• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī par karavīru brālību. Latvijā - Polijas Republikas aizsardzības ministrs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.1996., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40493

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Arī par Latvijas un Polijas karavīru brālību (fotogrāfijas)

Vēl šajā numurā

07.06.1996., Nr. 98

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī par karavīru brālību

Latvijā — Polijas Republikas aizsardzības ministrs

Vakar, 6. jūnijā, Rīgā divu dienu vizītē ieradās Polijas Republikas aizsardzības ministrs Staņislavs Dobržanskis. Viņš ieradies, lai paplašinātu sadarbību ar Latviju militārajā jomā. Latvijas un Polijas Aizsardzības ministriju sadarbība sākās jau 1992. gadā — tolaik 16. septembrī tika parakstīts “Nolīgums par sadarbību aizsardzības jomā”, un tas bija viens no pirmajiem Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas noslēgtajiem starpvalstu līgumiem. Latvijā ir akreditēts Polijas militārais, jūras un gaisa atašejs pulkvedis Andžejs Firēvičs.

Pēc ierašanās ministrs S.Dobržanskis nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un apskatīja NBS Ādažu mācību centru.

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 6. jūnijā, Latvijas prezidents tikās ar Polijas aizsardzības ministru Staņislavu Dobržanski.

Sarunas gaitā tika pārrunātas abu valstu drošības sistēmas perspektīvas. Polijas aizsardzības ministrs atzina, ka, spriežot pēc vairāku NATO struktūru pārstāvju izteikumiem, nav tālu tas brīdis, kad Polija tiks uzņemta NATO sastāvā, taču Polijai tas nekādā ziņā nav pašmērķis. Viņš uzsvēra, ka Polija vēlas būt NATO, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti savā reģionā. Runājot par Baltijas valstu iespējām tikt uzņemtām NATO, Polijas aizsardzības ministrs pauda savu un savu kolēģu uzskatu, ka ir svarīgi, lai tām valstīm, kas pirmajā kārtā netiks uzņemtas NATO, netiktu liegta iespēja tikt uzņemtām šai organizācijā nākotnē, lai nerastos pamestības sajūta.

Prezidents aicināja ministru prognozēt notikumu gaitu, kā reāli varēt notikt Viduseiropas un Baltijas valstu uzņemšana NATO. Aizsardzības ministrs teica, ka uzņemšana varētu notikt vairākās kārtās un izšķirošais nebūs vis militārais faktors, bet gan demokrātiskie un saimnieciskie procesi, kas norit valstīs, kā arī labas kaimiņattiecības. Prezidents uzsvēra, ka ir būtiski, lai tiktu precīzi noteikts, kuras valstis tiks uzņemtas NATO, jo valstīm ir jāgūst pārliecība par drošības garantijām nākotnē. Viņš teica, ka nepieciešams palielināt sadarbību valstu starpā, piedaloties manevros un mācībās, kas tiek rīkotas NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Tika pārrunāti arī ar Polijas militārās rūpniecības potenciālu saistītie jautājumi.

Nobeigumā prezidents izteica pārliecību, ka Baltijas jūras valstu loma Eiropā ar katru dienu pieaugs un jaunu valstu uzņemšana NATO tiks risināta konceptuāli. Viņš aicināja arī turpmāk domāt par vienotu militārās situācijas izpratni abu valstu starpā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas piekšsēdētājas biedra

Ceturtdien, 6. jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ameriks tikās ar Polijas aizsardzības ministru Staņislavu Dobržanski (Stanislaw Dobrzanski) un delegāciju, kas viņu pavada. No Latvijas puses sarunā piedalījās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva, Nacionālās drošības komisijas sekretārs Paulis Kļaviņš un Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO paplašināšanu, likumdošanas izmaiņas militārā jomā, Latvijas austrumu robežas sakārtotību un drošību.

Tikšanās ievadā S.Dobržanskis atzīmēja, ka šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā, un pakavējās pie abu valstu draudzīgajām attiecībām pagātnē.

Polija sniedza atbalstu Latvijai jau 1919. — 1920. gada brīvības cīņu laikā. Polijas aizsardzības ministrs interesējās par likumdošanas izmaiņām militārajā jomā laika periodā pēc neatkarības atgūšanas, piebilzdams, ka Polijā ar militāriem jautājumiem saistītā likumdošanā notikušas milzīgas pārmaiņas. Polijas aizsardzības ministrs uzsvēra labās attiecības starp abām valstīm un apliecināja Polijas vēlmi realizēt savstarpēju sadarbību ar Baltijas valstīm arī militārajā jomā.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ameriks uzsvēra, ka Latvijas austrumu robežas sakārtošana un drošība ir ceļš uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī izteica Latvijas atbalstu Polijas iekļaušanai šajā organizācijā. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs K.Druva informēja par likumdošanas darbu, kas vērsts uz nacionālās aizsardzības sistēmas sakārtošanu atbilstoši NATO un Eiropas Savienības likumu normām.

Sarunas noslēgumā S.Dobržanskis pauda gandarījumu par notikušo domu apmaiņu un apliecināja Polijas atbalstu Latvijai tās centienos integrēties Eiropas drošības struktūrās.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!