MINISTRIJU ZIŅAS

Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas kopsavilkums

1996.gada 30.maijā

Par mūsu darba iespējām

Latvijas valstī Valsts darba inspekcija ir izveidota 1992.gada 24.decembrī ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.552 “Par Valsta darba inspekcijas izveidošanu”. Praktiski tā savu darbību sāka ar 1993.gada 1.martu Labklājības ministrijas pārziņā.

a) Valsts darba inspekcija savu darbību veic

saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Valsts darba inspekciju” un “Valsts darba inspekcijas nolikumu”.

1994.gadā, ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas ekspertu slēdzienus, tika veikta darba aizsardzības, darba higiēnas un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības sistēmu reorganizācija.

Tās rezultātā valstī tika izveidotas 7 reģionālās valsts darba inspekcijas.

Šāda reorganizācija bija pamatā tam, lai valstī tiktu izveidota vienota uzraudzības sistēma atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 81.konvencijai “Par darba inspekciju rūpniecībā un tirdzniecībā”.

Valsts darba inspekcijas galvenās funkcijas ir:

— uzraudzīt un kontrolēt likumdošanas aktos noteikto darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības pienākumu un tiesību izpildi;

— uzraudzīt, kā darba devēji ievēro darba aizsardzības, bīstamo iekārtu, darba higiēnas noteikumus un normas;

— piedalīties ražošanas objektu, ēku, būvju un ražošanas līdzekļu pieņemšanas komisijās, dot atzinumus par to atbilstību darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un darba higiēnas jautājumos;

— kontrolēt, vai darba devēji izpilda tiem adresētos rīkojumus un lēmumus;

— veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu;

— savas kompetences jautājumos analizēt stāvokli valstī un iesniegt valsts pārvaldes institūcijām priekšlikumus par pasākumiem situācijas uzlabošanai un citas funkcijas.

Lai praktiski realizētu Starptautiskās darba organizācijas 155.konvencijas “Par darba drošību un veselību un darba vidi” prasības, Valsts darba inspekcija savas kompetences ietvaros sadarbojas ar valsts institūcijām, pašvaldību iestādēm, darba devējiem vai viņu pilnvarotām personām, darba devēju organizācijām, darbiniekiem, viņu aroda organizācijām un darbinieku uzticības personām.

Sekmīgam reģionālo valsts darba inspekciju darba nodrošinājumam Valsts darba inspekcijā tika izveidotas šādas daļas:

— Uzraudzības daļa,

— Darba tiesību daļa,

— Normatīvu daļa,

— Darba higiēnas daļa,

— Bīstamo iekārtu daļa.

Daļu darbību reglamentē to nolikumi, kur paredzēts:

— valstī notikušo nelaimes gadījumu analīze;

— sniegt praktisku palīdzību reģionālajām valsts darba inspekcijām kadru izvēlē;

— izstrādāt valsts darba inspektoru apmācības programmas, zināšanu pārbaudes kārtību un praktiski palīdzēt apmācībā, veikt zināšanu pārbaudi;

— analizēt reģionālā valsts darba inspekciju darba atskaites;

— sagatavot priekšlikumus par darba aizsardzības normatīvo aktu un standartu kopumu piemērošanu valstī;

— veikt arodslimību uzskaiti un analīzi;

— reģistrēt bīstamās iekārtas un noteiktā kārtībā izsniegt to ekspluatācijas atļaujas;

— sniegt informāciju reģionālajām inspekcijām par reģistrētajiem objektiem uzraudzības un kontroles darba plānošanai.

Daļas savā darbā izmanto sekojošus normatīvos aktus:

— “Latvijas Darba likumu kodeksu”;

— likumu “Par darba aizsardzību”;

— noteikumus “Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību”;

— likumu “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”;

— noteikumus “Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību un citus.

