Ar Uzbekistānu — uz Austrumiem

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs viesmīlīgās vizītes laikā Taškentā

Tuvāk par vizīti “LV” fotoredaktora Māra Kaparkalēja vizuālā izteiksmē — arī 7.lpp., “Spogulī”

Valsts prezidents — pēc Uzbekistānas valsts vizītes

Vakar, 27.maijā, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis bija aicinājis žurnālistus, lai izteiktu savu viedokli par neseno valsts vizīti Uzbekistānā, kā arī informētu par šodien, 28.maijā, Viļņā paredzēto Baltijas valstu prezidentu tikšanos. Ievadot sarunu, Guntis Ulmanis uzsvēra, ka šis viņam ir ļoti dinamisks laiks, taču šo būtībā vienīgo darba dienu starp abām vizītēm Rīgā viņš nolēmis daļēji atvēlēt žurnālistiem sabiedrības informēšanai.

Vērtējot iespaidus, Valsts prezidents Uzbekistānu raksturoja kā vienu no visaktīvākajām, patstāvīgākajām un konstruktīvākajām valstīm NVS sastāvā. Guntis Ulmanis atzīmēja, ka tā bija pirmā Latvijas valsts vizīte šajā reģionā. Līdz ar to vizītes sagatavošana prasījusi pamatīgu analīzi. Pēc Gunta Ulmaņa vārdiem, Latvija un Uzbekistāna ir visai atšķirīgas valstis — viena tipiski parlamentāra, otra — izteikti prezidentāla valsts. Taču Latvija vēlas veidot labas attiecības ar Uzbekistānu. Tāpēc jo svarīgāk bija atrast abu valstu kopīgos interešu saskares punktus. Viens no šādiem punktiem ir Uzbekistānas bagātie materiālie resursi, kas būtu ļoti noderīgi arī Latvijai. Savukārt Uzbekistāna ir vitāli ieinteresēta savu kravu tranzītā caur Latvijas ostām. Gunta Ulmaņa vizītes laikā noorganizēta Latvijas un Uzbekistānas starpvaldību komisija, kas turpinās darbu arī pēc Gunta Ulmaņa vizītes. Drīz notiks abu valstu ārlietu ministru vizītes.

Guntis Ulmanis žurnālistiem pastāstīja, ka ar Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu viņam bijušas vairākas ilgas sarunas. I.Karimovs visai kritiski izteicies par savu pērnā gada vizīti Latvijā, jo biznesmeņu aktivitātes pēc vizītes bijušas mazākas par gaidīto. Uzbekistānas prezidents tāpat visai noraidoši izteicies par savas valsts parādiem, uzsverot, ka sarunu priekšplānā jāizvirza lietišķi ekonomiskie kontakti, kuru norises gaitā arī parādi tiktu pamazām nokārtoti.

"Mans personīgais secinājums, iepazīstoties gan ar Uzbekistānas politisko sistēmu, gan ar prezidenta nostāju, gan ar viņa sasniegumiem, ir tāds, ka mēs šajās trīs dienās esam radījuši teicamus ietvarus ekonomiskajai sadarbībai. Ka mēs caur to varētu sekmēt arī jaunu darba vietu radīšanu Latvijā. Ka mēs varētu sekmēt Latvijas preču noietu Uzbekistānā un reģionā, kurā atrodas Uzbekistāna. Ka mēs varētu preču apmaiņu veidot daudz intensīvāk. Mani ietekmēja arī tas, ka Uzbekistāna pēdējos gados ir nevien spējusi pārvarēt krīzi, kas radās pēc PSRS sabrukuma, bet arī paspējusi jau uzbūvēt vienu otru milzīgu uzņēmumu un veidot ekonomiskos sakarus ar Vāciju, ASV, un Šveici, ar tās bankām. Un veidot daudz liberālākas tirgus attiecības, nekā to līdz šim spējušas izdarīt Baltijas valstis. Šis moments man likās pozitīvs. Zināmā mērā tas izskaidrojams ar šīs valsts politiskajām struktūrām un prasībām, ko šī valsts izvirzījusi sev."

Prezidenti pamatīgi analizējuši arī dažādu valstu nostāju par procesiem Uzbekistānā un Baltijā. Arī Krievijas nostāju. "Domāju, ka šāda veida tikšanās, kā mums bija ar Ukrainu, tagad ar Uzbekistānu un kādas, protams, būs arī ar vairākām citām valstīm tuvākajā laikā, var veidot normālu politisko klimatu, kurā runas par "mūsu iespējamo iestāšanos NVS", kas nesen izskanēja, iegūtu absurda jēgu. Domāju, ka nākotnē mums neviens neko tamlīdzīgu arī vairs nepiedāvās, redzot mūsu nostāju un mūsu pašreizējo politisko virzību," sacīja Valsts prezidents.

