Cel, latviet, galvu augstāku,

un mācies cienīt reiz pats sevi!

Par pasaules

latviešu biedrību

1.konferenci

No 1996.gada 19. līdz 21.augustam Rīgā, Latviešu biedrības namā “Māmuļa”, notika pasaules latviešu biedrību 1.konference. Tās darbā piedalījās 41 delegācija — 26 no ārvalstīm, 12 no Latvijas. Kopā 127 delegāti.

Pirmajā tikšanās reizē svešatnē dzīvojošie latviešu pauda prieku par redzēšanos, stāstījumos raksturoja savas sabiedriskās un kultūras aktivitātes, aplūkoja problēmas, apmainījās domām par nacionālās identitātes un valodas saglabāšanu un pārrunāja, kā biedrības varētu nākotnē pilnveidot kultūras, izglītības un savas pastāvēšanas iespējas. Tas darāms kopīgiem spēkiem.

Apkopojot triju dienu runas, diskusijas un izteiktos priekšlikumus, iezīmējas pasaules latviešu biedrību darbības virzieni.

Delegāti lēma svešatnes latviešu biedrību turpmākās sadarbības organizēšanai, viedokļu salīdzināšanai un saskaņošanai regulāri ik pēc 3 gadiem rīkot Rīgā konferences.

Lai ciešāk saliedētos un koncentrētu spēkus kopīgo uzdevumu veikšanai gan savās mītņu zemēs, gan Latvijā, visnotaļ jāpaplašina Rīgas Latviešu biedrības biedru loks, turpinot apzināt latviešus visā pasaulē un uzņemot tos Rīgas Latviešu biedrībā par īsteniem biedriem vai veicinātājbiedriem, kā arī jāsekmē svešatnes latviešu atgriešanās viņu tēvzemē Latvijā.

Katrs latvietis pasaulē veido Latvijas tēlu — gan labo, gan slikto.

Kas Rīgas Latviešu biedrībai būtu darāms ar Latvijas valdības palīdzību? Vispirms vajadzētu:

— lūgt Latvijas Kultūras ministriju un valdību sniegt materiālu palīdzību Dienvidigaunijas Latviešu biedrībai, lai tā varētu sakopt savu nelielo mītnes ēku,

— atsaukties uz Gruzijas Latviešu biedrības lūgumu sūtīt literatūru, videofilmas un mācību līdzekļus par Latviju un palīdzēt atgriezties latviešiem dzimtenē;

— atbalstīt Lietuvas Latviešu biedrības lūgumu sagatavot priekšlikumu Latvijas Saeimai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Baltijas valstīs dzīvojošiem latviešiem;

— atsaucoties uz Krievijas latviešu ierosmēm, izveidot sabiedrisko organizāciju, privātuzņēmēju un valsts organizāciju atklāto fondu, kura līdzekļi tiktu piešķirti tiem latviešiem, kuru atgriešanos tēvzemē apgrūtina piemērota mājokļa un darba vietas nodrošināšana un valodas apguve;

— atvieglot latviešu iebraukšanu savā tēvzemē Latvijā.

Krievijas latvieši cer uz kopdarbību, vēlas sajust savus tautiešus Latvijā un pasaulē.

Latvieši nav dalāmi Latvijas, Austrumu un Rietumu latviešos, — uzsvēra Klīvlendas latviešu biedrību savienības delegāts. Tas sasaucas ar Hamburgas Latviešu biedrības pārstāvja lūgumu atrast iespēju kopīgiem spēkiem saglabāt latviešu centru Minsterē kā latviešu kultūras centru Rietumos.

Kultūras un identitātes sekcijā tika diskutēti sasāpējuši un ļoti svarīgi latvietības garīgās un fiziskās pastāvēšanas jautājumi.

Gandrīz katrs runātājs uzsvēra, ka latviešu biedrību svarīgākais uzdevums ir latvietības saglabāšana, uzturēšana un latvietības gara kopšana jaunajā paaudzē gan Latvijā, gan mītnes zemēs ar latvisko un dzīves ziņas kopšanu. Izglītības problēmas ir latviešiem pasaulē un Latvijā.

Pienācīga vieta izglītības sistēmā jāierāda tēvzemes mīlestības un nacionālā lepnuma jūtu audzināšanai. Skolēniem jāapgūst latviskie tikumi un latviskās vērtības apziņa. To spēs sniegt skolotāji, kas guvuši nepieciešamās zināšanas un stiprinājuši savu nacionālo pārliecību augstākajās mācību iestādēs.

Satrauc vienaldzīgā attieksme pret muzikālās audzināšanas un koru kultūras mācības iekļaušanu skolu programmās un amatnieciskās izglītības ieviešanu.

Grāmatu tirgu piesārņo mazvērtīgas un pat sliktas literatūras izdevumi.

Ļoti satrauc tālrādes orientācija uz zema līmeņa gaumi un pat ļaundabīgiem raidījumiem, kas jaunatni orientē uz izlaidību un noziedzību.

Mācīšana un audzināšana ir divas nedalāmas izglītības sastāvdaļas.

