Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1996., Nr. 83 (568) https://www.vestnesis.lv/ta/id/40163

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās drošības padomes sēdē

Vēl šajā numurā

14.05.1996., Nr. 83 (568)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru atbildes

Dokuments nr.796b

Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību

6.Saeimas deputātiem Edmundam Grīnbergam, Odisejam Kostandam, Jānim Mauliņam, Andrim Saulītim, Guntai Gannusai, Jānim Kazākam, Imantam Liepam, Elmāram Zelgalvim, Kārlim Čerānam, Mārim Rudzītim

Atbildot uz LR Valsts kancelejas pieprasījumu (reģistrācijas nr.21/2528-k, 03.05.1996.) par LR Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem, informēju sekojošo:

2.c) punkts —

kā tiek nodrošināts likums “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” 41.panta darbības mehānisms?

Atbilstīgi LR likuma “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” 41.pantam — “Aizliegts ievest izplatīšanai Latvijā tādu pārtiku, kurai nav šajā likumā vai citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kvalitāti apliecinošo pavaddokumentu vai arī kuras pavaddokumentos minētie kvalitātes rādītāji ir zemāki par Latvijā noteiktajām obligātajām kvalitātes prasībām”.

Vides veselības dienests uz robežas veic kravas pamatdokumentu ekspertīzi un kravas identifikāciju.

Ja kravas pavaddokumentos ir Latvijā vai Eiropā atzīts akreditētās laboratorijas sertifikāts (saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas sarakstu), Vides veselības dienests to apstiprina ar spiedogu — “Atļauts iebraukt ar realizācijas tiesībām”.

Ja kravas pavaddokumentos ir ražotāja deklarācija, kurā rādītāji atbilst Latvijas normām, Vides veselības dienests to apstiprina ar spiedogu — “Atļauts iebraukt bez realizācijas tiesībām” un kontrolēt šo firmu — importētāju līdz tam brīdim, līdz kontroli pārņem Pārtikas, parfimērijas, kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrs vai arī pati firma noņem šo kontroli ar Eiropā atzītu sertifikātu.

gadījumos, kad kravai nav attiecīgu kvalitāti apliecinošu dokumentu vai arī ražotāju deklarācijas rādītāji neatbilst Latvijas normām, ir notecējis termiņš, krava Latvijas teritorijā netiek ielaista.

8.punkts —

kādas dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgas infekcijas slimības reģistrētas pēdējos divos gados LR?

Informācija par kopīgām dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimībām pēdējos divos gados LR ir sniegta pielikumā.

Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

1996.gada 8.maijā

 

Dati par epidemioloģisku un epizootisku situāciju
Latvijā 1994. — 1995. gados

1. Leptospiroze

Leptospiroze cilvēku vidū

gadījumus skaits gadījumu skaits uz

100000 iedzīvotājiem

1994.g. 1995.g. 1996.g. I ceturksnis 1994.g. 1995.g.

84 68 14 3,2 2,7

Leptospirozes seropozitīvo lauksaimniecības dzīvnieku skaits

(valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra dati)

sugas izmeklēto paraugu skaits t.sk. pozitīvi

1994.g. 1995.g. 1994.g. 1995.g.

1. aitas 96 1043 26 2

2. kazas 188 504 6 22

3. zirgi 2526 4461 442 458

4. cūkas 6664 8224 412 551

5. liellopi 190986 222232 8045 9555

 

2. Salmoneloze

Salmoneloze cilvēku vidū

gadījumu skaits gadījumu skaits

uz 100000 iedzīvotājiem

1994.g. 1995.g. 1996.g. I ceturksnis 1994.g. 1995.g.

1204 924 159 46,1 36,5

 

No slimniekiem, baktēriju nēsātājiem, vides objektiem izdalītās salmonellu kultūras un valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra dati (1994. — 1995.)

no slimniekiem no apkārtējās no vet. uzraudzības

un baktēriju nēsātājiem vides objektiem*

1994 1244 49 304

1995 891 63 182

*valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra dati

 

3. Trakumsērga

Cilvēka trakumsērgas pēdējais saslimšanas gadījums

reģistrēts 1993.gadā Saldus rajonā

Saslimšanas gadījumu skaits dzīvnieku vidū:

1994.g. 1995.g. 1996.g. I ceturksnī

278 224 34

 

4. Sibīrijas mēris

Cilvēku pēdējie saslimšanas gadījumi reģistrēti 1966.gadā Ogres rajonā

(1 gad.) un Aizkraukles rajonā (2 gad.).

