26. septembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet savas vietas! Sākam 1996. gada 26. septembra Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdi.

Pirms sākam izskatīt neizskatīto patstāvīgo priekšlikumu, gribu jūs iepazīstināt ar Saeimas Prezidijā saņemto dokumentu. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52. pantu, 20 deputāti ierosina... un es jums nolasīšu 52. pantu: “Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt.” “Par”, “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu.... tātad pāreju uz citu lietu pēc 20 deputātu ierosinājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot? Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 11, atturas — 10. Lēmums pieņemts. Līdz ar to iesniegums par Sergeja Čudinova lietas nodošanu atpakaļ komisijai nav izskatāms.

Pirms Prezidija ziņojumiem izskatīsim vēl iesniegtās izmaiņas darba kārtībā. 20 deputātu iesniegums: pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52. pantu, bet te ir izmantojami arī citi panti... atlikt 26. septembra sēdes 17. līdz 20. darba kārtības jautājumu: lēmumprojekti “Par Grigorija Panteļējeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. “Par”, “pret” runāt neviens nevēlas? Tā kā neviens nelūdz balsot par katru lēmumprojektu atsevišķi, tad balsojam par dokumentu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai svītrotu no dienas kārtības 17. līdz 20. darba kārtības jautājumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 8, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Atsaucoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, Ārlietu komisija ierosina papildināt 1996. gada 26. septembra darba kārtību un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā pēc 8. punkta likumprojektu “Valsts budžets 1997. gadam”, likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” izskatīšanai otrajā lasījumā. “Par”, “pret” neviens nevēlas... Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts.

G. Valdmanis (LVP). Augsti godāto Prezidij, draugi Saeimā, kolēģi! Mums tagad mēģina uz beidzamo lasījumu klusi ielikt dienas kārtībā, tur vakar nebija to punktu, kas neapšaubāmi iznīcinās mūsu pamattautu laukos. Man nav šaubu, ka šis likums uz priekšu nav jāvirza. Bet es jums gribētu varbūt uzrunā citēt drusku Ata Skalberga vēstuli varbūt Saeimai, es nezinu kam, bet man tā tāda atnāca, un viņš apgalvo: nedrīkst aizmirst, ka pret Latviju gudri un nekaunīgi strādā svešas valsts struktūras un dienesti, kuru mērķis ir mūs pakļaut, izsist mums pamatu jebkādai neatkarībai. Viņš turpina tālāk... viņam ir intervija ar mūsu Saeimas Prezidiju, un viņš saka, ka mūsu Saeimas priekšsēdētāja teikusi, ka tas būtu absurds, ja viņi to nedarītu. Priekš tā jau viņi ir. Saprotat, ka mums ir svešas tautas... ieinteresēti ir mūsu Saeimā, un, ja kāds jums dara, kā mani draugi saka, jā gan, Valdmani, es balsotu ar tevi, bet zini, tāda un tāda persona mani tā ņem aiz auss un tā norāj, ka, ja varētu, es labāk izvairītos no tā, kas man ir jādara, tad, kad tāds cilvēks jums nāk klāt un stāsta, ka ir kaut kāda svētāka lieta nekā latviešu tautas nākotne, tad es jums iesaku viņam iesviest acīs un pateikt: es zinu, kas tu tāds esi, es tevi tagad pazīstu, ej prom un netraucē mani. Mūsu tautai stāv priekšā iznīkšana, ja mēs šo lasījumu pieņemsim šodien un vispār, ja mēs to pieņemsim, bet to pieņemt ārpus kārtas šodien ir nevajadzīgi, kamēr vēl mēs it kā to jautājumu pārskatām. Ir iesniegts jautājums Zemkopības ministrijai, kas prasa — kā tas var būt, ka Eiropā mums būs tik labi laukiem, bet pirms tam mums ir tos laukus jāiznīcina. Viņi it kā veselu nedēļu gatavo atbildi, tur būs visādi brīnumi, es jums apsolu, ka būs, bet noklausīsimies tos brīnumus un tad nākošnedēļ varbūt par to jautājumu domāsim. Mēs katrs varam kaut ko iemācīties, brīnumi notiek, šo brīnumu es gan gribētu redzēt, es gribētu, ka tauta viņu izsmej, un es jums lūdzu nepieļaut šo jautājumu dienas kārtībā, līdz kamēr vismaz šie jaunie attaisnojošie brīnumi mums tiek parādīti. Šeit nav divu ceļu. Ja mēs šo jautājumu laidīsim cauri, mūsu lauki 5, 6 un 10 gadus, līdz kamēr mēs tiksim Eiropas Savienībā, tiks marinēti un iznīcināti. Tur nav šaubu. Draugi, nepieļausim to, skatīsimies tam velnam acīs un pateiksim: es zinu, kas tu tāds esi, ej prom, atstāj manu tautu mierā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Lai noņemtu asumu, kas notiek pašlaik zāles priekšā starp deputātiem un lai... Čerāna kungs, es zinu, par ko jūs gribat runāt, jūs gribat runāt par 96.pantu, ka nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieietami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Likumprojekts 5 dienu laiku... nav bijis saņemts iepriekš, līdz ar to jautājums par tā tālāko virzību šobrīd nav izskatāms.

Nākamais — 19 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts: “Lūdzam izdarīt izmaiņas izsludinātajā 1996.gada 26.septembra darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 33. un 51.pantu lēmuma projektu “Par Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses atsaukšanu” iekļaut kā pirmo jautājumu 3.sadaļā — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Deputātiem iebildumu nav? Tātad iekļaujam 3.sadaļā, tātad pēc atvaļinājuma piešķiršanas deputātam Jurkānam.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Liepas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu grozīt Saeimas Prezidija atzinumu un šo likumprojektu nenodot Juridiskajai komisijai. Nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek svītrota no izskatāmo komisiju skaita Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav pret lēmuma pieņemšanu? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995.—1996. un 1997.gadā””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Valdmaņa, Dozorceva, Jurkāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Bunkša, Grinovska, Liepas un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Bunkša, Grinovska, Liepas un Bērziņa iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Valsts budžets 1997.gadam”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts budžets 1997.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es aicinu jūs šo te vājo un neizstrādāto dokumentu Saeimas komisijām šodien nenodot. Par šo budžeta projektu ir teikti dažādi slavas vārdi, ka tas ir moderns, balstīts uz programmu principa, bet kāds ir rezultāts, ir redzams jau no pirmā acu uzmetiena. Ka šajā te likumā mums tiek piedāvāti tikai paši vispārīgākie skaitļi ar dažādām programmām kopumā un to ietvaros atļaujot tālāk saimniekot attiecīgam ministram vai valsts institūcijas vadītājam kā ķeizaram. Šī nekontrolētība un patvaļa, kas tiek pieļautas ar šo likumprojektu, tās paveras daudz plašāk, nekā tas bija 1996.gadā. Kaut vai vienkāršs piemērs. 1996.gada budžetā ir skaidri pateikts, ka Valsts prezidenta atalgojumam tērējami 6000 lati, bet 1997.gada budžeta projektā tas pazūd vispārējā Prezidenta Kancelejas budžetā.

