16.maija sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Alfrēds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 1996.gada 16.maija Saeimas sēdi. Par darba kārtību ir saņemti vairāki iesniegumi.

Saeimas Ārlietu komisija ierosina iekļaut Kārtības ruļļa 51.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu” kā pirmo darba kārtības jautājumu šīsdienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas ieteikumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts, izskatīsim kā pirmo.

Ir saņemts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Roberta Zīles parakstīts iesniegums, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, iekļaut likumprojekta “Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības trešās sadaļas — “Deputātu jautājumi un atbildes”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Tāpat ir saņemts piecu deputātu iesniegums, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz deputātu Panteļējeva, Kiršteina, Vītola, Kaksīša un Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”, saīsinot termiņu, iekļaut šī gada 16.maija sēdes darba kārtībā kā otro jautājumu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Nav deputātiem iebildumu? Arī nav. Pieņemts. Tātad iekļaujam kā 7.jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem.

Uz šo brīdi vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav saņemti. Lūdzu, sāksim izskatīti apstiprināto darba kārtību!

 

Tātad kā pirmo mēs izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu”. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izmainīt darba kārtību un arī lūdzu Ārlietu komisijas vārdā izskatīt to kā steidzamu tādēļ, ka, kā jūs zināt, nākamnedēļ ierodas Ukrainas parlamenta spīkers un Ukrainas delegācija. Viņi jau ir ratificējuši pirmajā lasījumā, varbūt šobrīd jau arī galīgi šo līgumu, un tas būtu ļoti korekti, ja arī mūsu puse to būtu izdarījusi. Tātad, pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, es lūdzu nobalsot par to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Ārlietu komisijas priekšlikumu izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu kā steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Jautājums par steidzamību izlemts.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Šis līgums ir parakstīts 1995.gada 22.novembrī. Tas attiecas tikai uz rūpniecības precēm. Tātad runa šeit nav par lauksaimniecības precēm. Tas ir pirmais, ko es gribu jums pasvītrot. Otrkārt, Latvijas un Ukrainas tirdzniecības apjoms 1995.gadā bija 95 miljoni latu. 1994.gadā — 48,3 miljoni latu, tātad šis apjoms nepārtraukti pieaug. Un pats svarīgākais arguments, kas ir ļoti mūsu Latvijai par labu, ir tāds, ka tirdzniecība ar Ukrainu, tirdzniecības bilance ar Ukrainu 1995.gadā bija pozitīva un eksports pārsniedza importu par 16,42 miljoniem latu. Tas ir ļoti labs rādītājs, jo, kā jūs zināt, lai mēs veiksmīgi varētu attīstīties, domāju, ja šāds rādītājs būtu arī citām valstīm, tas būtu vienkārši brīnišķīgi. Tā ka es lūdzu kolēģus nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs pieteikušies nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

 

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā jūsu vienbalsību un arī Ārlietu komisijas vienbalsību šajā jautājumā, ja jums nav iebildumu, es lūgtu sēdes vadītāju, lai šodien nobalsotu otrajā lasījumā, pieliktu šim jautājumam punktu, un tad, kad šeit būtu Ukrainas delegācija, varbūt mēs pat paspētu apmainīties — laikam tas nebūs iespējams — ar ratifikācijas rakstiem. Bet katrā ziņā jautājums jau būtu nokārtots, tā ka es lūgtu, ja nav iebildumu, nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Gannusas un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Latvijas okupāciju” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs pieteicies Jānis Mauliņš, Tautas kustības “Latvijai” frakcijas deputāts. Lūdzu!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šis jautājums jau mums ir pacelts šeit Saeimā otro reizi. Pirmo reizi mēs to formulējām kā Saeimas lēmumu, un tā tas kaut kur nogrima. Mēs tagad to atkārtojam kā likumprojektu, lai varētu komisijas izskatīt pamatīgi un tiešām izveidot dokumentu, kas būtu ļoti noderīgs un līdzsvarots. Personīgi domāju, ka mums šajā likumprojektā ir izdevies ietvert tos faktus un to lietišķumu, kas ir nepieciešami, lai konstatētu okupācijas faktu un okupācijas vaininiekus. Vienreiz tas ir jānoformē kā vienots likums, lai to varētu izplatīt starptautiskajās organizācijās un arī Apvienoto Nāciju Organizācijā kā pamatdokumentu, uz kuru balstās mūsu attiecības ar citām valstīm. Šobrīd šie dažādie atzinumi gan par okupāciju, gan par sekām, gan par Latvijas nacionālās neatkarības pasludināšanu ir dažādos dokumentos, tie nav apvienoti un tajos arī nav būtiska novērtējuma par šiem notikumiem. Mēs ceram, ka uz šī dokumenta pamata varēs strādāt daudz lietišķāk Latvijas ārlietu institūcijas, tālāk attīstīt mūsu neatkarības nostiprināšanas domu un mūsu pagātnes izvērtēšanu, jo diemžēl, kā daži vēstnieki ir stāstījuši, daudzi ārzemnieki vienkārši nezina, ka Latvija ir bijusi okupēta, ka viņa ir bijusi trīskārtēji okupēta un kādas ir bijušas okupācijas sekas. Tagad pēc tam varētu dot lietišķus ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijā ar zaudējumu apmēriem, neko vairāk nepiebilstot, ar dzīvā spēka zaudējumiem, ar tautas, tā teikt, izvazāšanu pa pasauli. Līdz ar to daudzi labāk mūs saprastu, jo tas, ka pasaule un Eiropa mūs nesaprot, ir pilnīgi atkarīgs no mums pašiem. Kā mēs zinām, ebreju tautas nelaimes pasaule ļoti labi saprot, un, ja tā nesaprot, tad ebreji nekautrējas atgādināt vēl un vēlreiz, un neviens no viņiem nepārmet vadošām institūcijām, ka atgādināts tiktu par daudz un ka tas jau sāk garlaikot. Un ka mēs kļūstam muļķīgi, ja mēs atgādinām. Šeit es izlasīju šodien laikrakstā “Diena” Induļa Bērziņa izteikumu, ka šāds dokuments ir bērnišķīgs. Ja mēs tādā veidā vērtējam šo dokumentu, tad mēs varam aiziet līdz tam, ka arī Hāgas starptautiskā tiesa ir bērnišķīga, jo, kā zinām, viņa ļoti maz atrod notiesājamos, tie praktiski nav sasniedzami. Mēs varam aiziet līdz tam, ka arī mūsu karogs ir kaut kas bērnišķīgs, jo kā nekā tā ir tikai drēbes daļa, lupata, var teikt, kas karājas, ja jau mēs to saucam par bērnišķību. Bet tas ir mūsu simbols, mūsu patiesība. Lūdzu cienījamos kolēģus ņemt vērā to, ka var jebkuru jautājumu uzskatīt par bērnišķīgu, ja to pagriež attiecīgā rakursā. Šis vistālāk stāv no bērnišķības, šī likuma pieņemšana, jo tas ir pamatdokuments, uz kuru varētu balstīties visa mūsu diplomātiskā prakse nākotnē. Un tas varētu būt arī kā programmas dokuments, kas mums tālāk jādara, lai šīs okupācijas sekas likvidētu. Tāpēc es lūdzu deputātus pieiet šim jautājumam nopietni, vismaz novirzīt to uz komisijām apspriešanai, nevis tikai noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām jautājumu par likumprojektu “Par Latvijas okupāciju”. Bet padomāsim, kam ir vajadzīgs mīts, ka PSRS 1940.gadā okupēja Latviju. Nacionālistiskais bloks, kas nostiprinājās Latvijas valsts struktūrās jau 1994.gadā, ir apelējis pie Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Aicinājumu ANO Ģenerālajā Asamblejā nolasīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1994.gada 27.septembrī, bet šo aicinājumu neviena valsts nepieņēma, un de iure un de facto nav pieņemts, ka PSRS ir okupējusi Latviju. 1940.gada Latvijas notikumu pareizs vērtējums un izgaismojums ir svarīgs ne vien Latvijas un Krievijas, bet arī visas pasaules tautām. Tas kļuvis jo aktuāls tāpēc, ka nacionālie radikāļi, nerēķinoties ar to, sadalījuši Latvijas iedzīvotājus pilsoņos un ārpilsoņos atkarībā no vienas pazīmes — vai cilvēks līdz 1940.gadam dzīvojis Latvijā vai apmeties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc 1940.gada. Pēdējiem — to skaits pārsniedz 700 tūkstošus cilvēku — ir atņemtas pilsoņu tiesības un arī pilsonība, jo pirms tam viņi taču bija Latvijas un PSRS pilsoņi. Ar šādu iedzīvotāju diskrimināciju, neierobežotu genocīdu un aparteīdu, ar masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvija nevar pretendēt uz uzņemšanu Eiropas Padomē. Vēsture jāzina un jāatceras gan Latvijas, gan Krievijas sabiedrībai. Otrais pasaules karš sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā. Tolaik, 1939.gada septembrī, vācu armija neiebruka Latvijā, pateicoties PSRS rīcībai un pozīcijām. Pēc Polijas sabrukuma stāvoklis Baltijā kļuva trauksmju pilns. Latvijas valdība savā 1939.gada 1.oktobra sēdē nolēma sūtīt uz Maskavu speciālu ārlietu ministra Muntera vadītu delegāciju. Par to bija rakstīts “Valdības Vēstnesī” 2.oktobrī 1939.gadā. Sarunu noslēgumā 5.oktobrī tika parakstīts Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgums, kas paredzēja, ka Latvija izīrēs Padomju Savienībai jūras kara bāzes Liepājā un Ventspilī un dažus lidlaukus un piešķirs tiesības turēt Latvijā karaspēku ar Latviju saskaņotā daudzumā. 1939.gada 23.oktobrī tika parakstīti daži papildprotokoli un nolīgumi. Sākās padomju garnizonu izvietošana Latvijas teritorijā. Liepājā un Ventspilī ienāca lieli PSRS karakuģi. Šiem pasākumiem bija svarīga loma kara pirmajā posmā, pateicoties tam, ka padomju karaspēks bija izvirzīts par 200—300 kilometriem tālāk uz rietumiem.

