar Krieviju. Tieši tas mums ir svarīgi, raugoties nākotnē, — teica I.Bērziņš. Jo, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti, vienlaga, mūsu kaimiņš būs Baltkrievija. Un tieši tad sadarbība būtu abpusēji izdevīga.

Pjotrs Kravčenko atzina, ka šī vizīte, kas sarīkota ar Latvijas vēstnieka Baltkrievijā Jāņa Lovnieka lielu atbalstu, noris diezgan sarežģītos apstākļos. Šajā situācijā, viņaprāt, ir ļoti svarīgi, lai Baltkrievijas parlamenta balsi uzklausītu visā pasaulē, bet īpaši kaimiņvalstīs. Pirms ierašanās Latvijā Kravčenko kungs apmeklējis arī Lielbritāniju, Franciju un Krieviju, bet 7.oktobrī paredzējis doties uz Vāciju. Latvijas apmeklējuma mērķis bijis arī iepazīties ar šejienes likumiem attiecībā uz cilvēktiesībām un nacionālo minoritāšu tiesībām, radīt augsni labām, auglīgām kaimiņvalstu attiecībām.

Tiecoties iestāties Eiropas padomē, Baltkrievijas parlamenta deputāti cerot uz Latvijas delegācijas EP atbalstu.

Atbildot uz jautājumu par pašreizējo konfliktsituāciju, kas izveidojusies starp Baltkrievijas prezidentu un parlamentu, P.Kravčenko paskaidroja, ka gadījumā, ja gaidāmajā referendumā vairākums atbalstītu prezidenta Lukašenko ierosināto konstitūcijas projektu, demokrātija Baltkrievijā tiktu iznīcināta. Taču parlaments, viņaprāt, vēl ir spējīgs pretoties bīstamajām autoritārisma tendencēm. P.Kravčenko ir pārliecināts, ka pilsoņu karš Baltkrievijā nebūs. Jo daudz cietusī baltkrievu tauta neesot noskaņota uz lieliem nemieriem vai, vēl ļaunāk, pilsoņu karu. Parlaments darot visu, lai draudīgu sadursmju nebūtu.

Uz “LV” jautājumu, vai ir domstarpības starp Baltkrievijas Ārlietu komisiju un Baltkrievijas Ārlietu ministriju, un prezidenta aparātu jautājumos, kas attiecas uz valsts ārpolitisko orientāciju, P.Kravčenko atbildēja: — Varu sacīt, ka attiecībā uz NATO paplašināšanos austrumu virzienā, baltkrievu sabiedrībā nav vienprātības. Laikam 95 procenti iedzīvotāju iestājoties pret to. Bet, runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija esot apskaužama tās mērķtiecīgajā virzībā uz šo starptautisko organizāciju.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības

lietu redaktors

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 4.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Baltkrievijas Republikas Augstākās padomes Ārlietu komisijas delegāciju tās priekšsēdētāja Pjotra Kravčenko vadībā (pirmajā attēlā). No Baltkrievijas puses sarunā piedalījās Baltkrievijas Republikas Augstākās padomes darba grupas sadarbībai ar LR Saeimu priekšsēdētājs Vladimirs Jegorovs, kā arī darba grupas loceklis Viktors Mihadjuks, bet no Latvijas puses — LR Saeimas sekretārs Imants Daudišs, LR Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš un LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijas Republikā Jānis Lovniks (otrajā attēlā pa labi).

Sarunas sākumā P.Kravčenko gan savā, gan Baltkrievijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Semjona Šarecka vārdā apsveica A.Čepāni ar ievēlēšanu Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja amatā. Abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Baltkrievijas divpusējo sadarbību politikā, ekonomikā, kultūrā, kā arī parlamentu līmenī. A.Čepānis izteica gandarījumu, ka Latvijas un Baltkrievijas attiecību padziļināšanos veicinājuši aktīvie kontakti gan parlamentu, gan valdību līmenī, kā arī pauda domu, ka labas kaimiņattiecības ir valsts starptautiskā prestiža ķīla. Kā Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības prioritātes Saeimas priekšsēdētājs minēja Latvijas ostu pakalpojumu izmantošanu, tranzītpārvadājumu iespējas un sadarbību muitas jomā. Latvija ir ieinteresēta nelegālās migrācijas procesa noregulēšanā, kas vienlīdz svarīgi abām valstīm. Savukārt P.Kravčenko interesējās par Latvijas pieredzi cilvēktiesību jautājumu risināšanā un atzinīgi novērtēja tādas neatkarīgas struktūras kā Valsts cilvēktiesību biroja izveidošanu Latvijā. Īpaši sāpīgs jautājums Baltkrievijā esot nelegālā migrācija. Šī problēma būtu risināma, abām valstīm sadarbojoties, atzīmēja P.Kravčenko. Baltkrievijas Augstākās padomes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs izteica savu viedokli par politisko situāciju Baltkrievijā, kā arī pastāstīja par Baltkrievijas parlamenta veikumu likumdošanas jomā.

Sarunas noslēgumā abas puses izteica gandarījumu par interesanto domu apmaiņu.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Piektdien, 4.oktobrī, turpinot vizīti Latvijā, Baltkrievijas Republikas Augstākās padomes delegācija tikās ar Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupu un Saeimas Ārlietu komisiju.

Baltkrievijas delegācijas vadītājs Pjotrs Kravčenko vizīti Latvijas parlamentā vērtēja pozitīvi. Viņš sacīja, ka Baltkrievija vēlētos sadarboties ar Latviju politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā. Kā svarīgākos P.Kravčenko minēja iespējamos kontaktus likumdošanas saskaņošanas jomā, kas ietvertu sevī apmaiņu ar abu valstu likumdošanas aktiem — gan likumu, gan projektu līmenī. “Tā kā pašreizējo situāciju Baltkrievijā varētu raksturot kā konstitucionālu krīzi, mēs vēlētos iepazīties ar kaimiņvalstu konstitūcijām,” sacīja viesu delegācijas vadītājs. Nākamā gada pavasarī Baltkrievija cer iestāties Eiropas Savienībā, tāpēc tai būtu svarīgs Latvijas atbalsts gan atbildīgajā balsojumā, gan veicinot kontaktu uzlabošanos ar Skandināvijas valstīm. Vēl Kravčenko minēja migrācijas un nacionālo minoritāšu problēmu, kultūras jomu un ekonomisko reformu jautājumus.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas interese par Baltkrieviju ir liela. To nosaka gan abu valstu kaimiņattiecības, gan Latvijas puses vēlme radīt labu gaisotni mūsu un citu valstu parlamentu sadarbības veicināšanā. Pašlaik spēkā esošā Baltkrievijas konstitūcija nosaka, ka Baltkrievija ir suverēna, kodolbrīva un neitrāla valsts. Savukārt šogad tā noslēgusi ekonomiskās sadarbības līgumu ar Krieviju. Tā kā Latvija par savas darbības mērķiem ir izvirzījusi iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, pēc I.Bērziņa domām sadarbība starp abām valstīm varētu dot labumu gan Latvijai, gan Baltkrievijai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par vispārējo situāciju Baltkrievijā, P.Kravčenko nenoliedza, ka starp valsts prezidentu un parlamentu pastāv lielas domstarpības. Ja novembrī plānotajā referendumā tiks nobalsots par prezidenta Lukašenko izstrādāto valsts konstitūcijas variantu, tas varētu radīt nopietnus draudus Baltkrievijas demokrātijai.

Sarunās Latvijas un Baltkrievijas puses pārrunāja arī robežu un nelegālo bēgļu jautājumu, kā arī projektu par piemiņas plāksnes atklāšanu pie bijušās baltkrievu ģimnāzijas ēkas Daugavpilī.

Saeimas preses dienests