1995.gadā galvenā uzmanība tika vērsta, lai nodrošinātu Valsts darba inspekcijas struktūrvienību sadarbību un nepieciešamās palīdzības sniegšanu reģionālo valsts darba inspekciju amatpersonām. Tā Darba tiesību daļa reģionālajām valsts darba inspekcijām ir sniegusi 936 konsultācijas par darba tiesību jautājumiem. Bīstamo iekārtu daļa — 837 konsultācijas par bīstamo iekārtu drošas ekspluatācijas jautājumiem. Normatīvu daļa ir sagatavojusi un izsniegusi 49 darba drošības sistēmas standartus, 81 informatīvu materiālu, 45 darba aizsardzības noteikumus. Darba higiēnas daļas amatpersonas ir sniegušas praktisku palīdzību uzņēmumu apsekošanā reģionālajām valsts darba inspekcijām, kā arī veikts nepārtraukts darbs, lai konsultētu reģionālo inspekciju darba higiēnas speciālistus. Uzraudzības daļas amatpersonas ir izskatījušas un konsultējušas reģionālo inspekciju amatpersonas par vairāk nekā 200 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, piedalījušās 4 reģionālo inspekciju darbības kompleksajās pārbaudēs, sagatavojušas regulāru informāciju masu informācijas līdzekļiem par Valsts darba inspekcijas aktivitātēm, noorganizējusi 4 preses konferences, veikusi Valsts darba inspekcijas amatpersonu darbības rezultātu apkopojumu un analīzi.

Viens no reģionālo valsts darba inspekciju darba vērtēšanas kritērijiem ir katra darba inspektora ieguldītais darbs un attieksme pret to. Vadoties pēc “Valsts darba inspekcijas nolikuma”, darba inspektoram ir tiesības uzņēmumiem, atsevišķām darba vietām, kur darba apstākļi neatbilst normatīvu prasībām un var izraisīt saslimšanas vai nelaimes gadījumus, rakstiski dot rīkojumus, lai minētos trūkumus novērstu norādītajos termiņos. Atsevišķos gadījumos darba inspektors ir tiesīgs saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” brīdināt darba devēju par iespējamo uzņēmuma darbības apturēšanu, kā arī dot rīkojumu par uzņēmuma darbības apturēšanu un darba devēju saukšanu pie administratīvās atbildības.

 

b) Ziņas par darba inspekcijas štatiem:

1) darbinieku kopējais skaits inspekcijā - 153;

tai skaitā inspektoru kopējais skaits — 123;

no tiem:

2) galvenie valsts darba inspektori — 31;

valsts darba inspektori — 92;

3) inspektoru sieviešu skaits — 39;

no tām:

galvenās valsts darba inspektores — 8;

valsts darba inspektores — 31;

4) ziņas par inspekcijas dienestu ģeogrāfisko izvietojumu:

7 reģionālo inspekciju izvietojums ir sekojošs:

1. Kurzemes, ar centru Liepājā;

2. Latgales, ar centru Daugavpilī;

3. Zemgales, ar centru Jelgavā;

4. Dienvidu, ar centru Ogrē;

5. Ziemeļvidzemes, ar centru Valmierā;

6. Austrumvidzemes, ar centru Gulbenē;

7. Rīgas, aptver Rīgas pilsētu, rajonu un Jūrmalu.

c) Statistikas dati par inspicējamām darba vietām un par tajās nodarbināto personu skaitu, ieskaitot:

1) inspicējamo uzņēmumu skaits — 71028;

2) vidējais šajos uzņēmumos strādājošo skaits gadā — 744586;

3) strādājošo klasifikācija pēc sekojošām kategorijām:

vīrieši — 391680,

sievietes — 351098,

pusaudži — 1808,

bērni — —.

d) Statistiskie dati par inspekcijas veiktajiem apmeklējumiem, ieskaitot:

1) apmeklēto uzņēmumu skaitu — 5313;