Pēdējais saslimšanas gadījums dzīvnieku vidū reģistrēts 1989.gadā Jelgavas rajonā.

 

5. Bruceloze

Akūtas cilvēku un dzīvnieku brucelozes formas 1994. — 1996. I ceturksnim netika reģistrētas.

 

6. Tularēmija

Pēdējais saslimšanas gadījums reģistrēts 1984.gadā Krāslavas rajonā.

 

7. Jersiniozes

gadījumu skaits gadījumu skaits

uz 100000 iedzīvotājiem

1994.g. 1995.g. 1996.g. I ceturksnis 1994.g. 1995.g.

296 229 30 11,4 9,1

 

 

Dokuments nr.798a

 

Par demogrāfisko situāciju

 

Atbildot uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu pieprasījumu:

1996.gada pirmā ceturkšņa dati rāda, ka saglabājušās 1995.gada tendences — samazinājusies dzimstība un mirstība. Dzimstības samazināšanās ir izskaidrojama ne tikai ar sarežģīto ekonomisko stāvokli, bet arī ar vērtību orientācijas maiņu sabiedrībā. Daudzi vispirms vēlas iegūt izglītību un radīt pamatu ģimenei un tikai tad plānot pēcnācējus.

Domājot par ģimenes aizsardzību, atbalstīšanu un attīstību, ir pieņemti likumi “Par sociālo drošību”, “Par sociālo aizsardzību”, bet ir vēl jāpilnveido likumos noteikto normu ieviešanas un realizēšanas mehānisms, aktivizējot arī pašvaldības.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas jautājumi ir risināti caur Ministru kabineta Demogrāfisko komisiju. Tā, piemēram, 1995.gada 19.jūlijā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr.391 “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”.

Pašlaik Labklājības ministrijā tiek izstrādāta “Koncepcija par ģimenes plānošanas sistēmas izveidošanu”, kā arī iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts “Par reproduktīvo veselību”. Ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kurā ir iekļauts personīgās higiēnas preču saraksts, kas tiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa.

1995.gada 1.jūnijā Rīgā notika plaša Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas rīkotā konference “Tautas dzīvīgums Latvijā un valsts politika pēc ANO Kairas konferences par iedzīvotājiem un attīstību”.

Demogrāfiskā komisija ir rosinājusi valsts un nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, masu informācijas līdzekļu aktivitātes, lai 15.maijā atbilstoši ANO Ģenerālās asamblejas lēmumam tiktu atzīmēta Starptautiskā ģimenes diena.

Demogrāfiskā situācija valstī ir cieši saistīta ar ekonomiku, veselīga dzīvesveida izplatību, vērtību orientāciju ģimeniskumam un bērnu audzināšanai.

Valsts pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā arī daudzbērnu ģimenēm, nosaka 1995.g. 14.novembra likuma “Par sociālo palīdzību” 6.pants. Materiālās palīdzības nodrošināšanā minētais likums paredz:

— nodrošināt valsts sociālos pabalstus un valsts programmas,

— nodrošināt valsts līdzekļu daļu pašvaldību sociālajos pabalstos.

Valsts palīdzība ģimenēm ar bērniem tiek sniegta visām ģimenēm, neatkarīgi no bērnu skaita tajās.

— Bērna piedzimšanas pabalsti — tiek izmaksāti par katru bērnu. Pabalsta apmērs šobrīd ir Ls 55,

— Bērna kopšanas pabalsts — tiek piešķirts personām, kuras kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam. Pabalsta apmērs šobrīd — Ls 12 par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam un Ls 7,50 par bērna kopšanu no pusotra gada līdz triju gadu vecumam. 1996.g. I ceturksnī šo pabalstu saņēmušas 60302 ģimenes. Izmaksātā summa Ls 1 683 833.

Saskaņā ar likuma “Par sociālo palīdzību” 17.pantu šo pabalstu paredzēts no 1997.g. 1.janvāra noteikt 90% apmērā no minimālās darba algas par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam un 70% apmērā no minimālās darba algas par bērna kopšanu no pusotra gada līdz triju gadu vecumam.