Šiem jautājumiem veltīta vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas deputātiem.

Konferences dalībnieki prasa jaunajā izglītības likumprojektā konkretizēt izglītības mērķus un saturu, lai tie nodrošinātu latviskās savpatības pamatus, to pēctecību un sekmētu nacionālās Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību.

Ierosināts veidot fondu ļoti talantīgu latviešu bērnu un jauniešu izglītošanai Latvijā un ārzemēs.

Latviešu biedrībām jāpalīdz atjaunot un veicināt latviešu valodas latviskums un literārās valodas kvalitāte gan ortogrāfijā, gan izteiksmē, tā panākot vēlamo kopvalodu pasaulē mītošiem latviešiem. Konferences dalībnieki griežas pie Latvijas izglītības ministra ar lūgumu sākt Latvijas skolās mācīt pareizrakstību, kādu izveidoja Endzelīns un lietoja Latvijas brīvvalstī.

Izteikts aicinājums ārpus Latvijas esošos biedrību arhīvus sūtīt uz Rīgu to profesionālai apstrādei un uzglabāšanai LR arhīvā, lielāko bibliotēku reto rokrakstu nodaļās un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja arhīvā.

Arī RLB vāc informāciju, bet nepretendē veidot lielu arhīvu. Apmaiņai atsūtītos materiālus nodot glabātāju speciālistu rokās, kur tie būtu pieejami kā speciālistiem, tā jebkuram interesentam.

Delegāti aicina visas latviešu biedrības sekmēt latviešu individuālās vēstures apkopošanu un atbalstīt pētījumu “Latvijas cilvēku vērtības 20.gadsimta dzīvesstāstos”. To ar pasaules latviešu sabiedrisko atbalstu organizē un koordinē Nacionālās mutvārdu vēstures projekts Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūtā.

Rūpēs par tautas kvalitatīvu attīstību ir valstiski svarīgi risināt jautājumu par Latvijas brīvvalsts laikā strādājušā Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta atjaunošanu, lai pētītu procesus, kas radījuši pašreizējo satraucošo demogrāfisko situāciju latviešu tautā. Šim mērķim Latvijas Medicīnas akadēmija un P.Stradiņa medicīnas vēstures muzejs jau lūdzis LR Ministru kabinetu budžetā izplānot un LR Saeimai apstiprināt līdzekļus. Šo ierosmi atbalsta un tai pievienojas konferences dalībnieki.

Otrā sekcijā konferences dalībnieki izvērtēja latviešu biedrību saimniecisko darbību un finansiālās bāzes nostiprināšanas iespējas.

Lai veicinātu Rīgas Latviešu biedrības nama Rīgā, Merķeļa ielā 13, atjaunošanu, atzīt par nepieciešamu visām latviešu biedrībām gan dzimtenē, gan svešatnē iespēju robežās organizēt līdzekļu vākšanu ēkas un tās aprīkojuma remontam, restaurācijai un atsevišķos gadījumos bijušo nama mēbeļu u.c. iekārtas atpirkšanai no pašreizējiem īpašniekiem.

Aprīkojot RLB namu ar modernākām iekārtām, rast iespēju izmantot kredītu.

Ir vairāki ierosinājumi RLB nama restaurācijai un remontam izveidot kontus, piemēram, Kanādā, ASV, Austrālijā un vairākās Eiropas valstīs, nodrošinot stingru, pilnīgu pārskatu par līdzekļu izlietojumu.

Konferences delegātu lūgums Latvijas valdībai un pašvaldībām finansiāli atbalstīt latviešu biedrības visā valstī kā nacionālās piederības un valstiskās apziņas veicinātājas un veidotājas, kā latviešu tautas kultūras, valodas, nacionālās identitātes, tautas tradīciju un latviskā dzīvesveida kopējas un sargātājas.

Latviešu biedrības kā valstiski svarīgi veidojumi to darbībā būtu atbrīvojami no nodokļu maksājumiem, vai to līmenis jūtami samazināms.

Lūgt valdību pieņemt lēmumu par visu īpašumu atdošanu latviešu biedrībām, aicināt visu Latvijas novadu latviešu biedrības sagatavot savas ierosmes likumdošanai.

Kā pirmie konferences gaitā RLB nama remontam un restaurācijai līdzekļus nodeva Adelaides Latviešu biedrība un Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu biedrības.

Konferencē pasaules latviešu biedrību delegāti uzsvēra, ka visiem, uzturot savu kopību, jāmācās prast runāt vienā kopējā valodā, jāorganizē jaunatne, kas turpinātu biedrību darbību to mērķu sasniegšanai.

Rīgas Latviešu biedrības nams “Māmuļa” — kļūst par latviskās domas centru, kur saplūst mūsu tautiešu griba un garaspēks, lai arī kādā zemē viņi dzīvotu.

Tāpēc nākamā konference tiks sasaukta jau 1998.gada jūnijā saistībā ar 22.Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un, gatavojoties Rīgas astoņsimtgades svinībām, — 2001.gadā, kad notiks arī Pasaules latviešu biedrību 3.konference.