• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 14. maija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.1996., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40189

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums

Par pārbaudes rezultātiem Zemkopības ministrijas Rīgas rajona lauksaimniecības departamentā

Vēl šajā numurā

15.05.1996., Nr. 84

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta
14. maija sēdes

Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera, ekonomikas ministra Guntara Krasta,
Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vakar pēc valdības sēdes notikušajā preses konferencē vispirms par kārtību, kādā turpmāk tiks izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, žurnālistus informēja Aija Poča:

— Būtiskākais līdzšinējos Ministru kabineta noteikumu grozījumos ir tas, ka licencēšana uzņēmējdarbībai ar degvielu tiek pagarināta no 1. jūnija līdz 1. augustam. Jo šobrīd ir ļoti liels to uzņēmēju skaits, kas būtu jālicencē. Darbs komisijā rit ļoti rūpīgi. Līdz šim pieteikumus mums ir iesnieguši 405 uzņēmēji uzņēmējdarbībai ar degvielu. Līdz 8. maijam bija izskatīti 149 pieteikumi, no tiem tika piešķirtas 8 licences degvielas ievešanai.

Tajā pašā laikā komisija saskārās ar problēmām. Lai precizētu, ko mēs saprotam ar degvielas tranzītpārvadājumiem un kā tie būtu licencējami, ir izdarīti grozījumi noteikumos. Noteikts, ka tranzītpārvadājumu licences izsniegs tikai tiem uzņēmumiem, kam vai nu ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja uzturēt atklātās muitas noliktavas, kur uzglabāt tranzītpārvadājumiem paredzēto degvielu, vai arī, ja glabāšana notiek muitas kontroles zonā, ir noslēgts līgums ar kādu citu uzņēmējsabiedrību, kurai ir tiesības uzturēt muitas noliktavu. Praktiski tas nozīmē, ka tie uzņēmēji, kas nenodarbojas ar nepārtraukto tranzītu, ko nosacīti varētu nosaukt par reeksportu, — varbūt tas ir saistīts ar pārkraušanu arī citos kravas, tas ir, pārvadātāju transporta veidos, teiksim, no lielajām cisternām, kuģu tilpnēm un rezervuāriem uz automašīnām un tamlīdzīgi — visas šīs darbības var veikt tikai muitas kontroles zonā. Tas tāpēc, lai izvairītos no iespējamās tranzītpreču palikšanas Latvijā. Domāju, ka uzņēmējiem, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, tas viss ir diezgan būtiski.

Pēc tam par Nacionālās sporta padomes izveidi un jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas sportistu līdzdalību Olimpiskajās spēlēs, runāja Ziedonis Čevers:

— Šodien Ministru kabinets izskatīja jautājumus, kas saistīti ar Nacionālās sporta padomes izveidi un piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs, kas šovasar notiks Atlantā. Tika apstiprināts Nacionālās sporta padomes nolikums. Šī būs valsts institūcija, kas koordinēs un īstenos valsts fiziskās audzināšanas un sporta politiku. Tas bija Latvijas Olimpiskās komitejas un citu sporta institūciju priekšlikums. Būs jārūpējas par to, lai mūsu valstī pastiprinātos interese par sportu un fizisko kultūru un lai mēs varētu lepoties ar saviem olimpiskajiem laureātiem.

Latvijas Olimpiskā komiteja izteica arī ierosinājumu attiecībā uz naudas balvām iespējamajiem olimpiskajiem laureātiem. Varu nosaukt šīs summas. Par 6. vietu Olimpiskajās spēlēs paredzēta 10 tūkstošu latu naudas prēmija, par 5. vietu — 15 tūkstoši latu, par 4. vietu — 20 tūkstoši latu, par 3. vietu — 30 tūkstoši latu, par 2. vietu — 50 tūkstoši latu, bet par 1. vietu — 250 tūkstoši latu. Tas ir principiāls valdības solis, lai ieinteresētu jauno paaudzi, sportistus gatavoties Olimpiskajām spēlēm, lai viņiem būtu pietiekami augsts stimuls uzvaru izcīnīšanai. Turklāt tas būs apliecinājums jaunajai paaudzei, ka valsts atbalsta fizisko kultūru un sportu. Nedomāju, ka pēc Olimpiskajām spēlēm šī valsts politika varētu mainīties. Jo šodien šis lēmums par Nacionālās sporta padomes izveidi un izcilāko sportistu prēmēšanu valdībā tika pieņemts vienbalsīgi.

Vienam olimpiskajam čempionam dažkārt Latvijas tēla veidošanā ir lielāka nozīme nekā visu Ministru kabineta locekļu centieniem parādīt šo seju.