— Ģimenes valsts pabalsts — šobrīd tiek maksāts par katru bērnu, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Pabalsta apmērs šobrīd Ls 3,75 par bērnu līdz 8 gadu vecumam un Ls 4,50 par bērnu, kurš pārsniedz 8 gadu vecumu. 1996.g. I ceturksnī šo pabalstu saņēmušas 379771 ģimene par 555603 bērniem. Izmaksātā summa Ls 6 885 121.

Saskaņā ar likuma “Par sociālo palīdzību” 17.pantu šo pabalstu paredzēts no 1996.g. 1.augusta noteikt atšķirīgu, atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Par otro un piekto bērnu pabalsts tiek noteikts 1,5 reizes lielāks nekā par pirmo. Par trešo un ceturto bērnu pabalsts tiek noteikts 2 reizes lielāks nekā par pirmo. Par sesto un nākamajiem bērniem pabalsts tiek noteikts tādā pat apmērā kā par pirmo.

Valsts līdzdalība pašvaldību sociālajos pabalstos 1995. un 1996.gadā tiek realizēta kā valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kura līdzekļus pašvaldības izmanto sociālajiem pabalstiem. 1995.gadā pašvaldību sociāliem pabalstiem daudzbērnu ģimenēm izlietotie Ls 1,7 milj. jeb 11,3% no visiem pašvaldību sociālajiem pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem.

Nepilnajām ģimenēm izlietoti Ls 1,3 milj. jeb 8,8% no visiem līdzekļiem pašvaldību sociālajiem pabalstiem.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzsvars liekams uz rūpēm par jau piedzimušajiem bērniem. Uz 1996.gada 1.janvāri bērnu — bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēs sociālu apstākļu dēļ (tādēļ, ka ģimene nespēj materiāli šos bērnus uzturēt) ievietoti 2050 bērni. Uz 1996.gada 1.aprīli aizbildnībā nodots 5581 bērns.

1996.gada 8.maijā Darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš

 

Dokuments nr.799b

Par Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas projektu

Saeimas frakcijai “Latvijai”

Informējam, ka Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi veica valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” kopā ar Norvēģijas firmu “Norplan”. Projekta sekmīgai realizācijai nepieciešamos finansu līdzekļus bija paredzēts iegūt, piesaistot ārvalstu investīcijas 76,2 milj. USD apjomā. 1994.gadā Ekonomikas ministrija projektu iekļāva Valsts investīciju programmā kā prioritāru enerģētikas sektorā. Ar MK 1995.gada 18.aprīļa rīkojumu nr.139 Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas projekts tika apstiprināts Valsts investīciju programmas projektu sarakstā, kuriem jāpiešķir valdības garantijas. Valdības garantijas šim projektam ir noteiktas likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam” (7.pielikums). Pildot minēto likumu, š.g. 30.aprīlī Ministru kabinets izdeva rīkojumu nr.319 “Par valdības garantijām kredītam Daugavas kaskādes HES rekonstrukcijai un kredīta piešķiršanu valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo””, ar kuru finansu ministrs tika pilnvarots parakstīt garantijas līgumu starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Latvijas valdību.

Pielikumā: likuma “Par valsts budžetu 1996.gadam” 7.pielikums.

1996.gada 8.maijā Finansu ministrs A.G.Kreituss

 

Valsts izsniedzamās garantijas 1996.gadā

Kreditors Garantētā Garantētā Ārējā parāda

Kredīta galējais summa summa prognoze latos

saņēmējs latos 1996.g.

Vācijas/Šveices

eksportkredīts

(Latvenergo) DEM 7 000 000 2 660 000 1 200 000

EIB (Latvenergo) USD 7 500 000 4 050 000 200 000

ERAB (Latvenergo)

Daugavas HES

kaskādes

rekonstrukcija USD 34 100 000 18 414 000 5 100 000

ERAB un EIB

(Rīgas Dome)

Ūdensapgādes un

attīrīšanas iekārtas LVL 22 800 000 22 800 000 3 000 000

Kredīts Jūras

administrācijai LVL 4 000 000 4 000 000 4 000 000

Finnish Export

Credit (Latvijas

eksportkredītam) LVL 500 000 500 000 500 000

Kopā 52 424 000 14 000000

 

Turpinājums 5.lapppusē, 8.lappusītē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!