668 tūkstoši, kas paredzēti vispārējā valdības dienesta programmas kārtējiem izdevumiem. Un tālākais jau paliek Valsts prezidenta un viņa Kancelejas kopīgajā ziņā, kādu algu un kādas prēmijas patiesībā izmaksāt prezidentam. Un līdzīgas nejēdzības mēs redzam arī praktiski katrā šī budžeta lappusē, kur, kā jau teicu, izdarīta atkāpe pat no iepriekšējā gadā sasniegtās minimālās precizitātes. Mēs piemēra pēc varam uzšķirt kaut vai pašu Finansu ministriju, 1996.gada budžetā bija skaidri teikts, ka Valsts kases departamenta centrālais aparāts saņems 145 tūkstošus latu, bet tagad 1997.gada budžetā runa ir par pavisam citiem skaitļiem. 1 000 097 tūkstoši latu visai valsts kasei kopā. Cik no tā būs centrālajam aparātam — 145 tūkstoši vai 245 tūkstoši, to izšķirt mēs atkal atstājam pašu ierēdņu ziņā. Kaut kam citam var nepietikt, bet centrālā aparāta ierēdņu prēmijām taču iznāks, vai ne tā, godātie deputāti un Kreitusa kungs? Un šāda prakse par tikai vispārēju skaitļu likšanu budžeta likumā šeit ir iestrādāta kā sistēma, bet vai jums, godāto premjerministr Šķēles kungs un Kreitusa kungs, un pārējie godātie ministri, nešķiet, vai tas jums nav ienācis prātā, ka valsts budžeta nauda — tā nav jūsu personiskā nauda, ar ko jūs varētu rīkoties pēc jūsu iegribām, bet gan, ka ta ir valsts nodokļu maksātāju no saviem ienākumiem samaksātā un ka šiem nodokļu maksātājiem ir tomēr zināmas tiesības prasīt šīs naudas tēriņu, zināmas noteiktas kārtības ietvaros tomēr. Un naudu tērēt tieši tiem mērķiem, kādiem tā ir paredzēta, bet nevis iedot šo naudu vispār. Kreitusa kungs te droši vien nāks un argumentēs, tāpat kā tas uz šobrīdi jau ir izpūsts pa visām preses slejām. Ka tieši otrādi, ka šis budžets esot izstrādāts ļoti detalizēti un līdz pēdējam zīmulim un ka deputāti nākamnedēļ saņems lielas, biezas grāmatas ar ļoti daudz skaitļiem, kur tas viss būs pateikts. Bet, godātie deputāti, neticiet šīm blēņām. Ja mēs tagad uz komisijām nodosim un pēc tam kā likumu pieņemsim šo te grāmatu vai nu ar minimāliem kosmētiskiem labojumiem, vai pat bez labojumiem, tad tikai šajā grāmatā ierakstītiem skaitļiem un nevienam citam skaitlim, tikai šiem skaitļiem būs likuma spēks. Un tālāk nākošie skaitļi, tā saucamie paskaidrojumi, būs tikai kā informatīvs materiāls attiecībā uz to, kā budžeta līdzekļi varētu tikt tērēti tajā gadījumā, ja attiecīgajam ministram tā labpatiktos. Ar to pašu tiek runāts viens, par budžeta detalizāciju, cik tas viss tagad ir skaisti, bet darbos pavisam pretējais. Saeimas kā likumdevēja loma budžeta pieņemšanā tiek efektīvi ierobežota un pat kariķēta. Konkrētais priekšlikums — šodien noraidīt šī dokumenta nodošanu uz komisijām, lai Kreitusa kungs sagatavo to kopā ar visu programmu detalizāciju, pēc tam varēsim runāt par šo jautājumu pēc būtības. Apdomājiet, ko jūs darāt, nevar taču šādā veidā, ar šādu dokumentu masveidā kultivēt ierēdņu un varasvīru patvaļu rīcībā ar naudas līdzekļiem, ja mēs gribam, lai mūsu valstī nodibinās kaut jel kāda kārtība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij, kolēģi! Šī ir pirmā reize, ka mēs esam saņēmuši, es nerunāju par 5.Saeimu, ka esam saņēmuši budžeta projektu nākamam gadam septembrī. Tātad tas norāda, ka esam ceļā uz sakārtotību mūsu valsts finansēs. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ilgās debatēs un pārrunās iepazinās ar šo budžeta projektu. Tas tika izskaidrots, doti paskaidrojumi, kā arī fakts, ka tuvākās dienās tiks piestādīti visiem Saeima deputātiem iztrūkstošie materiāli, par ko runāja Čerāna kungs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nobalsoja pozitīvi par šo projektu un lūdz jūs arī nodot šo projektu pirmajam lasījumam, tātad valsts budžets 1997.gadam, lūdzam balsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Pezidija atzinumu par likumprojekta “Valsts budžets 1997.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 11, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”, ko iesnieguši deputāti Kostanda, Kļaviņš, Liepa, Rubins, Kazāks, Grīnbergs, Zelgalvis, Mauliņš, Kušnere, Celmiņš.

Atklājam debates, tātad par lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par šī lēmuma projekta koncepcijas nodošanu apspriešanai komisijās. Lieku priekšā nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un nedaudz gribu motivēt, kāpēc mums būtu svarīgi šo dokumentu un šo lēmuma projektu pieņemt un apspriest Saeimā. Līdzīgi kā mēs 5.Saeimas darbības laikā skatījām, apspriedām Saeimā Latvijas Republikā ārpolitikas koncepciju, uz kuras pamata balstās šobrīd mūsu valdības darbs un arī mūsu Saeimā izskatāmie un apstiprināmie ratificējamie dokumenti, kas skar ārpolitikas jomu, līdzīgi arī Nacionālās drošības koncepciju un Aizsardzības koncepcija pieder pie to jautājumu loka, kurus būtu jāskata augstākam mūsu likumdevējam, tas ir, Saeimai. Gribu minēt arī piemērus, ka tieši tādā veidā šāda veida koncepcijas tiek apstiprinātas arī daudzās Eiropas zemēs un arī mūsu kaimiņvalstīs. Nesen, dažus mēnešus atpakaļ, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā tika apstiprināta, praktiski vienbalsīgi, četriem deputātiem tikai atturoties, Igaunijas valsts aizsardzības koncepcija. Tātad arī mēs piedāvājam šobrīd Nacionālās drošības koncepciju un domājam, ka nākošam solim būs jābūt Aizsardzības koncepcijai. Jā, mēs runājam varbūt kārtējo reizi Saeimā par jautājumiem, kas saistīti ar nacionālo drošību, un no pirmā uzmetiena varbūt liekas, ka tas taču ir tik skaidrs jautājums, un visi saprotam, ka mūsu valsts drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa un ka tai, tātad drošības politikai, jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana un, ja mēs šajā jautājumā esam vienisprātis, tad es domāju, ka mums tiešām nav jāuzskata šī problēma par mazsvarīgu, nav jāatstāj šādas koncepcijas apstiprināšanu tikai Nacionālās drošības padomes vai valdības ziņā, kas iepriekšējos gados ir šāda veida dokumentus skatījusi, bet es uzskatu, ka laiks ir gājis uz priekšu, papildinājumi tajos nav izdarīti, bet vēl pats svarīgākais, es uzskatu, ka tiešām tas ir jāapstiprina likumdevējam, tātad Saeimai, lai konsekventi, neatkarīgi no tā, kādi ministri mainītos, tiktu vienmēr īstenots saskaņā ar šo koncepciju, tā arī mums ir ar ārpolitiku, var mainīties ārlietu ministri, bet nevar līdz ar to uzreiz, tikai no viena ārlietu ministra personības, mainīties uz vienu vai otru pusi ārpolitikas kurss. Līdzīgi ir ar drošības un tāpat arī ar aizsardzības jautājumiem. Mēs uzdodam sev jautājumus, kādas ir katras valsts vitāli svarīgas intereses, kuras visnotaļ ir jāaizsargā un kuru zaudēšana praktiski nozīmētu valstiskuma zaudēšanu jebkurā tā veidā. Un kādēļ vispār tiek izveidotas valstis, un atbildes uz šiem jautājumiem varētu būt sekojošas, vai mēs varam runāt par valsts pastāvēšanu, tās neatkarību, ja tauta, tātad valsts pamatnācija, izmirst, ja valsts nerūpējas par tās veselības un dabas resursu aizsardzību. Otrkārt, vai valsts izveidošanas un pastāvēšanas mērķiem atbilst tautsaimniecības stāvoklis un labklājības līmeņa lejupslīde, vai mēs ilgi varēsim pastāvēt kā neatkarīga valsts, ja nerūpēsimies par Latvijas raksturīgās kultūras, dzīvesveida, valodas, nacionālās identitātes, ētiskā, garīgā, zinātniskā potenciāla saglabāšanu un attīstību. Ceturtkārt, vai mēs varēsim runāt par sevi kā demokrātisku valsti, ja nespēsim garantēt katram pilsonim, katram iedzīvotājam personas brīvību un drošību, vispār atzītas cilvēktiesības, vai var pastāvēt valsts, ja tā zaudē savu konstitucionālo iekārtu un teritoriālo integritāti, ir saprotams tātad, ka nacionālā drošība ietver sevī daudz plašākus jēdzienus, nevis – kā tikai mēs saprotam bieži vien – šauru drošību, tātad drošības dienestu, drošību, tātad aizsardzības spēki, armija, tas ir tikai viens šaurs aspekts, nacionālā drošība ir daudz daudz plašāks jēdziens. Ir pilnīgi nepārprotami skaidrs, ja mēs nespēsim nosargāt, nodrošināt šīs vitāli svarīgās valsts intereses, tad arī valsts drošība ir apdraudēta. Tātad nacionālās drošības politikai, nacionālās drošības koncepcijai ir jāparedz, kādā veidā mums ir jāsaglabā un jāattīsta augstāk minētās vitāli svarīgās valsts intereses. Saprotot, ka valsts aizsardzības nodrošināšana, militārie līdzekļi ir tikai viena, kā jau teicu, un nebūt ne galvenā šīs nacionālās drošības politikas sastāvdaļa. Un, īstenojot savu nacionālās drošības politiku, mums, protams, jāievēro daudz svarīgu nosacījumu, galvenie no tiem – pirmkārt mēs nedrīkstam apdraudēt citu valstu drošību un mums jānodrošina mūsu nacionālām minoritātēm valsts teritorijā pilnvērtīgas iespējas to attīstībai un integrācijai sabiedrībā. Mēs esam piedāvājuši drošības situācijas analīzi, piedāvājuši jaunu drošības koncepcijas struktūru, salīdzinot ar iepriekšējiem variantiem, kas tikuši skatīti iepriekšējos gados – 1995.gadā, piemēram, valdībā un Nacionālās drošības padomē, un piedāvājam Saeimai, Saeimas deputātiem iesaistīties šī jautājuma pilnveidošanā, iesaistīties visu politisko partiju, visu politisko spēku deputātiem diskusijā par šo dokumentu un tāpēc aicinām to nodot komisijām, iet normālu gaitu, un pēc tam divos lasījumos, izdarot labojumus, papildinājumus šajā koncepcijā, galarezultātā pieņemt dokumentu, kas konsolidēs visus Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus vienam mērķim – Latvijas valsts stiprināšanai.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs noraidīt šo piedāvāto lēmumprojektu, un es varbūt izteikšu četrus aspektus.