 

Par valdības sēdē akceptēto iedzīvotāju reproduktīvās veselības likuma projektu pastāstīja Juris Viņķelis:

— Tas ir vēl viens mēģinājums sakārtot veselības aprūpes likumdošanu. Šis likums noteiks, kādā kārtībā Latvijā tiks izdarīti legālie un medicīniskie aborti, kā arī kā tiks realizēta sieviešu un vīriešu ķirurģiskā kontracepcija. Līdz šim šāda likuma nebija. Bija 1991. gada 7. marta Ministru padomes lēmums un tajā pašā gadā izdotā Veselības aizsardzības ministrijas pavēle nr.47. Taču šī problēma būtu regulējama ar likumu. Ministru padomes lēmums, šķiet, ir par zemu.

Šis likumprojekts jau ir izraisījis ažiotāžu Saeimā. Tas nozīmē, ka tur būs ļoti karstas diskusijas. Jo likumprojekts paredz diezgan liberālu attieksmi pret abortiem, kas ir galīgi nepieņemami kristīgajiem demokrātiem un arī katoļiem. Ceru, ka tas tomēr ieraudzīs dienasgaismu, jo šāds likumdošanas akts ir vajadzīgs. Bet var arī gadīties, ka beigu beigās būs nepieciešams tautas nobalsojums, izsakoties par šo problēmu. Piemēram, ASV, Polijā un citās zemēs tā ir bijusi ļoti smaga problēma.

 

Guntars Krasts komentēja grozījumus Ministru kabineta 1995. gada 4. aprīļa noteikumos nr.87 par preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanu pārstrādei:

— Kāpēc šie grozījumi bija nepieciešami? Pašreizējā kārtība ir ļoti sarežģīta un subjektīva. Faktiski nevarēja realizēties likums par pievienotās vērtības nodokli, kur paredzēts, ka pārstrādei ievedamās preces tiek atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa.

Tagadējie grozījumi noteikumos sakārto šo sistēmu. Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi izveidot ekspertu komisiju, kas kopā ar muitas iestādēm noteiks preču un citu priekšmetu tehnoloģisko pārstrādi, respektīvi, palīdzēs noteikt, kā šī pārstrāde tehnoloģiski varētu izskatīties. Lai nebūtu tā, ka ieved kaut kādu lielāku preču daudzumu, bet kāda daļa tiek realizēta tepat uz vietas un netiek izvesta ārā.

Tātad uzņēmums tiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa samaksas un arī no drošības naudas. Līdz ar to varēs īstenoties mūsu vēlamais princips veicināt eksporta produkciju, ievedot mūsu valstī pārstrādei dažādus materiālus. Tas īsumā par šo grozījumu būtību.

 

Pēc tam ministri un Ministru prezidenta biedrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

 

Jautājums: — Viņķela kungs, jūs runājāt par liberālu pieeju abortiem. Lūdzu, paskaidrojiet, kā tas jāsaprot.

Juris Viņķelis: — Šajā jautājumā aizvien vērojamas divas galējības: viena, kad aborts ar likumu ir aizliegts, otra, ka tā esot pilnīga sievietes izvēles brīvība. Liberāla pieeja nozīmē, ka sievietei ir atstāta izvēles brīvība līdz grūtniecības divpadsmitajai nedēļai.

 

Jautājums: — Krasta kungs, ar ko jaunās izmaiņas preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanā apstrādei aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli atšķiras no iepriekšējās kārtības? Vai tās neradīs vēl lielākus laika zudumus uz robežas?

Guntars Krasts: — Gluži otrādi. Līdz šim noteikumi bija ļoti sarežģīti un praksē nerealizējami. Preces vedēji labāk smaksāja gan nodokli, gan drošības naudu. Bet šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi nonāca smagā finansiālā stāvoklī. Izdarīt izmaiņas iepriekšējos noteikumos spieda objektīvi nosacījumi.

 

Jautājums: — Čevera kungs, kas, lūdzu, veido pieminēto Nacionālo sporta padomi, un no kādiem līdzekļiem tiks prēmēti Olimpisko spēļu pirmo sešu vietu ieguvēji?

Ziedonis Čevers: — Šī padome neizraisīs budžeta līdzekļu papildu tēriņu. Nacionālās sporta padomes sastāvā ietilpst labklājības, aizsardzības, iekšlietu, izglītības un zinātnes, īpašu uzdevumu pašvaldību lietās, finansu un satiksmes ministri, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, Sporta nozaru ekspertu padomes vadītājs, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors, Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” priekšsēdētājs. Šo padomi vadīs Ministru prezidenta biedrs.

