
Notikusi piektā kārtējā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde, kas tika veltīta humanitāro zinātņu starpnozaru virziena “Letonikas” attīstīšanai. Šoreiz pārrunājamais temats — “Pētniecības iestāžu zinātniskie arhīvi un fondi — Latvijas nacionālā bagātība”. Tātad tika runāts par pašu būtiskāko — par visas latviešu tautas morālai stiprināšanai un izdzīvošanas sekmēšanai svarīgiem pētījumiem izmantojamās pirmavotu bāzes vērtībām, to pašreizējo stāvokli, izmantošanas iespējām, ilgstošas saglabāšanas nodrošināšanu, t.i., par valstiskajiem pasākumiem, kas veicami, lai Latvijā turpinātos normāls zinātniskais darbs antropoloģijas, arheoloģijas, dzimtu un novadu vēstures, etnogrāfijas, folkloristikas un valodniecības jomā. Zinātņu akadēmijas “Letonikas” padome cer, ka šajā un turpmākajos “Latvijas Vēstneša” numuros publicētajos referātos izteiktās domas un priekšlikumi atradīs atbalstītājus. Šajā lappusē — daļa “Letonikas” pēdējās sēdes tekstu. Pārējie — nākamreiz.
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ēvalds Mugurēvičs; “Letonikas” koordinācijas padomes priekšsēdētājs, Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis un Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers
Sēdes dalībnieki, to vidū — Augusts Milts, Raisa Denisova, Jānis Graudonis, Vilnis
Zariņš, Arnolds Krauklis un citi Foto: Atis Ieviņš