Šobrīd valstī eksistē kārtība. Tā ir noteikta likumā “Par valsts aizsardzību”, un tātad mūsu Nacionālās drošības koncepciju pieņem un apstiprina Ministru kabinets. Tātad mēs šodien kā trešo darba kārtības punktu izskatījām grozījumus likumā “Par valsts aizsardzību”, nodevām izskatīt komisijā. Šie abi divi jautājumi – tātad likums “Par valsts aizsardzību” un par Nacionālo drošības koncepciju, – ir saistīti. Jo to, ko mēs nodevām komisijā, tas jau dod iespējas sākt diskutēt par to, vai Nacionālā drošības koncepcija ir jāapstiprina Saeimā vai Ministru kabinetā. Tā kā mēs vēl šodien nezinām, kāda būs šī kārtība valstī, vai paliks vecā, līdz šim eksistējošā, vai to apstiprinās Saeima nākotnē, varbūt pietiekami tuvā nākotnē, tad es uzskatu, ka steigties jau ar Nacionālās drošības koncepciju ir nepamatoti un priekšlaicīgi.

Trešais. Šeit mums tiek piedāvāts lēmuma projekts. Arī no ši aspekta, manuprāt, ir nepamatoti par Nacionālās drošības koncepciju pieņemt lēmumu. Tas būtu jāpieņem likuma veidā, jo tiešām tas ir pārāk nozīmīgs jautājums, lai šo Nacionālo drošības koncepciju apstiprinātu ar lēmumu.

Un jāsaka, arī ceturtais aspekts, šis dokuments, ko piedāvā mums iesniedzēji, pēc sava satura joprojām ir diezgan vāji izstrādāts un nepilnīgs. Un dažas nodaļas ir paņemtas no jau spēkā esošās, kura arī diemžēl, šodien jāsaka, Latvijas valstī ir diezgan nepilnīga un diezgan vāji izstrādāta un pie kuras ir noteikti nopietni jāstrādā.

Tā ka es aicinātu noraidīt šo lēmumprojektu un domāt par to, ka mēs apspriedīsim tuvākajā laikā kārtību, kādā vispār valstī drošības koncepcijas tiek apstiprinātas Saeimā vai Ministru kabinetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nodot dokumentu “Par Nacionālās drošības koncepciju” Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to projekts tiek noraidīts.

Saeimas lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesību izstrādei”. Jānis Straume, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Straume (TB). Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu es iebilstu pret šī lēmumprojekta izskatīšanu šodien. Un aicinu šo projektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad pirmais lēmums ir par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, otrs — mums ir jānosaka, kura no viņām ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumprojektu “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei” un šī projekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju. Jānis Straume, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Straume (TB). Mans ierosinājums, ka atbildīgā būtu Cilvēktiesību komisija.

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā”. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir ļoti īss dokuments, kam ir ļoti būtiska nozīme un kuru es jūs aicinātu pieņemt negrozītu tādā formā un tādā saturā, kā tas ir pašlaik. Jo jautājums par mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu uz Bosniju miera operāciju veikšanai IFOR spēku sastāvā kopā ar Zviedrijas bruņoto spēku kontingentu tieši šodien un tieši pašlaik tiek lemts arī Zviedrijas valdībā. Un nākošnedēļ pašā sākumā mums arī jāpieņem un ar zviedriem kopā jāparaksta memorands, kas ir galvenais dokuments, kas nosaka, kādā statusā šī vienība atradīsies IFOR.

Es gribētu mazliet paskaidrot, lai nebūtu godājamiem kolēģiem jautājumu, varbūt par dažām nenoteiktībām šajā lēmumprojektā. Pirmkārt, par to, cik ilgi atradīsies šī vienība IFOR, tiks lemts turpmāk šī gada beigās. Arī tagad, vakar Bergenā tas tika neoficiāli lemts un arī nākošā gada sākumā. Domājams, mūsu vienības atrašanās laiks, tātad Baltijas bataljona rotas atrašanās laiks, Bosnijā ir paredzēts seši mēneši. Bet konkrētais laiks vēl nav noteikts, jo tas balstīsies uz ANO Drošības padomes rezolūcijas pagarinājumu.

Otrais. Es gribētu arī paskaidrot, ka pēc ļoti ilgstošām un sarežģītām sarunām ar Zviedrijas pusi, kurās piedalījās arī mūsu kolēģi no Amerikas Savienotajām Valstīm, citām NATO valstīm, un ņemot vērā Zviedrijas intereses, arī finansiālās, un pārējo, ir nolemts, ka Baltijas bataljona Latvijas rota piedalīsies IFOR Bosnijā pilnā sastāvā, bet sadalot šo rotu ik pa 50 cilvēkiem un izmantojot rotas vadību. Tātad, ik pēc diviem mēnešiem veicot rotāciju Baltijas bataljona Latvijas rotā.

Gribētu paskaidrot, ka šī reālā piedalīšanās miera nodrošināšanas operācijās atbilst Baltijas bataljona mācību plānam — stadijai B3, kurā tieši šim gadam un nākamajam gadam ir paredzēta kopējā akcija. Man, esot Kopenhāgenas konferencē, nupat atgriežoties aizvakar no turienes, tika arī pieņemts pagaidām vēl neoficiāls lēmums starp Baltijas valstu aizsardzības ministriem, un tas tika virzīts arī tālāk, lai pēc sešu mēnešu akcijas arī turpmāk varētu Baltijas bataljons, iespējams, pilnā sastāvā, atrasties IFOR Bosnijā, tādā veidā parādot mūsu gatavību piedalīties NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās.

Tā ka, godājamie kolēģi, ņemot vērā šī jautājuma izlemšanas nepieciešamību, es gribētu jūs lūgt nobalsot par šo Saeimas lēmumu, jo sakarā ar likumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās” par katru reizi ir nepieciešams Saeimas lēmums, un es jūs gribētu aicināt šādu lēmumu arī nekavējoties pieņemt, lai mēs arī to varētu tālāk nodot Zviedrijas valdībai un jau oktobra sākumā saskaņā ar plānu mūsu kontingents varētu doties uz Bosniju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, iebildumu pret priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā nav, jo pašlaik mēs lemjam par šo jautājumu. Pati izskatīšana, ja deputātiem nav iebildumu, ka šodien tiek izskatīts šis pastāvīgais priekšlikums kā Saeimas lēmuma projekts, tad darba kārtībā automātiski tiek iekļauts kā 47.darba kārtības jautājums, tas ir pēdējais šodienas darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav.

