• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Rietumeiropas Savienības valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.1996., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40127

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Skolu valdes un izglītības inspektori, par nākamo mācību gadu domājot

Vēl šajā numurā

10.05.1996., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJU ZIŅAS

Par Rietumeiropas Savienības valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi

LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs šonedēļ uzturējās Lielbritānijā, kur 7.maijā piedalījās Rietumeiropas Savienības (RES) valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē, bet 8. maijā nolasīja lekciju Karaliskajā apvienoto dienestu institūtā (RUSI). Vizītes ietvaros viņš tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Nikolasu Bonsoru, tikšanās laikā tika parakstīta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

RES ministru sanāksmē, sekojot līdzšinējai praksei, vispirms tikās RES pilnbiedri, asociētie locekļi un novērotāji. Tikšanās darba kārtībā bija jautājums par RES lomu krīžu kontrolē. Pēc tam tikās visu 27 RES valstu ministri. Šoreiz ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās ritēja arī atsevišķās sēdēs. Ārlietu ministru uzmanības lokā bija Krievijas un Ukrainas līdzdalība Eiropas drošības arhitektūrā. Aizsardzības ministri dalījās pieredzē par Eiropas spēku dalību bijušās Dienvidslāvijas krīzē. Tikšanās noslēgumā kopīgā sēdē ministri apstiprināja nobeiguma deklarāciju.

Runājot diskusijās, LR ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievijas un Ukrainas iesaistīšana Eiropas drošības arhitektūrā ir vitāli svarīga Eiropas drošības struktūras izveidē. Tam nepieciešama Krievijas demokrātijas neatgriezeniska attīstība un Ukrainas neatkarības un suverenitātes nodrošināšana. Šajā nolūkā ir svarīgs nepārtraukts dialogs ar Krieviju un palīdzība Ukrainai ekonomiskajā attīstībā. Ministrs izteica priekšlikumu Krievijai iesaistīties Eiropas drošības arhitektūras veidošanas procesā, tai piedaloties individuālajā dialogā ar NATO par paplašināšanas jautājumu, tādējādi gūstot papildu iespēju izkliedēt nepareizus vai neadekvātus priekšstatus par šī procesa būtību. Ministrs īpaši uzsvēra, ka Latvijas centienus veidot kooperatīvas un konstruktīvas attiecības ar Krieviju nevajag interpretēt kā novirzi no skaidri formulētā Latvijas ārpolitikas mērķa — integrācijas ES un NATO.

Nobeiguma deklarācijā RES ministri vēlreiz apstiprināja apņemšanos attīstīt Eiropas drošības un aizsardzības identitāti. Tika noteikti turpmākie pasākumi šī mērķa sasniegšanā. Ministri apstiprināja, ka asociētie partneri arī turpmāk tiks iesaistīti RES rīcībspējas attīstīšanā.

Nākamā RES prezidējošā valsts — Beļģija — iepazīstināja ar tās darbības programmu 1996. gada otrajā pusē un paziņoja, ka nākamā RES ministru tikšanās paredzēta šī gada 19. novembrī Ostendē, Beļģijā.

 

8. maijā “Royal United Services Institute for Defence Studies” konferencē, kas bija organizēta kopā ar Lielbritānijas Aizsardzības un Ārlietu ministriju, Latvijas ārlietu ministrs teica runu “Sadarbība un “Partnerattiecības mieram”: ieguldījums eiroatlantiskajai drošībai 21. gadsimtā”. RUSI ir pirmais šāda veida aizsardzības un starptautisko attiecību pētījumu institūts pasaulē, kura dibināšanas iniciators bija lords Velingtons. Konferencē piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 20 valstīm.

Konferencē ievadrunu teica Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Portillo, runāja arī NATO ģenerālsekretāra palīgs Entonijs Kregs. No Krievijas konferencē piedalījās Starptautisko attiecību un politisko studiju institūta direktors akadēmiķis Oļegs Bogomolovs.

Galvenās Latvijas ārlietu ministra runas tēzes:

— Baltijas valstu integrācija Eiropā ir būtisks priekšnosacījums stabilas un uzticamas Eiropas drošības arhiektūras izveidei;

— Eiropas integrācijas procesam jāietver arī drošības dimensija;

— ir dažādas drošības līmeņa paaugstināšanas iespējas, bet drošības garantijas dod tikai NATO, tāpēc nepieciešams to paplašināt;

— pirms NATO paplašināšanas jāizveido kopīga drošības stratēģija, kas ietver arī Baltijas valstis. Šai stratēģijai Baltijas valstis “jānoenkuro” Rietumu demokrātiju saimē;

— Stratēģija ir jāizstrādā vēl pirms paplašināšanas procesa uzsākšanas, tai jānodrošina Baltijas valstu dalība NATO.

 

8. maijā Londonā Lielbritānijas Ārlietu ministrijas vēsturiskajā Indijas kabinetā Latvijas ārlietu ministrs Dr. Valdis Birkavs un Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministrs Nikolass Bonsors parakstīja “Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Konvencijas parakstīšana un stāšanās spēkā pēc ratifikāciju procesa abu valstu parlamentos irjauns posms Latvijas un Lielbritānijas attiecībās, jo ievērojami sekmēs un atvieglos savstarpējos ekonomiskos sakarus. Konvencijas noslēgšana ir nozīmīgs solis arī Latvijas un Eiropas Savienības tālāko attiecību veidošanā.

Latvijas ārlietu ministram Dr. V.Birkavam notika draudzīga saruna ar valsts ministru Nikolasu Bonsoru. Tās gaitā tika apspriestas un analizētas aktuālas starptautiskās politikas problēmas Baltijā, Eiropā un Krievijā. Lielbritānijas puse izteica savu atbalstu tālākai Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, kas notiekot “gludi”, par apliecinājumu tam varot uzskatīt britu parlamentā ratifikācijai iesniegto Eiropas līgumu. ES tālākai attīstībai un paplašināšanai jābūt racionālai un bez kavēšanās. “NATO paplašināšanās notiks ļoti uzmanīgi un nedrīkst jau priekšlaicīgi nevienu izslēgt no pretendentu skaita.”

Latvijas puse pateicās par atbalstu, ko līdz šim sniegusi Lielbritānija. Divpusējās attiecības visā to spektrā attīstās ļoti sekmīgi, it īpaši pieaug ekonomiskie sakari. Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. Latvijas puse vēlas aktīvi turpināt attīstīt vēsturiski aktīvos abpusējos sakarus un vairāk sadarboties arī daudzpusējās diplomātijas forumos — ANO, EDSO, ES, RES u.c. Abas puses nolēma aktīvi turpināt aizsākto sadarbību un dialogu. Nikolass Bonsors apsolīja Lielbritānijas atbalstu Latvijas centieniem pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai (WTO) un citām starptautiskajām organziācijām.

ĀM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!