INFORMĀCIJA

Zeme lauksaimniecības pētījumiem

Zemkopības ministrijā 15.maijā uz savu kārtējo sēdi sanāca Zemes izpirkšanas darbu koordinācijas komisija, kua apsprieda zemes izpirkšanas darbu finansu izlietojuma plānu 1996.gadam.

Zemes izpirkšanas darbi jau turpinās divus gadus. To vada Zemes izpirkšanas darbu koordinācijas komisija, kas dod uzdevumus izpildorganizācijām, ar kurām ir noslēgti līgumi par zemes lietu sakārtošanu 66 organizācijām — pētījumu un izmēģinājumu saimniecībām un lauksaimniecības mācību iestādēm. Katrai saimniecībai, skolai vai zinātniskajai iestādei ir pārskatītas un 1994.gadā izstrādātas tādas platības, kuras ir minimāli nepieciešamas. 1995.gadā tika iedalīti valsts budžeta līdzekļi atbilstoši šiem projektiem, lai zeme tiktu nopirkta un sakārtota. Tā kā valstij bija budžeta līdzekļu trūkums, tad plānoto 700 tūkst.vietā ZM saņēma nepilnus 200 tūkst.latu, tas deva iespēju nopirkt tikai kādus 500 ha zemes un turpināt dokumentu kārtošanu, lai varētu ierakstīt valstij piekrītošās zemes. Šogad no valsts budžeta tika iedalīti 200 tūkst.latu, tas ļaus sakārtot un dabūt zemesgrāmatas uz valsts vārda visos objektos, kur zemes ir valstij piederējušas un kas tai ir piekrītošas.

Kā teica ZM Izglītības un zinātnes departamenta direktors Pēteris Lībietis, kas ir šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieks, līdz gada beigām plānots pabeigt zemju sakārtošanu un īpašumu reģistrāciju uz ZM vārda zemesgrāmatās. Savukārt ZM ar nomas līgumu valsts noteiktajā kārtībā tālāk šīs zemes nodos mācību un zinātniskajām iestādēm konkrētu funkciju veikšanai. Šie divi lielie jautājumi it kā būtu sakārtoti, bet paliek vēl trešā kategorija — tā ir zeme, kas būtu nepieciešama, lai saimniecības pilnībā spētu veikt savas funkcijas. Šobrīd šīs zemes gluži vienkārši nav, jo tā daudzviet ir atdota atpakaļ īpašniekiem, kuri jau to ir piereģistrējuši zemesgrāmatā. ZM šo zemi ar īpašnieka piekrišanu drīkst pirkt par zemes kadastrālo vērtību, kā arī slēgt ilglaicīgus nomas līgumus. (Čslaicīgi nomas līgumi jāslēdz pašām saimniecībām.) Pagājušajā gadā zeme tika iegādāta Jaunpilī, Jelgavā LLU vajadzībām. Šogad arī domāts izpirkt zemi, bet cik tas ir atkarīgs no naudas summas, kas paliks pāri pēc zemes reģistrācijas. Līdz zemes reformas pabeigšanai 1997.gada rudenī zemes izpirkšanas darbiem ZM būtu vajadzīgi, kā teica Pēteris Lībietis, vidēji 3 milj.latu. Kopumā, kad šī programma tiks pabeigta, tā valstij būs izmaksājusi ap 4 milj.latu un nepārsniegs to summu, kas bija plānota 1993.gadā. Protams, laika gaitā pastāv draudi, ka kāda šī iestāde var likvidēties, kaut arī zeme būs izpirkta. Bet tad tā būs valsts zeme, kuru savukārt var realizēt vai iznomāt caur Privatizācijas aģentūru. Tā ka īpašums zaudēts netiks. Katrs iegādātais zemes gabals pirms lēmuma to pirkt tiek pamatīgi apspriests, izdiskutēts un apskatīts, un šo lēmumu nepieņem viens cilvēks, bet gan daudzskaitlīga komisija. Tādēļ, kā uzskata Pēteris Lībietis, tā nav valsts līdzekļu šķērdēšana, bet gan valstiski nozīmīgs process.

Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore