Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.1996., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40120

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar Saeimā

Vēl šajā numurā

10.05.1996., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 9.maija sēdes darba kārtības izskatīšanu. Turpinām iepriekšējā sēdē pārtraukto darbu. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Lūdzu ziņotāju! Roberts Zīle — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

R.Zīle (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā sēdē šis likumprojekts tika uzsākts izskatīt, tika nobalsots par steidzamību, un tagad mūsu situācija, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi arī alternatīvu projektu par šiem pašiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ir tāda, ka, balsojot pēc būtības par pirmā lasījuma atbalstīšanu, mums ir balsojami divi projekti. Tātad pirmais ir Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi un otrs ir Budžeta komisijas viedoklis noraidīt šo likumprojektu. Tiek virzīts Budžeta komisijas dokuments kā alternatīvs likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit tiešām ir būtiska izšķiršanās, un es atļaušos tomēr nolasīt to pantu, par kuru būtu nopietni jādiskutē. Tātad 74.pants. Es, protams, saprotu, ka daļa no deputātiem ar to ir iepazinušies. Tomēr būtu vēlams šajā tekstā iedziļināties. Tātad pants, kurš ir ietverts Ministru kabineta noteikumu nr.118 redakcijā: “Nevienai kredītiestādei nav tiesību pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīts maksātāja un maksājuma saņēmēja — juridiskās vai fiziskās personas...” Cienītā sēdes vadītāja, es dzirdu vismaz triju deputātu balsis ļoti skaidri zālē. Varbūt tomēr varētu...

Sēdes vadītāja. Ko man darīt ar tām balsīm, jūsuprāt?

 

J.Dobelis. Izdzīt ārā no zāles tādus, kas pārāk skaļi runā. Es varbūt pagaidīšu tomēr.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, pašlaik zālē mums nav izdevies konstatēt nevienu, par kuru varētu pateikt pēc balss, ka viņš pārāk skaļi runā, izņemot jūs tribīnē.

 

J.Dobelis. Es pagaidīšu, kamēr apklusīs. Man ir 15 minūtes laika, es pagaidīšu. Paldies. Tātad nav uzrādīts maksātāja, maksājuma saņēmēja — juridiskās vai fiziskās personas — reģistrācijas numurs vai personas kods. Tātad šeit ir izvēle, uz kuru pusi Latvijas valsts pagriežas. Vai tiešām varēs pieņemt jebkuru naudu, jebkuru ieguldījumu, jebkuru norēķinu dokumentu, absolūti nerēķinoties, no kurienes tas nāk? Par ko tad pārvērtīsies šāda rīcība? Un kādu iespaidu tā atstās? Šeit tomēr nav Šveice, nav tā sistēma izveidota, un līdz ar to tas ir atkal kārtējais paņēmiens, kas varētu būt raksturīgs kaut kādai atpalikušai “trešās pasaules” valstij, kura tiešām ir gatava caur sevi laist visu, kas ienāk prātā. Līdz ar to es nekādi nevaru atbalstīt šo alternatīvo projektu, kuru ir ieteikusi Saeimas komisija, un aicinātu tomēr deputātus šajā gadījumā padomāt, jo tā jau tomēr ir valsts seja zināmā mērā, un atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins — Ministru kabineta vārdā!

 

