Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā vakar - darba vizītē Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.1996., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40424

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Saeimas priekšsēdētājas - Kanādas vēstnieks

Vēl šajā numurā

04.06.1996., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Katra valsts izvēlas savu drošības ceļu.
Tagad tas jāizvēlas tikai un vienīgi pašai Latvijai

Latvijā vakar — darba vizītē Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons:

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 3.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Personu. Sarunas sākumā Zviedrijas premjers atzina, ka viņam bijusi auglīga saruna ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Šķēli, kurā skarti gan politiskie, gan abu valstu ekonomiskās sadarbības aspekti.

J.Persons atzina, ka viens no šī brauciena prioritārajiem jautājumiem esot Zviedrijas investoru drošība Latvijā, kas netieši sasaucas ar uzņēmuma “Baltic Terminal” problemātiku. Tomēr J.Persons uzsvēra: “Sīkās problēmas nedrīkstētu aizēnot abu valstu attiecības. Tās vienkārši jāatrisina, jo citādi mūsu divpusējās attiecības ir ļoti labas. Pašreiz mūsu priekšā ir vēsturiska iespēja — iesaistīt Baltijas valstis Eiropas struktūrās un pārvērst tās par plaukstošu reģionu Eiropā.”

Zviedrijas premjers vēlējās uzzināt G.Ulmaņa viedokli par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Latvijā un Krievijā. G.Ulmanis atbildēja, ka jebkurš iznākums Latvijas prezidenta vēlēšanās nemainīs Latvijas nostāju visos tajos jautājumos, kas varētu interesēt Skandināvijas valstis un Eiropu kopumā. “Latvijā šobrīd ir stabila politiskā sistēma. Tuvākajos gados gaidāma stabilizācija sociālajā un ekonomiskās attīstības jomā. Kā būtiskākie jautājumi Baltijai saglabāsies integrācija ES un drošības sistēmas izveidošana.”

Runājot par vēlēšanām Krievijā, G.Ulmanis kārtējo reizi atzina, ka neuzskata par pamatotu viedokli, kas pauž bažas par krasu Krievijas politiskā kursa maiņu pēc tā vai cita kandidāta uzvaras. “Starptautiskās saistības, ko Krievijai jāpilda, kā arī demokratizācijas procesi šajā valstī diez vai ļaus tai novirzīties no aizsāktā reformu kursa,” tā G.Ulmanis.

Valsts prezidents vērsa J.Persona uzmanību uz 30.maijā starp ASV un Krieviju parakstīto līgumu par konvenciālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas pieļauj Krievijai gandrīz 4 reizes palielināt bruņojumu Pleskavas apgabalā, nekā paredzēts līgumā. G.Ulmanis izteica bažas par šādu soli un interesējās, kāds ir J.Persona viedoklis par to.

J.Persons atbildēja, ka šāds solis tikai pasvītro nepieciešamību Baltijas reģionam iespējami ātrāk rast savas drošības risinājumu. “Tāpēc Eiropai ir jārunā par drošības politiku un jāapzinās, ka drošība ir nedalāms jēdziens. Vienlaikus NATO paplašināšanai jānotiek tā, lai neizraisītos konflikti ar Krieviju. Zviedrija un Somija nevar garantēt Baltijas valstīm drošību, to jārod visai Eiropai kopumā,” atzina J.Persons.

G.Ulmanis atbildēja, ka Baltijas valstis šobrīd neredz alternatīvu NATO un uzsvēra, ka Baltija iestājas par kolektīvo atbildību un reģiona drošību. Prezidents piebilda, ka tieši Skandināvija varētu līdzēt atrast drošības vārstus, lai vienlaikus veidotos normālas kaimiņattiecības ar Krieviju.

“Jūs saņemsiet mūsu pilnīgu atbalstu šajos procesos. NATO nedrīkst paplašināt tādā veidā, lai Baltijas valstis paliktu pa vidu. Ja jūsu drošība tiktu apdraudēta, tas ietekmētu arī mūs,” atbildēja J.Persons. Premjerministrs piebilda, ka Zviedrijas sabiedrība patiesi atbalsta sadarbības veicināšanu ar Baltijas valstīm. Tālab J.Persons ar optimismu raugoties nākotnē.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 3.jūnijā, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles darba vizītē ieradās Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Persons.

A.Šķēle apliecināja Latvijas tiekšanos integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Tika uzsvērts, ka Latvija ir gatava vienlaicīgi klauvēt gan pie ES, gan pie NATO durvīm.

Premjerministri pārsprieda Baltijas reģiona enerģētikas problēmas un šīs tautsaimniecības nozares attīstības iespējas. Tika skarts jautājums par bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm. Premjerministri pārrunāja drošības jautājumus Baltijas reģionā.

A.Šķēle aicināja Zviedrijas uzņēmējus aktīvāk piedalīties Latvijā notiekošajos ekonomiskajos procesos.