1940.gada pavasarī karš Eiropā guva strauju un dramatisku risinājumu. Hitleriskās Vācijas karaspēks pakļāva sev Dāniju un Norvēģiju, iebruka Holandē, Beļģijā un Luksemburgā. 14.jūnijā krita Parīze. Pirms tam, 1940.gada maijā, Hitlers Gēringa, Keitela, Rozenberga un Bormaņa klātbūtnē paziņoja: visām Baltijas valstīm jābūt iekļautām reiha sastāvā. Par to bija rakstīts Otrā pasaules kara vēsturē. Latvijas vēstnieks Berlīnē ziņoja vēstulēs Rīgai 1940.gada 27. un 28.maijā, ka Vācijā tiekot plaši izplatītas kartes, “jaunās Eiropas” kartes, kurās Baltijas valstis jau iekļautas hitleriskā reiha sastāvā. 6.jūnijā padomju valdība izvirzīja prasību saskaņā ar savstarpējās palīdzības līgumu pastiprināt Baltijas valstu drošību. Latvijas valdība savā pēdējā... savā sēdē pieņēma lēmumu par padomju armijas papildu garnizonu izvietošanu. Pēc šīm sēdēm Latvijas kara ministrs ar vēstuli informēja visu Latvijas armijas komandējošo sastāvu par padomju armijas papildu daļu ieiešanu Latvijā. Padomju karaspēks sāka ienākt Latvijā 17. jūnijā, un iedzīvotāji sagaidīja to priecīgi. Latvijas un Krievijas sabiedrībai un visai pasaulei jāzina, ka 1940. gadā nekāda Latvijas okupācija no PSRS puses nav bijusi.

Pirmkārt, padomju karaspēka daļu izvietošana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija paredzēta savstarpējās palīdzības līgumos PSRS un Baltijas valstu starpā. Otrkārt, padomju karaspēka izvietošana Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā bija viens no pasākumiem, lai nepieļautu hitleriskās Vācijas agresiju pret Padomju Savienību, un pilnībā atbilda Baltijas tautu vitālajām interesēm, jo atturēja Vāciju iekļaut šīs valstis reiha sastāvā. Treškārt, vēsture nezina piemērus, kad iedzīvotāji sagaidītu karaspēku tik sajūsmināti un atsaucīgi, kā sagaidīja Latvijā padomju karaspēku. Tauta redzēja tajā nevis okupantus, bet aizstāvjus. Ceturtkārt, padomju karaspēks, atrodoties Latvijas teritorijā, neiejaucās valdības darbībā un tajos notikumos, kas norisinājās Latvijas politikā tajā periodā. Tas viss liecina, ka 1940. gada Latvijas okupācija no PSRS puses nav bijusi.

Kad fašistiskā Vācija 1941. gada 22. jūnijā nodevīgi uzbruka Padomju Savienībai, hitlerieši, okupējot Latviju, atņēma tai valstiskumu un pasludināja Latviju par impērijas provinci Ostlandi... (troksnis zālē), noteica okupācijas režīmu un vācu valodu par valsts valodu. Šeit izveidoja 48 cietumus, 23 koncentrācijas nometnes, 18 geto, kur praktizēja spīdzināšanas, mērdēšanu badā, indēšanu gāzes kamerās. Latvijas teritorijā fašisti iznīcināja vairāk nekā 600 tūkstošus mierīgo iedzīvotāju un karagūstekņu... (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus uzvesties pieklājīgāk!

 

A. Golubovs. Pašlaik Latvijas ekonomika pārdzīvo smagu krīzi, Latvija ir otrajā vietā Eiropā nabadzības ziņā. Šodien Latvijā labi dzīvo tikai trīs cilvēki no katra tūkstoša iedzīvotāju, toties vairāk nekā 50 iedzīvotāju ir nabadzības līmenī... 50 procenti iedzīvotāju ir nabadzības līmenī. Tie izmirst pusbadā un bezmaksas medicīnas trūkuma dēļ.

