Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Triju Baltijas valstu galvas - šoreiz Viļņā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.1996., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40393

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.139

Par darba grupu Valkas pilsētas problēmu izpētei

Vēl šajā numurā

30.05.1996., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Triju Baltijas valstu galvas — šoreiz Viļņā

Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Aļģirds Brazausks, vakar un aizvakar, 28. un 29.maijā

Otrdien, 28.maijā,

Viļņā notika triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās — piektā reize, kad tiekas Baltijas valstu galvas, un otrā reize, kad tikšanās vieta ir Lietuva (pirms diviem gadiem Baltijas valstu prezidenti tikās Palangā).

Atklājot sarunu ar žurnālistiem, Aļģirds Brazausks teica, ka katru šādu tikšanos iezīmē jauni motīvi Baltijas valstu attiecībās un līdzās globāliem mērķiem parādās arī konkrēti mērķi. Prezidentu parakstītais komunikē aptver ne tikai globālus jautājumus, bet arī dažādu aktivitāšu virzienus. Tāpēc Viļņā paralēli noritēja triju Baltijas valstu prezidentu un valstu delegāciju tikšanās. A.Brazausks uzsvēra, ka prezidenti cita starpā ir apsprieduši savstarpējo un austrumu robežu jautājumus. Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas organizācijas, ES un NATO ir vienīgais ceļš, kas nodrošina mūsu valstu labklājību, un ar tām ir saistīti Baltijas valstu centieni un motīvi.

Savukārt Lennarts Meri teica, ka šī ir vislabāk organizētā Baltijas valstu prezidentu tikšanās un ka pats laiks tai piešķir zināmu akcentu, jo Eiropa pārstrukturizējas gan ekonomikas, gan drošības politikas jomā. Igaunijas prezidents uzsvēra, ka mūsu politiskā griba tiek demonstrēta veidā, kas pasvītro savstarpējo solidaritāti. “Mēs runājam Baltijas reģiona vārdā, kurš ir gatavs uzņemties savu daļu atbildības Eiropas drošības nostiprināšanā turpmāk. Mēs jau tagad esam līdzvērtīgi ES, NATO standartiem, kas tiek izvirzīti jaunajām dalībvalstīm,” teica L.Meri.

Bet Guntis Ulmanis atzīmēja, ka visus šos gadus prezidenti ir iniciējuši Baltijas valstu vienotību. Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka ir jāakcentē tēze “partnerība integrācijai” — tieši tā saucas arī šodien parakstītā deklarācija. “Drošību mums var nodrošināt NATO, labklājību — Eiropas Savienība, savukārt strīdi, kas ir veidojušies robežjautājumos, nav jādramatizē, bet gan jāskata kā procesa jautājumi,” teica G.Ulmanis. Vēl Latvijas Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka šie parakstītie dokumenti noņem aizdomas par izolacionismu un jaunas politiskās telpas meklējumu tendencēm Baltijas valstu starpā, kā tas ir bieži izskanējis pirms šīs tikšanās. Viņš atzina, ka pie šīs situācijas, pie stabilizācijas ekonomiskajos procesos Baltijas valstīs šī tikšanās dos jaunu impulsu tieši virzībai uz ES un NATO. Tāpat G.Ulmanis uzsvēra, ka, runājot par jūras robežu ar Igauniju, jautājums ir apstiprināts jau valdību līmenī un šķiet, ka ar to problēmām nevajadzētu būt. Viņš izteica cerību, ka ar Lietuvu šis jautājums tuvākajā laikā tiks atrisināts. Abas valstis ir ieinteresētas, lai naftas ieguves būtu lielākas un lai problēma ātrāk tiktu atrisināta. A.Brazausks piebilda, ka vispirms vajadzētu noteikt jēlnaftas atradņu apjomus un pēc tam jautājumu par ekonomisko robežu būs vieglāk atrisināt. Un to viņš arī ieteica darīt abu valstu valdību vadītāju līmenī.

Vienlaikus izskanēja jautājums par to, vai Baltijas valstu drošības politika mainīsies, ja Krievijā prezidenta vēlēšanās uzvarēs G.Zjuganovs. L.Meri teica, ka, tāpat kā tas ietekmēs Eiropas drošību, tāpat tas ietekmēs Baltijas valstu drošības politiku, jo Baltijas valstis ir Eiropas daļa un Eiropas drošība ir nedalīts jēdziens. A.Brazausks atzīmēja, ka viņš nedomā, ka vēlēšanu rezultāti varētu izmainīt attiecības starp valstīm. Viņš izteica cerību, ka demokratizācijas procesi, kas ir aizsākušies Krievijā, turpināsies. G.Ulmanis sacīja, ka viena cilvēka nākšana pie varas Krievijā nevarētu kardināli mainīt Eiropas vai Krievijas politiku. G.Ulmanis domā, ka nepaies ilgs laiks, kad robežas starp Baltijas valstīm būs Eiropas standartiem atbilstošā līmenī un tiks ievēroti Šengenas līguma principi. A.Brazausks piekrita, ka situācija uz robežām ir tālu no apmierinošas, un izteica nožēlu, ka šo gadu laikā nav izdevies panākt kopīgu viedokli par muitas ūniju, un arī tas ir nākotnē jāveic valstu valdībām. Visi prezidenti bija vienisprātis, ka vajag izmantot visefektīvākos veidus, lai atrisinātu robežu jautājumus.

Preses konferences beigās L.Meri īpaši atzīmēja, ka “mums ir kopīgs mērķis un kopīgs ceļš, un mēs sekmīgi ejam šo ceļu. Eiropas Savienība un NATO noteiks to, kura valsts ir atbilstoša Eiropas standartiem. Mēs uzskatām, ka Baltijas valstis ir gatavas iestāties Eiropas organizācijās, jo ir spējušas atjaunot demokrātisku sabiedrību un izveidot brīvā tirgus sistēmu, lai integrētos Eiropas struktūrās un Eiropas likumu sistēmā. Es neredzu nekādus šķēršļus, esmu optimists un uzskatu, ka ir jāturpina darbs, lai atjaunotu mūsu ekonomiku un pielāgotu to Eiropas līmenim. Vēsturē parasti tiek runāts par tendencēm, un Eiropai ir jāizvēlas starp divām tendencēm: vai tiks paplašināta demokrātijas sala uz totalitārisma spēku rēķina, vai totalitārisma nometne tiks paplašināta uz demokrātijas spēku rēķina”.

Trešdien, 29.maijā,

triju Baltijas valstu prezidenti Viļņā tikās ar Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem. Tikšanos atklāja Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks.

Lietuvas prezidents A.Brazausks atzīmēja, ka šī ir reta izdevība sarīkot aizsardzības ministru tikšanos laikā, kad tiekas trīs Baltijas valstu prezidenti. Viņš izteica pateicību par pastāvīgo uzmanību no Ziemeļvalstu puses, par rūpēm un atbalstu Baltijas valstu bruņoto spēku un drošības veidošanā. Tas ir apliecinājums tam, atzina A.Brazausks, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var sadarboties un savstarpēji palīdzēt viena otrai. Lietuvas prezidents izteica nožēlu, ka diemžēl nav izdevies izvairīties no upuriem un Lietuvas IFOR spēku rindās ir kritušie. A.Brazausks apliecināja, ka mūsu valstis apvienos pūliņus integrācijai Eiropas Savienībā, bet, runājot par NATO, atzīmēja, ka bez jebkādām bailēm Baltijas prezidentu kopīgajā deklarācijā ir iekļauta frāze: “Mēs vēlamies spert šos soļus, nevis baidoties no citām valstīm, bet gan pārliecībā, ka mūsu vieta ir vienotajā Eiropā.” Trīs Baltijas valstis ir uz pareizā ceļa.

Igaunijas prezidents L.Meri arī izteica Ziemeļvalstīm pateicību par sadarbību un atbalstu. Igaunijas prezidents sacīja, ka esam ieinteresēti izmantot iespējas kareivju apmācībai Baltijas bataljonā, bet tajā pašā laikā Baltijas valstis pašas ir spējīgas radīt drošību, negaidot tikai uz citu valstu palīdzību. Mēs izmantosim visas iespējas, ko sniedz programma “Partnerattiecības mieram”, teica L.Meri, un tas ir mehānisms, kas šobrīd jau reāli darbojas. L.Meri pastāstīja par Igaunijas jauniešu lielo interesi par dienestu bruņotajos spēkos un par militārās izglītības iegūšanu. “Baltijas valstis dos savu ieguldījumu drošas Eiropas izveidē mums un mūsu bērniem,” teica L.Meri. Politiskajā jomā gribam izpētīt visas iespējas, kas saistītas ar attiecībām ar Ziemeļvalstīm. Igaunijas prezidents izteica vēlējumu, lai Baltijas jūra būtu pirmā Eiropas Savienības jūra.

Latvijas prezidents G.Ulmanis atzīmēja, ka šajā tikšanās reizē daudz konkrētāk un reālāk tika runāts par drošības aspektiem. Te mūsu aizsardzības ministriem ir plašas iespējas sadarboties. Prezidents pateicās par atbalstu Baltijas bataljonam. Tas ir ne tikai simbolisks spēks, teica G.Ulmanis, tas veidojas par reālu spēku. Šī trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās apliecina mūsu apņēmību izsist pamatu no kājām tiem, kas domā, ka mūsu starpā valda izolacionisma tendence. Tieši sadarbībā ar Ziemeļvalstīm Baltijas vienotība izpaužas visciešāk.

Dānijas aizsardzības ministrs atzīmēja, ka piecu gadu laikā Baltijas valstīs ir notikušas milzīgas izmaiņas un ka Ziemeļvalstu aizsardzības ministri atbalsta mūsu neatkarību, mūsu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Baltijas valstīm ir izdevies atjaunot ne tikai neatkarību, bet izveidot arī bruņotos spēkus, kuri spēj šo pasauli padarīt labāku. Tas liecina, ka spējat strādāt kopīgu interešu vārdā, teica ministrs. Čsā laikā Baltijas bataljona projekts tiks virzīts tālāk un sadarbība turpināsies.

Šī ir trešā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, un jau tiek plānota arī ceturtā, kas notiks Igaunijā, Sāremā salā.

Latvijas Valsts prezidenta
No Viļņas preses dienests

Pie sarunu trīsstūra galda

No Latvijas Republikas puses: Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvas Republikā Alberts Sarkanis, Valsts prezidenta Kancelejas vadītāja vietniece Silvija Dreimane, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivis Ronis, Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Armands Gūtmanis, Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, Baltijas Ministru padomes sekretariāta vadītāja Ilona Kirule, Valsts prezidenta protokola nodaļas vadītāja vietniece Vija Lemberga, Ārlietu ministrijas Baltijas un Ziemeļeiropas valstu nodaļas vadītāja Lelde Līce–Līcīte, Valsts prezidenta adjutants Raimonds Bluķis, Valsts prezidenta tulks Eva Eihmane, kuriem vēlāk pievienojās labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

No Igaunijas Republikas puses: Igaunijas Republikas Prezidents Lennarts Meri, Igaunijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lietuvas Republikā Valvi Strikaitiene, Prezidenta Kancelejas direktors Jānuss Pikani, Ārlietu ministrijas Ārpolitikas departamenta vadītāja Rīna Kionka, Prezidenta ārpolitikas padomniece Kaja Taela, Prezidenta valsts drošības padomnieks Svens Sakkovs, Prezidenta ārlietu konsultants Aksels Tamms, Vecākais adjutants Jānuss Elvre, Prezidenta preses padomnieks Ingvars Barenklaus, Prezidenta protokola šefs Pirets Saluri, Igaunijas Telegrāfa aģentūras ģenerāldirektors Nēme Bruss, Ārlietu ministrijas referente Marika Plooman, Prezidenta drošības biroja šefs Voldemārs Hanni, Prezidenta drošības virsnieks Prīts Altmā, kuriem vēlāk pievienojās sociālo lietu ministrs Tomass Vilosiuss.

No Lietuvas Republikas puses: Lietuvas Republikas Prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, Ārlietu ministrijas pilnvarotais pārstāvis Albins Januška, Prezidenta ārlietu konsultants Justs Paleckis, Ārlietu ministrijas Politiskā departamenta direktors Vigauds Ušacks, Ārlietu ministrijas Ziemeļeiropas nodaļas vadītāja vietas izpildītājs Roberts Rosins un Prezidenta ārlietu asistente Milda Augulīte.

“LV” informācija


Visi trīs prezidenti pie sarunu apaļā galda


Visas trīs delegācijas pie sarunu trīsstūra galda


Visi trīs prezidenti paraksta tikšanās kopīgos dokumentus


Igaunijas sociālo lietu ministrs Tomass Vilosiuss un Latvijas labklājibas ministrs Vladimirs Makarovs, parakstījuši kopējo līgumu


Latvijas delegācijas "labais spārns"
(no labās) — Guntis Ulmanis, vēstnieks Alberts Sarkanis, Valsts prezidenta Kancelejas vadītāja vietniece Silvija Dreimane


Dokumentu parakstīšanas reizē: Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis


Prezidenti žurnālistu mikrofonu un jautājumu vidū noslēguma preses konferencē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!