I.Daudišs. Godātie deputāti! Deputāts Jurkāns ir iesniedzis iesniegumu un lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no 25.septembra līdz 1.oktobrim. Prezidijs ir izskatījis šo jautājumu un lēmis pozitīvi, bet jābalso ir un jālemj Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija lēmuma projektu — piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Jurkānam no šā gada 25.septembra līdz 1.oktobrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas lēmuma projekts “Atsaukt Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētājas amata”. “Par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu – “Atsaukt Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētājas amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 17, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Paldies, kolēģi, par kopēji padarīto darbu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt Saeimas plenārsēdes darba kārtību. Lēmuma projekts – “Par Talsu rajona tiesas tiesneses A.Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Juridiskā komisija – deputāts Romāns Apsītis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu Nr.1389. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Dzintara Rasnača lūgumu atbrīvot no Talsu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās Antru Grosbahu. Šim lūgumam ir pievienots arī pašas Antras Grosbahas iesniegums ar līdzīgu saturu, un Juridiskā komisija 16.septembrī izskatīja šos iesniegumus un vienprātīgi nolēma tos atbalstīt. Ir sastādīts lēmuma projekts par Talsu rajona tiesas tiesneses Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Projekts ir pievienots šim dokumentam. Tikai vienlaikus man ir jāziņo, ka šajā lēmuma projektā ir ieviesusies tehniska kļūda un ir pazudis viens vārdiņš. Pirmajā rindā pašās beigās aiz vārdiem “Talsu rajona tiesas” vēl ir jāiestarpina “administratīvās” tiesas tiesnesi. Tātad pareizi būtu lasīt: “Atbrīvot pirms termiņa Antru Grosbahu no Talsu rajona tiesas administratīvās tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās”. Es lūdzu Saeimu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Talsu rajona administratīvās tiesas tiesneses A.Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par –54, pret – 2, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Priedkalna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Neviens nevēlas runāt par lēmuma projektu? Nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto lēmuma projektu. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par –53, pret – 2, atturas – 4. Jānis Priedkalns atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Priedkalna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 2, atturas – 4. Deputāts Jānis Priedkalns ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Godājamā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Lūdzu ziņojumu par sēdes darba kārtības 16.punktu. Jānis Rāzna – komisijas vārdā.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pamatojoties uz likuma “Par zemes komisijām” 4.panta 1.punktu, Latvijas Pašvaldību savienība ir ieteikusi darbam Centrālajā zemes komisijā Umurgas pagasta padomes priekšsēdētāju Sniedzi Sproģi. Šo jautājumu izskatīja Centrālā zemes komisija. Šis jautājums tika apskatīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un šī komisija lūdz apstiprināt Umurgas pagasta priekšsēdētāju Sniedzi Sproģi par Centrālās zemes komisijas locekli. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt “par” vai “pret” nevēlas. Tādā gadījumā, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Centrālās zemes komisijas jauna locekļa – Sniedzes Sproģes apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 40... Piedodiet, nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Godājamie deputāti! Atkārtoju, ka balsošana ir aizklāta, tādēļ lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmumu “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret –2, atturas – 8. Sniedze Sproģe apstiprināta par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu nākamie četri jautājumi ir izņemti no Saeimas sēdes darba kārtības. Tālāk izskatām 5.sadaļu – Saeimas 18., 19.augusta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Aizsardzības un iekšlietu komisija.

M.Rudzītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.630 “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums. Īsi un kodolīgi sakot, šeit visā likumprojektā ir aizstāti vārdi “Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs un tā lēmumi un dekrēti”, ar vārdiem “Ministru kabinetsÉ” 4. pants.

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu parÉ Piedodiet lūdzu, turpiniet! 4. pants.

M.Rudzītis. 4. pantu izteikt šadā redakcijā: “Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversmes starptautiskie līgumi. Šis likums un citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.”

Sēdes vadītājs. Tātad komisija, godātais referent, noraida Iekšlietu ministrijas papildinājumu likumprojektam ar jaunu pantu.

M.Rudzītis. Un iesaka pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikuma noraidīšanu? Nav. Paldies! Pieņemts. Tālāk!

M.Rudzītis. 12. pants.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, acumirkli! Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izteikt 4. pantu jums iesniegtajā redakcijā, ko atbalsta atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies! Arī tas ir pieņemts.

M.Rudzītis. 12. pants. Ieteikumi no Ministru kabineta. Noteikumi nr.80. Komisijas to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! 12. panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu tālāk!

M.Rudzītis. 28. panta treša daļa. Iekšlietu ministrijas papildinājums. Redakcionāli precizējot, pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 28. pantu? Nav. Paldies! Pieņemts.

M.Rudzītis. 38. pants. Iekšlietu ministrijas. Komisijas ierosina to noraidīt. Un pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt 38. pantā iesniegtos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

M.Rudzītis. Pārejas noteikumos Iekšlietu ministrijas papildinājumu komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas sledzienu? Pārejas noteikumos noraidīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.Rudzītis. Uz trešo lasījumu līdz 5. oktobrim lūdzu iesniegt.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, mums, cienījamie kolēģi, ir jānobalso par otro lasījumu vēl. Vai tāds ir komisijas priekšlikums?

M.Rudzītis. Ir tāds.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījuma ir pieņemts. Tagad, lūdzu, godājamais referent, nosakiet termiņus trešajam lasījumam!

M.Rudzītis. 5. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas nosaukto termiņu — 5. oktobris? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu!

M.Rudzītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” ir apmēram šie paši jautājumi, kas bija par policiju. Dokuments Nr.628. 18. panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, atlaušos jūs palabot. Mēs likumprojektu izskatām pa pantiem. Un izskatām dokumentu Nr.1346, nevis Nr.628. Es nekļūdos? Tātad esam precizējuši. Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1346. Strādājam pa pantiem. Lūdzu!

M.Rudzītis 2. pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

M.Rudzītis 18. panta otrā daļa. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

M.Rudzītis. 26. panta piektā daļa. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

M.Rudzītis. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izlēgt no likumprojekta 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izslēgts no likumprojekta 4. pantu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts. Lūdzu komisijas priekšlikumu par balsojumu kopumā. Lūdzu, pasakiet to komisijas vārdā.

M.Rudzītis. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Lūdzu nosaukt termiņu, kurā būtu iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

M.Rudzītis. 5. oktobris.

Sēdes vadītājs. 5. oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1361, likumprojekta “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un izteikusi savu atzinumu par šādiem priekšlikumiem. Ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja — izteikt citādā redakcijā šā likuma nosaukumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu — izteikt jaunā redakcijā likumprojektu. Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pie 1. panta izslēgt šajā pantā atsauci uz likuma publikācijām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt atsauces uz likuma publikācijām, uz oficiālajām publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēt, papildināt pārejas noteikumus ar redakciju, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to likumprojekta izskatīšana pa pantiem ir pabeigta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu deputātus balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie deputāti, es ļoti lūdzu piedalīties likumprojekta apspriešanā un balsošanā! Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot! Visus deputātus es lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu Vītola kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzam noteikt 3.oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Vītola kunga nosaukto termiņu — 3.oktobris? Nav. paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu atzīt šī likuma izskatīšanu steidzamības kārtībā un balsot par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad Budžeta, finansu (ndokļu) komisija iesniedz priekšlikumu izskatīt šo jautājumu kā steidzamu. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 6. Steidzamība pieņemta. Lūdzu, Vītola kungs, tālāk!

M.Vītols. Paldies. Tātad mēs strādājam ar dokumentu Nr.693 — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Izskatām to pirmajam lasījumam. Šie grozījumi ir izstrādāti ar mērķi, lai saskaņotu šos “Grozījumus Latvijas Republikas Muitas kodeksā” ar Ministru kabineta noteikumiem “Par Rīgas tirdzniecības brīvostu” un, lai saskaņotu šo abu dokumentu virzīšanu šeit Saeimā likumdošanas kārtībā, nepieciešams šajā Muitas kodeksā precizēt terminu “muitas teritoriju” dodot šeit terminu “brīvā muitas zona” skaidrojumu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā lēmumā nolemj atbalstīt šī likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam. Un lūdzu Saeimu komisijas vārdā balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai debatēs pieteikušies nav? Runāt arī neviens nevēlas? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzam noteikt 10.oktobri kā otrā lasījuma izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu 10.oktobrī izskatīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Juridiskās komisijas vārdā acīmredzot. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Vītola kungu noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu.

M.Vītols. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 7 oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad, kolēģi, esam vienojušies — 7.oktobris priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 10.oktobris — likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem NR.1120, un pamatdokuments ir Nr.1369.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tātad uz otro... sagatavojot otrā lasījuma redakciju, Budžeta komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums. Dokumenta pirmajā lappusē tātad Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Šo priekšlikumu, respektīvi, likumprojekta preambulā ierosināta atsauce uz likuma ocficiālajām publikācijām, izteikt minētā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākamais. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likuma 1.pantu jaunā redakcijā. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru atbalsta atbildīgā komisija? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likuma 6.pantā, respektīvi tā... likuma “Par grāmatvedību” 9.panta jaunajā redakcijā izslēgt atsauces uz likuma publikācijām, bet vārdus “no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem” aizstāt ar vārdiem, ko jūs redzat tālāk redakcijā. Arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 9.panta jauno redakciju, ko atbalsta atbildīgā komisija? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – 7.pantā izteikt likuma “Par grāmatvedību” 11.panta 1.daļas otro teikumu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – 9.pantā ierosināt jaunu 13.panta 1.daļas redakciju – aizstāt ar attiecīgajiem vārdiem un līdz ar to izteikt šo pantu kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 13.panta redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – 4.daļas 2.punktā attiecīgi aizstāt vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to, ka 9.panta 4.daļas otrajā punktā tiek iesniegta cita redakcija, kura jums ir redzama? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – 14. pantā attiecīgi aizstāt vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret izmaiņām 14.panta redakcijā? Nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Par 15.panta pirmo daļu komisija saņēmusi trīs priekšlikumus. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par 15.panta pirmo daļu komisija neatbalstīja. Tāpat neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu par 15.panta 1.daļas redakciju un atbalstīja deputāta Inkēna priekšlikumu par šī paša 15.panta pirmās daļas redakciju, kuru jūs redzat 6.lappusē tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš vēlas runāt debatēs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Kas ir par lietas būtību? Lietas būtība ir, ka mēs ar šo likumu gribam deleģēt būtībā likumdošanas tiesības sabiedriskai organizācijai, kura saucas “Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija”. Pat likums “Par Ministru kabineta iekārtu” neļauj izdot normatīvus aktus valsts institūcijām, ministrijām, un būtībā mēs kaut kur gribam laikam atgriezties padomju praksē, kad savulaik visi jautājumi, kas skāra darba likumdošanu, bija deleģēti Arodbiedrību centrālajai padomei vai vissavienības līmenī, vai Latvijas PSR līmenī. Es domāju, ka tā nav pareiza prakse, un tāpēc aicinātu tomēr atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kur ir pateikts skaidri un gaiši, ka, lūk, šī Zvērinātu revidentu asociācija izstrādā, tur ir speciālisti kā tādi, bet apstiprina viņus un izdod kā noteikumus Ministru kabinets. Citādi iznāk tā, jo tas tiek saistīts ar 1.pantu, te ir visi – gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, gan arī individuālo uzņēmumu un tā tālāk... un sabiedriskā organizācija noteiks tagad standartus, noteiks kārtību, kā būtu jārīkojas. Es tāpēc aicinātu tomēr ieklausīties manos vārdos un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par šā 15.panta 1.daļas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstītu Juridiskā biroja priekšlikumu un pilnībā atbalstu to, ko teica Aivars Endziņš, un gribētu vēl jūs informēt par sekojošo. Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā, tiešām ir gadu desmitos izstrādājusies tāda kārtība, ka valsts pārvaldes funkcijas tiek atsevišķos gadījumos nodotas sabiedriskām organizācijām jeb biedrībām, jeb kamerām, kā Vācijā lielākoties sauc šīs profesionālās apvienības. Taču atšķirībā no Latvijas Vācijā ir noteikta tāda kārtība, kāda bija pirms kara pēdējos sešus gadus Latvijā, un proti, ka, ja tiek veidota kāda profesionālā biedrība vai apvienība, tad šajā biedrībā ir jāiestājas visiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem, un šī biedrība reprezentē visus vai lielāko daļu no attiecīgajā valstī dzīvojošajiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem. Šajā gadījumā – grāmatvežiem. Bet Latvijā nav šādas kārtības. Mūsu spēkā esošais likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām neuzliek par pienākumu obligāti visiem vienas profesijas pārstāvjiem apvienoties kādā profesionālā biedrībā. Un tādēļ Latvijā šīs biedrības nereprezentē attiecīgās profesijas pārstāvjus. Un tādēļ arī mēs Latvijā nevarētu dot šīm sabiedriskajām organizācijām šādas funkcijas, kādas ir iecerējusi šeit dot atbildīgā komisija un priekšā liktais likumprojekts.

Tādēļ, godātie kolēģi, lai nenonāktu pretrunā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”, es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja piedāvāto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav? Aristids Lambergs — LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja variantu. Kas notiks mūsu valstī, ja autobusu parks sāks izstrādāt satiksmes noteikumus, zvejnieku biedrība sāks rīkot, kādā veidā ir jārīkojas ar zvejniecību, un tā tamlīdzīgi, varētu pieminēt visus šos piemērus, kur mēs nokļūtu, ja mēs sekotu šim priekšlikumam. Ir absolūti skaidri un saprotami, ka ir jāgriežas pie speciālām sabiedriskajām organizācijām pēc palīdzības, lai izstrādātu noteikumus šajās zināmās specifiskajās jomās. Bet valsts nevar atdot savas tiesības sabiedriskajai organizācijai izdot noteikumus ar likuma spēku. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja variantu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Bez šaubām, jau šī dzirdētā diskusija, kas tikko izskanēja, bija arī komisijas sēdē, un tomēr galvenais arguments ir tas, ka standarti tomēr nav noteikumu izpratnē, kā tas ir Ministru kabineta noteikumos, un arī pašreizējā kārtība, kurā šos standartus sagatavo grāmatvedības metodoloģiskā padome, kuras sastāvā tāpat ir šie paši grāmatvedībasÉ es atvainojos, revidentu asociācijas pārstāvji. Un ņemot vērā arī to, ko Lagzdiņa kungs teica, jo tā nav tikai Francija, tā principā, izejot uz šādu sistēmu, mēs varētu veiksmīgāk iekļauties zem Eiropas Savienības direktīvas, ja tā varētu teikt, un līdz ar to es tomēr lūgtu pārdomāt par šo komisijas atbalstīto Inkēna kunga priekšlikumu, jo arī šeit paliek Ministru kabinetam tiesības noliegt, respektīvi, šo standartu darbību, ja viņi to vēlas 3 mēnešu laikā no šo standartu paziņošanas. Un faktiski tas arī bija galvenais arguments, ka šīs tiesības Ministru kabinetam paliek, un šis bija galvenais arguments, komisijā lemjot par Edvīna Inkēna priekšlikuma atbalstīšanu. Tātad es lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad deputāti ir uzklausījuši visus viedokļus. Tagad balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu — 15. panta 1. daļu izteikt jums iesniegtajā redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Vai Čerāna kungs tālāk uztur balsojumu par savu priekšlikumu? Automātiski tas tiek noņemts. Paldies!