Vajadzīgs nevis pieņemt tādus lēmumus un likumprojektus, bet neatliekami veikt praktiskus pasākumus, lai nedaudz mīkstinātu krīzes graujošās sekas. Nevis nodarboties ar spekulatīvām mītu deklarācijām par okupāciju. Es lūdzu nesūtīt šo likumprojektu komisijām apspriešanai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M. Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, man ir ļoti grūti un smagi runāt pēc tādas saturīgas lekcijas, bet, nu, es tomēr gribēšu pievērst nedaudz jūsu uzmanību dotajam tekstam. Kas ir pretrunā ar vēsturisko realitāti? Šeit, es skatos, ir tādas frāzes: “...represējot valsts vadību, un 5. augustā pretēji Satversmei bez tautas nobalsojuma pievienoja PSRS”. Kā mēs varam ielikt šādu frāzi, ja uz doto brīdi Satversme nestrādāja vispārībā? Jo Satversmes tiesības tika apstādinātas vēl pirms 1934. gada. Un tai skaitā 1934. gada 15. maijā tika uzurpēta Latvijā vienpersoniski, ar viena kunga rīcību, visa Latvijas vara, tai skaitā arī tika izdzenāta 4. Saeima. Tādēļ kā mēs varam ielikt šādā deklarācijā šādas frāzes? Protams, tas jautājums varbūt būtu komisiju vai arī tai skaitā 6. Saeimas morāles jautājums, jo, ja mēs gribam šo jautājumu tādā veidā vērst, tad mums jāskatās ir vēsturiski, kā radās iespēja okupācijai un arī citām izdarībām, jo pie manis griežas ļoti daudzi Latvijas pilsoņi ar tādiem jautājumiem — ļoti interesanti, vai tikai arī 6. Saeima negrib ieiet vēsturē kā Saeima, kā 5. Saeima jau ir iegājusi, kas nav nosodījusi 4. Saeimas nelikumīgu izdzenāšanu? Un vai mēs turpināsim iluzoro spēli, saukdami Kārli Ulmaņa kungu par prezidentu? Kas bija uzurpējis varu, kas nekad Latvijas vēsturē nav ievēlēts par prezidentu un kas tātad 1940. gada 17. jūnijā parakstīja tā saucamās Kirhenšteina valdības izveidošanu? Cienījamais uzurpators Kārlis Ulmanis. Un sāksim vēsturisko atskaiti no šejienes. Un nevajadzētu šinī gadījumā glorificēt šo personību. Tāpat šīs personības atļauja... 1939. gadā tika parakstīts līgums ar PSRS. Sāksim no vēsturiskās patiesības. Vai mēs šoreiz atkal mēģināsim zīmēt patiesību tā: ir vai nu balts vai melns. Tā nav. Un tādēļ, pirms tādu deklarāciju pieņemt, mums papriekšu būtu jāatrisina ar savu tautu, jo pie manis griežas, es vēlreiz saku, pilsoņi, kuri jautā: kad tiks reabilitēti viņu tēvi un vectēvi, kas, pamatojoties uz Ulmaņa dekrētu par ārkārtas stāvokli, tika arestēti, kas ieslodzījumā atradās... Protams, tas bija maigāk nekā vēlākie aresti, bet šodien neviens no šiem cilvēkiem nav reabilitēts. Un tad sāksim no šā jautājuma. Un tad iziesim uz nākošajiem jautājumiem — kā radās iespējas vai iespējamības.

Un te arī tālāk ir rakstīts: “Atjaunotās neatkarīgās Latvijas 6. Saeima apliecina Latvijas tautai, kā arī citām pasaules tautām un valstīm, ka allaž turēs svētu demokrātijas, cilvēku brīvības un tiesiskuma ideju.” Šeit jau parādās nākošais jautājums. Ja jau mēs tā deklarējam, tad atgriezīsimies pie saviem pilsoņiem un izteiksim arī līdzjūtību... Jo vairs diemžēl nav neviens dzīvs, jo Bruno Kalniņš un Bergs ir miruši — pēdējie 4. Saeimas deputāti. Bet bija jāpaceļ jautājums par to, kādēļ radās iespēja, tai skaitā arī šodien, sevi deklarējot par Latvijas zemnieku savienību, iespēja izdzenāt Saeimu, tai skaitā arī sociāldemokrātu frakciju un pārējās frakcijas. Un sāksim no tā jautājuma. Tādēļ es vēlreiz iesaku: pat ja mēs nosūtīsim šodien uz komisijām, es ceru, ka arī “Latvijai” beidzot piegriezīs uzmanību šim jautājumam, kā arī pārējās. Būsim patiesi pret Latvijas vēsturi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

I. Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs nepārvērst šo jautājumu par pēdējo jautājumu, ko mēs izskatām šīsdienas plenārsēdē. Es labi saprotu, ka tas ir sāpīgs jautājums daudziem, un tāpēc mēs droši vien esam pārejas perioda sabiedrība, ka Latvijas parlamentā ir cilvēki, kas uzskata 1940.gadu par atvieglojumu un bezmaz vai par glābšanu... izglābšanu no Vācijas, un ir cilvēki, kas uzskata 1940.gada okupāciju par vienu no šausmīgākajām lappusēm latviešu tautas dzīvē. Es domāju, tas viss ir, nu, normāli, jo visus mūs ir ievēlējusi tauta, un tādi ir vēlētāji, un tādi esam mēs. Es tiešām uzskatu, ka šāda veida dokumenta pieņemšana, es varu atkārtot, nedos redzamu rezultātu. Par nožēlu! Jo, kā es jau teicu, visas lielās valstis, nopietnās valstis, kā Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Vācija, nekad nav atzinušas mūsu inkorporāciju un attiecīgi viņas tātad visu laiku ir zinājušas un brīnišķīgi zina šobrīd, kas ir noticis ar mums 1940.gadā. Cits jautājums, ka viņas negrib atvērt ne savas sirdis, ne savus maciņus. Un nedarīs to arī pēc šī dokumenta pieņemšanas. Bet es uzskatu un gribu to teikt arī kustībai “Latvijai” — es neesmu pret šī dokumenta nodošanu komisijām, un pilnīgi iespējams, ka pēc zināmām izmaiņām tajā, es neesmu tik precīzi iepazinies, varbūt arī nevajag nekādu izmaiņu, bet katrā ziņā pēc nopietnas apspriešanas komisijās, pilnīgi iespējams, vajag pieņemt šo dokumentu, ja viņš nedara neko sliktu mūsu starptautiskajām, teiksim, attiecībām, mūsu ārlietām. Es nedomāju, ka, ja vēlreiz Latvijas parlaments skaļi pateiks par vēsturisko faktu, tas mums izdarīs daudz ko sliktu, ja tas būs pietiekoši, teiksim, juridiski korektā formā. Tā ka es lūdzu, pēc iespējas saīsinot debates, nodot šo dokumentu komisijai, jo īstās debates pēc būtības būs tad, kad šis dokuments atgriezīsies no komisijām. Un tad varbūt cilvēki būs iesnieguši savus alternatīvos variantus, varbūt par to, ka 1940.gads ir jāpasludina par mūsu laimīgāko gadu, un tā tālāk. Tā ka tas viss ir iespējams. Bet tad mēs arī strīdēsimies pēc būtības un tad arī balsosim. Šobrīd, es domāju, nodosim komisijām, lai komisijas nopietni strādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Indulis Bērziņa kungs, šķiet, visracionālāk, visprecīzāk izteica to, ko mums šodien vajadzētu izdarīt. Paklausoties iepriekšējos runātājus — es gan nebiju tiešām to laimīgo cilvēku skaitā, kas 4.maijā pieņēma Neatkarības deklarāciju — man bija tāda sajūta, ka šodien atkārtojas vēsture. Ka šodien atkal ir gandrīz vai balsojums par Latvijas neatkarību. Jo izrādās, ka tas viss, par ko savā laikā Vulfsona kungs runāja Maskavā no PSRS Augstākās padomes tribīnes, kad lūdza Latvijai neatkarību un tika pierādīts PSRS un visai pasaulei,tika pierādīts ar dokumentiem, ka Molotova—Ribentropa līgums bija Latvijas okupācijas pirmsolis, izrādās, pēc dažu runātāju domām tā tas nav bijis. Manuprāt, tik tiešām, nediskutēsim ilgi, bet vajadzība tomēr ir pavisam savādāka, nekā Bērziņa kungs to parādīja.