Tika pārrunātas Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma “Baltic Terminal” problēmas. A.Šķēle izteica cerību, ka šī problēma tiks atrisināta tuvākajā laikā, pēc auditpārbaudes, ko veic auditfirma “Cooper & Lybrand”.

Valdības preses dienests

Vizītes noslēguma preses konferencē

Vakar, 3.jūnijā, Latvijā vienas dienas vizītē bija ieradies Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Persons (Göran Persson). Pēcpusdienā viesnīcā “Rīdzene” notika abu kaimiņvalstu — premjerministru Andra Šķēles un Jērana Persona — preses konference.

Uzrunājot žurnālistus, A.Šķēle izteica prieku par J.Persona pozitīvas attieksmes apliecinājumu attiecībā uz Baltijas valstīm: pirmā ārzemju vizīte Zviedrijas premjerministram bijusi uz Igauniju, un jau trešajā mēnesī kopš stāšanās amatā J.Persons apmeklēja Latviju. “Tas mums ir svarīgi,” teica A.Šķēle, “jo mūsu mērķis ir sadarboties ar visām Baltijas jūras valstīm. Čpaši svarīgi tas ir, Latvijai pārņemot no Zviedrijas prezidēšanu Baltijas jūras valstu padomē, tāpat domājot par mūsu tālāko mērķi — Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.”

Preses konferences turpinājumā A.Šķēle atklāja, ka ar Zviedrijas premjerministru pārrunāti dažādi, arī nepatīkami jautājumi. “Mēs vienojāmies, ka sarunām starp draugiem jābūt atklātām, jo tas veicina saprašanos un sadarbības attīstību,” teica Andris Šķēle. Kā pozitīvu faktoru viņš atzīmēja arī to, ka Zviedrijas puse izklāstījusi savu oficiālo viedokli attiecībā uz Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.

Savukārt J.Persons žurnālistiem pastāstīja, ka ticis runāts gan par Latvijas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā, gan arī par drošības jautājumiem Baltijas reģionā.

Esot apspriesti gan Zviedrijai, gan Latvijai ļoti svarīgi savstarpējo attiecību jautājumi, īpaši par Zviedrijas investīcijām Latvijā. Pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar abu valstu sadarbību Baltijas jūras valstu padomē — Zviedrija esot gatava sniegt palīdzību Latvijai tās prezidentūras laikā. Zviedrijas premjerministrs vēl atzīmēja valstsvīru personisko kontaktu nozīmi.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto preses konferences daļu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”, vaicājot, kāds ir Zviedrijas premjerministra viedoklis attiecībā uz Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. “Katrai valstij jānosaka sava drošības procedūra. Zviedrija jau pirms daudziem gadiem izvēlējās savu drošības ceļu. Tagad Latvijai jāizvēlas savs drošības ceļš. Šis lēmums jāpieņem tikai un vienīgi pašai Latvijai, nevienam citam. Mēs zinām, ka Latvija grib iestāties NATO, un respektējam šo jūsu valsts vēlēšanos. Zviedrijai ir jādara viss, lai atbalstītu Latviju šajā procesā,” teica J.Persons.

Atbildot uz pārējiem žurnālistu jautājumiem, A.Šķēle apliecināja, ka viņi pārrunājuši arī kopuzņēmuma “Baltic Terminal” problēmas. “Es personīgi uzņemos pārraudzīt šī jautājuma sekmīgu atrisinājumu. Esmu pārliecināts, ka problēma tiks atrisināta atbilstoši starptautiskajiem likumiem un līgumiem,” teica mūsu valsts Ministru prezidents. J.Persons pievienojās A.Šķēles teiktajam un pauda pārliecību, ka problēma tiks atrisināta jau līdz rudenim.

Atbildot uz jautājumu par brīvā vīzu režīma ieviešanas iespējām starp abām valstīm, A.Šķēle teica, ka tas ir aktuāls, bet tomēr nākotnes jautājums. Savukārt J.Persons minēja vairākus obligātus priekšnoteikumus brīvā vīzu režīma ieviešanai. Pirmkārt, Latvijai jāpievienojas 1951.gada Ženēvas konvencijai. Otrkārt, jānodrošina stingra Latvijas robežu kontrole. Kā trešo priekšnoteikumu Zviedrijas premjerministrs minēja “civilizētu attieksmi pret nelegālajiem bēgļiem”.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Zviedrijas Karalistes premjerministrs savā darba vizītē Rīgā vakar, 3.jūnijā (augšējā attēlā pa labi). Vizītes dinamiskajās stundās: (augšējos attēlos pa kreisi) — pie sarunu galda ar Ministru prezidentu Andri Šķēli un apmeklējumā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. Šoreiz galvenais mājastēvs — Ministru prezidents Andris Šķēle (apakšējos attēlos).


Zviedrijas premjerministru Jēranu Personu tāpat interesēja senās Zviedrijas un Latvijas attiecības, un augstais viesis savas valsts vēstnieka Andreasa Adāla pavadībā kājām devās arī pastaigā pa Vecrīgu
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!