ATSAUCĒ IETVERT:
"Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs" Šo svētdien - Mātes diena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.1996., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40109
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Kluss starojums no mātes. Klusums
tīrs”
Šo svētdien — Mātes diena
No triptiha “Māte” Foto: Vilhelms Mihailovskis — “Latvijas
Vēstnesim”
Elza Ķezbere
Savam bērnam
Kā ziedu Dievs ir pacēlis
Pār dzīvi tevi jauku.
Mans gājums puķēm piezēlis
Un vārpas mirdz pa lauku.
Un tavu skatu gaišumā
Es atkal jauna kļūstu.
Kā avots saules spožumā,
Uz debesīm es plūstu.
Un, gurdo galvu pieglaužot
Pie tavas mazās rokas,
Es jūtu: Dievs tam laimi dod,
Kas smaidot cietis mokas.
Jānis Peters
Māte Saule
Rūgst rīts kā mīkla maizes abrā.
Pret klonu mātes soļi klaudz.
Un klaipi, kļavu lapām klāti,
uz lizes krāsnij mutē brauc.
Vēl jēri guļ ar zvaigznēm acīs,
vēl dēlu sapņos arkli guļ.
Bet Māte Saule baltu sviestu
kā mūžību uz sliekšņa kuļ.
... Laiks ritēja pa saltu rasu
trīs gadsimtus vai stundas trīs.
Kad modāmies, jau māte gāja
pa ošu gatvi debesīs.
Imants Ziedonis
***
Kad bērni apkārt, tad ir kaut kā drošāk.
Cik otrādi! Pat tad, ja nevar tie
mūs aizstāvēt, tu jūties tomēr možāk,
tu jūties stiprāk, kad tev vajag iet.
Pat kliegt ir drošāk. Tumsā katrā pusē
tev bērni iet, un tu tiem ceļu šķir.
Es jūtu to, kā bailes manī klusē.
Es tāpēc esmu drošs, kad viņi ir.
Vai mātes mūžs nav vienās bailēs bijis?
Viens izbijies un baiļu pienākums.
To vēl neviens nav dziesmā uzrakstījis,
cik mazi bērni ļoti stāv par mums.
Anna Rancāne
***
Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs.
Te neejiet, te — viņa ziedējusi.
Te nelāčojiet — ābeļziedos viss,
un lakatiņš, ko viņa atstājusi
kā lūgšanu par mani. Visiem mums,
lai drošāki, lai stiprāki mēs justos.
Ir mātes vārdā dīvains noslēpums.
Vēl pieauguši, naktīs saucam: māmiņ!
No latviešu dzejnieku veltījumu krājuma “Mātei”, kuru klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC”.