Par Latvijas okupāciju es runāju Vācijas parlamentā 1992.gadā. 1993.gadā es par to runāju Kanberā Austrālijas parlamentā. Tie bija fakti, kas nebija zināmi maniem klausītājiem. Tie nebija valstu vienkāršākie cilvēki, tie bija parlamentārieši. Jā, ne Amerika, ne Francija, ne Krievija sirdis un maciņus mums atvērt nevēlas. Es domāju, ka Krievija neatvērs ne sirdi, ne maciņu arī pēc tam. Bet es nebūt neesmu pārliecināts, ka pasaules sabiedrība nesaprastu to, ka Molotova—Ribentropa līgums, Potsdamas konference, Jaltas konference, kurā tika izlemts arī Latvijas liktenis, ir tik viennozīmīgi un nemaināmi. Kaut vai ekonomiskā atbalsta vērā ņemamajā faktorā.

Man pilnīgi nesaprotama bija pašreiz viena mana kolēģa uzstāšanās, tā man ļoti atgādināja... Nu, tāds tautisks salīdzinājums. “Tev ir slikts vīrs,” saka viena kaimiņiene. Bet otra kaimiņiene atbild: “Bet tu pieskati savu mazuli, jo viņš garām podiņam kaut ko taisa!” Tas man ļoti atgādināja salīdzinājumu, kad mēs runājam par ārējo okupāciju un Latvijas iekšējā autoritatīvā režīma izveidošanos. Atvainojiet, tās ir divas dažādas lietas! Mani ļoti interesē, ko tad, interesanti, varētu darīt 4. Saeima vai, protams, autoritatīvā režīma iestatītājs Kārlis Ulmanis, ja pret vienu Latvijas armijas vīru nāca vesela divīzija iekarotāju? Šķiet, ka vienīgā iespēja bija parakstīt līgumu. Kurā kartē vispirms — Vācijas vai Krievijas kartē — Latvija bija kā impērijas sastāvdaļa, par to, šķiet, vairs nav ko strīdēties. Tas ir pierādīts.

Latvijas augstākajai likumdevēja institūcijai — Saeimai ir jāatzīst, ka mūsu valsts ir bijusi okupēta. Protams, šāds teksts ir jāizstrādā un jāizdiskutē komisijās, un galvenās diskusijas notiks tur. Pilnīgi pareizi saka mūsu nākamā prezidenta kandidāte Ilga Kreituse: “Nevajag jau sevišķi runāt par to seku novēršanu un tās nepieciešamību. Tā jau var aizrunāties pat līdz Eiropas robežu mainīšanām.” Bet mums pašiem ir jābūt ar pietiekoši stingru mugurkaulu, lai nebaidītos pateikt bīstamā Austrumu kaimiņa klātbūtnē — tu, Austrumu kaimiņ, esi šo tiesību pārmantotājs no tā komunistiskā nezvēra, kas okupēja manu dzimteni! Es aicinu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ņoti interesanti, protams, ka šodien mēs atkal dzirdējām tādu īpatnēju vēsturisku jautājumu. Bija vai nebija Latvijā okupācija? Bija vai nebija vienas trešdaļas Latvijas tautas zaudējumi šīs okupācijas rezultātā? Sēdināja vai nesēdināja uz ilgiem gadiem cietumā tikai par Latvijas karoga izkāršanu? Un tā tālāk.

Mēs nupat dzirdējām runu, kurai būtu vieta starp unikāli bezkaunīgākajām runām, kādas vispār šeit ir skanējušas no Saeimas tribīnes. Tagad man pasakiet — ir Latvijā demokrātija vai nav? Sakiet man, vai jūs vēl varat daudzas valstis pasaulē nosaukt, kur parlamentārietis uzkāpj tribīnē un atļaujas bezkaunības vienu pēc otras vēsā mierā, un viss tas ir vērsts pret Latviju kā neatkarīgu valsti! Tad mēs parunāsim un pastāstīsim tām delegācijām no ārzemēm, kas ierodas pie mums un māca mūs ievērot cilvēku tiesības. Jā, redziet, protams, šādi deputāti arī ierosinās par prezidenta kandidātu acīmredzot atkal vienu unikālu parādību — vislētāko prezidentu cilvēces vēsturē, jo Alfrēda Rubika ievēlēšanas gadījumā Latvijas kasei nedraud nekādi lieki izdevumi tāpēc, ka viss viņam jau ir nodrošināts — gan telpas, gan apsardze, gan transports, gan ēdināšana un viss pārējais. Tātad acīmredzot ir ļoti īpatnējas rūpes par Latvijas valsts kasi. Tāpēc pēc šādas uzstāšanās, protams, parādās jautājums: vai ir atkārtoti jārunā par visām šīm lietām, kas ir saistītas ar mūsu valsts pagātni pēdējo 50 un vairāk gadu laikā? Ņoti interesanti, ka, šeit uzstājoties un mēģinot kaut kādā veidā ņirgāties par Latvijas pagātni, tiek meklēti dažādi argumenti. Sakiet, lūdzu — kāds šeit ir sakars Kārlim Ulmanim ar šo mūsu dokumentu? Šeit ir skaidri un gaiši uzstādīts jautājums: vai vajag atsevišķu dokumentu par Latvijas okupāciju, vai ir pie tā īpaši jāpiestrādā vai nav? Tas ir konceptuāls jautājums. Jā, es arī uzskatu, ka vajag atsevišķu dokumentu. Vienalga, no kuras puses šeit nāk iniciatīva, tam te nav nekādas nozīmes. Es tikai gribu atgādināt, ka šādu jautājumu LNNK izvirzīja jau 5. Saeimā, nezin kāpēc tas toreiz kaut kur pazuda. Un arī šajā Saeimā mēs ne pirmo reizi runājam par līdzīga satura dokumentiem. Ne pirmo reizi.

Tagad ir tāds jautājums: ko starptautiski Latvija iegūs vai zaudēs, pieņemot šādu dokumentu? Atvainojiet, lūdzu, šeit mani tomēr vairāk interesē, kā uz mums skatīsies Latvijas Republikas pilsoņi. It īpaši tie, kuri ir ārkārtīgi daudz cietuši tieši no šī okupācijas režīma. Man tomēr liekas, ka arī, runājot par starptautiskajām attiecībām un darbību, ar liekulību cilvēces vēsturē valstis ir daudz mazāk panākušas nekā ar asu, noteiktu un godīgu rīcību. Pamēģiniet man no vēstures uzrādīt citus piemērus! Tieši šī mūsu diplomātu bieži piekoptā liekulība, neprotot skaidri un gaiši pateikt vienā teikumā savu nostāju attiecībā uz to, kas Latvijā noticis, ir radījusi pamatu šai bezkaunīgajai gaudošanai par cilvēku tiesību pārkāpšanu, šai bļaustekļu komandai, kas saņemot piecus vai vairāk latus dienā, — vieni un tie paši — stāv pie dažādām valsts un pašvaldības iestādēm un tā tālāk.

Tieši tāpēc es, protams, uzskatu, ka šim dokumentam ir jābūt ļoti korekti izstrādātam, es piekrītu, ka šajā piedāvātajā dokumentā ir nepieciešamas zināmas izmaiņas, jo nevar piekrist dokumenta autoriem, kuri par galveno Latvijas neatkarības atjaunošanas elementu uzskata Krieviju. Apskatieties dokumentā! Tas nu galīgi nav pareizi. Es domāju, ka galvenais, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, bija mūsu tautas rīcība un nevis Krievijas vai nu demokrātiskie, vai kaut kādi citi virzieni. Un vēl daži labojumi, bet tā jau ir pavisam cita lieta.