2) inspektoru apmeklējumu skaitu, dalot tos dienas laikā — 5243 un nakts laikā veiktajos apmeklējumos — 70. Zemais rādītājs par nakts veiktajiem apmeklējumiem ir izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi uzņēmumi strādā tikai dienas laikā;

3) apmeklētajos uzņēmumos nodarbināto personu kaits — 324598;

4) uzņēmumu skaits, kuri apmeklēti vairāk kā vienu reizi gadā — 613;

e) Statistiskie dati par pārkāpumiem un sankcijām, ieskaitot:

1) pārkāpumu skaits — 56465;

2) ziņas par pārkāpumu klasifikāciju pēc likumdošanas aktu prasībām —

uzņēmumu pārbaudes rezultātā valsts darba inspektori darba devējiem izsniedz rīkojumus, un 1995.gadā ir izsniegti 4333 rīkojumi, kur konstatēti 56465 pārkāpumi, tai skaitā:

darba likumdošanā, kopā — 4621

no tiem:

par darba līgumu — 2887,

par darba un atpūtas laiku — 746,

par darba samaksu — 988,

nodarbinātības likumdošanā — 393.

Saskaņā ar “Latvijas Darba likumu kodeksu” galvenās prioritātes šajā jomā bija darba līgumu slēgšana un laušana, darba samaksa, darba un atpūtas laiks. Kopumā reģionālo valsts darba inspekciju amatpersonas ir konstatējušas 4621 pārkāpumu, kas sastāda 8,1% no kopējā darbības rezultātā konstatēto pārkāpumu skaita.

No konstatētajiem Latvijas Darba likumu kodeksa normu pārkāpumiem 63% ir par darba līgumu slēgšanu un laušanu, 16% par darba un atpūtas laika ievērošanu, 21% par darba samaksu.

No šīs analīzes var secināt, ka liela vērība ir jāpiegriež darba likumdošanas normu ievērošanai no darba devēju puses;

darba aizsardzības likumdošanā, kopā — 51451

no tiem:

organizatoriska rakstura — 29318,

sanitāri higiēniska rakstura — 5238,

tehniska rakstura — 16895.

1995.gadā tika īstenotas uzraudzības funkcijas darba aizsardzības jomā, tas ir, kā darba devēji ievēro likuma “Par darba aizsardzību” normas.

Pēc reģionālo valsts darba inspekciju darbības vērtējuma var secināt, ka no konstatētajiem 56465 pārkāpumiem 51451 ir saistīts ar darba vides nesakārtotību, kas sastāda 91,1%.

Darba devēji ir pieļāvuši 29318 organizatoriska rakstura pārkāpumus jeb 60% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem darba aizsardzības jomā, tas liecina par to, ka darba devēji nepietiekoši pārzina darba aizsardzības jautājumus, netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība darbinieku apmācībai, instruktāžai darba aizsardzības jautājumos uzņēmumos.

Konstatēta darba vides nesakārtotība — 5238 sanitāri higiēnisko noteikumu pārkāpumi, kas sastāda 10,2%.

Higiēnisko noteikumu un normu pārkāpumu analīze rāda, ka visvairāk darba inspektori pieprasījuši novērst pārkāpumus, kas attiecas uz kīmisko kaitīgo faktoru (kodīgās un kairinošās vielas, toksiskie organiskie un metālorganiskie savienojumi, aerosoli, putekļi u.c.) novēršanu darba vidē, kā arī to atbilstību maksimāli pieļaujamajām koncentrācijām.

Bez tam pieprasīts uzlabot mikroklimata rādītājus darba vidē, uzlabot darba vietas apgaismojumu atbilstoši higiēnas normām.

Daudzos gadījumos inspektori atzīmējuši, ka darba telpas vai darba vietas jāaprīko ar ventilācijas iekārtām, ka darba procesos, kur tas nepieciešams, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī jāsakārto darbinieku sadzīves telpas u.c.

Pārskata periodā valsts darba inspektori turpināja darba apstākļu pārbaudes darba vietās, kur darbinieki saskaras ar azbestu vai tā kompozītu materiāliem.

