Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"... Tāpēc, ka viņa ir izaudzinājusi dēlu vai dēlus, kuri šobrīd atrodas Latvijas sardzē," - Valsts prezidents Guntis Ulmanis karavīru mātēm Aizsardzības ministrijā sestdien, 11.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1996., Nr. 83 (568) https://www.vestnesis.lv/ta/id/40156

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās Radio un televīzijas padomes lēmums Nr.26

Par kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas kārtību

Vēl šajā numurā

14.05.1996., Nr. 83 (568)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“... Tāpēc, ka viņa ir izaudzinājusi dēlu vai dēlus,
kuri šobrīd atrodas Latvijas sardzē," —

Valsts prezidents Guntis Ulmanis karavīru mātēm Aizsardzības ministrijā sestdien, 11.maijā

Sestdien, 11.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās Aizsardzības ministrijā notikušajā pateicības sarīkojumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru mātēm. Sveicot karavīru mātes, G.Ulmanis teica uzrunu:

 

Šodien mēs noliecam galvas karavīra mātes priekšā. Ne jau tādēļ, ka karavīra māte izceļas pārējo māšu vidū, ne jau tāpēc, kāpēc viņai ir bijis cits dzīves gājums, bet tāpēc, ka viņa ir izaudzinājusi dēlu vai dēlus, kuri šobrīd atrodas Latvijas sardzē.

Lai nevienam nav šaubu par to, ka mums ir vajadzīga armija, kāpēc mums ir vajadzīgi karavīri un kāpēc mēs visi šeit esam sapulcējušies. Lai nevienam nav šaubu par to, ka nepaies ilgs laiks, kad Latvijas armija kļūs par Latvijas lepnumu, godu un sirdsapziņu. Jā, šobrīd ne viss izdodas viegli. Šobrīd ir grūti mātēm, ir grūti karavīriem, bet ticība savai nākotnei un brīvības sajūta, ko mēs esam ieguvuši, ir daudz stiprāka par grūtībām. Pārāk daudz esam maksājuši šajos piecdesmit gados, lai kādreiz atkal atgrieztos pie citām domām.

Es gribētu sevišķi pateikties visām tām māmiņām, kuru dēli ir priekšzīmīgi karavīri. Katra māte savu dēlu uzskata par labāko, skaistāko, stiprāko, gudrāko, un tas ir pareizi, jo kas gan, ja ne māte, vienmēr būs dēla stiprais balsts, aizstāve un lolotāja. Tāpēc es šodien gribu izteikt atzinību ne tikai mātēm, kas šos dēlus ir izaudzinājušas. Es gribētu izteikt atzinību arī tai sabiedrības daļai, tai skolai, kas šos dēlus ir skolojusi, tām vecmāmiņām, kas šos zēnus ir audzinājušas no mazotnes, jo nav iespējams atdalīt armiju no skolas un skolu no ģimenes.

Šajās dienās visi asi pārdzīvojam diskusiju: dienēt vai nedienēt. Arī katrai dēla mātei tieši vai netieši šis jautājums ir aktuāls. Bet es domāju, ka paies neilgs laiks un mēs sapratīsim, ka dienests ir ne tikai dienests, dienests ir apliecinājums patriotismam un uzticībai savai zemei. Dienests ir apliecinājums sev un apkārtējiem, ka Latvija pastāv, ka pastāv Latvijas armija un ka mēs esam stipri un droši.

Šorīt pārlasīju Čērčila memuārus, kur viņš raksta par Otro pasaules karu. Tajos atradu zīmīgus vārdus. Autors raksta, ka, veidojot koalīciju un fronti pret fašismu, vajadzētu aktīvāk sadarboties ar trim Baltijas valstīm. Čērčils atzīst, ka Baltijas valstīs varētu savākt ne vairāk kā divdesmit divīzijas, un tas, salīdzinot ar Krievijas trīssimt divīzijām vai Vācijas vairākiem simtiem divīziju, nebūtu nekas, bet Baltijā dzīvo drosmīgi, apņēmīgi un neatlaidīgi ļaudis. Un šīs divīzijas var izrādīties izšķirošas Otrā pasaules kara vēsturē — rakstīja Čērčils. Šī atziņa, kas ir viena no nedaudzajām par latviešu karavīru, vēlreiz apliecina, ka mēs esam maza, bet stipra valsts, valsts ar lielu nākotni.

Es gribētu šodien apsveikt ne tikai mātes, bet arī tos cilvēkus, kas ikdienā ir kopā ar karavīriem, viņu virsniekus, tos cilvēkus, kas strādā karaspēka daļās. Dienests ir savdabīga ģimene, kurā no virsnieka, iespējams, ir atkarīgs daudz vairāk nekā no visiem pārējiem. Tas vienam otram varbūt liekas mazliet neticami, bet es tomēr uzskatu, ka virsnieks Latvijā šai brīdī un šai laikā aizvieto karavīram gan tēvu, gan māti. Un, ja mēs spēsim nodrošināt virsnieku intelektuālo līmeni, zināšanu līmeni, tad mums vairs nebūs jārunā par tām baigajām parādībām armijā, par ko esam runājuši pēdējā laikā.

Šodien dziļi noliecu galvu to māšu priekšā, kuras zaudējušas savus dēlus, un, apliecinot cieņu šīm mātēm, es gribētu viņām teikt: jūsu darbs nav bijis veltīgs, tas paliks Latvijas vēsturē, tas paliks arī Latvijas nākotnē.

Priecīgus, saulainus, gaišus svētkus visām māmiņām! Drosmi, uzņēmību, skaidru skatu, stāju un nebūt pesimistiem nākotnē gan esošajiem, gan arī nākamajiem kareivjiem!

Svinīgajā pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, NBS komandieris z.s. pulkvedis Juris Dalbiņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Einārs Vaivods, štāba virsnieki, NBS labāko karavīru mātes ar dēliem, virsnieki. Pasākumu kuplināja NBS štāba orķestris, Saldus ZS ansamblis, Mobilo strēlnieku brigādes ansamblis, aktrise Vera Valtere — Gribača, koklētāja Maija Cālīte.

Svinīgā pasākuma noslēgumā karavīru mātes ar dēliem nofotogrāfējās kopā ar prezidentu, aizsardzības ministru un NBS vadību. Pēc tam NBS komandieris aicināja viesus pie kopīga kafijas galda.

Valsts prezidenta preses dienests



Attēlos: ar karavīru mātēm tiekas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Juris Dalbiņš; karavīri tiekas ar savām mātēm; mātes tiekas ar saviem dēliem Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!