Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas prokuratūra - ikdienā, atcerē, rītdienas darbos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.1996., Nr. 162/163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 01.10.1996.

Laidiena Nr. 164, OP 1996/164

Vēl šajā numurā

27.09.1996., Nr. 162/163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROCESU VIDŪ

Latvijas prokuratūra — ikdienā, atcerē, rītdienas darbos

Vakar, 26. septembrī, diezgan neparasti un nozīmīgā dienā sākās Latvijas Republikas Ģenerālprokurora padomes sēde. Tieši pirms sešiem gadiem tika izveidota neatkarīga Latvijas Republikas prokuratūra. Tomēr vakar šis notikums neiezīmējās ar skaļiem sajūsmas vārdiem un tostiem par iegūto neatkarību, bet gan lietišķu un saspringtu darba dienu.

Atklājot padomes sēdi, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš (1.attēlā) sirsnīgi uzrunāja klātesošos un īpaši tos kolēģus, kuri bija 1990. gada notikumu virpulī, kad visai sarežģītos apstākļos veidojās Latvijas neatkarīgā prokuratūra. “Pati saule mūs sveic šajā gadadienā, un priecājamies par jaunajiem kolēģiem, kuri tieši šajā dienā nodod prokurora zvērestu un pilntiesīgi sāk pildīt atbildīgos prokurora pienākumus,” teica Jānis Skrastiņš. Savā ievadrunā ģenerālprokurors, kurš pats stāvējis pie jaunās prokuratūras šūpuļa, pakavējās atmiņās par to dienu notikumiem — kā ar zināmu skaudību tikusi uzņemta ziņa no Lietuvas par toreizējās prokuratūras sadalīšanos, kādu skaidrošanos un organizatorisko darbu veikusi Latvijas prokuratūra, lai beidzot 1990. gada 26. septembrī tiktu pieņemts lēmums “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”.

“Domāju, ka neviens nav nožēlojis šos gadus, lai gan tie bijuši spraigi, sarežģīti darba gadi. Reforma prokuratūrā netika nokavēta ne par vienu dienu,” uzsvēra J. Skrastiņš. Viņš aicināja neaizmirst latviešu lielā dzejnieka Raiņa vārdus: “Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams”, mudinot gan pieredzējušos (2.attēlā — viņu vidū Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Ēriks Zvejnieks un Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore Rudīte Āboliņa), gan jaunos kolēģus aktīvi strādāt.

Pēc tam astoņi jaunie prokurori nodeva zvērestu ģenerālprokuroram un saņēma apliecības. Lūk, viņi: Maira Abricka no Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras, Fjodors Romanovs no Rīgas tiesas apgabala prokuratūras, Valentīna Švedova no Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras, Vitālijs Siriks un Tatjana Bidjuka no Jelgavas pilsētas prokuratūras, Aleksandrs Narnickis no Ludzas rajona prokuratūras, Sandra Katkeviča no Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Juris Neimanis no Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas.

Ģenerālprokurora padomes sēdes turpinājumā, kurā bija uzaicināti arī daži Iekšlietu ministrijas vadošie darbinieki, tika apspriests par krimināltiesiskās sistēmas sakārtošanu un Latvijas iekšējās drošības pastiprināšanu pret krimināliem apdraudējumiem, kā arī Organizētās noziedzības apkarošanas programma. Viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem bija — prokurora darba organizācija ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Padomes locekļi vērtēja arī LR Krimināllikuma projektu (Saeimas komisijas sagatavotais variants) un pārrunāja LR Kriminālprocesa kodeksa projekta apspriešanas organizāciju. Izvērsās lietišķa, vērtīga domu apmaiņa par krimināltiesiskās sistēmas sakārtošanu, cīņas pastiprināšanu pret noziedzību.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Atis Ieviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!