Ir arī konstatēti 16895 tehniska rakstura pārkāpumi, kas sastāda 32,8% no visiem darba aizsardzības pārkāpumiem;

3) piemēroto sankciju skaits — 1410;

4) ziņas par sankciju raksturu:

apturēta iekārtu, mašīnu darbība, skaits — 808,

apturēta ražošanas iecirkņu, cehu darbība, skaits — 30,

apturēta uzņēmumu darbība, skaits — 3,

izsniegti brīdinājumi darbības apturēšanai, skaits — 230,

uzlikto naudas sodu skaits — 339,

uzlikto naudas sodu summa — Ls 13985 (USD 25427),

apturēta iekārtu, mašīnu darbība, skaits — 808,

apturēta ražošanas iecirkņu, cehu, uzņēmumu darbība, skaits — 33,

izsniegti brīdinājumi darbības apturēšanai — 230.

f) Statistiskie dati par ražošanas traumatisma gadījumiem, ieskaitot gadījumu skaitu, par kuriem ziņots, klasificējot tos:

Latvijas Republikas Ministru kabinets 1993.gada 12.oktobrī izdeva noteikumus “Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību”, kurus savā praktiskā darbā izmanto valsts darba inspektori. 1995.gadā no darba devējiem saņemts 1461 akts, kurā paziņots par darbā notikušiem nelaimes gadījumiem, no tiem:

ar nāves sekām — 76,

smagie nelaimes gadījumi — 123,

grupveida nelaimes gadījumi — 19,

595 nelaimes gadījumi notikuši rūpnīcu un uzņēmumu ražošanas cehos, 176 — rūpnīcu un uzņēmumu ražošanas teritorijās, 83 — kokapstrādes cehos, iecirkņos, 70 — mežu izstrādē u.c.

1132 cietušie ir vīrieši un 329 — sievietes.

 

Nelaimes gadījumos ir cietuši darbinieki, kuru darba stāžs ir:

 

 Nelaimes gadījumos cietušo sadalījums profesijās:

atslēdznieki — 174,

autovadītāji — 114,

galdnieki — 101,

iekārtu operatori — 89,

citu transporta veidu vadītāji - 86,

krāvēji — 72

un citas profesijas.

Nelaimes gadījumu galvenie cēloņi:

ekspluatējot transporta vai ražošanas līdzekļus — 477,

tehnoloģiskā procesa neievērošana — 109,

ēku, būvju un teritorijas neapmierinošs tehniskais stāvoklis un uzturēšana — 97,

trūkumi drošu darba paņēmienu apmācībā — 84,

neapmierinoša darba vietas organizācija — 81.

Pēc noteikumiem “Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību” nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu veic, ja noticis:

— nelaimes gadījums, kas beidzies ar cietušā nāvi;

— grupveida nelaimes gadījumus, kas noticis vienlaikus ar diviem vai vairāk darbiniekiem neatkarīgi no miesas bojājumu smaguma;

— nelaimes gadījums, kas izraisījis smagus miesas bojājumus.

Nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu veic Valsts darba inspekcijas amatpersona, pieaicinot darba devēja pārstāvi, uzticības personas, attiecīgos speciālistus.

1995.gadā valstī nelaimes gadījumos, kuri saistīti ar darba izpildi, gāja bojā 89 cilvēki un 130 ieguva smagus miesas bojājumus.

 

 

 

Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi jāmin — darbinieku nepietiekoša apmācība drošiem darba paņēmieniem un metodēm, tehnoloģisko procesu pārkāpumi, darba aizsardzības instrukciju pārkāpšana, kā arī darba izpildes nepietiekama kontrole no darba devēja puses.

1995.gadā Latvijas Republikā notikušajos nelaimes gadījumos, kas beigušies ar nāvi, ir cietuši 34 profesiju darbinieki — autovadītāji, sargi, mežstrādnieki, elektromontieri, atslēdznieki.