 

Jautājums: — Par uzņēmumu valsts kapitāla daļas pārdošanu... Vai šo jautājumu šodien izskatīja? Un cik uzņēmumu valsts akciju pārdošana tiek plānota?

Guntars Krasts: — Šis jautājums šodien tika izskatīts. Kopsummā sarakstā bija 41 valsts akciju sabiedrība, bet akcijas tiks izpārdotas 40 uzņēmumos, jo no šī saraksta svītroja akciju sabiedrību “Latrostrans”. Izpārdodot šīs akciju sabiedrības valsts daļu, pārējiem šīs sabiedrības locekļiem ir priekšroka pārdodamo akciju uzpirkšanā. Tā kā otra puse ir Krievija, tad iznāk, ka Krievijas puse iegūs visas Latvijas puses akcijas, tāpēc šajā gadījumā šis process jāveido citādāks.

 

Jautājums: — Čevera kungs, tā kā Makarova kunga šeit nav, sakiet, lūdzu, jūs — kas tiek darīts, lai stingrāk vērstos pret sociālā nodokļa nemaksātājiem?

Ziedonis Čevers: — Šis jautājums valdības sēdē tika izskatīts, un valdībai bija kopīgs viedoklis, ka pret nodokļu nemaksātājiem jāvēršas daudz stingrāk. Jau tagad realizētās sankcijas pret nodokļu nemaksātājiem devušas pozitīvus rezultātus. Kaut vai lai minam Latvijas Universitāti, kurai budžeta parāds bija vairāk nekā 80 tūkstošu latu, un tādas bija vēl kādas septiņas iestādes, kas savu parādu nokārtoja ļoti ātri. Vēl ir struktūrvienības, kam ir līdzīgi parādi, bet tās vēl nav saskaņojušas parādu nomaksas termiņus. Mēs pieņēmām lēmumu par parādu nokārtošanas paātrināšanu. Makarova kungam tika dots uzdevums intensificēt krimināllietu ierosināšanu pret parādniekiem.

 

Jautājums: — Kā virzās uz priekšu valsts uzņēmumu — sociālā nodokļa parādnieku — lietu sakārtošana?

Guntars Krasts: — Ja uzņēmumam ir iedalīti līdzekļi no valsts budžeta, tad no tiem jāatskaita nenomaksātā valsts sociālā nodokļa summa, — tāds bija valdības locekļu ierosinājums.

 

Jautājums: — Kāds lēmums tika pieņemts par Nekustamā īpašuma aģentūru?

Ziedonis Čevers: — Tika nodibināta padome un apstiprināta šīs padomes vadītāja Inese Baltvilka. Uz trim mēnešiem viņa tiek apstiprināta par šīs aģentūras ģenerāldirektori. Trīs mēneši tiek doti kā pārbaudes laiks, lai pārliecinātos par padomes un tās vadības spējām ātri sakārtot visu valsts īpašumu apsaimniekošanas jautājumus. Šodien tika aktualizēts jautājums par to, ka ātri jāievieš skaidrība attiecībā uz to, kuri uzņēmumi pieder valstij, kuri — pašvaldībām, kuri uzņēmumi tiks privatizēti. Tāpat — kādā kārtībā tiks iecelti uzņēmumu pilnvarnieki un pārvaldnieki, kādā veidā tie rūpēsies par uzticētajiem objektiem.

 

Jautājums: — Vai, piedzenot no uzņēmumiem sociālā nodokļa parādus, tiks norādīts arī kāds konkrēts termiņš, līdz kuram jānokārto parāds?

Ziedonis Čevers: — Šis termiņš katram uzņēmumam tiks noteikts individuāli, vienojoties kopīgās sarunās.

 

Jautājums: — Ko jūs šīsdienas sēdē nolēmāt par valsts uzņēmumu restrukturizācijas programmu?

Guntars Krasts: — Mēs šo programmu pieņēmām. Konkrēti — ministrs Ēriks Kaža tika pilnvarots parakstīt līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kura iegulda 50 miljonu ekiju valsts uzņēmumu attīstīšanā Latvijas depresīvajos rajonos, kā garantiju iegūstot tiesības saņemt to naudu, kuru iegūtu, ja šīs saimnieciski atjaunoto uzņēmumu akcijas pārdotu biržā.

 

Jautājums: — Tātad iznāk, ka šo uzņēmumu privatizācija uz laiku tiek atlikta.

Guntars Krasts: — Jā. Vispirms būs sanācija, pēc tam, kad būs pieaugusi uzņēmumu vērtība, lai to akcijas varētu pārdot ar peļņu un lai atgūtu investīciju apjomu, sekos šo uzņēmumu privatizācija.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 14.maija preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!