Guntis Ulmanis atzīmēja, ka triju viņa prezidentūras gadu laikā vēl ne reizi nav bijusi tik veiksmīga biznesmeņu tikšanās un tik liela Latvijas biznesmeņu ieinteresētība, kā tas bija Uzbekistānā.

Jautājumu cēlienu ievadīja "Latvijas Vēstneša" lūgums izvērtēt, kāda loma ekonomisko sakaru sekmēšanā ir mūsu vēstniecībai Uzbekistānā.

"Tas ir jautājums, uz kuru nevar atbildēt viennozīmīgi," teica G.Ulmanis. "Pašlaik mūsu vēstniecība atrodas daudzstāvu mājas dzīvoklī. Mēs savā līdzekļu ierobežotībā meklējam iespējas, kā varētu paplašināt vēstniecības darbību šajā reģionā. Kādreiz bija doma veidot vēstniecību Alma–Atā. Es varu ar gandarījumu apliecināt, ka mēs esam izdarījuši pareizo izvēli. Lai gan arī Kazahstāna un Alma–Ata, protams, ir mūsu interešu lokā. Domāju, ka mūsu vēstniecības štati Uzbekistānā jāpapildina ar pāris cilvēkiem, kas varētu darboties biznesa un komerciālajā jomā, ka jāveido jaunas aktivitātes, izskaidrojot mūsu politiskās nostādnes, mūsu ekonomiskās intereses. Jo jau pēc relatīvi neilgas sarunas Karimova kungs saprata, kāpēc Latvija grib iestāties NATO. Un mums vairs nebija nekādu problēmu parakstīt deklarāciju, kurā ir skaidri izteikta Uzbekistānas nostāja attiecībā uz NATO. Es domāju, mūsu vēstniecība un tās cilvēki ir strādājuši ļoti aktīvi, bet ar to šobrīd ir stipri par maz," teica Valsts prezidents.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Valsts prezidents atturējās komentēt Uzbekistānas attiecību nianses ar citām NVS valstīm un to tendences, uzsverot, ka arī prezidents Karimovs vizītes laikā ievērojis principu, ka, ieejot svešā dzīvoklī, viesis nesāk "pārkārtot mēbeles". "Mēs ļoti piesardzīgi vērtējam kādas citas valsts ārējo darbību vai, jo vairāk, tās politisko programmu vai nostāju," atzīmēja Guntis Ulmanis, piebilstot, ka prezidenti vizītes laikā tomēr apmainījušies ar detalizētu informāciju par pašreizējiem procesiem abu valstu reģionos.

Atbildot uz jautājumu par saviem spilgtākajiem iespaidiem, Guntis Ulmanis minēja milzīgo apsardzes kontingentu un drošības sistēmu. No šī viedokļa mūs Valsts prezidentam labs piedzīvojums bijusi iespēja apmeklēt Uzbekistānas tirgu. Sarunas ar cilvēkiem palīdzējušas iepazīt ļoti draudzīgās un viesmīlīgās uzbeku tautas viedokli. Guntim Ulmanim arī radies iespaids, ka uzbeku tauta šobrīd dzīvo trūcīgāk nekā tas ir Baltijas valstīs. "Un tomēr viņu iekšējā pašapziņa un viņu cilvēciskais lepnums, viņu laipnība ir daudz augstākā līmenī, nekā tas ir mūsu valstī," viņš sacīja un piebilda, ka tas varbūt ir pamats, kas ļauj gan Uzbekistānas valsts vadītājiem, gan pašai tautai veiksmīgi risināt savas attīstības problēmas. "Man ir sajūta, ka tad, ja aizbrauksim atkal uz Uzbekistānu pēc desmit gadiem, redzēsim tur milzu pozitīvas pārvērtības," teica Guntis Ulmanis, uzsverot, ka viņu Uzbekistānā tāpat dziļi iespaidojusi Tuvo Austrumu gaisotne un mentalitāte.

"SM Segodņa" pārstāvis lūdza Valsts prezidentu komentēt Uzbekistānas žurnālistu godpilno attieksmi pret savu prezidentu un viņa viesi — prezidentam ienākot, žurnālisti pieceļoties, jautājumi tiekot izteikti goddevīgā formā — un salīdzināt to ar masu mediju attieksmi pret prezidentu Latvijā.

"Uzskatu, ka man ar Latvijas masu medijiem ir ļoti labas attiecības," atbildēja Guntis Ulmanis. "Kas attiecas uz rituāliem, procesiem un tradīcijām, tad es domāju, ka ar administrēšanu un priekšā teikšanu ir par maz. Ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai tradīcijas un rituāli izstrādātos un nostiprinātos sadzīvē. Un varbūt izskatītos tikpat eleganti un solīdi, kā tas bija Uzbekistānā. Es jums piekrītu, ka tas bija diezgan iespaidīgi," atzina Guntis Ulmanis. "Taču es negribētu veidot tādas attiecības ar masu medijiem, kādas ir Uzbekistānas prezidentam. Es tās gribu redzēt savādākas, būvētas uz citiem pamtiem, uz citiem principiem un uz citu savstarpēju attiecību bāzes."

Stāstot žurnālistiem par spilgtākajiem iespaidiem Uzbekistānā, Guntis Ulmanis teica, ka samarkandieši viņam piedāvājuši paņemt līdzi bez maksas vai visu tirgu, ja vien prezidentam tas fiziski būtu pa spēkam. "Bet tad mēs vienojāmies atziņā, ka galvenais prieks ir iegūt kaut ko par paša nopelnīto naudu, nevis saņemt dāvanu veidā," teica Guntis Ulmanis, apliecinot, ka Samarkandas tirgū iegādājies augļus un riekstus.

Valsts prezidents pakavējās arī pie šodien, 28.maijā, paredzētās trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās Viļņā, kas tiek rīkota pēc Lietuvas prezidenta iniciatīvas un uzaicinājuma, ko viņš izteicis pirms vairākiem mēnešiem. "Man ir pārliecība, ka jābeidz šī bērnišķīgā sacensība starp trim Baltijas valstīm par to, kura ir labāka, kura ir progresīvāka, kura ir veiksmīgāka utt., ka jāveido normāli pamati tālākajai sadarbībai, vienotībai, tālākajai integrācijai. Ņemot vērā mūsu centrālo jautājumu — iestāšanos Eiropas Savienībā un iestāšanos NATO," sacīja G.Ulmanis, paužot cerību, ka divās tikšanās dienās Viļņā būs konkrētas sarunas par to, kas šajos trīs gados panākts Baltijas valstu sadarbības jomā un vienotības līmenī. "Es gribētu nošķirt šos divus jēdzienus. Jo vienotība, protams, nevar būt, kā mēs to bieži līdz šim lietojām, visos jautājumos. Vienotība var būt stratēģiskajos virzienos un stratēģiskajos jautājumos," piebilda Guntis Ulmanis, uzsverot, ka pārējos jautājumos var runāt par triju Baltijas valstu sadarbību tajā vai citā līmenī.

"Mēs runāsim par to, ko neviena valsts nedrīkstētu — tas ir mans viedoklis — sevi pacelt pāri divām pārējām valstīm, runājot par vienotības un sadarbības jautājumiem. Neviena no trim mūsu valstīm nedrīkstētu veidot savu tēlu Eiropā un pasaulē uz pārējo divu valstu rēķina. Parādot savus sasniegumus uz divu pārējo valstu šķietamo neveiksmju fona," atzīmēja G.Ulmanis.

Vēl viņš piebilda, ka pēdējos gados vērojamas bīstamas izolacionisma tendences, kas izskanot atsevišķu Baltijas valstu politiķu izteicienos. Kā arī "jaunas telpas veidošana Eiropā, kurā no trim Baltijas valstīm kāda tiktu atdalīta, veidojot ar citām valstīm citu politisko telpu ar citiem mērķiem," teica prezidents. Viņš sacīja, ka Viļņā jāizskata arī jautājums par to, kādu ģeopolitisko slodzi šajā laikā veic trīs Baltijas valstis, veidojot savu ceļu gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību. "Tēze "NATO ir mūsu drošības pamats" un "Eiropas Savienība ir mūsu labklājības pamats" jāpiepilda ar konkrētiem argumentiem," uzsvēra Guntis Ulmanis, atzīstot, ka daļa Baltijas valstu iedzīvotāju vēl joprojām nespēj saprast savu politiķu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. "Es domāju, tā nav iedzīvotāju vaina, bet tā ir politiķu kļūda, kuri vēl līdz šim nav pietiekami parādījuši, kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība un kāpēc mums ir vajadzīgs NATO." G.Ulmanis teica, ka grib saviem Igaunijas un Lietuvas kolēģiem izteikt priekšlikumu Baltijas valstīm sevi prezentēt kā "eiroatlantiskās telpas stratēģisko elementu". Un ka tieši Baltijas valstu teritorijā un jautājumā, vai Krievija piekritīs, ka šīs valstis iestājas NATO un Eiropas Savienībā, būtībā izšķirsies, vai Rietumi būs uzvarējuši aukstajā karā. Vai Rietumu vērtību sistēma būs izrādījusies pārliecinošāka nekā komunistiskā, vai demokrātiskie principi spēs iegūt perspektīvu?" Tieši tāpēc es uzskatu, ka jautājums par mūsu iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā ir ieguvis ļoti nopietnu skanējumu. Mums ir jārunā ar Rietumeiropas valstīm, ka tām ir izdevība apliecināt savu spēju, savu varēšanu un savu pārliecību par to, kur jāatrodas un kādām jābūt Baltijas valstīm. Un kāda ir Baltijas jūras reģiona nozīme Eiropā un pasaulē."

