VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 1.oktobra sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē atbilstoši Vašingtonas 1973.gada konvencijai “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” akceptēts grozījumu projekts likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Grozījumi nosūtīti izskatīšanai Saeimā.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”. Grozījumi nosaka, ka teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādei piešķirtā mērķdotācija 1 000 000 latu apmērā pieskaitāma arī pilsētu pašvaldībām. Lai novērstu pretrunas, akceptēts arī grozījumu projekts likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā “Medību likuma” grozījumu projektu. Grozījumos paredzēts, ka ienākumi no medību atļaujām, naudas sodi par medību noteikumu pārkāpumiem, maksas par medību trofeju izvešanu no Latvijas u.c. tiek ieskaitīti Mežsaimniecības attīstības fondā. Akceptēti attiecīgi grozījumi MK noteikumos “Par Mežsaimniecības attīstības fonda nolikumu”.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja apstiprināšanai Saeimā ANO Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma–pārdevuma līgumiem, Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu un Konvenciju par starptautisko faktoringu. Konvencijas tiek piemērotas attiecībā uz darījumiem starp pusēm, kuru komerciālie uzņēmumi atrodas dažādās valstīs. Šīs konvencijas ir pieņemtas, lai likvidētu tiesiskās barjeras starptautiskos darījumos.

Valdība akceptēja un nosūtīja ratificēšanai Saeimā Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu un Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos.

Akceptēti grozījumi valsts darba inspekcijas nolikumā.

Ministru kabinets akceptēja Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikumu. Inspekcija darbosies Labklājības ministrijas pakļautībā.

Ar Ministru kabineta rīkojumu uz Kultūras ministrijas Skolu centra bāzes paredzēts izveidot Kultūras ministrijas pakļautībā esošu valsts civiliestādi — valsts kultūrizglītības centru.

Valdība akceptēja Tukuma rajona Cēres un Kandavas pagasta pievienošanu Tukuma rajona Kandavas pilsētai, pārveidojot minētos pagastus par Kandavas pilsētas lauku teritoriju.

Valdība akpceptēja Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības vienošanās memorandu par Latvijas kontingentu (LATCON) izvietošanu, atsaukšanu un atkārtotu izvietošanu Zviedrijas bataljona (SWEBN) sastāvā Nodrošināšanas spēkos (IFOR) Bosnijā.

Ņemot vērā to, ka 1997.gada budžeta projektā ir paredzēts subsidēt cukurbiešu audzētājus, tiks pārtraukta to subsidēšana no Cukura ražotāju veicināšanas fonda. Grozījumu projekts likumā “Par cukuru” apstiprināts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā.

Lai nodrošinātu Izglītības un zinātnes ministrijas ciešāku sadarbību ar Augstākās izglītības padomi, akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts Augstskolu likuma 65.pantā.

Valdībā akceptētais grozījumu projekts “LR Izglītības likumā” paredz nodot līdzekļus vietējās pakļautības mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģisko darbinieku algu un sociālā nodokļa samaksai pašvaldību budžetā.

Akceptētais grozījumu projekts likumā “Par zemes komisijām” paredz, ka atalgojums pagastu un pilsētu zemes komisiju priekšsēdētājiem tiks segts no valsts pamatbudžeta, bet pārējie izdevumi — no pašvaldības budžeta.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam” un grozījumu projektu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”.

Sakarā ar speciālo budžetu likvidāciju Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumus sekojošos likumos: grozījumu projekts likumā “Par veterinārmedicīnu”, likumā “Par LR Uzņēmumu reģistru”, Augstskolu likumā, likumā “Par policiju”, LR Izglītības likumā, likumā “Par tiesu varu”, likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”, likumā “Par budžeta un finansu vadību”, likumā “Par konsulāro reglamentu”, likumā “Par LR Zemessardzi”, likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”, likumā “Par valsts darba inspekciju” un Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tā paša iemesla dēļ akceptēti grozījumi virknē tiesību aktos: AP lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”, AP lēmumā “Latvijas Policijas akadēmijas Satversme” un MK noteikumos “Par farmāciju”.

Valdības preses dienests

Pēc Ministru kabineta 1.oktobra sēdes

Finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa

un augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra

Pētera Cimdiņa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms preses konferencē runāja Pēteris Cimdiņš:

— Par grozījumu Augstskolu likumā. Kā zināms, pagājušā gada beigās pieņemtajā Augstskolu likumā bija paredzēta un arī tika izveidota Augstākās izglītības padome. Šī padome ir sākusi darboties. Līdz ar to ir radusies nepieciešamība nodrošināt ciešāku sadarbību starp Izglītības un zinātnes ministriju un Augstākās izglītības padomi. Tieši stratēģijas jautājumu izstrādē. Tāpēc, lai nodrošinātu normālu darbu Augstākās izglītības padomei, ir nepieciešams Augstskolu likuma 65. pantu pārveidot citā redakcijā. Proti, Augstākās izglītības padome ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša institūcija. Līdz šim bija tā, ka tā nebija nekur piesaistīta, un nodrošināt tās normālu darbu nebija iespējams. Tātad Augstākās izglītības padome saglabā visu savu sastāvu un darbības stilu, kas ir noteikts likumā, un tāpat saglabā savu neatkarīgo statusu.

Un vēl — par ieteiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas saistīti ar pedagoģisko darbinieku darba samaksu.

Ir trīs grozījumi 57. pantā — pedagoģisko darbinieku darba samaksa. Pirmkārt, pedagoģiskajiem darbiniekiem ir valsts garantētas minimālās algas likmes un minimālas amatalgas atbilstoši viņu kvalifikācijai, ko nosaka Ministru kabinets. Otrkārt, darba algas ministriju pārziņā esošo mācību iestāžu un audzināšanas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksātas no valsts budžeta. Treškārt, darba samaksa pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu pedagogiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem.

Pēc tam vārds tika dots Aivaram Guntim Kreitusam:

— Šodien Saeimas Budžeta un finansu komisija nosprieda, ka virzīs likumu par 1997. gada budžetu uz 7. oktobra ārkārtas plenārsēdi, kurā, domājams, to akceptēs pirmajā lasījumā. Bet, lai budžetu pieņemtu, vajadzīgs izdarīt grozījumus dažādos likumos, Augstākās padomes lēmumos un Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc šodien tika izskatīta virkne grozījumu likumos, kas likumprojektu veidā tiks nosūtīti tālāk uz Saeimu. Tie nepieciešami tādēļ, ka speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā. Līdz ar to likumos jānomaina daži vārdi tur, kur rakstīts “speciālais budžets”. Vēlams, lai ceturtdien Saeima nodotu grozījumu projektus attiecīgajām komisijām. Tad mēs varēsim godprātīgi runāt par 1997. gada budžetu. Pie grozījumiem varēs strādāt vēl ilgāku laiku, kaut vai līdz gada beigām, jo jaunais budžets stāsies spēkā tikai no 1. janvāra.

Šodien tika akceptēti arī grozījumi likumā par šā gada budžetu. Par tiem jau iepriekš Ministru kabinetā bija runāts ne vienu reizi vien. Beigu beigās fiksējām, ka budžeta deficīts būs 40 miljoni latu. Kopējā summa, ko papildus sadalīt ministrijām, ir 7 097 379 lati. Aizsardzības ministrija no šīs summas saņēma 2 069 740 latus, Valsts prezidenta Kanceleja 60 000 latu — papildus komandējumu izdevumiem, Ārlietu ministrija — 144 521 latu, Ekonomikas ministrija — 7 682 latus, kas ir ļoti maz, Finansu ministrija — 1 240 000 latu, tai skaitā, lai samaksātu kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem — 500 000 latu, neparedzētiem gadījumiem, ko nosaka Ministru kabinets, — 200 000 latu, muitas modernizācijas programmai — 540 000 latu. Iekšlietu ministrija — 790 377 latus, Izglītības un zinātnes ministrija — 47 490 latus, Labklājības ministrija — 1 340 875 latus, Tieslietu ministrija — 598 500 latus, Kultūras ministrija — 508 000 latu, prokuratūra — 288 040 latus, Augstākās izglītības padome — 28 154 latus. Tātad kopā sanāk gandrīz 7,1 miljons latu.

Sekoja jautājumi — atbildes.

Jautājums: — Vai jūsu minētie 7 miljoni latu ir papildu ienākumi budžetā?

Aivars Guntis Kreituss: — Tie ir papildu ienākumi, kas iestrādāti budžeta ieņēmumu daļā. Tas budžets, ko mēs pieņēmām šā gada 15. februārī, ir pildīts gluži labi, ja reiz spējām līdz 1. oktobrim iztikt bez budžeta izmaiņām. Tagad uz gada pēdējo ceturksni ir parādījušies papildus 7 miljoni, kurus tagad sadalījām.

Šodien mēs beidzot pielikām punktu jautājumam par pensiju aplikšanu ar nodokli. Pensijas, kas tika piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim, netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpretim tiem, kam pensijas aprēķinātas pēc šī datuma, būs jāmaksā šis nodoklis. Tātad neapliekamais minimums ir 60 lati mēnesī. Tie ir “griesti”, par ko esam vienojušies. Taču par to Saeimā vēl tiks spriests.

Jautājums: — Apliekot ar ienākuma nodokli pensijas, kas lielākas par 60 latiem, kāds papildu ienākums būs nākamā gada budžetā?

Aivars Guntis Kreituss: — Paredzēts papildus ieņemt 6 miljonus latu.

Jautājums: — Kāds minimums jeb “griesti” būs strādājošajiem pensionāriem?

Aivars Guntis Kreituss: — Tiem strādājošajiem pensionāriem, kuriem pensija aprēķināta pēc šā gada 1. janvāra, jau minētie 60 lati ir neapliekamais minimums. Tātad, kas nāks klāt virs 60 latiem, tiks aplikts ar ienākumu nodokli, neņemot vērā nekādu minimumu.

Jautājums: — Bet ja alga kopā ar pensiju nepārsniedz šo minimumu...

Aivars Guntis Kreituss: — Tad šī summa netiek aplikta ar nodokli.

Jautājums: — Vai strādājošajiem pensionāriem, kam pensijas aprēķinātas līdz 1996. gada 1. janvārim, alga tiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Aivars Guntis Kreituss: — Alga tiek aplikta ar nodokli kā visiem strādājošajiem, taču pensija, kaut tā pat pārsniegtu 60 latus, netiek aplikta ar ienākuma nodokli. Tā ka savā veidā šie pensionāri ir izdevīgākā situācijā.

Jautājums: — Vai tiesa, ka jūs iesniegsit Ministru prezidentam demisiju? Kāds ir demisijas iemesls?

Aivars Guntis Kreituss: — Rīt es iesniegšu demisijas rakstu. Iemesls viens — esmu kļuvis par partijām nepiederošu ministru, bet dokumentā par vienošanos starp Ministru prezidentu un frakcijām ir minēts, ka partiju frakcijas veido valdību. Es esmu nokļuvis ārpus šīm partijām un tāpēc man jāiesniedz demisija. Reizē ar mani demisionē abi valsts ministri. Es uzskatu, ka šādi valsts ministru posteņi ministrijās vispār nav vajadzīgi, tāpat kā nav vajadzīgi pieci premjera biedri. Eiropas valstīs ir viens premjera biedrs — vai nu finansu ministrs, vai ārlietu ministrs.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 1. oktobrī

preses konferencē Valdības namā