Un deputāta Inkēna priekšlikums. Deputāts Inkēns uztur? Nav vajadzība? Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 7. lapaspusē — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 15. panta 3. daļas pirmo, otro un trešo punktu minētā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu atbalstīt 15. panta 3. daļas 1., 2. un 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir pārejas noteikumu daļā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja šo priekšlikumu, tas ir, izslēgt likumprojekta 2. punktu unÉ es atvainojos, tas nav likumprojekta, bet pārejas noteikumu 2. punktaÉ šeit ir kļūda, es atvainojos komisijas vārdā. Un šo priekšlikumu, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu pārejas noteikumos izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu. Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Es lūdzu komisijas vārdā balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumus par termiņiem trešajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu — 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu — 11.oktobris? Neiebilst. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr.1147 un pamatdokumentu Nr.1370.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Zīle. Pirmais priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi, ir 2.lappusē tabulās. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 4.pantu, jaunajā redakcijā ceturto daļu, izteikt attiecīgā redakcijā, ko jūs redzat tabulā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par 4.pantu, jaunajā redakcijā ceturto daļu izteikt. Neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 13.lappusē. Par 62.pantu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pirmajā daļā aizstāt attiecīgi vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 62.panta pirmās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi ir 15.lappusē tabulā. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums likumprojekta 30.panta 2.punktu... es atvainojos. Likuma 66.panta piektās daļas redakciju aizstāt attiecīgi vārdus “un ziņojumiem” un papildināt tos ar tekstu “kā arī uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķiniem”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2.punktu, 66.panta piektās daļas jauno redakciju, neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par šī paša 66.panta piekto daļu, komisija attiecīgā redakcijā šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Šī paša 30.panta 3.punktu izteikt attiecīgā redakcijā, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs iedziļināties šeit šajā likumprojektā pēc būtības, un proti, viena no šī likumprojekta par uzņēmuma gada pārskatiem idejām, kas šeit tiek realizēta, ir dot iespēju turpmāk sabiedrībai iepazīties ar uzņēmumu gada pārskatiem, nevis Valsts ieņēmumu dienestā, bet Uzņēmumu reģistrā. Šī sabiedrības iepazīstināšanas funkcija tiek pārcelta no Valsts ieņēmumu dienesta uz Uzņēmumu reģistru. Un tas pats par sevi ir atbalstāmi, jo attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu darbojas cits likums, kurš aizliedza Valsts ieņēmumu dienestam izsniegt jebkādu informāciju, kas nav speciāli atrunāta likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Bet šajā šīs funkcijas pārvietošanas brīdī tomēr konkrēti ar šo likuma sestās daļas svītrošanu 66.pantā tiek daļa no šīm publicitātes funkcijām noņemtas nost. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam bija jāpublicē to uzņēmumu un koncernu gada pārskati, uz kuriem neattiecas šī likuma 54.panta noteikumi. Tie ir vidēja izmēra uzņēmumi. Šī frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtība ir noteikt, ka tā pati informācija, kas līdz šim bija publicējama un kas bija jāpublicē Valsts ieņēmumu dienestam, tagad ir jāpublicē Uzņēmumu reģistram. Es domāju, ka šī uzņēmumu gada pārskatu publicitāte ir ļoti būtisks faktors tam, lai mums valstī varētu nākt iekšā ārvalstu investīcijas, jo katram investoram un vispār jebkuram cilvēkam, kurš grib ar kādu uzņēmumu sadarboties kā darījuma partneri, tas ir ļoti svarīgi — zināt informāciju par šo uzņēmumu. Tātad kāds tas ir, tajā skaitā vai ir iepriekšējā gadā strādājis ar peļņu, vai ir strādājis ar zaudējumiem, kā arī cita veida informāciju. Šī informācija ir sabiedrībai pieejama Eiropas valstīs, un mēs uzskatām, ka šai informācijai būtu jābūt pieejamai un turklāt viegli pieejamai arī Latvijā. Tādēļ mēs uzskatām, vienkārši lai veicinātu uzņēmējdarbības klimatu Latvijā, mēs aicinām neierobežot šo informāciju par uzņēmumu gada pārskatiem publicitāti.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Lūdzu!

R.Zīle. Kolēģi, mēs tikko nobalsojām arī par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas principā ir saistīts ar šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Neviens nesaka, nevienā likumā nav par Uzņēmumu reģistru, ne šajā likumā tas, ka šī informācija par uzņēmuma gada pārskatiem būtu slepena. Bet jūs lūdzu izlasiet mazliet augstāk. Ir publiski pieejama šī informācija, lai ikviens, samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties. Šeit ir pilnīgi cita prasība. Mēs labi zinām, kāda ir situācija reģistrā pēc tam, kad tur tika izdarītas vadības izmaiņas, kad ir pat lietas pazudušas. Šajā gadījumā ir arī naudas jautājums. Jo ja mēs uzliekam par pienākumu Uzņēmumu reģistram publicēt visus gan esošo uzņēmumu, gan nestrādājošu uzņēmumu gada pārskatus, kas principā nav iespējami, tad tas pirmkārt prasa ļoti lielu darbu un tas prasa ļoti lielu naudu. Tātad publicitāte šeit ir palikusi, kā jūs redzat no iepriekšējā nobalsotā priekšlikuma, un ir jautājums tikai par šo valsts nodevu, jebkurš, kas vēlas to prasīt, samaksājot šo nodevu, var saņemt šo informāciju. Un bez tam, kā jūs labi redzat, lielajā presē lielie uzņēmumi – bankas paši publicē par savu naudu šos gada pārskatus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu likumprojekta 30.punkta trešo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 26, atturas – 19. Čerāna kunga priekšlikums nav pieņemts. Piedodiet, frakcijas “Latvijai” priekšlikums.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 16.lapaspusē – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 68.pantā izslēgt attiecīgos vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikuma 68.pantā izslēgt attiecīgos vārdus, kas jums ir redzami. Neiebilst. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Es lūgtu komisijas vārdā balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 4. Pieņemts. Lūdzu nosakiet termiņu trešajam lasījumam.

R.Zīle. Priekšlikums būtu noteikt termiņu – 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu – 4.oktobris. Nav. Paldies, pieņemts. Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. Mums ir trīs paziņojumi.

Ludmilai Kuprijanovai, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātei. Lūdzu!

L.Kuprijanova. (DPS). Es lūdzu pulcēties Sociālo un darba lietu komisiju komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns. (TKL). Lūdzu Eiropas lietu komisiju sanākt uz sēdi šajā starpbrīdī pulsten 10.40 Ārlietu komisijas telpās. Pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Revīzijas komisijas locekļiem, lūdzu, visiem ir iespējams satikties tūlīt, kad sāksies pārtraukums, Revīzijas komisijas telpās, ir steidzams jautājums. Lūdzu visiem, cik iespējams, ierasties.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sapulcēties Baltajā zālē jeb Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Jānis Bunkšs, Kārlis Druva, Oskars Grīgs... ir zālē. Guntars Grīnblats, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Normunds Pēterkops, Jānis Priedkalns, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka.

Saeimas priekšsēdētāja biedra

paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 26.septembra sēdē atsaukusi Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētāja amata.

Rīgā 1996.gada 26.septembrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Čepānis

Saeimas priekšsēdētāja biedra

paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 26.septembra sēdē uzņēmusi Sergeju Žuravļovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1996.gada 26.septembrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Čepānis

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 23.septembra sēdi

1. Sēdē izskatīja septiņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta J.Jurkāna iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

3. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 26.septembra sēdes (pulksten 9.00) darba kārtību.

4. Prezidijs nolēma, ka deputāta J.Urbanoviča iesniegums, kurā viņš lūdz iekļaut Saeimas 26.septembra sēdes darba kārtībā jautājumu par ministra M.Grīnblata atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu, nav izskatāms pēc būtības.

5. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 26.septembra sēdes darba kārtību. Šajā sēdē tiks atbildēts uz deputātu jautājumiem.

6. Prezidijs iepazinās ar Valsts prezidenta vēstuli, kurā prezidents ierosina papildināt likumprojektus, lai precizētu reģistrēto un nereģistrēto reliģisko organizāciju darbību valstī.

Minēto vēstuli nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai likumprojektu tālākai izstrādei.

7. Pieņēma zināšanai informāciju par Augstākās tiesas izvirzītajām kandidatūrām Satversmes tiesas tiesnešu amatiem un nodeva šo jautājumu Juridiskajai komisijai.

8. Izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

9. Pieņēma lēmumu “Par izdevumu tāmi Baltijas asamblejas 9. sesijai Rīgā 1996.gada 5. un 6.oktobrī”.

10. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tipogrāfijas izdevumiem sakarā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumdošanas aktu un informatīvo materiālu krājumu.

Prezidijs nolēma atgriezties pie jautājuma izskatīšanas pēc precizētās izdevumu tāmes saņemšanas.

11. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: I.Emsim (Saeimas 18. un 19.septembra sēdē un 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē); L.Kuprijanovai (Saeimas 18.septembra sēdes beigu daļā); A.Prēdelei (Saeimas 18.septembra sēdē); P.Kļaviņam (Saeimas 19.septembra sēdes daļā); V.Gredzenam (Saeimas 9.septembra ārkārtas sēdes turpinājumā 12.septembrī, 12.septembra sēdē un 12.septembra (pulksten 18.00) sēdē); G.Gannusai (Saeimas 19.septembra (pulksten 18.00) sēdes daļā); E.Zelgalvim (Saeimas 19.septembra sēdes daļā); O.Kostandam (Saeimas 18.septembra sēdē un 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē); I.Daudišam (Saeimas 18.septembra sēdē); K.J.Druvam (Saeimas 19.septembra (pulksten 9.00) sēdē un 19.septembra (pulksten 18.00) sēdē).

12. Piešķīra komandējumus:

1) deputātam V.Dozorcevam laikā no 23.oktobra līdz 29.oktobrim uz starptautisko kolokviju par Baltijas valstīs dzīvojošo krievu minoritāšu jautājumiem Lībekā (Vācija);

2) Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam I.Bērziņam un Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam I.Daudišam laikā no 27.septembra līdz 1.oktobrim uz NATO drošības pētījumu konferenci Dublinā (Īrija);

3) deputātam E.Inkēnam laikā no 9.oktobra līdz 13.oktobrim uz Rietumeiropas savienības asamblejas Komitejas attiecību uzturēšanai ar sabiedrību un parlamentiem kārtējo sēdi Stambulā (Turcija);

4) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam I.Ķezberam, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietniekam A.Požarnovam, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai un Saeimas autobāzes šoferim E.Rosbergam laikā no 30.septembra līdz 1.oktobrim uz Baltijas asamblejas Prezidija sēdi Viļņā (Lietuva);

5) Saeimas bibliotēkas konsultantam J.Kapeniekam un Saeimas Juridiskā biroja konsultantei I.Kučerei laikā no 1.oktobra līdz 6.oktobrim uz semināru parlamentu bibliotēku un dokumentu dienestu vadītājiem Luksemburgā.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr.1418 b

Par darba kārtības jautājumu

par uzņemšanu Latvijas pilsonībā

atlikšanu

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, ierosinām atlikt Saeimas 1996.gada 26.septembra sēdes 1. darba kārtības jautājuma — lēmuma projekta “Par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1327) — izskatīšanu un sākt debates sēdē ar nākamo darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Saeimas deputāti: L.Ozoliņš, A.Rubins, P.Kļaviņš, I.Kreituse, I.Daudišs, I.Ķezbers, O.Brūvers, N.Pēterkops, O.Grīgs, G.Grīnblats, G.Valdmanis,

A.Pētersons, J.Dobelis, P.Tabūns, R.Jurdžs, J. Straume,

1996.gada 25.septembrī A.Jirgens, R.Zīle, J.Vidiņš, A.Požarnovs

Dokuments Nr.1418 c

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, ierosinām atlikt Saeimas 1996.gada 26.septembra sēdes 17. līdz 20. darba kārtības jautājumu — lēmuma projekta “Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1328), lēmuma projekta “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1329), lēmuma projekta “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1330), lēmuma projekta “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1331) — izskatīšanu un turpināt debates sēdē ar nākamo darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Saeimas deputāti: L.Ozoliņš, A.Rubins, P.Kļaviņš, I.Kreituse, I.Daudišs, G.Valdmanis, I.Ķezbers, O.Brūvers, N.Pēterkops, O.Grīgs, G.Grīnblats, A.Pētersons, J.Dobelis, P.Tabūns, R.Jurdžs, J. Straume, A.Jirgens,

1996.gada 25.septembrī R.Zīle, J.Vidiņš, A.Požarnovs

Dokuments Nr.1432

Par Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses atsaukšanu

Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam

Lūdzam izdarīt izmaiņas izsludinātajā 1996.gada 26.septembra darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 33., 51. pantu lēmuma projektu “Par Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses atsaukšanu” iekļaut kā pirmo jautājumu 3. sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

I.Bišers, L.Kuprijanova, J.Celmiņš, Ē.Zunda, Ž.Holšteins, R.Leitena, O.Brūvers, I.Ķezbers, A.Sausnītis, L.Tenis, A.Čepānis, J.Kaksītis,

I.Kalniņš, J.Rāzna, V.Stikuts, G.Kleinbergs, V.Nagobads,

1996.gada 26.septembrī, pl. 8.58. E.Bāns, V.Krisbergs

Dokuments Nr.1441

Par Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāta izvirzīšanu

Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāti izvirza Alfreda Čepāņa kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam.

I.Ķezbers, O.Brūvers, J.Kaksītis, Ž.Holšteins, Ē.Zunda, J.Celmiņš, I.Kalniņš, V.Stikuts, R.Leitena, G.Kleinbergs

1996.gada 26.septembrī, pl. 14.38.

Likumprojekts

Dokuments Nr. 1409

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Projekts otrajam lasījumam

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (“Latvijas Vēstnesis”, 1995, 182. nr.) šādus grozījumus:

1.9. panta otrajā daļā:

papildināt 2. punktu ar šāda satura tekstu:

“Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai.”;

papildināt 3. punktu ar šāda satura tekstu:

“Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai.”

2. Izteikt 23. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas, kādas apgādniekam vidēji bija darba periodā, bet, ja darba ienākumu nav bijis, — no valstī noteiktās minimālās darba algas.”

3. Papildināt 24. panta otro daļu pēc vārdiem “piešķirtā (pārrēķinātā) pensija” ar vārdiem “neņemot vērā šā likuma 12. panta otrajā daļā minētos nosacījumus”.

4. Aizstāt 38. panta otrajā daļā vārdus “Personai, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstīta Latvijas Republikā” ar vārdiem “Ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem”.

5. Pārejas noteikumos:

1) 1. punktā:

izteikt pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991. gada 1. janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu veido Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kuri minēti šā punkta 4., 5. un 10. apakšpunktā.”;

izteikt trešā teikuma sākuma daļu šādā redakcijā:

“Līdz 1991. gada 1. janvārim, bet šā punkta 11. apakšpunktā minētajā gadījumā līdz 1996. gada 1. janvārim apdrošināšanas stāžu veido šādi darbam pielīdzinātie periodi:”;

papildināt punktu ar 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) laiks, kad apdrošinātā persona atzīta par invalīdu un nestrādā (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību), bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai, minētais laiks ņemams vērā tikai vecuma pensijas aprēķināšanai.”;

2) 13. punktā:

aizstāt vārdus “Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota 1996. gada algu līmenim” ar vārdiem “Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997. gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996. gada iemaksu algu līmenim”;

papildināt punktu pēc vārdiem “1997. gadā — Vi ir apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā” ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja 1996. gadā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par 1996. gadā nostrādātajiem mēnešiem ar 12. Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā nenodrošina pensijas apmēru, kāds būtu, aprēķinot to pēc likuma “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” (bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim), darbiniekiem, kuru darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības pensijas apmēru aprēķināt atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim.”;

papildināt punktu ar šāda satura tekstu:

“Ja persona pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanas dienai nav strādājusi vai strādāt sākusi pēc 2000. gada, — Vi no 1997. gada ir valstī noteiktā minimālā darba alga. Attiecībā uz invalīdiem piemērojama šo pārejas noteikumu 18. punktā noteiktā kārtība.

Pārejas periodā vecuma pensija aprēķināma pēc šādas formulas:

Ks + K

P = G

P — gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

Ks — sākuma kapitāls, kāds noteikts šā punkta otrajā daļā;

K — pensijas kapitāls, kāds noteikts šā likuma 12. panta pirmajā daļā;

G — laikposms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.”;

3) 16. punktā:

izteikt 7. un 8. apakšpunktu šādā redakcijā:

“7) politiski represētajām personām agrāk piešķirtās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bez piemaksas, kāda noteikta šā punkta 3. apakšpunktā, pārrēķināmas, piemērojot koeficientu 1,1;

8) pārejot no viena pensijas veida uz citu, personām, kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu bija sasniegušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pensija netiek piešķirta no jauna; šajos gadījumos ievērojami šā likuma 25. panta noteikumi un šā punkta 1. apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība.”;

papildināt punktu ar 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) agrāk piešķirtā valsts pensija, kuras izmaksa pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz pārtraukto pensiju, ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas mēneša nav pagājuši vairāk kā pieci gadi. Pēc minētā termiņa izbeigšanās valsts pensija piešķirama no jauna.”;

4) aizstāt 17. punkta pirmajā teikumā vārdus “16. punkta 1. un 3. apakšpunktā” ar vārdiem “16. punkta 1., 3. un 7. apakšpunktā”;

5) 18. punktā:

papildināt 1. apakšpunktu ar šāda satura tekstu:

“Ja apdrošinātās personas attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, tad ar 1997. gadu pensijas sākuma kapitāla noteikšanai ir ņemama vērā valstī noteiktā minimālā darba alga.”;

izteikt 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) ja invalīds nav strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās, — saskaņā ar šā likuma 12. panta noteikumiem. Aprēķinot vecuma pensiju 1996. gadā, sākuma kapitāla noteikšanai ņemama vērā 1995. gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, bet turpmākajos gados — 1996. gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.”;

papildināt punktu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) pensijas sākuma kapitāla noteikšanai par invaliditātes laiku līdz 1996. gada 1. janvārim, kad apdrošinātā persona atzīta par invalīdu (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību) un nav strādājusi, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai, ņemama vērā šāda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (Vi):

1996. gadā — Vi ir 50 procenti no 1995. gadā noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

1997. gadā un turpmāk — Vi ir 50 procenti no 1996. gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”;

6) papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21. Pārejas noteikumu 16. punkta 7. apakšpunkts stājas spēkā ar 1996. gada 1. maiju.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr. 120 “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (“Latvijas Vēstnesis”, 1996, 64. nr.).

1996. gada 19. septembrī

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar Nr.1385

Par Ņinas Ezeriņas kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 17.septembra sēdes protokola Nr.32

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, I.Kreituse, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisija slēgtajā daļā – par Ņinas Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ņinas Ezeriņas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Ņina Ezeriņa (Raspopova) Timofeja m., dzimusi 1937.gada 30.oktobrī Murmanskas pilsētā, jūrnieka ģimenē. Tēvs Timofejs Raspopovs Vasīlija d. dzimis 1905.gadā Veļskā, zemnieku ģimenē. Beidzis Ļeņingradas Jūras akadēmiju un pēc mācību iestādes beigšanas nosūtīts darbā uz Murmansku par kuģa stūrmani. Māte Alma Raspopova (Tamburga) Ādolfa m. dzimusi 1916.gada 6.jūlijā Rīgā, galdnieku ģimenē. 1919.gadā mammas vecāki izbrauca no Rīgas it kā uz Krieviju. Ceļā vecāmamma mira, vectēvs pazuda. Manu mammu audzināja vecākā māsa Alise – Hersonā, kur mana mamma arī gāja skolā. Māsa apprecējās un no Tamburgas kļuva par Terehovu, pārbrauca uz dzīvi uz Murmansku, jo mātes māsas vīrs bija jūras kuģa kapteinis. Aizbrauca līdzi arī mana mamma. Murmanskā viņa iepazinās ar manu tēvu, tur arī apprecējās. Lai viņu neiznīcinātu to laiku valdība un lai viņa varētu dzīvot Murmanskā, manai mātei vajadzēja slēpt, ka viņa ir latviete, tādēļ viņa kļuva par krievieti Raspopovu Allu Pētera m. Bez manis ģimenē auga vēl māsa Gaļina, dzimusi 1935.gada 6.februārī.

1941.gadā tēvu nosūtīja uz kursiem uz Ļeņingradu. Gribēdami vasaru pavadīt kopā, uz Ļeņingradu aizbraucām arī mēs, jo tēvs īrēja tur istabu. Karam sākoties, tēvs aizbrauca uz Murmansku, mēs ar mammu palikām. Ienākot Ļeņingradas pievārtē, Puškinā, vācu karaspēkam, mēs nokļuvām kara vētrā. 1942.gadā vācieši mūs atveda uz Latviju. Nonācām Bauskā, Mežotnes pagasta “Krūmālēs”, kur saimnieks bija Ķempels. Man bija 4 gadi. Karam beidzoties, mamma meklēja kādu ziņu par tēvu caur viņa vecākiem, uzzināja, ka viņš ir apcietinājumā, viņam tika piespriests kara tribunāls. Tēvs neatgriezās – 1945.gadā nomira it kā ar plaušu tuberkulozi nebrīvē.

Es izaugu Mežotnē, gāju skolā – “Gustos”. 1958.gadā apprecējos ar Modri Ezeriņu Jāņa d.. 1960.gadā atnācām dzīvot uz vīra tēva mājām, kur tai laikā bija tikai drupas, no kurām uzcēlām nelielu māju. 1960.gada septembrī piedzima meita Ilze, 1964.gada novembrī – Dace. Meitas tagad ir precējušās. Kā viņas, tā arī viņu dzīvesbiedri ir Latvijas pilsoņi un audzina jauno paaudzi.

1996.gada 7.februārī Ņ.Ezeriņa

Ieteikums

Ņina Ezeriņa ir aktīva nacionālās atmodas dalībniece. Kopš 1987.gada sadarbojas ar vides aizsardzības aktīvistiem, bet, sākot ar 1988.gadu, piedalās LNNK Bauskas nodaļas darbā.

Atmodas sākumā, kad Latvijas valsts karogs bija liels retums un par tā izgatavošanu vai demonstrēšanu draudēja kriminālatbildība, Ezeriņas kundze bez jebkādas atlīdzības izgatavoja vairākus desmitus nacionālo karogu, kuri tika izmantoti visos atmodas dalībnieku saietos un demonstrācijās.

LNNK Bauskas nodaļas biedri savā pilnsapulcē vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu atbalstīt Ezeriņas kundzes lūgumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas – LNNK valde rekomendē piešķirt Ņinai Ezeriņas kundzei Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanas labā.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas –

1996.gada 10.septembrī LNNK priekšsēdētājs A.Krastiņš

Trešdien, 25.septembrī

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām””, “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu””, Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””, “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām””;

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””;

— turpināja izskatīt likumprojektu “Lauksaimniecības likums” un likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”;

— nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam A.Šķēlem, finansu ministram A.Kreitusam, zemkopības ministram R.Dilbam, valsts kontrolierim R.Černajam un SIA “Agrolīzings” kreditoru administratoram D.Dukuram saistībā ar problēmām, kas radušās sakarā ar noslēgtajiem nomas līgumiem un līgumiem par tehnikas nomāšanu ar izpirkšanu, kuri noslēgti ar SIA “Agrolīzings”.

Ārlietu komisija:

— noklausījās LR ārlietu ministra V.Birkava informāciju par Latvijas sadarbību ar NATO;

— nolēma atlikt LR vēstniecības Zviedrijas Karalistē padomnieka Imanta Viestura Lieģa kandidatūras izskatīšanu LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā līdz biogrāfisko datu precizēšanai;

— nolēma atbalstīt LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Ukrainā Pētera Simsona atsaukšanu no amata.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 17.oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””;

— noklausījās deputātu M.Rudzīša, J.Dobeļa ziņojumus par Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta problēmām un pozitīvi novērtēja darba grupas paveikto. Komisija nolēma turpināt darbu, lai rosinātu abas minētās organizācijas saskaņot savu darbību.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— sagatavoja 2.lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””;

— izskatīja Bērnu tiesību aizsardzības komisijas priekšlikumus un nolēma sagatavot grozījumus LR Kriminālkodeksā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— noklausījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra A.Priekuļa informāciju par paveikto skolu reformas jautājumā un paredzamajām izmaiņām skolotāju darba algu izmaksās;

— uzklausīja Zinātnes padomes pārstāvju viedokli par valsts budžetu 1997.gadam, kuri atzina, ka zinātnes attīstība nav iespējama bez budžeta palielinājuma.

Sociālo un darba lietu komisija:

— turpināja darbu pie likumprojekta “Farmācijas likums” sagatavošanas 2.lasījumam.

Ceturtdien, 26.septembrī

9.00 Saeimas sēde.

10.30 Preses konference par LR Valsts administrācijas skolas un

Dānijas Administrācijas skolas organizēto semināru Bornholmā

(dāņu pieredze par integrāciju ES u.c. seminārā gūtās atziņas).

Piedalās: Ģ.Kristovskis, E.Inkēns, R.Zīle.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde. Deputātu jautājumi un atbildes

Piektdien, 27. septembrī

9.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Par likuma “Par tiesu varu” realizāciju.

2. Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normu par drošības

līdzekļiem piemērošanu.

3. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

4. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

Saeimas preses dienests