Es ceru, ka šā dokumenta autori piekritīs alternatīvajam projektam, kuru mēs tiešām varam kopīgi izstrādāt, un pie tā tiešām der kopīgi piedomāt, bet jebkurā gadījumā es, protams, piedāvātu īpaši nevērsties pret šo dokumentu konceptuāli un atbalstīt tā nosūtīšanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Dobeļa kungs jau faktiski visu pateica un man īpaši nebūtu ko sacīt. Ir skaidrs, ka šis dokuments jānodod komisijām, un ir skaidrs, ka jāpieņem šāds dokuments par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, jo tas ir parāds daudzu gadu garumā. Parāds, ko nenolīdzināja Augstākā padome. Es ļoti labi atceros, ka Indulis Bērziņš bija viens no tiem, kuri ar putām uz lūpām toreiz mēģināja mums iestāstīt — tautai un parlamentāriešiem, ka nevajag pieņemt šādu dokumentu. Labi, ka viņš šodien teica, ka jānodod komisijām. Paldies par to!

Bes es uznācu tribīnē, lai izteiktu protestu pret jaunā, nu, es gribētu teikt, “fīrera Golubova” šādu uzstāšanos Saeimā, jo tas ir apkaunojoši! Man personīgi un, es domāju, daudziem deputātiem tas ir apkaunojoši — šodien šeit no neatkarīgās Latvijas Saeimas tribīnes dzirdēt šādu jauna fīrera runu. Varbūt tādu runu var teikt Maskavas domē tie, kuri grib PSRS atjaunošanu, bet ne šeit! Un mums ir jāpadomā, lai šādas runas no Saeimas tribīnes vairs neskanētu. Tas ir pārāk apkaunojoši. Vienkārši apkaunojoši pēc šiem 50 okupācijas gadiem. Un Golubova kungam es ieteiktu padomāt pašam par šādu rīcību. Tas ir vienkārši kauns! Es tuvāk negribu runāt par šīm lietām. Šāds dokuments ir jāpieņem, jo tieši tāpēc, ka šāds dokuments netika pieņemts jau 1990.vai 1991.gadā, tāds Golubovs var iznākt šeit tribīnē un runāt šādus vārdus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Līdz šai dienai varēja arī tā domāt, ka mēs iztiekam bez šīs deklarācijas pieņemšanas, jo pamats bija tā domāt tāpēc, ka visās lielajās demokrātiskajās valstīs Latvija nebija aizmirsta un tās okupāciju neatzina. Tātad pievienošanu Padomju Savienībai neatzina. Man ilgu laiku bija derīgs dokuments ceļošanai Londonā izdotā Latvijas Republikas pase. Tātad es varēju droši rēķināties ar to, ka Anglija, tāpat Amerika un daudzas citas valstis, ieskaitot Vāciju, neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Bez tam, protams, ir vesela virkne dokumentu, kas ir liecinājuši, ka neviens neapstrīdēja šo visiem zināmo faktu. Bet, ja šodien vēl no mūsu vidus var atskanēt doma, ka okupācija nav bijusi, tad ir beidzamais laiks šādu dokumentu Saeimai pieņemt, lai tas būtu pamats mūsu tālākajai ārpolitiskajai rīcībai, jo mēs taču negribam paši zāģēt savus pamatus, kā saka, rakt zem pamatiem un rīkoties tā, it kā mēs nezinātu neko. Mūsu upuri liecina, mūsu tautas upuri liecina par to, kas ir noticis. Simtiem tūkstošu iznīcināto cilvēku liecina par to. Un par to, ka 1945.gadā mūs neatbrīvoja, bet no jauna okupēja, liecina masu deportācijas, kas pēc tam notika. Tā ka ir beidzmais laiks. Un šis Golubova kunga teiktais laikam atradīs arī cienīgu vietu mūsu vēstures lappusēs kā pierādījums tam, ka arī mūsu valsts ir bezgala liberāla, bezgala brīva tanī nozīmē, ka šeit var nokļūt Saeimā pārstāvji, kuri mūsu neatkarību apstrīd. Jo, ja jau nav notikusi okupācija, tad jau ir kaut kas jauns atkal radies. It kā nevajadzīgs. Tad jau mēs visu laiku bijām brīvi cilvēki. Un tad pamazām veidojam tikai citāda stila valsti. Vārdu sakot, nu ir pienācis tiešām laiks šo dokumentu pieņemt. Un paldies ierosinātājiem! Es, protams, atbalstu to, ka tas tiek nodots komisijai šī teksta izstrādāšanai, kaut gan tas, kas līdz šim uzrakstīts, ir pilnīgi apsveicams.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

J.Jurkāns (TSP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka ir ļoti maz tādu cilvēku, kas šaubās par to, ka pēc būtības mēs bijām okupēta valsts. Bet es domāju, ka šodien runāt par okupāciju nozīmē runāt par vēsturi un runāt par okupāciju nozīmē runāt par procesu. Es pieņemu, ka varbūt pienāks kādreiz tāds laiks, kad vēsturnieki, zinātnieki to darīs, varbūt tas būs jādara. Bet mans jautājums šodien ir — vai tas mums jādara šodien? Vai tiešām nav citu, daudz nozīmīgāku uzdevumu mums, parlamentāriešiem, un arī valdībai? Jo, ja mēs runājam par okupāciju, mums jāsāk runāt par tādu jēdzienu kā kolaboracionisms. Jo jārunā tādā gadījumā par čekas štata darbiniekiem, par psihiatriem, kuri, izpildot okupācijas varas rīkojumus, atzina par nepieskaitāmiem disidentus. Par inteliģenci, kura savos radītajos mākslas darbos apsaukāja nacionālos patizānus par bandītiem, ņirgājās par viņiem un slavināja gaišos komunisma ideālus. Tad ir jārunā par skolotājiem, kuri audzināja bērnus komunisma garā un slavināja gaišos komunisma ideālus. Tad mums jārunā arī par zinātniekiem un vēsturniekiem, kuri vēsturi viltoja, par tautsaimniekiem, kuri ne tikai vadījās pēc Maskavas direktīvām, bet arī, gribēdami būt, kā mēdz teikt, ticīgāki par pāvestu, bieži vien pēc savas personīgās iniciatīvas aicināja šurp darbaspēku no toreiz plašās dzimtenes, iznīcināja daudzus kultūras pieminekļus, lauku viensētas, leģionāru kapsētas. Neaizmirsīsim arī tiesnešus, kuri pasludināja spriedumus LPSR vārdā, miličus, kas apsargāja cietumus, kuros ne vienmēr sēdēja noziedznieki. Un, visbeidzot, partijas funkcionārus, kuri deva rīkojumus pārējām struktūrām un ar visiem līdzekļiem demonstrēja savu lojalitāti okupācijas varai. Es šeit nemaz nepieminu komjauniešus, no kuriem daudzi brīvprātīgi palīdzēja dežūrēt čekistiem 18.novembrī Brāļu kapos, kā arī desmitiem un simtiem citu profesiju vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Un es jautāju — vai mūsu sabiedrība ir gatava šādam pašattīrīšanās procesam, kas neglābjami iesāksies, ja mēs šodien pieņemsim šādu rezolūciju? Un es jautāju tam pašam Tabūna kungam, vai viņš ir gatavs šodien nākt un sist pie krūtīm un teikt — tā ir mana vaina, kas es piepildīju ēteru ar visādām nepatiesībām. Un vai šodien kāds mākslinieks ir gatavs nākt tautas priekšā un lūgt piedošanu par to, ka viņš ir radījis nepatiesus mākslas darbus? Vai skolotājs, kas ir apzināti melojis skolniekiem? Vai mēs visam tam esam gatavi? Un kam tas šodien būtu vajadzīgs? Es saprotu, šis jautājums ienesīs vēl lielāku jūkli mūsu valstī.