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par tikšanos Viļņā, Guntis Ulmanis noraidīja presē izskanējušo pieņēmumu, ka Viļņā prezidenti varētu parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu. "Man pašam tas bija jaunums — uzzināt, ka to būtu bijis plānots parakstīt. Tas ir valdības un ekspertu jautājums, un prezidenti šādu līgumu nav gatavojušies parakstīt."

Prezidents teica, ka Viļņā tika parakstīta kopīga deklarācija. Iespējams, ka tiks parakstīts arī Latvijas un Igaunijas līgums par sociāliem jautājumiem un labklājības problēmām. Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka galvenā Baltijas valstu prezidentu pārrunājamā problēma ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopēja integrācija Eiropas Savienībā un NATO struktūrās. "Tas ir pamatjautājums," norādīja G.Ulmanis. "Iekšpolitiskie jautājumi, kas saistās ar dažādu reformu kustību un ekonomiskajiem aspektiem, ir valdības jautājums. Mēs par tiem varbūt runāsim konceptuālā virzienā. Trešais jautājums, kā mēs, trīs Baltijas valstis, izprotam savu vienotību un savstarpējo sadarbību. Ir jārunā par kļūdām un panākumiem, par labo un slikto. No ilūzijām par vienotību ir jāpāriet pie praktiskās sadarbības un praktiskās vienotības. Personīgi es jau tagad uz to skatos mazliet savādākām acīm nekā pirms trim gadiem. Uzskatu, ka daudz kas ir padarīts. Bet reālais piepildījums nāk daudz smagāk. Es nedomāju, ka mēs varēsim dzīvot savā telpā — trīs Baltijas valstis — un apkārt neko neredzēt. Mums jādomā, kā veidosim attiecības ar Poliju, kur ir ieinteresēta Lietuva, kā veidosim attiecības ar Somiju un Zviedriju, kur vairāk ir ieinteresēta Igaunija, un kāda ir Latvijas loma Baltijas vienotības veidošanā. Vēl vairāk, es esmu pārliecināts, ka Latvijai jāieņem līdzsvara regulētājas loma Baltijas valstu vienotības procesa tālākā virzībā."

Turpinot šo Valsts prezidenta aizsākto domu, "LV" pārstāvis vaicāja, vai Guntis Ulmanis ir iecerējis Viļņā ar saviem kolēģiem runāt arī par visu triju Baltijas valstu prezidentu drīzo kopējo vizīti ASV. Un vai reprezentablo Austrumu—Rietumu studiju institūta balvu piešķiršana Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem, pēc Gunta Ulmaņa domām, kalpos Baltijas vienotības padziļināšanai.

"Jā! Braucienam uz ASV būtu jākļūst par Baltijas valstu trīs gadu darbības spoguli pasaules sabiedrības acīs. Amerikā ir paredzētas daudzas intervijas lielākajiem ASV laikrakstiem. Plānotas tikšanās ar ASV lielākajām biznesa firmām, tikšanās ar ASV vadošajiem politiķiem. Kā mēs, trīs Baltijas valstu prezidenti, spēsim parādīt trīs Baltijas valstis, tas, protams, atkarīgs no mums un padomniekiem, kas strādās kopā ar mums. Es šim braucienam piešķiru ļoti lielu vērību, jo esmu pārliecināts, ka jautājumā par nākotnes drošību Amerikas Savienotajām Valstīm varētu būt atslēgas loma Baltijas jautājumos."

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors