Par (pret) 1997.gada budžeta projektu

Piektdien, 4.oktobrī, sešu sabiedrisko organizāciju vadītāji parakstīja “Aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai”, kurā norādīja uz nepieciešamību 1997. gada valsts budžeta projektu neatbalstīt pirmajā lasījumā un nodot pārstrādāšanai, jo sagatavotais projekts neapmierinot Latvijas valsts iedzīvotāju vairākuma intereses.

Pēc aicinājuma parakstīšanas notikušajā preses konferencē sabiedrisko organizāciju vadītāji pauda savu pārstāvēto organizāciju viedokļus.

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:

— Mēs uzskatām, ka visi līdzšinējie budžeta veidošanas ietekmēšanas līdzekļi nav devuši rezultātus. Mēs mēģinājām izmantot tās tiesības, ko mums piešķir likums, taču mūsu priekšlikumus valdība neņēma vērā. Tāpēc atlicis pēdējais — griezties pie Saeimas deputātu sirdsapziņas un godaprāta, lai šo procesu apturētu un valsts budžeta projektu pārstrādātu, ievērojot mūsu un citu organizāciju iebildes. Domāju, ka šī nebūs pēdējā reize, kad mēs kopīgi mēģināsim koordinēt pasākumus, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses.

Agris Olmanis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:

— Mani pārsteidza tas, ka valstij tik grūtā brīdī valdība neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties ar arodbiedrībām. Mēs taču pārstāvam darbinieku intereses. Es domāju, ka šāda situācija nav pieļaujama, ka te jau parādās starptautisko konvenciju, kuras mūsu Saeima ir ratificējusi, pārkāpumi. Budžetā mēs gribējām redzēt atbalstu mūsu pašu ražotājiem. Tad vismaz būtu cerības, ka darbavietu skaits Latvijā palielināsies. Taču šajā projektā ieplānota valsts iestādēs strādājošo, it īpaši skolu un bērndārzu darbinieku, skaita samazināšanās. Budžeta projektā par maz naudas iedalīts izglītībai, un ir skaidrs, ka pašvaldības nespēs veikt to jauno funkciju, kuru tām uzlikusi valdība, proti, nodrošināt valdības reformu. Mēs uzskatām, ka šādu valsts budžeta projektu, kurā nav analīzes, kādu iespaidu šāds budžets varētu atstāt uz iedzīvotāju iespējām un uz socialo spriedzi, kas Latvijā jau sasniegusi bīstami augstu līmeni, Saeima nedrīkst pieņemt un tai jāprasa valdībai to pārstrādāt. Un pirmām kārtām budžeta sabalansēšana jābalsta uz nodokļu pilnīgāku iekasēšanu, nevis uz iedzīvotāju trūcīgākā slāņa rēķina.

Organizācijas “Glābiet bērnus” priekšsēdētāja Ingūna Ebele pauda viedokli, ka budžeta projekta sagatavošana notikusi slepeni un tas deputātiem apspriešanai nodots pēdējā brīdī, turklāt bezdeficīta budžets nebūt neesot raksturīgs attīstīto valstu ekonomikai, kā to patlaban mēģinot sabiedrībai iestāstīt valdība. Viņai pilnīgi nepieņemami šķita ieplānotie pabalstu samazinājusi mātēm bērnu aprūpei.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekš sēdētāja Astrīda Harbaceviča runāja par izglītības darbinieku mazajām algām, jaunajiem izglītības finansēšanas principiem un sagaidāmajām sekām jaunās paaudzes izglītošanā. Viņa uzsvēra: “Finansējums, kas ir paredzēts izglītības darbinieku algām gan šā mācību gada sakumā, gan 1997.gadā ir nepietiekams, lai varētu ne mazāku kā līdz šim maksāt skolotājam algu. Tas ir pretēji visiem darba likumdošanas kodeksa pantiem un principiem. Tāpēc mēs esam aicinājuši savus ļaudis uz piketu 7.oktobrī pie Saeimas. Sagaidām lielu atsaucību gan no Latvijas rajoniem, gan no Rīgas.”

Turklāt, kā atzīmēja Astrīda Harbaceviča, lai saglabātu pedagogiem algas tik pat lielas kā līdz šim, jau tagad vajadzīgi papildus 1,8 miljoni latu. Šāds iztrūkums ieplānots arī nākamā gada budžeta projektā. Minimāli nepieciešamā summa pedagogu algām ir 67,8 miljoni latu, taču dotāciju veidā (ne mērķdotāciju veidā) skaidri atšifrēts 51 miljons. Tātad pārējā summa ir apšaubāmu ideju līmenī vai arī kaut kur ieslēpta citās budžeta projekta iedaļās. Tas nozīmē, ka pedagogu skaitu, gribot vai negribot, nāksies samazināt. Tas novedīs pie mācību programmu sašaurināšanās un skolu beidzēju izglītības līmeņa krasas pazemināšanās.

Konferencē runāja arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Ārija Skuba, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silva Liniņa. Pensionāri uzskatot, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli drīkst aplikst vienīgi tādas pensijas, kuru apmērs pēc nodokļu atskaitīšanas nebūtu mazāks par iztikas minimumu. Savukārt paradoksāla situācija izveidojusies bibliotekās, it īpaši laukos, jo gadā grāmatu fonds tiekot papildināts ar pārdesmit grāmatām, bet daudzviet naudas trūkuma dēļ pat avīzes netiekot pasūtītas. Līdz ar to iedzīvotājiem zūd pēdējais lētākais izglītošanās avots. Preses konferences beigās, atbildot uz jautājumu, kas notiks, ja Saeimas deputāti tomēr atbalstīs iesniegto budžeta projektu, Agris Olmanis teica: “Tad sekos darbs Saeimas komisijās. Mēs centīsimies deputātiem ļoti pamatoti izskaidrot šā projekta nepilnības un tā nelikumīgos aspektus.”

