Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu valsts atver sevi. Latvijai un pasaulei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2001., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4035

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājs - atvadoties no Austrijas vēstnieka

Vēl šajā numurā

27.02.2001., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu valsts atver sevi. Latvijai un pasaulei

Faisals al Gaiss ( Faisal R.Al–Ghais ), Kuveitas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

K.JPG (18968 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Nupat, 25. februārī, Kuveita svinēja savus valsts svētkus. Šajās dienās jūsu valsts ir pasaules ziņu dienestu uzmanības centrā arī sakarā ar desmito gadskārtu, kopš ASV un to sabiedrotie atbrīvoja Kuveitu. Ar kādām izjūtām jūsu valsts uzsākusi šo gadu un, vēsturiskā perspektīvā raugoties, arī jauno gadu tūkstoti?

— Jauno gadu tūkstoti mēs esam sākuši ar lielu optimismu. Gan politiskā, gan ekonomiskā situācija Kuveitā ir ļoti laba, kaut arī lielā kaimiņvalsts Irāka turpina destabilizēt situāciju un izteikt draudus. Jūs droši vien zināt par Sadama Huseina dēla neseno ierosinājumu Irākas parlamentam pārzīmēt Irākas karti tā, it kā šajā valstī būtu iekļauta arī Kuveita.

— Jā, pasaulē joprojām netrūkst dīvaiņu ar revanšistiskām idejām. Bet pievērsīsimies Latvijas un Kuveitas divpusējām attiecībām.

— Attiecības starp Latviju un Kuveitu ir jaunas, taču spēcīgas. Abām mūsu valstīm ir virkne ļoti nozīmīgu līdzību. Abas ir mazas valstis, kas atguva neatkarību vienā un tajā pašā — 1991. gadā. Varētu teikt, ka mēs tikai tagad viens otru tā īsti sākam iepazīt.

Taču arī šajā īsajā laikā mūsu attiecībās bijis daudz nozīmīgu ieguvumu. Latvieši Kuveitu konsekventi un nelokāmi aizstāvēja jau Irākas okupācijas sākumā 1990. gadā, un visu šo laiku jūs esat turpinājuši mūs aizstāvēt Irākas nemitīgo draudu priekšā. Mēs esam nodibinājuši parlamentāriešu draudzības grupu, starp abām valstīm notikusi nozīmīga vizīšu apmaiņa. Pašlaik mēs apspriežam labākos veidus, kā palielināt savstarpējās tirdzniecības apjomu un padziļināt mūsu ekonomisko sadarbību kopumā. Jo pagaidām vēl mūsu ekonomisko kontaktu apjoms ir neliels, un tas ir jo redzamāk, ja salīdzina ar mūsu valstu teicamajām politiskajām attiecībām. Konkrēti mēs pašlaik apspriežam divu ļoti nozīmīgu līgumu projektus: par savstarpējo investīciju aizsardzību un sekmēšanu un par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu. Es ceru, ka abi šie līgumi drīz tiks parakstīti, jo Kuveita ir visai aktīva ārvalstu investīciju jomā.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

— Mēs Kuveitā uzskatām par dabisku, ka Latvija, būdama maza valsts, meklē integrācijas iespējas lielā ekonomiskā un politiskā organizācijā, kāda ir ES, un ka tā meklē drošības garantijas, iestājoties tādā iespaidīgā aizsardzības organizācijā kā NATO. Protams, iestāšanās ES pavērs Latvijai jaunas, daudz plašākas ekonomiskās iespējas. Kuveita rīkojās līdzīgi, 1981. gadā piedaloties Līča sadarbības organizācijas izveidošanā. Kā zināt, tā ir reģionāla Ekonomiskās sadarbības organizācija, kas apvieno visas sešas arābu valstis pie Persijas līča.

— Kāda, vēstnieka kungs, ir jūsu paša personīgā pieredze mūsu valstī?

— Ja īsi, tad tas ir visdziļākais gandarījums. Ik reizi, ierodoties jūsu brīnišķīgajā valstī un tiekoties ar latviešiem gan darba lietās, gan privāti, es jūtos patiesi laimīgs. Pateicoties mūsu valstu draudzīgajām attiecībām, mana vēstnieka misija Latvijā ir viegla un patīkama. Es esmu jau otrais Kuveitas vēstnieks Latvijā, un pirmā pieredze mani iedrošina. Tas ir ļoti būtiski, jo man nebija iespējams iepazīties ar Latviju pirms vēstnieka misijas sākuma.

— Ko jūs savas valsts svētku reizē gribat pateikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Jūs esat maza nācija, taču liela savā kultūrā un izglītības līmeņa ziņā, kā arī savā nacionālajā pašapziņā. Latvieši ir sena tauta, kas joprojām pilnveidojas, solot pasaulei vēl daudz pārsteigumu nākotnē. Es domāju, jūs, latvieši, varat būt lepni par savu valsti. Es jums vēlu panākumus, tālāk izkopjot savu tautas saimniecību un savu teicamo izglītības sistēmu.

Ļoti cienījamajiem jūsu laikraksta lasītājiem es gribu pateikt: Kuveita meklē ciešas sadarbības iespējas ar jūsu valsti un atver jums savas durvis. Mūsu vēstniecība Vācijā ir arī jūsu, latviešu, rīcībā. Mēs esam pārliecināti par mazu valstu sadarbības nozīmīgumu un uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai ANO un tās Drošības Padomes personā jāuzņemas tieša atbildība par mazo valstu drošību un teritoriālo integritāti. Taču pats svarīgākais, ko gribu pateikt jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai, ir patiesas draudzības vēsts no jūsu brāļiem un māsām Kuveitā. Dievs, svētī Latviju un latviešu tautu!

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!