Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Jelgavas apvedceļu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.1996., Nr. 162/163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40636

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas informācija

Par privatizācijas sertifikātu vidējo cenu

Vēl šajā numurā

27.09.1996., Nr. 162/163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Jelgavas apvedceļu

Piektdien, 27.septembrī, Rīgas–Jelgavas autoceļa

39.kilometrā atklās Jelgavas apvedceļu

Latvijas ekonomiskajā dzīvē Jelgavai izsenis bijusi nozīmīga vieta. Caur Zemgales novada galvaspilsētu gājis galvenais pasta ceļš no Krievijas uz Rietumeiropu. Cauri Jelgavai būvēts Rīgas–Lietuvas tranzītceļš. No 1835. līdz 1839.gadam celta šoseja Rīga–Jelgava–Kēnigsberga. Šodien Jelgava ir arī nozīmīgu dzelzceļa līniju krustpunkts: Rīga–Mažeiķi, Ventspils–Krustpils.

Līdz šim Jelgavai un pašiem jelgavniekiem ar transporta plūsmu cauri pilsētai negāja viegli. Pilsētas ielas tikai ar grūtībām spēja uzņemt arvien pieaugošo transporta plūsmu. Ilgstošā ceļu ekspluatācija bez ceļu pienācīgas aprūpēšanas, bez laikus veiktiem un kvalitatīviem remontdarbiem, padarīja Jelgavas ielas aizvien grūtāk izbraucamas. Bet galvenais, kādēļ nepieciešams Jelgavas apvedceļš bija un ir Driksas un Lielupes tiltu kritiskais stāvoklis pašā pilsētā.

Cerams, ka situācija uzlabosies, kad tiks pabeigta Jelgavas apvedceļa izbūve, kura bija pastāvīgā Satiksmes ministrijas uzmanības lokā. Izveidojusies laba sadarbība ar Jelgavas pilsētas pašpārvaldi, vietējām organizācijām un uzņēmējiem. Ceļa būvēšanā tika iesaistīts vietējais darbaspēks. Apvedceļš atslogos Jelgavas centru. Katru dienu tam vairs cauri nebrauks ap 4000 automašīnu, tā par 32 procentiem samazinot caurbraucēju plūsmu. Savukārt pašiem braucējiem ceļš saīsināsies gandrīz par 4 kilometriem jeb 14 minūtēm, aptuveni par 31 procentu mazāks varētu kļūt ceļu negadījumu skaits. Naudas izteiksmē Jelgavas apvedceļa izmantošana katru gadu republikas tautsaimniecībai ļaus ietaupīt gandrīz 700 tūkstošus latu.

Uzziņai

A8 maršruta Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) kopgarums ir 77 km, no kuriem 10,1 km iet caur Jelgavas pilsētu. 1977.gadā sāktās maršruta uzlabošanas programmas ietvaros tika izbūvēti 31,4 km, no tiem 23 km ar dalītām brauktuvēm. Apvedceļs ļauj normalizēt transporta situāciju Jelgavā, novirzot Lietuvas virziena tranzīta satiksmi no pilsētas centra.

Apvedceļa garums ir 4,8 km, tajā skaitā 492,1 m tilti un viadukti. No tiem galvenie objekti:

• viadukts pāri pievedceļam

uz RAF— 66,24 m,

• viadukts pāri Jelgavas–Krustpils

dzelzceļam un Jelgavas–Iecavas

autoceļam — 142,74 m,

• tilts pāri Lielupei — 205 m.

• tilts pāri Vircavai — 78,20 m,

• Lielupes aizsargdambis — 3,1 km.

Autoceļu un kompleksā ietilpstošās mākslīgās būves, izņemot tiltu pār Lielupi, projektēja projektēšanas konsultatīvā firma akciju sabiedrība “Ceļu projekts”. Tiltu pār Lielupi projektēja Sanktpēterburgas (Krievija) projektēšanas institūts “Ļengiprotransmost”.

Apvedceļa būvniecību uzsāka 1988.gadā. Autoceļus būvēja: SIA “Šlokenbeka” (1988—1992), a/s “Viator” (1992—1996). Tiltus un viaduktus būvēja: a/s “Latvijas tilti”.

Satiksmes ministrijas

preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!