Atcerieties, kā tas bija ar čekas maisiem. Un it kā vajag, Sinkas kungs, es saprotu, ka vajag. Bet tad iedomājieties, kas sāksies šinī valstī! Jūs gribat to pārvērst par trako māju? Jo, teiksim, jūs sakāt, ka vajag. Šeit mūsu starpā ir daudzi tādi, kas ļoti sirsnīgi un ļoti aktīvi cēla sociālismu un atbalstīja okupācijas varu. Lai tad viņi nāk priekšā pirmie un pasaka — piedodiet un kaut ko citu! Tad sāksim paši ar sevi! Un vai mēs esam uz to gatavi? Un vai tas ir tas, kas mums šodien būtu jādara? Es jūs ļoti lūdzu apsvērt šo jautājumu tieši no šīs puses! Un ļoti lūdzu — nepārvērtīsim šo valsti par vienu trako māju, jo ekonomiskā situācija ir ļoti ļoti nepiemērota šādam jautājumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, otro reizi!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mani ļoti pārsteidz Jurkāna kunga secinājumi. Taisnību noklusēt, lai netaisnību noklusētu, lai nelaimi noklusētu, lai tautas traģēdiju noklusētu. Tādēļ mēs nedrīkstētu deklarēt, nedrīkstētu apliecināt, ka Latvija bija okupēta. Kur vēl tālāk iet? Pazemība? Vergu mentalitāte? Es nezinu, kā to nosaukt. Bet tas nu nedrīkst notikt. Es neesmu par kaut kādām tiesām un tribunāliem. Laidīsim mierā cilvēkus, kas citādi nevarēja vai negribēja, bet vienu lietu nekad mēs nedrīkstam aizmirst — savas tautas, savu pilsoņu dzīvības, upurus, ko ir maksājis šis totalitārais režīms Latvijā. Un, proti, abas lielās grupas mēs nekad nedrīkstam aizmirst. Deportētos un iznīcinātos latviešus, vergu darbos iznīcinātos. Tas bija grūts miršanas process, kas bija šiem tūkstošiem jāpiedzīvo Padomju Savienības nometnēs. Un ir grūti viņiem uzcelt pieminekli, jo viņi ir izkaisīti, viņi nav vienuviet. Šo grupu mēs nekad nedrīkstam aizmirst un noklusēt. Mums nav jārunā par tiem, kas viņus nodeva. Mēs viņus tā kā tā neatradīsim. Mēs varam nerunāt par tiem, kas sastādīja sarakstus, kas kolaborēja. Jā, patiešām, tādi bija, bet mēs varam nerunāt. Es nedomāju, ka tas mums jādara un ka to mēs varam izdarīt. Tehniski tas nav iespējams. Bet mēs nedrīkstam noliegt šo upuru eksistenci. Viņi būtu mūsu vidū pie Latvijas valsts celšanas, ja nebūtu šis totalitārais režīms viņus iznīcinājis.

Un otra grupa, kuru mēs nekādā ziņā arī nedrīkstam aizmirst, ir Latvijas ebreji. Un tie ebreji, kurus šeit ieveda nošaušanai. Arī tos mums pienākas vienlīdz godināt blakus. Tā ir vēstures patiesība. Un, cienījamie kolēģi, ja Vācijai, no kuras izgāja tik daudz nelaimju, ļaunuma un katastrofu Otrajā pasaules karā, ja Vācijai ir izdevies kļūt tiesību ziņā par paraugvalsti, demokrātisku valsti, no kuras nekādas briesmas nedraud, tad tas ir pateicoties viņas vēstures skaidrošanai un skaidra viedokļa ieņemšanai iepretī tam, kas ir noticis, savas vainas atzīšanai. Nebēgot no tās, nemēģinot attālināties no savas vainas, bet apliecinot to. Ja ierodas kāda ārvalstu delegācija Vācijā, tad viens no apmeklējuma programmas tematiem, punktiem, ir kāda no bijušajām koncentrācijas nometnēm. Tur aiziet ziedus nolikt, un Vācijas valsts nenoliedz savu priekšteču grēkus. Mēs netiksim tālāk, ja mēs mēģināsim visu slaucīt zem tepiķa. Arī mums vajadzētu spēt aizvest mūsu viesus un delegācijas tur, kur ir šie masu kapi. Un latviešu izkliedei, simtiem tūkstošu iznīcināto mums vēl ir jārada tāda svētvieta, kur viņu piemiņu godināt. Un tā šo sakarību dēļ mēs nedrīkstam atteikties arī no tās deklarācijas, par kuru mēs šodien runājam.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

 

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šodien mums ir ļoti daudz problēmu, un es negribu aizkavēt jūsu laiku. Bet es lūdzu vārdu tikai tāpēc, ka šeit izskanēja pārmetums Augstākajai padomei, ka viņa tomēr bija tāda bailīga un to dokumentu nav pieņēmusi. Man liekas, ka tie ir meli. Es ļoti labi atceros 4.maiju, kad šeit, šinī zālē, tieši Augstākajā padomē pieņēma Neatkarības deklarāciju. Un tas ir vienīgais dokuments, un tas ir vēstures atskaites punkts. Un tur skaidri un gaiši bija viss pateikts. Un tad, kad mēs — šeit es redzu daudzus, kas toreiz piedalījās balsošanā, — balsojām, tad blakus stāvēja OMON un mūsu situācija nebija tik vienkārša. Bet, man liekas, šodien daži kungi mēģina tēlot varoņus un, padzerot “Melita” kafiju vai “Jargler” tēju, pieņemt atkal kaut kādu dokumentu, kurš it kā varētu, teiksim, aizvietot 4.maija deklarāciju un vēlreiz, es nezinu, priekš kam, akcentēt to pašu, kas ir noticis un kas ir pieņemts. Tāpēc es uzskatu, ka visādi vēsturiski papildinājumi un vēstures izmaiņas šodien nebūtu vietā. Šodien mēs esam neatkarīgi, mums ir jāstrādā, jārisina savas problēmas. Un es šo savu viedokli izteicu tāpēc, lai jums būtu skaidrs pamatojums, kāpēc es balsošu “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu beigt šīs debates, jo mums šodien ir jāpieņem daudzi svarīgi likumi. Es domāju, ka katram pirmklasniekam šobrīd ir skaidrs, ka Latvija ir bijusi okupēta. Un tie, kas apgalvo pretējo, ir vienkārši muļķi vai nelieši.