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu jūs apsveikt šodien Eiropas dienas sakarā. 9.maijs — Eiropas diena, un ir diezgan zīmīgi, ka mēs debatējam it kā tieši par ļoti būtisku likumprojektu. Un es esmu diemžēl spiests apbēdināt šoreiz Budžeta un finansu komisiju, jo tās sagatavotais projekta labojums diemžēl nav pieņemams. 1991.gada 10.jūnijā pieņemtā Eiropas Savienības padomes direktīva, nosaka, ka nevar pieļaut, ka finansu sistēma tiek izmantota naudas “mazgāšanas” nolūkiem. Tā ir horizontāla direktīva, kas aptver kredītiestādes, finansu iestādes un apdrošināšanas firmas. Kopiena stingri iesaka Centrālās Eiropas valstīm, cik vien ātri iespējams, noteikt piemērotus standartus, kas būtu vērsti pret naudas “mazgāšanu”, lai nepieļautu, ka to finansu sektori tiek izmantoti tās naudas “mazgāšanai”, kas iegūta no kriminālām darbībām vispār un it īpaši no noziegumiem, kuri saistīti ar narkotikām. Ja šādi pasākumi netiek veikti, uzticība šo valstu finansu sistēmām var būt apdraudēta. Pašreizējos Eiropas līgumos ir ietverts pants, kas attiecas arī uz šo jautājumu. Arī Latvijas un Eiropas Savienības līgumā ir ietverts šis pants, un Latvija diemžēl jau kotējas kā valsts, kura varbūt nav iekļuvusi to valstu skaitā, kurām ir augsts kredīta reitings finansu sistēmā. Tā skaitās jau arī to valstu skaitā, caur kurām tiek legalizēti šie nelikumīgie naudas darījumi. Mēs esam saņēmuši pašreiz un Eiropas lietu komisijā tiks izskatīti jautājumi, kurus komisija ir atsūtījusi Latvijas iestādēm, Latvijas valdībai, ministrijām, lai varētu uzrakstīt viedokli par Latvijas gatavības pakāpi iestāšanās procesam Eiropas Savienībā. Šajos jautājumos ir vesela rinda problēmu, kas tieši saistītas arī ar šo likumu. Atbildot uz šiem jautājumiem tādā veidā, kas būtu pretrunā ar šo 74.pantu, ko ir ierosinājis Ministru kabinets, faktiski mēs dabūsim ļoti negatīvu slēdzienu. Atsaukšanās, kas bija iepriekšējās debatēs, ko es dzirdēju pagājušā nedēļā, atsaukšanās uz to, ka ir arī citas valstis, kurās, lūk, šādi panti neparādās nav pilnīgi pamatota, jo ir noteikti termiņi, piemēram, līdz šā gada jūlijam, ka daudzām valstīm ir ļoti stingri jāmaina savi likumi attiecībā uz kredīta un finansu iestādēm. Jūs zināt arī situāciju, kāda ir ar Austriju, bet mūsu situācija ir daudz sliktāka, jo mēs neesam šajā Eiropas Savienībā. Un, kā jūs saprotat, laiks negaida. Tāpēc neiekļaut šo pantu šajā likumā nekādā gadījumā nevar, jo mēs vienkārši nokļūsim kaut kādā smieklīgā, muļķīgā situācijā. Un es lūdzu arī šajā gadījumā atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tas, ko teica Aleksandrs Kiršteins, protams, savā būtībā ir pilnīgi pareizs. Tajā brīdī, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tajā brīdī uz mums attieksies visi šie dokumenti, ko nosauca Kiršteina kungs. Es baidos, ka tas nenotiks rīt, un, iespējams, ka nenotiks līdz 2002. vai 2005.gadam. Es pilnīgi piekrītu tam, ka uz to brīdi neapšaubāmi mums šie dokumenti jāparaksta. Un nevajadzētu varbūt mēģināt aizstāvēt savas pozīcijas, kā to dara Austrija, jo vienkārši mums tā spēka ir par maz. Vienīgais, ko es jums gribu teikt, ir tas, ka mēs ar šo projektu neko nepasliktinām. Valdības projekts ir tas, kas pasliktina reālo situāciju bankās, — iespējams izņemt diezgan lielu naudas daudzumu no bankām, visādā gadījumā tas traucē naudas ieplūšanu bankās. Vienkārši nebūtu vēlams šajā gadījumā mums būt ticīgākiem, lai mani atvaino par salīdzinājumu katoļi!

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

R.Zīle (TB). Es gribētu izteikties kā deputāts šajā gadījumā par šo jautājumu. Mēs, protams, varam izlikties, ka “netīrās naudas” atmazgāšanas problēma nav tā aktuālākā problēma Latvijā, ka mums ir jāizmanto laika faktors un jāuzkrāj šī nauda, jo tā sniedz zināmu labumu mūsu ekonomikai. Mēs varam teikt, ka mēs to darīsim vēlāk, tad, kad mēs būsim tuvāk Eiropas Savienībai, un gaidīt, kad ienāks civilizēts kapitāls šeit, Latvijā, kārtās ar, nu, teiksim, netīro kapitālu. Šīs ir dziļas bažas, manuprāt. Manas bažas ir tādas, ka tie ir dziļi maldi, jo ir noteikti signāli, ka civilizēts kapitāls nenāks valstī, kurā būs samērā liela ietekme, nu, teiksim tā, netīrajam kapitālam. Mēs varam teikt, ka par valsts parādzīmju procentu likmju noslīdēšānu zemāk mums tagad ir jāpateicas šim pašam kapitālam, par cik mums ir kodētie konti. Mēs varam arī aizvērt nodokļu iekasēšanas problēmu, kas ir vēl viena problēma, kura tiek izslēgta ar alternatīvo likumprojektu. Aizskarot nodokļu administrācijas tiesības iekasēt nodokļus un tikt pie informācijas, varam tā darīt. Es atzīstu, ka ir nepilnības Ministru kabineta noteikumu formulējumos, jo, piemēram, trūkst valdības kredītu jēdziena, nav arī nepieciešamās identifikācijas katram darījumam. Bet ir jābūt identifikācijai arī ārvalstu, rezidentu darījumiem no kaut kāda konkrēta apjoma. Piemēram, ASV par jebkuru darījumu, kas pārsniedz 10 tūkstošus dolāru, ir jāizpilda speciāla identifikācijas karte, kur šī informācija aiziet uz valsts kasi, teiksim, uz “treasury”. Un šajā gadījumā, protams, mums nav arī likuma par informācijas konfidencialitāti, par to, kas var lietot šo informāciju. Mums nav arī šo tehnisko iespēju, lai šī informācija no bankām virs kaut kādas summas aizplūstu uz attiecīgo iestādi, kurā būtu ļoti grūti un tikai ļoti atsevišķos gadījumos iespējams šo informāciju izmantot. Tādā gadījumā var iznākt, ka mēs, aizverot Ministru kabineta noteikumus šodien, uz šīm problēmām aizveram acis. Teiksim, mēs ķersimies klāt atkal kaut kad vēlāk. Es, godīgi sakot, tam visumā neticu. Es vēlreiz atkārtoju, ka mani neapmierina formulējumi, kādi ir kabineta noteikumos, bet, ja mēs nobalsotu pirmo lasījumu, mums būtu iespējas uz otro lasījumu prasīt, lai valdība kopā ar komisijām un arī kopā ar mums visiem mēģina uzlabot šos formulējumus un risināt tomēr šo problēmu, nevis vienkārši to aizvērt un atlikt uz nezināmu laiku. Un vēl — par Šveici. Nav jau tā, ka Šveices labklājība balstās tikai uz bankām. Banku biznesa dati rāda, ka iekšzemes kopproduktā principā bankas ir apmēram astotajā vietā no visa Šveices biznesa. Nav jau tā, ka šie kodētie konti, kas ir Šveicē, nav pieejami nevienam. Ir starp valstīm noslēgti līgumi, sakarā ar kuriem attiecīgajos gadījumos ļoti atbildīgas personas, ja notiek izmeklēšana un tiesas prāvas sagaidāmas, arī ārvalstu personas, tiek klāt pie šīs informācijas par kontiem, kas ir Šveices bankās. Tā kā mēs varam atsaukties uz dažādām pieredzēm, bieži vien arī līdz galam neizprotot, kā tad tur īsti ir. Tāpēc mans personīgais viedoklis būtu tomēr atbalstīt kabineta noteikumus pirmajā lasījumā un iet uz otro lasījumu ar izlabotām tām nepilnībām, kas, protams, tur ir. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins — Ministru kabineta vārdā!

 

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl es esmu spiests izkliedēt Inkēna kunga maldus šeit, jo vistiešākajā veidā šis pants ir saistīts ne tikai ar iestāšanos, bet arī ar šo pārejas periodu, kurā darbojas asociētais līgums. Un es gribētu vēlreiz jums nolasīt tieši vienu no “Baltās grāmatas” norādēm šajā sakarībā. Dibināšanas tiesības Eiropas Savienībā, tas ir, dibināšanas tiesības dažādām Eiropas Savienības kompānijām, finansu iestādēm, uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem, kuri visu kārto normāli un maksā savus nodokļus, tātad dibināšanas tiesības Eiropas Savienībā ir bieži vien svarīgas pašu līgumsaistību dēļ.

Līgumos starp Eiropas Savienību un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas šobrīd ir noslēgti, ietverta vienošanās, ka Eiropas Savienības finansu uzņēmumiem būs tiesības sākt darbību attiecīgo Centrāleiropas valstu teritorijā vismaz līdz līgumā noteiktā pārejas perioda beigām. Tātad šī asociatīvā līguma darbības laikā, nevis pēc Latvijas iestāšanās. Tomēr kopiena stingri iesaka Centrāleiropas valstīm padarīt šādu nodibināšanu iespējamu pēc iespējas ātrāk, jo tas nāktu par labu pašām šīm valstīm, kas varētu kaut ko smelties no šo uzņēmumu pieredzes. Tātad tajās valstīs, kurās vēl nav sakārtota pārejas periodā likumdošana... Uz tādām valstīm Eiropas Savienība neiesaka doties, teiksim, attiecīgo Eiropas Savienības uzņēmumu un kompāniju filiāļu dibināšanas nolūkos. Te ir pateikts skaidri un gaiši: ja Latvija nepieņems normālus likumus, kas attiecas uz nelikumīgās naudas legalizēšanu, Latvijā neienāks neviena nopietna finansu iestāde un neviena nopietna starptautiska korporācija, kura negrib sabojāt savu reputāciju. Te nav nekādu ilūziju. Nemānīsim sevi, ka uz mums tas attieksies tikai pēc kaut kāda 2002. vai 2004. gada, kad mēs būsim Eiropas Savienībā. Te ir precīzi pateikts: asocācijas līguma periodā... Ja mēs gribam piesaistīt lielus, nopietnus nodokļu maksātājus, tad mums šī likumdošana ir jāsakārto. Tas darbojas šajā pārejas periodā.

Un otrs, pats galvenais. Godājamie deputāti! Kāpēc mums būtu jāuztraucas tik ļoti par 74. pantu? Es domāju, ka visi šeit saprot, ka Latvijas pilsoņu kontrolētajās bankās nav problēmu ar šiem attiecīgajiem kontiem un kodiem. Mums absolūti nav par ko uztraukties. Tad padomājiet vēlreiz! Mums nav par ko uztraukties, un arī Eiropas Savienības finansu iestādēm, kas ir gatavas ienākt civilizētā valstī, nav par ko uztraukties. Kam tad būtu šeit sevišķi pret to jābalso? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, komisijās vārdā Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Finansu un budžeta komisijas vārdā.

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie deputāti! Mums ir atlicis tikai balsot. Varbūt vienu teikumu tikai piemetināšu. Jēdziens “netīrā nauda” šeit tiek traktēts ārkārtīgi plaši. Ja mēs runātu tiešām tā, kā saprot pasaulē “netīro naudu” — naudu, kas ir iegūta no narkotiku tirdzniecības, no ieroču tirdzniecības un tamlīdzīgām lietām, neapšaubāmi mums uzreiz būtu jāslēdz šie konti. Bet vai jūs varat pateikt, vai tā nauda, kas pašreiz ienāk Latvijā pietiekami plašā straumē, kas bēg pirms Krievijas vēlēšanām no Krievijas — vai tā ir tīra vai netīra? Es domāju, ka ļoti grūti ir atbildēt, bet jebkurā gadījumā šī nauda strādā mūsu ekonomikā. Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību! Mēs balsojam atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem likumprojektu iesniegšanas secībā. Tātad pirmais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Es gribētu vēl deputātiem atgādināt, ka pagājušajā sēdē mēs nobalsojām par šī likumprojekta steidzamību. Tātad pirmais balsojums par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 22, atturas — 17. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu datumu, kurā notiek likumprojekta otrais lasījums!