Visbīstamākie darba veidi 1995.gadā bija automobiļu ekspluatācija, meža izstrāde, celtniecības darbi, kraušanas darbi un apsardzes dienesta darbi, kuros cietušie sastāda 56,2% no kopējā nelaimes gadījumos cietušo skaita.

1995.gadā visbiežāk sastopamos nelaimes gadījumos, kas beigušies ar cietušā nāvi, traumējošie faktori bija priekšmetu krišana, slepkavības, transporta līdzekļi uz ceļa un uzņēmuma teritorijā, cilvēka krišana no augstuma.

Šodien mūsu traģēdija ir tā, ka 1995.gadā katrs trešais cietušais veica darbu reibuma stāvoklī.

g) Statistiskie dati par profesionālām saslimšanām, ieskaitot:

1) profesionālo saslimšanas gadījumu skaits, par kuriem ziņots,

— 1995.gads — 180 gadījumi;

2), 3) arodslimību struktūra Latvijā 1995.gadā bija sekojoša:

vibrācijas slimība — 38 gadījumi,

saindēšanās ar svinu — 33,

hronisks abstruktīvs bronhīts — 27,

karpālā kanāla sindroms — 19,

bronhiālā astma — 11,

kohleārs neirīts — 10.

1995.gadā samazinājušās nervu sistēmas un maņu orgānu slimības, un no šīs slimību grupas visvairāk samazinājušās dzirdes nerva saslimšanas.

Jāatzīmē, ka arodslimību struktūrā ir vērojams atsevišķu slimību pieaugums. Tā, piemēram, vibrācijas slimības. Galvenokārt tās ir reģistrētas darbiniekiem ar lielu darba stāžu (no 16 līdz 39 gadiem) kontaktā ar vibrāciju sekojošās profesijās: traktoristi — 16 gadījumi, koku gāzēji — atzarotāji — 6, buldozeristi — 4, autokrānu vadītāji — 2, ekskavatoristi — 2.

Arodslimību skaits ir atkarīgs arī no nostrādāto gadu skaita dotajā arodā vai arī ir tieši proporcionāls nostrādātajam gadu skaitam ar konkrētu kaitīgo faktoru. 1995.gadā ar darba stāžu līdz 15 gadiem reģistrēti 36 arodslimību gadījumi (vai 20%) un ar darba stāžu virs 16 gadiem reģistrēti ir 144 arodslimību gadījumi (vai 80%).

Viena no Valsts darba inspekcijas aktivitātēm 1995.gadā tika virzīta darba tiesību jomā, kur galvenās prioritātes ir darba līgumu slēgšana un laušana, darba samaksa, darba un atpūtas laiks. Kopumā reģionālo valsts darba inspekciju amatpersonas ir konstatējušas 4621 pārkāpumu šajā jomā, kas sastāda 8,1% no kopējā darbības rezultātā konstatētā pārkāpumu skaita, no kuriem darba devēji novērsuši 3609 jeb 78%.

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1995.gada 23.februāra likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 6.pantu uzraudzību par šī likuma piemērošanu veic Valsts darba inspekcija. Veicot uzņēmumu pārbaudes, inspektori ir pārbaudījuši arī 4003 reģistrētās bīstamās iekārtas, kas ir 20% no kopējā skaita.

1995.gads ir faktiski pirmais gads, kad Valsts darba inspekcija ir pildījusi visas tai piekritīgās funkcijas. Ja vērtējam situāciju valstī par inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, tad pēc situācijas analīzes var secināt, ka lēni, be tomēr darba devēju darbība darba drošības jomā uzlabojas. Atzīstama ir arī sadarbība ar sociālās apdrošināšanas institūcijām, ieņēmumu dienestu, pašvaldību institūcijām, jo problēmas, kas saistītas ar attiecīgo reģionu darba devējiem, risināmas kopīgi.

Valsts darba inspekcijas direktora vietnieks S.Daukšts