Un, piekrītot tam, ka šis dokuments īpaši jau nu neko jaunu nedos, jo pasaules sabiedrībai, vēlreiz es atkārtoju, fakts ir vairāk nekā skaidrs, tomēr, lai mēs te lieki nestrīdētos, nodosim šo dokumentu komisijām, beigsim šīs garās pārliecināšanas runas, kas ir absolūti, manuprāt, nevajadzīgas, un ķersimies pie likumprojektu izskatīšanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godāto Prezidij! Cienītie deputāti! Ņoti īsi es gribu pateikt vispirms Jurkāna kungam par to procesu uzskaitījumu, kas sekotu šāda likumprojekta pieņemšanai, un es domāju, ka šie procesi tiešām ir ļoti vajadzīgi. Un tas, ka šie procesi mūsu sabiedrībā šobrīd vēl nenotiek, norāda, ka šis jautājums par Latvijas okupāciju šobrīd vēl nav atrisināts. Tas vēl nav atrisināts, un mūsu pienākums ir to tagad atrisināt. Un es arī ļoti ceru, ka, dzirdot Golubova kunga un arī Lujāna kunga uzstāšanos, tomēr deputātiem necelsies roka balsot pret šo likumprojektu un apšaubīt šo pašu okupācijas faktu. Es gribu arī atgādināt, ka arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse ir gan 18.novembrī, gan tagad, 4.maijā, arī savās runās minējusi to, ka šis okupācijas fakts būtu jāatzīst. Liels paldies par to! Un šī mūsu iniciatīva ir vērsta uz to, lai mēs konsekventi savā darbībā šo parādu likvidētu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojektu “Par Latvijas okupāciju” Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 7, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!

 

Saskaņā ar mūsu nobalsotajām izmaiņām darba kārtībā es aicinu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Kiršteina, Vītola, Kaksīša un Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai debatēs pieteikušies nav? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies, nebalsojam!

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates? Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs!

 

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es Ministru kabineta vārdā lūdzu noņemt šo projektu no darba kārtības, respektīvi, no virzīšanas uz komisijām jeb, respektīvi, nebalsot par virzīšanu uz komisiju šādu apsvērumu dēļ. Diemžēl nākas konstatēt, ka tomēr projekts bija jāsaskaņo arī pirms virzīšanas uz komisijām ar attiecīgajām komisijām, jo pastāv dažādi viedokļi par šī projekta koncepciju. Un pats galvenais, kas jāsaka, — tehnisku kļūmju dēļ projekta piektajā sadaļā ir vairākas diezgan rupjas kļūdas pieļautas. Protams, kabinets pārstrādās un iesniegs šo projektu atkārtoti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums no darba kārtības tiek noņemts saskaņā ar to, ka Ministru kabinets kā iesniedzējs to ir izdarījis. Paldies!

 

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas Republikas un Beļģijas (Luksemburgas) ekonomiskās savienības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Lēmums pieņemts.

 

Godājamie kolēģi, mums jāizskata tālāk divi iesniegumi, kurus Prezidijs ir saņēmis. Pirmais ir iesniegums ar desmit deputātu parakstiem, kuri lūdz iekļaut Saeimas 16.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un izskatīt šos jautājumus otrajā sadaļā — “Par amatpersonu ievelēšanu un atbrīvošanu no amata”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tad varbūt varam vienoties, ka pēc pašreizējās darba kārtības numerācijas mēs to varētu iekļaut kā darba kārtības 13.jautājumu, pēc lēmuma projekta par I. Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Vēl ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam. Lai ātri un organizēti notiktu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu vēlēšanas un varētu precīzi noteikt to rezultātus, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 33.pantu ierosinām noteikt sekojošu vēlēšanu kārtību: vispirms aizklātā balsošanā ar balsošanas iekārtas palīdzību ievēlēt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, pēc tam aizkltātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm ievēlēt pārējos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Desmit deputātu paraksti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu deputātu iesniegumu un viņu ierosināto kārtību Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanām? Ir vajadzība balsot? Vai kāds vēlas runāt par iesniegto priekšlikumu? Ja nav, tad pieņemts.

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka 6. Saeimā par balsu skaitītājiem ir ievēlēti sekojoši deputāti: Ilmārs Bišers, Ernests Jurkāns… atvainojiet, Bišera kungs ir ievēlēts Jurkāna vietā, tātad Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs, Aleksandrs Bartaševičs.

 

Izskatām saskaņā ar mūsu vienošanos nākamo darba kārtības jautājumu — “Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Deputātiem ir izdalīts dokuments nr.817, kurā ir Saeimas lēmuma projekts — ievēlēt par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Ati Kramiņu. Tāpat izsniegti arī citi dokumenti, kuri raksturo Ata Kramiņa dzīves gājumu. Jā, piedodiet, ir priekšlikums tāpat arī ievēlēt par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Dzidru Ceihneri. Tātad, lūdzu, ir divas kandidatūras un saskaņā ar mūsu vienošanos ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību izteiksim savu viedokli par šo divu kandidatūru ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu, nosaukšanas kārtībā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo kandidatūru — par Ata Kramiņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 23, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Atis Kramiņš ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

 

Tālāk izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Saskaņā ar mūsu vienošanos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ievēlēsim aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm, un tādēļ es lūdzu balsu skaitītājus ķerties pie darba. Vai vajag atgādināt balsu skaitītāju uzvārdus? Tie ir deputāti Bišers, Lībane, Strods, Pētersons, Dilba, Naglis, Lambergs, Stašs un Bartaševičs. Ir izvirzītas sekojošas kandidatūras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amatam: Jānis Lapinskis, Alfrēds Circenis, Harijs Vizla, Marta Bušmane, Kristīne Kurzemniece, Vilhelms Kozlovskis, Agrita Ērgle, Sandra Paura, Linda Gurecka un Dzidra Ceihnere. Deputātiem ir arī izsniegti nepieciešamie dokumenti par izvirzīto kandidatūru dzīves gājumu.

Sakarā ar to, ka balsu skaitītāji ir ķērušies pie darba, izsludinām pārtraukumu, nu, es ceru, ka ne ilgāk par piecām minūtēm. Un, tikko balsu skaitītāji būs gatavi plenārsēdei ziņot par savu darbu, tad būs zvans, un lūdzu deputātus visus atgriezties šeit, plenārsēžu zālē!

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfrēds Čepānis

Sēdes vadītājs. Balsu skaitītāju vārdā — Kristiāna Lībane, lūdzu!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Mazliet uzmanības! Es jums pastāstīšu par to, kā mēs balsosim.

Sēdes vadītājs. Es aicinu visus deputātus ieņemt vietas un lūdzu beigt savstarpējās sarunas! Lūdzu, cienījamie kolēģi!

 

K.Lībane Balsu skaitītāji ir apspriedušies. Es jūs varu informēt, ka viņi man parādīja godu un ievēlēja mani par priekšsēdētāju, un tāpēc es esmu šobrīd jūsu priekšā un paskaidrošu jums, kā noritēs balsošana.

Balsošana, kā jau mēs vienojāmies, noritēs ar zīmēm. Vēlēšanu zīmē ir norādīti visi kandidāti. Jums būs jāizsvītro to kandidātu vārds, pret kuriem jūs balsojat, un vēlēšanu zīmes, kurās būs atstāts vairāk par septiņiem kandidātiem, tiks uzskatītas par nederīgām.

Balsu skaitītāji jūs gaidīs blakustelpā, tas ir, Prezidija zālē. Būtu labi, ja jūs mēģinātu iet iekšā pa tām tālākajām durvīm. Tur jūs saņemsiet vēlēšanu zīmi, un pēc pārtraukuma acīmredzot tiks paziņoti rezultāti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādam kādi jautājumi? Lūdzu, Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vai zīmes ievietos konvertos? Jo tas būtu īpaši svarīgi varbūt jau, lai pieradinātu praksei prezidenta vēlēšanām un tālākām vēlēšanām. Ja zīmes neievieto konvertos, tad var redzēt nospiedumus turpat blakus stāvošais, par ko tas balso.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Mēs sapratām. Vai mēs atbalstām Eniņa kunga priekšlikumu par vēlēšanu zīmju ievietošanu aploksnēs? Nav vajadzības? Paldies!