 

E.Inkēns. 21.maijs.

Sēdes vadītāja. 21. maijs. Lūdzu, vai ir kādi citi priekšlikumi, labojumi? Nav. Tātad likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrais lasījums... Nē, nē, steidzamības gadījumā nav priekšlikumu iesniegšanas datuma, Inkēna kungs! Steidzamības gadījumā ir otrā lasījuma datums. Tātad 21. maijs. Vai jūs savādāk gribat?

 

E.Inkēns. 23. maijs.

Sēdes vadītāja. 23. maijs — kārtējā plenārsēde. Tātad precizējam — 23. maijā otrais, galīgais lasījums.

 

E.Inkēns. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, pirms sākam izskatīt tālāko dienas kārtību, mums ir jāizskata izmaiņas darba kārtībā. Vienpadsmit deputātu iesniegums: “Lūdzam izmainīt 9. maija Saeimas plenārsēdes darba kārtību un 41. punktu — lēmumu “Par līdzjutības izteikšanu Čečenijas tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi” — izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem pēc darba kārtības 14. punkta.” Modris Lujāns — pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribu runāt par cinisku “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK rīcību, jo šodien mēs visi labi zinām, ka ir ielikts par akcīzes nodokli. Un man liekas, šodien tas ir daudz vairāk un svarīgāk Latvijas tautai, jo man pat šodien no rīta zvanīja cilvēki. Viņi uzdeva jautājumu, kā varēs pēc tam dzīvot par tiem 24 latiem kaut vai invalīdi, ja paaugstinās vēl akcīzes nodokli. Un es domāju, ka akcīzes nodokļa izskatīšana otrajā lasījumā un galīgajā lasījumā ir daudz aktuālāks jautājums, un tādēļ es kategoriski uzstājos pret to, lai mēs sāktu diskusiju par cienījamo Džohara Dudajeva kungu un tomēr papriekšu izskatītu akcīzes nodokli, par kuru būs pietiekami garas un nopietnas diskusijas.Tādēļ uzskatu, ka vajag saglabāt dienas kārtību. Jautājums ir noteiktā vietā, un lai noteiktā laikā tas arī tiktu izskatīts.

Sēdes vadītāja. Pirms deputāti turpina debates par darba kārtības izmaiņām, tātad viens ir runājis “pret”. Es jūs informēju — ja jūs esat iepazinušies ar dokumentu, kas jums ir izdalīts, tad Finansu un budžeta komisija šodien lūdz svītrot no darba kārtības akcīzes nodokli, bet to mēs izskatīsim kā nākamo. Tātad, pirms mēs izlemjam par izmaiņām darba kārtībā, lūdzu ņemt to vērā! Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es ceru, ka nekādas garas diskusijas par šī lēmuma projekta pieņemšanu absolūti nav vajadzīgas. Mēs visi esam pietiekoši skaidri informēti, un mēs pagājušajā sēdē, es teikšu tā, zināmas tūļības dēļ, novilcinājām šī lēmuma pieņemšanu. Un absolūti nekādas vajadzības nav atkal viņu novilcināt. Tā ka es lūdzu atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu, kā tas ir šajā dokumentā teikts, un es neparedzu, ka tur būs kaut kādas īpaši garas diskusijas. Var izteikties tikai dažos teikumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu izmainīt darba kārtību un 41. punktu, tātad lēmuma projektu par līdzjutības izteikšanu iekļaut pēc 14. punkta, pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 7, atturas — 22. Darba kārtībā izmaiņas izdarītas.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mums ir iesniegusi vairākus lūgumus labot šodienas darba kārtību.

Tātad pirmais — pārcelt likumprojekta “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli” (darba kārtības 28. punkts) izskatīšanu uz 16. maija sēdi. Deputātiem iebildumu nav? Tātad šodien akcīzes nodoklis tiek svītrots no darba kārtības.

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!