Vakar, 7.oktobrī, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības un Brīvo arodbiedrību savienības aicinājumam protestēt pret 1997.gada budžeta projektu, pie Saeimas nama ārkārtas plenārsēdes laikā notika plašs pikets, kurā piedalījās nevien rīdzinieki, bet arī pārstāvji no daudziem lauku rajoniem.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Latvijas Republikas Saeimai

Finansu ministrijas sagatavotajā 1997.gada budžeta projektā nav ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Ievērojami palielināti ministriju un iestāžu izdevumi — vidēji par 27 procentiem. Bet pašvaldību budžeta īpatsvars kopbudžetā samazināts no 21,4 līdz 16,8 procentiem.

Budžeta projekts paredz samazināt darba vietu skaitu Latvijā, tā vietā lai veicinātu ražošanu.

Budžeta antisociālais raksturs apslēpts, palielinot pašvaldību funkcijas, pārspīlējot ienākumu prognozes un uzrādot nemainīgus izdevumus.

Bezdeficīta budžets kā nosacījums tautsaimniecības attīstībai ir atbalstāms. Tomēr nedrīkst pieļaut līdzekļu samazinājumu skolotāju algām. Nav pieņemami, ka ieņēmumus un izdevumus sabalansē, slēdzot lauku skolas, bibliotēkas un ambulances, likvidējot slimnīcas un atslēdzot apkuri pensionāru dzīvokļos. Latvijai nebūs nākotnes, ja ierēdņu vienaldzība iznīcinās zinātni un kultūru.

Lai neliegtu zināšanas mūsu bērniem, maizi un siltumu mūsu vecākiem, aicinām:

1. nodot 1997.gada budžeta projektu pārstrādei;

2. uzdot valdībai, saglabājot bezdeficīta principu paredzēt sociālo, izglītības, veselības aprūpes, zinātnes un kultūras finansējuma pieaugumu, kas nav mazāks par paredzamo inflāciju;

3. samazināt līdzekļus valsts pārvaldes uzturēšanai, nodrošināt nodokļu pilnīgu iekasēšanu;

4. Saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām;

5. saglabāt mātēm bērnu kopšanas (maternitātes) pabalstus līdz trīs gadu vecumam.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs A.Olmanis

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrības priekšsēdētāja A.Harbaceviča

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Ā.Skuba

Organizācijas “Glābiet bērnus” priekšsēdētāja I.Ebele

Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja S.Liniņa

1996.gada 4.oktobrī Rīgā

Sarunās ar piketētājiem

Vakar notika Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar skolu un pašvaldību pārstāvjiem, kuri piketēja pie Saeimas nama.

Iepazīstinot priekšsēdētāju ar savām prasībām, piketētāji vērsa uzmanību uz smagajām sekām, kādas paredzamas gadījumā, ja valsts budžets nākamajam gadam tiks apstiprināts tā pašreizējā variantā. Mazo skolu slēgšana neatgriezeniski iedragās kultūras un izglītības stāvokli laukos, bet Rīgas pilsētā audzēkņu skaits vienā klasē pārsniegs četrdesmit, kas kāpinās skolotāju slodzi un liegs iespēju veltīt bērniem nepieciešamo uzmanību. Savukārt ārpusklašu audzināšanas iestāžu likvidēšana palielinās nelabvēlīgo ielas ietekmi, apdraudot ne tikai bērnu tikumību, bet arī veselību. Skolu nedrīkst pārvērst par komerciestādi – tāds bija klātesošo kopīgs viedoklis.

Piketētāji akcentēja faktu, ka pašvaldībām bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas prasības budžeta sagatavošanas gaitā, bet, kā tas paredzēts likumā, aprēķini par budžeta ienākumiem balstās uz vēl neesošiem likumiem. Taču pēc šo likumu pieņemšanas samazināsies bērnu pabalsti un pensijas, kā arī pieaugs apkures cenas, kas neizbēgami palielinās to bērnu skaitu, kuri vecāku nabadzības dēļ neapmeklēs skolu.

Piketētāji uzsvēra, ka viņi nebūt nevēršas pret valdību un tās centieniem īstenot reformas – taču viņus neapmierina tas, ka valdība mēģina uzvelt galveno nastu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuri būs spiesti iztikt pat bez pašvaldību izsniegtajiem pabalstiem. Tajā pašā laikā vērojama tendence, ka pieaug – nevis samazinās! – izdevumi centralizētajam pārvaldes aparātam, kas liek šaubīties par valdības spēju noteikt valstij optimālās prioritātes.

A.Čepānis informēja skolu un pašvaldību pārstāvjus par savu tikšanos Mālpilī pagājušās nedēļas nogalē, kā arī tikšanos ar Priekules 1. vidusskolas kolektīvu. Saeimas priekšsēdētājs apsolīja, ka darīs visu, lai panāktu iespējami taisnīgu budžeta sadali, kā svarīgāko izceļot izglītības sistēmas, medicīnas un pašvaldību problemātiku. A.Čepānis pauda savu pārliecību par to, ka budžets jāatdod Saeimas komisijām vēlreizējai tā pārstrādei.

Saeimas preses dienests

Attēlos: sarunās ar piketētājiem — arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Andris Šķēle, Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"