Vai vēl kādam ir kādi jautājumi? Nav. Vai visi deputāti ir sapratuši balsošanas kārtību? Paldies! Tādā gadījumā pirms balsošanas es lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus atkārtoti… Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Un pa to laiku, cienījamie kolēģi, mēs sveicam mūsu kolēģi aizsardzības ministru deputātu Andreju Krastiņu, kuram 6. maijā palika 45 gadi!

Cienījamie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11, un pārtraukuma laikā lūdzu visus piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanās!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies…

Sēdes vadītāja. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

 

J.Kušnere. Aleksandrs Bartaševičs, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Rudīte Leitena, Modris Lujāns, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Atkārtoju deputātu zināšanai, ka mums ir pārtraukums, mēs esam spiesti pārtraukumu nedaudz pagarināt tāpēc, ka balsu skaitītāji vēl nav pabeiguši savu darbu.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Un balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte. Lūdzu, Lībanes kundze!

 

K.Lībane (LC). Tātad, cienījamie kolēģi, tikko ir notikusi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanu pirmā kārta, un atļaujiet man nolasīt rezultātus!

Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, deputātiem tika izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 12 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 88 vēlēšanu zīmes, un par derīgām tika atzītas visas no vēlēšanu kastes izņemtās 88 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātiem tika nodots sekojošs skaits balsu: par Martu Bušmani — 58 balsis; par Dzidru Ceihneri — 59 balsis; par Alfrēdu Circeni — 65 balsis; par Agritu Ērgli — 57 balsis; par Lindu Gurecku — 41 balss; par Vilhelmu Kozlovski — 15 balsis; par Kristīni Kurzemnieci — 63 balsis; par Jāni Lapinski — 19 balsis; par Sandru Pauru — 38 balsis; par Hariju Vizlu — 52 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 27.pantu un likumu par Centrālo vēlēšanu komisiju par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem šobrīd ir ievēlēti Marta Bušmane, Dzidra Ceihnere, Alfrēds Circenis, Agrita Ērgle, Kristīne Kurzemniece un Harijs Vizla.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 28.pantu par sekojošiem kandidātiem — Lindu Gurecku, Vilhelmu Kozlovski, Jāni Lapinski un Sandru Pauru, kuri nav saņēmuši absolūto balsu vairākumu no klātesošo deputātu balsu skaita, balsosim otru reizi. Līdz ar to balsu skaitītāji paziņo vēlēšanu otro kārtu. Ir sagatavoti vēlēšanu biļeteni. Balsošana notiks tāpat kā pirmajā kārtā, pēc tā paša principa. Izsvītrojiet to kandidātu uzvārdus, pret kuriem jūs balsojat. Vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk par vienu kandidātu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad noskanēs pirmais zvans, jūs tiksiet aicināti uz balsošanu. Tad, kad skanēs otrais zvans, jūs tiksiet aicināti zālē uz rezultātu pasludināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai ir jautājumi Lībanes kundzei? Kādas neskaidrības? Nav. Tātad es saprotu, ka mēs pie balsošanas varam ķerties tūlīt. Paldies! Balsošanas kārtība ir iepriekšējā.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte. Lūdzu!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Ir beigusies balsošanas otrā kārta, un balsu skaitītāji ir apkopojuši rezultātus. Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un pēc tam nomainīta tika viena vēlēšanu zīme. Dzēstas tika atlikušās 20 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām tika atzītas visas no vēlēšanu kastes izņemtās 79 vēlēšanu zīmes. Nederīgu zīmju nebija.

Par kandidātiem tika nodots šāds balsu skaits: par Lindu Gurecku tika nodotas 26 balsis; par Vilhelmu Kozlovski — 6 balsis; par Jāni Lapinski — 5 balsis; par Sandru Pauru — 40 balsis.

Kā jūs zināt, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu kandidāts ir ievēlēts tad, ja iegūst absolūto balsu vairākumu no klātesošo deputātu skaita. Līdz ar to par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli ir ievēlēta Sandra Paura.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Paldies balsu skaitītājiem! Darba kārtības jautājums “Par centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” izskatīts.

 

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas vārdā — Romāns Apsītis. Lūdzu!

 

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu nr.836. Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimas Juridiskajai komisijai dokumentus, kas informē par trim rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amata kandidātiem un rekomendē šīs personas iecelt par tiesnešiem. Juridiskā komisija savā sēdē 8. maijā, klātesot Tieslietu ministrijas pārstāvei un pašiem tiesnešu amata kandidātiem, izskatīja iesniegtos dokumentus, uzdeva viņiem, šiem kandidātiem, jautājumus, saņēma atbildes un vienprātīgi nolēma, pirmkārt, ieteikt Saeimai iecelt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — iecelt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 2, atturas — 10. Tatjana Malinovska iecelta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

 

R.Apsītis. Juridiskā komisija tajā pašā sēdē nolēma ieteikt Regīnu Paipali iecelt par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas administratīvās tiesneses amata. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 9. Regīna Paipale iecelta par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

 

R.Apsītis. Juridiskā komisija tāpat nolēma ieteikt Dainu Treiju iecelt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, atturas — 8. Daina Treija iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Paldies!

Lūdzu nākamo darba kārtības jautājumu!

 

R.Apsītis. Tālāk izskatām dokumentu nr. 837. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas rekomendāciju iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Komisija savā sēdē vienprātīgi atbalstīja šo rekomendāciju un savukārt iesaka Saeimai iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 8. Inta Marnauza iecelta par Ludzas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Lūdzu nākamo darba kārtības jautājumu!

 

R.Apsītis. Tajā pašā 8. maija sēdē juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas rekomendāciju par trim zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku amata kandidātiem, noklausījās pašus šos amata kandidātus un vienprātīgi nolēma ieteikt Saeimai apstiprināt šos kandidātus augstāk minētajā amatā.

Vispirms — Aiju Biezo iecelt par Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 4. Aija Biezā iecelta par Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

R.Apsītis. Juridiskā komisija tāpat iesaka iecelt Lailu Gulbi par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Lūdzam atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 4. Laila Gulbe iecelta par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci!

 

R.Apsītis. Juridiskā komisija iesaka Saeimai apstiprināt Sandru Loginu par Aizkraukles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot! Zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 7. Sandra Logina iecelta par Aizkraukles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Paldies!

Lūdzu, nākamo darba kārtības jautājumu!

 

R.Apsītis. Dokuments nr. 839. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja Valsts kontroles priekšlikumu apstiprināt atkārtoti Induli Šķibeli par Valsts kontroles padomes locekli. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, klātesot Valsts kontrolierim Černaja kungam, arī amata kandidātam Indulim Šķibelim, un vienprātīgi nolēma ieteikt Saeimai apstiprināt Induli Šķibeli par Valsts kontroles padomes locekli. Lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu lēmumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 8. Indulis Šķibelis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Paldies!

Gogājamie kolēģi, saskaņā ar Saeimas lēmumu izskatām jautājumu par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana slēgta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 6, atturas — 6. Jānis Straume atsaukts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Tālāk mums jāizlemj jautājums par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsošana atklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Deputāts Jānis Straume ievēlēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.