• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Valsts prezidenta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.1996., Nr. 154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie valsts prezidenta:

Vēl šajā numurā

13.09.1996., Nr. 154

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie Valsts prezidenta:

— ASV vēstnieks par Baltijas rīcības plānu

Vakar, 12. septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu, ASV valsts sekretāra vietnieku Eiropas un Kanādas lietās Māršalu Edēru, ASV prezidenta īpašo palīgu un Nacionālās drošības padomes vecāko direktoru Viduseiropas un Austrumeiropas lietās Danu Fridu, Aizsardzības departamenta starptautisko drošības sakaru aizsardzības valsts sekretāra vietnieka biroja Eiropas lietu direktoru Džonu Beriju, Eiropas un Kanādas lietu biroja reģionālās politikas un drošības lietu direktora vietnieku Bobu Holliju, ASV vēstniecības Rīgā 1. sekretāru Duglasu Veiku (augšējā attēlā).

Stundu ilgajā sarunā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Baltijas rīcības plāna izstrādāšanu.

Uzsākot sarunu, G. Ulmanis atzinīgi novērtēja augstā politiskā līmenī organizēto triju Baltijas valstu prezidentu vizīti ASV aizvadītajā vasarā. G. Ulmanis uzsvēra, ka Baltijas valstis no ģeopolitiskā viedokļa atrodas vietā un laikā, kas cieši saistīti ar Eiropas drošību kopumā. “Baltija ir eiroatlantiskās drošības kritiskākais punkts. Baltijā krustojas NATO paplašināšanas politiskās grūtības un ES paplašināšanas tehniskās grūtības,” uzsvēra G. Ulmanis.

Prezidents pauda uzskatu, ka runāt par drošību Eiropā ir pāragri tikmēr, kamēr nebūs stingras un skaidras drošības Baltijas valstīm. Tam nevar būt citas alternatīvas, kā vien NATO un ES. G. Ulmanis uzsvēra, ka nesaredz tam aizstājējmehānismu, un uzsvēra, ka Baltijas rīcības plānam jābūt tādam, kas spētu Baltijas valstis pēc iespējas īsākā laika posmā integrēt transatlantiskajās un Eiropas struktūrās. Māršals Edērs atbildēja, ka Baltijas valstu prezidentu vizīte tikusi augsti novērtēta ASV. To atzinis arī ASV prezidents Bils Klintons, kurš savā politikā apņēmies atbalstīt arī Baltijas reģiona drošības izveidošanu. “Baltijas rīcības plāns ir rezultāts tam, par ko tika runāts vizītes laikā ASV. Viena no ASV valdības prioritātēm ir jaunas drošības arhitektūras veidošana Eiropā. Šīs arhitektūras galvenais pīlārs ir NATO, un durvis uz šo organizāciju paliks atvērtas,” piebilda Māršals Edērs. Pēc sarunas, kuras gaitā tika skarti vairāki Baltijas rīcības plāna tapšanas aspekti, G. Ulmanis izteica gandarījumu par vērtīgo domu apmaiņu.

Vēl — 4.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!